Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 6. februārī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – X.Y.

(Lieta C-96/24, Rzecznik Dyscyplinarny Sądu Najwyższego)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: X.Y.

Atbildētāji: Rzecznik Dyscyplinarny Sądu Najwyższego, Prokuratura Krajowa

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

– Sąd Najwyższy [Augstākā tiesa] īpašā tiesvedībā, ko ieinteresētā persona uzsāka, iesniedzot pieteikumu ar lūgumu pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā, kas izskata lietu par atļauju saukt pie kriminālatbildības [citu] Sąd Najwyższy tiesnesi, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai no visa Sąd Najwyższy sastāva izlozes kārtībā iecelts iztiesāšanas sastāvs (lietā par atļauju saukt tiesnesi pie kriminālatbildības) ir “tiesību aktos noteikta” tiesa, [kaut arī] valsts tiesību aktos ir prasīts pārbaudīt tikai tiesneša īpašības, proti, neatkarību un objektivitāti;

– ja pieteikums, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pamatots ar apgalvojumu, ka šāds tiesnesis šajā amatā iecelts (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, tad piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kas izlozēts no visa Sąd Najwyższy sastāva, nedrīkst būt tie Sąd Najwyższy tiesneši, kuri iecelti tajā pašā kļūdainajā iecelšanas procedūrā, jo šāds Sąd Najwyższy iztiesāšanas sastāvs nevar tikt uzskatīts par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu;

– ja lietā par Sąd Najwyższy tiesneša, kurš darbojas iztiesāšanas sastāvā (kas izskata lietu par atļauju saukt Sąd Najwyższy tiesnesi pie kriminālatbildības), neatkarības un objektivitātes prasību izpildes pārbaudi puse ir pierādījusi, ka sakarā ar to, ka šis Sąd Najwyższy tiesnesis ir iecelts amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, noteiktais iztiesāšanas sastāvs neatbilst neatkarīgas, objektīvas, tiesību aktu noteiktas tiesas prasībām, tad, lai izlemtu pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vairs nav nepieciešams pārbaudīt – kā tās ir prasīts valsts tiesību aktos – šā tiesneša rīcību pēc viņa iecelšanas tiesneša amatā un lietas (par atļauju saukt Sąd Najwyższy tiesnesi pie kriminālatbildības) raksturu, un līdz ar to nav pieļaujams noraidīt pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt Sąd Najwyższy tiesneša neatkarības un objektivitātes prasību izpildi tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs nav pierādījis, ka šā tiesneša rīcība pēc viņa iecelšanas amatā liek apšaubīt viņa neatkarību un objektivitāti?

Ja atbilde uz pirmā jautājuma otro ievilkumu ir apstiprinoša:

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmo un otro daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesnesis, kurš ir iztiesāšanas sastāvā, kas izskata lietu, lai pārbaudītu, vai tiesnesis (kas iecelts, lai izskatītu lietu par atļauju saukt Sąd Najwyższy tiesnesi pie kriminālatbildības) atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vispirms var iesniegt pieteikumu, pieprasot noraidīt citu no visa Sąd Najwyższy tiesnešu sastāva izlozētu tiesnesi (tiesnešus), kurš tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, kā rezultātā tiesu ar viņa (viņu) piedalīšanos nevar uzskatīt par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu, un, otrkārt, pieprasīt, lai šādu pieteikumu neizskatītu tiesnesis, kurš arī tika iecelts Sąd Najwyższy tiesneša amatā šādā kļūdainajā iecelšanas procedūrā?

Ja otrajā jautājumā minētais pieteikums (ar valsts tiesas nolēmumu) tiek atstāts bez tālākas izskatīšanas, vai tiesnesis, kas iesniedzis šādu pieteikumu, var atteikties rīkoties lietā, lai pārbaudītu, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, vai arī viņam ir jāpiedalās sprieduma taisīšanā, atstājot lietas dalībnieka ziņā lēmumu, vai to apstrīdēt tādēļ, ka ar to tika pārkāptas lietas dalībnieka tiesības uz to, lai lietu izskatītu tiesa, kura atbilst Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrajā daļā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām?

Vai visa iztiesāšanas sastāva, kurš pārbauda tiesneša atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, izveides tiesiskumu no Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pirmās un otrās daļas viedokļa ietekmē apstāklis, ka piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā tikai divi tiesneši tika iecelti (fundamentāli) kļūdainajā iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā procedūrā, proti, vai šādā gadījumā tomēr ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu un pasludināt spriedumu, ja attiecībā uz lielāko daļu no ieceltajiem iztiesāšanas sastāva locekļiem nerodas problēma saistībā ar viņu iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā kļūdaino raksturu?

____________