Prasība, kas celta 2011. gada 3. oktobrī - Igcar Chemicals/Eiropas Ķimikāliju aģentūra (EĶA)
(lieta T-526/11)
Tiesvedības valoda - spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Igcar Chemicals, SL (Rubí, Spānija) (pārstāvis - L. Fernández Vaissieres, abogada)
Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (EĶA)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atzīt prasību par pamatotu un pieņemamu;
daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas ir saistīts ar rēķina par administratīvajiem maksājumiem nosūtīšanu, un atcelt minēto rēķinu;
piespriest EĶA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šīs prasības priekšmets ir Eiropas Ķimikāliju aģentūras (turpmāk tekstā - "EĶA") 2011. gada 3. augusta lēmums ar numuru SME(2011) 0572 un, attiecīgi, rēķina par administratīvajiem maksājumiem atcelšana (2011. gada 5. augusta rēķins ar numuru 10028302).
Šajā ziņā tiek atgādināts, ka prasītāja sabiedrība savulaik veica dažādu vielu, kuras tā vēlējās piereģistrēt, iepriekšēju reģistrāciju. Pirms šīs reģistrācijas sabiedrība kļūdaini tika piereģistrēta kā mazais uzņēmums.
2011. gada jūnijā, pamatojoties uz Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulas (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (turpmāk tekstā - "Maksājumu regula"), 13. panta 3. punktu aģentūra lūdza prasītājai pierādīt, ka tai ir tiesības saņemt tai piemērotās reģistrācijas maksas samazinājumu. Prasītāja atbildēja, apstiprinot, ka tās lielums atbilst vidējam uzņēmumam, šis apstāklis ir ņemts vērā un brīvprātīgi izlabots REACH-IT sistēmā pirms iepriekš minētā EĶA lūguma saņemšanas.
Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda piecus pamatus.
Pirmais pamats, pirmkārt, ir par to, ka Eiropas Komisijai nav pilnvaru administratīvo maksājumu noteikšanu deleģēt EĶA, un, otrkārt, par EĶA kompetences, pieņemot tās 2010. gada 12. novembra Padomes Lēmumu MB/29/2010 ("on the classification of charges for which services are levied" [pakalpojumiem noteikto nodevu klasifikācija]), neesamību.
Prasītāja šajā saistībā norāda, ka Maksājumu regulas 13. panta 4. punktā nosakot, ka EĶA iekasē administratīvos maksājumus, kuri atšķiras no reģistrācijas maksas, kas vienīgā ir atļauta tiesību normās, ar kurām tiek izveidota EĶA, Komisija pārsniedz šajās tiesību normās atļauto, un šajā jautājumā, lai pamatotu Komisijas vai EĶA pilnvaras, nepietiek ar LESD 114. pantu.
Otrais pamats ir par Maksājumu regulas 13. panta 4. punktā norādīto pilnvaru prettiesisku deleģēšanu.
Prasītāja šajā saistībā norāda, ka, tā kā ar iepriekš minēto tiesību normu EĶA tiek piešķirta rīcības brīvība noteikt administratīvos maksājumus, nenosakot to mērķus, saturu, piemērojamību un ilgumu, Lēmuma MB/29/2010 2. pants un tā pielikuma 1. tabula ir prettiesiski.
Trešais pamats ir par Lēmuma MB/29/2010 soda raksturu.
Prasītāja šajā ziņā norāda, ka, pat ja atbilstoši EĶA pamatregulas 74. panta 1. punktam aģentūra var izsniegt rēķinu par tās sniegtajiem pakalpojumiem, atbilstoši šī paša tiesību akta 74. panta 3. punktam maksājumi un citi aģentūras ienākumu avoti tiek noteikti tādējādi, lai tie būtu pietiekami sniegto pakalpojumu izmaksu segšanai. Tomēr administratīvo maksājumu, kas noteikts EUR 14 500 apmērā, nevar attaisnot ar EĶA veikto pārbaudes darbu, jo šī summa ir nesamērīgi augsta, salīdzinot ar sniegtajiem pakalpojumiem. Otrkārt, šiem administratīvajiem maksājumiem faktiski ir soda raksturs.
Ceturtais pamats ir par tiesiskās drošības principa pārkāpumu.
Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka REACH-IT sistēma nesniedza pietiekamu informāciju uzņēmumiem, lai tie varētu uzzināt sankcijas, kādām tie ir pakļauti saistībā ar savu pienākumu pārliecināties par savu lielumu. Turklāt aģentūra nav ņēmusi vērā, ka prasītājas rīcība nav bijusi apzināta, kā arī brīvprātīgo pieļautās kļūdas novēršanu.
Piektais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu, nosakot attiecīgos administratīvos maksājumus.
____________