Prasība, kas celta 2010. gada 22. februārī - COLT Télécommunications France/Komisija

(lieta T-79/10)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: COLT Télécommunications France SAS (Parīze, Francija) (pārstāvis - M. Debroux, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

piespriest Komisijai, veicot Vispārīgās tiesas Reglamenta 49., 64. un 65. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus un pierādījumu savākšanas pasākumus, iesniegt dažus dokumentus, kas minēti Komisijas Lēmumā C (2009) 7426, galīgā redakcija (valsts atbalsts N 331/2008 - Francija);

atcelt šo lēmumu tiktāl, ciktāl tajā ir uzskatīts, ka "paziņotais pasākums nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē";

piespriest Komisijai atlīdzināt visus šīs instances tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 30. septembra Lēmumu C (2009) 7426, galīgā redakcija, kurā atzīts, ka publiskā pakalpojuma maksājumu kompensācija EUR 59 miljonu apmērā, ko Francijas iestādes piešķīrušas uzņēmumu grupai, lai izveidotu un uzturētu elektronisko sakaru tīklu ar ļoti augstu caurlaidību (projekts THD 92) Hauts-de-Seine departamentā, nav valsts atbalsts.

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu par to, ka Komisija nav uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā. Šim pamatam ir septiņas daļas:

pamata pirmā daļa ir balstīta uz konstatējumu, lēmuma pieņemšanai vajadzīgo pierādījumu savākšanas pasākumu īpaši lielais ilgums (15 mēneši) vien pierāda, ka jautājums ir sarežģīts un ka ir jāuzsāk oficiāla izmeklēšanas procedūra;

pamata otrajā daļā prasītājs apgalvo, ka tīkla izveides divos posmos darbu grafika dēļ Komisijai a minima bija jākonstatē, ka tīkla izveides pirmajam posmam, kas koncentrēts ļoti blīvās un rentablās teritorijās, nebija vajadzīga nekāda valsts subsīdija;

pamata trešā daļa ir balstīta uz pierādījumu, ka lēmumā izmantotās metodes, lai definētu apgalvotās "nerentablās teritorijas", ir ļoti kritizējamas un ir pretrunā ARCEP, Francijas sektoriālā regulatora, atzinumiem; šo pretrunu un metodoloģisko kļūdu dēļ bija jāuzsāk detalizēta pārbaude;

pamata ceturtā daļa ir balstīta uz vairākiem argumentētiem iebildumiem, ko izteikuši konkurējošie uzņēmēji un kuru dēļ Komisijai tāpat bija jāuzsāk detalizēta pārbaude;

tā piektajā daļā prasītāja apgalvo, ka Komisija nav veikusi pat minimālu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka Francijas iestādes nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izveidodamas apgalvoto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tostarp tirgus nepilnības neesamības dēļ;

pamata sestā daļa arī attiecas uz pat minimālas pārbaudes neveikšanu saistībā ar Francijas iestāžu pieļauto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, izveidojot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tostarp tādēļ, ka paredzētā valsts iejaukšanās nav īpaša rakstura;

visbeidzot, pamata septītajā daļā prasītājs apgalvo, ka lēmumā nav ņemts vērā reāls risks, ka apgalvotās ar attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu saistītās papildu izmaksas tiks kompensētas pārāk lielā apmērā.

____________