CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2007. gada 20. aprīlī

Lieta F‑13/07

L

pret

Eiropas Zāļu aģentūru (EMEA)

Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes komiteja – Atteikums sasaukt komisiju – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko L lūdz atcelt EMEA 2006. gada 31. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa pieteikums izveidot invaliditātes komisiju, kā arī tiktāl, ciktāl nepieciešams, 2006. gada 25. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība par minēto lēmumu

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Nosacījumi

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pants; Padomes Lēmuma 2004/752 3. panta 4. punkts)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

1.      Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantā norādītā acīmredzamas nepieņemamības hipotēze ir piemērojama ne tikai gadījumos, kad pieņemamības noteikumu neievērošana ir tik acīmredzama un skaidra, ka par labu pieņemamībai nevar tikt izteikts neviens nopietns arguments, bet arī tādos gadījumos, ja, iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesas sastāvs, uzskatot, ka no lietas materiāliem ir iegūta pietiekama informācija, ir pilnībā pārliecināts par prasības pieteikuma nepieņemamību, it īpaši tādēļ, ka tajā nav izpildītas pastāvīgajā judikatūrā noteiktās prasības, un turklāt nolemj, ka tiesas sēdē nevarēs tikt konstatēti nekādi papildu pierādījumi šajā sakarā. Šādos apstākļos prasības pieteikuma noraidījums, izdodot rīkojumu, ne tikai veicina tiesvedības efektivitāti, bet arī ietaupa lietas dalībniekiem izdevumus, kas rastos, ja notiktu tiesas sēde.

(skat. 20. un 21. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 27. marts, F‑87/06 Manté/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 16. punkts

2.      Administrācijas lēmuma paziņošana personai, kura ir tiesīga pārstāvēt ierēdni, kā, piemēram, viņa laulātajam, uzsāk Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzēto trīs mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai. Šajā sakarā nav nozīmes datumam, kurā ierēdnis faktiski iepazīstas ar lēmumu, kas ir atkarīgs no nejaušiem privāta rakstura apstākļiem, kuri nav atkarīgi no rūpības, ar kādu administrācija ir paziņojusi lēmumu, un tātad tas nav pierādījums.

(skat. 30. un 32. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 3. jūnijs, T‑196/95 H/Komisija, Recueil FP, I‑A‑133. un II‑403. lpp., 32.–35. punkts.