Lieta T‑383/03

(publikācija izvilkuma veidā)

Hynix Semiconductor Inc.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Konfidencialitāte – Apstrīdēšana

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Process – Iestāšanās lietā – Procesuālo dokumentu nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā – Atkāpe – Konfidencialitātes ievērošana – Pieteikums par konfidencialitāti – Nosacījumi – Precizējums – Pamatojums

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkts)

2.      Process – Iestāšanās lietā – Procesuālo dokumentu nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā – Atkāpe – Konfidencialitātes ievērošana – Pieteikums par konfidencialitāti – Priekšsēdētāja veikta izvērtēšana apstrīdēšanas gadījumā – Slepena vai konfidenciāla rakstura pārbaude – Interešu izsvēršana

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 2026/97 29. pants)

3.      Process – Iestāšanās lietā – Procesuālo dokumentu nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā – Atkāpe – Konfidencialitātes ievērošana – Informācija, kas procesuālajos dokumentos ietverta vairākkārt – Nepieciešamība pieteikumā par konfidencialitāti norādīt visas attiecīgās rindkopas

4.      Process – Iestāšanās lietā – Procesuālo dokumentu nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā – Atkāpe – Konfidencialitātes ievērošana – Informācija, ko nevar uzskatīt par slepenu vai konfidenciālu

5.      Process – Iestāšanās lietā – Procesuālo dokumentu nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā – Atkāpe – Konfidencialitātes ievērošana – Informācija, ko var uzskatīt par slepenu vai konfidenciālu

6.      Process – Iestāšanās lietā – Procesuālo dokumentu nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā – Atkāpe – Konfidencialitātes ievērošana – Pieteikums par konfidencialitāti, kas attiecas uz informāciju, kas pēc būtības ir slepena vai konfidenciāla, taču ir nepieciešama personu, kas iestājušās lietā, procesuālo tiesību izmantošanai – Noraidīšana

1.      Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkts paredz principu, saskaņā ar kuru visi lietas dalībniekiem izsniegtie procesuālie dokumenti ir jānosūta arī personām, kas iestājušās lietā, un tikai izņēmuma kārtā šo noteikumu var neattiecināt uz atsevišķu slepenu vai konfidenciālu dokumentu vai informācijas nosūtīšanu.

Lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par konfidencialitāti ir jāprecizē minētie dokumenti vai informācija un precīzi jāpamato to konfidenciālais raksturs.

Precizitātes prasībai neatbilst tāds pieteikums par konfidencialitāti, kas nevienā brīdī neprecizē to, kuru informāciju ar to lūdz izslēgt no personām, kas iestājušās lietā, nosūtāmajiem procesuālajiem dokumentiem, tā ka tās varētu identificēt šo informāciju tādējādi, ka tās varētu iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz tās konfidencialitāti un par iespējamo vajadzību, lai tā tām tiek nosūtīta.

Attiecībā uz prasību norādīt pamatojumu, tā ir jāizvērtē, ņemot vērā katra norādītā dokumenta un informācijas raksturu atsevišķi. Var nodalīt, no vienas puses, informāciju, kas pati par sevi ir slepena, piemēram, tādu informāciju kā komercdarījumu, konkurences, finanšu un grāmatvedības noslēpumi, vai konfidenciāla, tāda kā tikai iekšēja informācija, un, no otras puses, citus dokumentus vai informāciju, kurai saistībā ar pieteikuma iesniedzēja norādīto iemelsu varētu būt slepens vai konfidenciāls raksturs.

Attiecībā uz informāciju, kas ietver skaitļus un precīzus norādījumus, kuriem ir komerciāls, konkurences vai finanšu raksturs, lai izpildītu prasību norādīt pamatojumu, pietiek tos īsi aprakstīt, norādot, atkarībā no gadījuma, vai tai ir slepens vai konfidenciāls raksturs.

(sal. ar. 17., 18., 31., 32., 34. un 35. punktu)

2.      Ja kāds no lietas dalībniekiem iesniedz pieteikumu atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkta otrajam teikumam, priekšsēdētājam ir jāpieņem lēmums tikai par dokumentiem un informāciju, kuru konfidencialitāti apstrīd cits lietas dalībnieks vai persona, kas iestājusies lietā. Ciktāl pieteikums nav apstrīdēts, par šo jautājumu nav jālemj.

Ja ir jālemj par šo jautājumu, priekšsēdētājam sākotnēji ir jāpārbauda vai dokumenti un informācija, kuras konfidencialitāte tiek apstrīdēta, ir slepena vai konfidenciāla. Šajā pārbaudē priekšsēdētājam nav saistošs līgums par konfidencialitāti, ko prasītāja ir noslēgusi ar trešām personām lietā par dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz šīm trešām personām un kuras ir iekļautas procesuālajos rakstos. Priekšsēdētājam vēl jo vairāk nav saistoša Komisijas veiktā dažu dokumentu un informācijas konfidenciālā izskatīšana administratīvā procesa, kura rezultātā ir pieņemts apstrīdētais dokuments, laikā. Gluži pretēji, tam ir jāpārbauda vai konkrētais dokuments vai informācija tik tiešām ir slepena vai konfidenciāla.

Līdz ar to prāvās, kuru priekšmets ir tiesību akts, kas pieņemts atbilstoši Regulai Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, var izrādīties nepieciešams ņemt vērā to, ka administratīvā procesa, kura rezultātā ir pieņemts šis tiesību akts, ietvaros, institūcijas, kurām ir iesniegts atbilstoši pamatots pieteikums, ir piekritušas, piemērojot šīs regulas 29. pantu, izskatīt dokumentus vai informāciju, kuru ir iesniedzis viens lietas dalībnieks, kā konfidenciālu vai kā konfidenciāli izskatāmu.

Ja to pārbaude ir novedusi pie secinājuma, ka daži no dokumentiem un informācija, kuras konfidencialitāte tiek apstrīdēta, tomēr ir slepena vai konfidenciāla, priekšsēdētājam pēc tam ir jānovērtē un jālīdzsvaro visas lietas dalībnieku esošās intereses. Šajā sakarā nosacījumu, pie kuriem var tikt piemērota Reglamenta 116. panta 2. punkta otrajā teikumā paredzētā atkāpe, izvērtēšana atšķiras atkarībā no tā vai konfidencialitātes ievērošana ir lūgta prasītāja interesēs vai trešās personas prāvā interesēs.

Ja konfidencialitātes ievērošana ir lūgta prasītāja interesēs, šī izvērtēšana liek priekšsēdētājam attiecībā uz katru minēto dokumentu vai informāciju izsvērt šī lietas dalībnieka tiesiski pamatoto vēlmi izvairīties no savu interešu nopietna aizskāruma un personu, kas iestājušās lietā, tikpat tiesiski pamatoto vēlmi attiecībā uz to, lai tās saņemtu vajadzīgo informāciju savu procesuālo tiesību īstenošanai.

Ja konfidencialitātes ievērošana ir lūgta trešās personas prāvā interesēs, šī izvērtēšana liek priekšsēdētājam attiecībā uz katru minēto dokumentu vai informāciju izsvērt šo trešo personu intereses attiecībā uz to, lai tiktu aizsargāti slepenie vai konfidenciālie dokumenti vai informācija, kas uz tām attiecas, un personu, kas iestājušās lietā, intereses attiecībā uz to, lai tās saņemtu vajadzīgo informāciju savu procesuālo tiesību īstenošanai.

Katrā ziņā prasītājam ir jāapsver iespēja, ņemot vērā tiesas procesa sacīkstes un publisko raksturu, ka atsevišķi slepeni vai konfidenciāli dokumenti vai informācija, ko tas vēlas pievienot lietai, var izrādīties vajadzīgi personu, kas iestājušās lietā, procesuālo tiesību īstenošanai, un tādējādi tām nosūtami.

Visbeidzot, nav nozīmes tam, ka viena no personām, kas iestājusies lietā, piedāvājas uzņemties saistības neizpaust informāciju vai dokumentus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums tos izslēgt no procesuālo dokumentu nosūtīšanas un tos izmantot tikai, lai iestātos lietā. Katrā ziņā lietas dalībniekiem un personām, kas iestājušās lietā, ir jāuzņemas izmantot procesuālos dokumentus, kas tām ir nosūtīti, tikai un vienīgi savu attiecīgo procesuālo tiesību īstenošanā.

(sal ar. 36., 38.–47. un 83. punktu)

3.      Ja viena un tā pati informācija procesuālajos dokumentos ir atkārtota vairākkārt un ja viens lietas dalībnieks aizmirst lūgt konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz katru teksta daļu, kurā tā ir minēta, tā kā šī informācija, jebkurā gadījumā tiek nodota lietas dalībnieku zināšanai, ar to saistītais pieteikums ir jānoraida, ņemot vērā tā nelietderību.

Tā kā procesuālie raksti un tiem pievienotie dokumenti ietver lielu skaitu lappušu un ka pieteikums par konfidencialitāti attiecas uz lielu informācijas apjomu, nav iespējams sistemātiski pārbaudīt, bez prasītājas uzskaitītajām, vai katra pieteikumā norādītā informācija ir minēta citās procesuālo dokumentu daļās. Tā rezultātā ir jāuzskata, ka atsevišķas informācijas konfidencialitātes ievērošana attieksies tikai uz to, ciktāl vēlāk neatklāsies, ka daļa šīs informācijas tomēr ir atkārtota procesuālo dokumentu daļās, kas izsniegtas personām, kas iestājušās lietā.

(sal. ar 49.–53. punktu)

4.      Ne slepena, ne konfidenciāla nav informācija, kas, vai nu tāpēc, ka tā attiecas uz personām, kas iestājušās lietā, un tādējādi ir tām zināma, vai kas ir pieejama plašai sabiedrības daļai vai speciālistu aprindām, vai arī kas izriet vai ir izsecināma no informācijas, ar ko personas, kas iestājušās lietā, jau ir likumīgi iepazinušās vai kas viņām tiks nosūtīta, vai kas nav pietiekami specifiska un precīza vai kas ir piecus vai vairāk gadus veca un tādējādi ir uzskatāma par novecojušu, izņemot ja prasītājs pierāda, ka, lai gan šī informācija ir novecojusi, tā vēl joprojām ietver nozīmīgus elementus no tā vai attiecīgo trešo personu komerciālā viedokļa, vai arī tāpēc, ka šī informācija var personām, kas iestājušās lietā, likt šaubīties par prasītāja jau pieņemtajiem vai vēl pieņemamajiem stratēģiskajiem lēmumiem, bet neatklāt tām šo lēmumu saturu. Savukārt nevar uzskatīt, ka personu, kas iestājušās lietā, rīcībā ir likumīgi nokļuvusi informācija, attiecībā uz kuru prasītājs jau no paša sākuma lūdza konfidencialitātes ievērošanu, atbilstošā termiņā paziņoja, ka tās nosūtīšana personām, kas iestājušās lietā, ir notikusi viņa būtiskas kļūdas rezultātā un lūdza, lai šīm personām tiktu uzdots nosūtīt šo informāciju saturošo dokumentu atpakaļ Pirmās instances tiesai.

(sal. ar 54.–60., 75., 88. un 90. punktu)

5.      Slepenības raksturs ir informācijai par skaitļiem vai tehniskai informācijai, kura saistīta ar prasītāja vai attiecīgo trešo personu komerciālo politiku un konkurences stāvokli, tāda kā informācija, kas ir saistīta ar prasītāja finansiālo situāciju vai tā ar trešām personām prāvā šajā sakarā noslēgtajām saistībām, ciktāl šāda informācija ir specifiska, precīza un nesena.

Slepenības raksturs var būt citiem dokumentiem un informācijai, par kuru prasītājs ir rūpīgi izskaidrojis pamatus, kuru dēļ tas tā ir attiecīgajā lietā. Šādi pamati it īpaši var būt saistīti ar to, ka dokuments veido nedalāmu specifiskas, precīzas un nesenas komerciāla rakstura informācijas kopumu, kam ir prasītāja komercnoslēpuma raksturs un šo komercnoslēpuma vērtējumu, kas veikts konfidenciāli. Tāpat to, ka noteikti dokumenti tiek izņēmuma kārtā uzskatīti par pilnīgi konfidenciāliem, var pamatot ar faktu, ka tie ietver augstas pakāpes konfidenciālu stratēģijas un finanšu modeli, kas aptver laika periodu nākotnē.

(sal. ar 62.–67. un 86. punktu)

6.      Pieteikums par slepenu vai konfidenciālu informāciju, kas šķiet vajadzīga personu, kas iestājušās lietā, procesuālo tiesību īstenošanai ir jānoraida. Šo informāciju nezinot, tās velti apspriestu pamatus, uz kuriem tās atsaucas.

Savukārt, slepena vai konfidenciālā informācija nav nepieciešama personu, kas iestājušās lietā, procesuālo tiesību īstenošanai, ciktāl lietas dalībnieku procesuālajos dokumentos ir ietverts kopsavilkums un ciktāl pārējā lietas materiālos ietvertā informācija sniedz pietiekamu pārskatu par šo informāciju.

(sal. ar 70.–73. punktu)