Prasība, kas celta 2012. gada 3. augustā - Akzo Nobel un citi/Komisija

(lieta T-345/12)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Akzo Nobel NV (Amsterdama, Nīderlande), Akzo Nobel Chemicals Holding AB (Nacka, Zviedrija) un Eka Chemicals AB (Bohus, Zviedrija) (pārstāvji - C. Swaak un R. Wesseling, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

prasība pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmumu C(2012)3533, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz lietu COMP/38.620 - Ūdeņraža peroksīds un perborāts;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs galvenos pamatus un divus pakārtotus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu un prasītāju tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar LESD 296. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, publicējot lēmuma par ūdeņraža peroksīdu un perborātu plašāko un nekonfidenciālo versiju, neesot ievērots Komisijas pienākums ievērot konfidencialitāti atbilstoši LESD 339. pantam, ko īsteno ar Regulu Nr. 1/2003 ², Regulu Nr. 773/2004 ⁴un Komisijas 2002. un 2006. gada paziņojumiem par iecietības programmas piemērošanu .

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, publicējot lēmuma par ūdeņraža peroksīdu un perborātu, kurā ir ietverta informācija, kas izriet no prasītāju pieteikuma iecietības režīma piemērošanai, plašāko un nekonfidenciālo versiju, esot pārkāpti tiesiskās noteiktības, prasītāju tiesiskās paļāvības principi un prasītāju tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

Ar ceturto pamatu, kas ir piemērojams tiktāl, ciktāl Komisijas lēmumu var uzskatīt par lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz pārskatāmības regulu , tiek piešķirta piekļuve noteiktai informācijai, tiek apgalvots, ka Komisija neesot ievērojusi tās pienākumu norādīt pamatojumu un tiesības uz labu pārvaldību saskaņā ar LESD 296. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

Ar piekto pamatu, kas ir piemērojams tiktāl, ciktāl Komisijas lēmumu var uzskatīt par lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz pārskatāmības regulu, tiek piešķirta piekļuve noteiktai informācijai, tiek apgalvots, ka, publicējot lēmuma par ūdeņraža peroksīdu un perborātu plašāko un nekonfidenciālo versiju, esot pārkāpta minētā regula.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003, par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).

² - Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 18. lpp.).

³ - Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002 C 45, 3. lpp.) un Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2006 C 298, 17. punkts).

⁴ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.)