Lieta T‑384/10
Spānijas Karaliste
pret
Eiropas Komisiju
Kohēzijas fonds – Regula (EK) Nr. 1164/94 – Projekti attiecībā uz Andevalo reģiona Gvadjanas upes hidrogrāfiskā baseina iedzīvotāju ūdensapgādi, Gvadalkiviras upes atveseļošanu un attīrīšanu un Grenādas un Malagas provinču starppilsētu sistēmu ūdensapgādi – Finanšu palīdzības daļēja atcelšana – Būvdarbu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Būves jēdziens – Publiskā iepirkuma līgumu sadalīšana – Finanšu korekciju noteikšana – Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts – Samērīgums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 29. maija spriedums
1. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/37 – Būve – Jēdziens – Kritēriji – Darbu iznākuma saimnieciskā vai tehniskā funkcija – Cauruļvadu tīkla izbūve, kam ir viens centrālais rezervuārs un posmi, pa kuriem tiek sadalīta dzeramā ūdens piegāde uz vienu un to pašu apdzīvoto teritoriju no vienas un tās pašas piegādes vietas – Kvalificēšana par vienotu būvi
(Padomes Direktīvas 93/37 1. panta c) punkts un 6. panta 4. punkts)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Būve – Vienotas būves mākslīga sadalīšana – Konstatējums, kas nav atkarīgs no nolūka apiet Savienības tiesisko regulējumu pierādīšanas
(Padomes Direktīvas 93/37 6. panta 4. punkts)
3. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Līgumi, kas ir izslēgti no direktīvu par būvdarbiem piemērošanas jomas, bet kuriem ir noteiktas pārrobežu intereses – Pienākums ievērot Līguma pamatnoteikumus
(LESD 49., 56. un 114. pants)
4. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Savienības finansējums – Finanšu atbalsta apturēšana vai samazināšana pārkāpumu dēļ – Samērīguma principa ievērošana
(LES 5. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 1164/94 8. panta 1. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1386/2002 17. panta 1. punkts)
5. Iestāžu akti – Vispārpiemērojamas administratīvās prakses normas – Akts, kas vērsts uz ārēju seku radīšanu – Iestādes, kas izdevusi tiesību aktu, rīcības brīvības pašierobežošana – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās noteiktības principus, kā arī Savienības augstāka juridiskā spēka tiesību normas
1. Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu jomā būves esamība Direktīvas 93/37 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras, 1. panta c) punkta izpratnē ir jānovērtē, ņemot vērā attiecīgajos publiskā iepirkuma līgumos paredzēto darbu ekonomisko un tehnisko rezultātu. Turklāt jānorāda, ka, lai atsevišķu darbu rezultātu varētu kvalificēt par būvi šīs normas izpratnē, pietiek ar to, ka tie atbilst vai nu vienai un tai pašai ekonomiskajai funkcijai, vai arī tehniskai funkcijai. Līdz ar to ekonomiskās identitātes un tehniskās identitātes konstatēšana ir alternatīva un nevis kumulatīva. Vienlaicīgs uzaicinājums iesniegt piedāvājumus attiecībā uz strīdīgajiem līgumiem, paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu līdzība, vienota ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek izziņots par līgumiem un vienas līgumslēdzējas iestādes pastāvēšana ir uzskatāmi par papildu norādēm tam, ka atsevišķi būvdarbi patiesībā ir vienota būve.
Tādējādi par šādu vienotu būvi var uzskatīt projektu, kurš paredz vienota cauruļvadu tīkla izbūvi, kam ir viens centrālais rezervuārs, kas nozīmē, ka ar dažādiem projekta posmiem ir paredzēts izpildīt kopumā vienu un to pašu ekonomisko un tehnisko funkciju, proti, nogādāt dzeramo ūdeni uz vienu un to pašu apdzīvoto teritoriju no vienas un tās pašas piegādes vietas. Tāpat, runājot par darbiem, kas ietver sabiedriski lietderīga labuma piegādi konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai, fakts, ka izplatīšanas tīkla mērķis ir piegādāt ūdeni vairākām pašvaldībām, neliedz secināt, ka kopumā tam ir viena un tā pati ekonomiskā un tehniskā funkcija. Visbeidzot, tādi elementi kā ļoti tuva laika starpība starp divu līgumu noslēgšanu, fakts, ka līgumi attiecas uz to pašu teritoriju un ka tos abus ir noslēgusi viena un tā pati līgumslēdzēja iestāde, kaut arī šie elementi nav izšķiroši attiecībā uz vienotas būves pastāvēšanu, ir uzskatāmi par papildu norādēm, kas pamato vienotas būves pastāvēšanas atzīšanu.
(sal. ar 67.–69., 74., 76., 77., 80. un 81. punktu)
2. Konstatējums par līguma sadalīšanu, pārkāpjot Direktīvas 93/37 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras, 6. panta 4. punktu, nenozīmē subjektīvu nolūku izvairīties no šajā regulējumā ietverto normu piemērošanas. Tiklīdz šāds konstatējums ir izdarīts, nav nozīmes tam, vai pārkāpums izriet no dalībvalsts gribas, par kuru tā ir vainojama, no tās nevērības vai arī no tehniskām grūtībām, ar kurām tā bija saskārusies.
(sal. ar 95. punktu)
3. Kaut arī tā ir taisnība, ka direktīvu par to, kā koordinēt publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, normas nav piemērojamas līgumiem, kuru vērtība nesasniedz šajās direktīvās paredzēto robežvērtību, tas nenozīmē, ka šādi līgumi ir izslēgti no Savienības tiesību piemērošanas jomas. Patiesībā attiecībā uz tādu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem to vērtības dēļ neattiecas Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētās publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, līgumslēdzējām iestādēm tomēr ir pienākums ievērot Līguma pamatnoteikumus un vispārējos principus, it īpaši nediskriminācijas pilsonības dēļ principu.
Tomēr Līgumos paredzēto vispārējo principu piemērošana līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par direktīvu piemērošanas robežvērtību, paredz to, ka attiecīgie līgumi ir zināmu pārrobežu interešu priekšmets. Par šādas intereses esamību var norādīt objektīvi kritēriji, piemēram, fakts, ka attiecīgais līgums ir noslēgts par ievērojamu vērtību, kopā ar būvdarbu īstenošanas vietu, it īpaši gadījumā, kad šī vieta ir tuvu pierobežas zonai, kas var radīt interesi citā dalībvalstī reģistrētiem uzņēmējiem. Turpretim, ir iespējams arī izslēgt šādas intereses pastāvēšanu gadījumā, kad, piemēram, attiecīgā publiskā iepirkuma līguma ekonomiskā vērtība ir ļoti maza
Turklāt nediskriminācijas principu, kas izriet no LESD, un it īpaši pamatbrīvības prasa ne tikai jebkādas diskriminācijas novēršanu attiecībā pret būvdarbu vai pakalpojumu sniedzēju tā valstspiederības dēļ, bet arī jebkāda ierobežojuma, kaut arī tas ir vienādi piemērojams gan vietējiem, gan citu Savienības dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, atcelšanu, ja šis ierobežojums aizliedz vai apgrūtina tā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kurš ir reģistrēts citā dalībvalstī, kurā tas likumīgi sniedz līdzīgus pakalpojumus. No minētā izriet, ka, piemērojot kritēriju par pieredzi savā pašu dalībvalstī, lai piešķirtu publiskā iepirkuma līgumu, attiecīgās valsts iestādes pārkāpj nediskriminācijas principu.
(sal. ar 109.–111., 114., 115., 119. un 121. punktu)
4. Ņemot vērā samērīguma principu, tādu pienākumu pārkāpšana, kuru ievērošanai ir būtiska nozīme labai Savienības sistēmas darbībai, var tikt sodīta ar to, ka tiek zaudētas Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētās tiesības, piemēram, tiesības saņemt finanšu atbalstu. Turklāt saskaņā ar principu par finansēto projektu atbilstību Līgumu noteikumiem, tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šiem Līgumiem, un Savienības politikai, kā tas ir noteikts Regulas Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi 8. panta 1. punktā, tikai tie izdevumi, kas radušies saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar pēdējiem minētajiem, tiek segti no Savienības budžeta. Līdz ar to, tiklīdz kā Komisija konstatē Savienības tiesību normu pārkāpumu dalībvalsts veiktajos maksājumos, Komisijai šīs dalībvalsts iesniegtie rēķini ir jālabo un jāveic nepieciešamie labojumi finansējumā, lai atjaunotu situāciju, kādā visi izdevumi, attiecībā uz kuriem tika iesniegts lūgums piešķirt līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda, ir saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā, un tas ir jādara, ievērojot samērīguma principu. Runājot veicamo finanšu korekciju aprēķināšanas noteikumiem, ja izrādās, ka, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tāda labojuma veikšana, kas ietver visu attiecīgo projektu izmaksu atcelšanu, būtu bijis nesamērīgs sods salīdzinājumā ar konstatēto pārkāpumu smagumu un ka nav iespējams praktiski un precīzi aprēķināt prettiesisko izdevumu summu, tad ir atbilstoši izdarīt labojumus, pamatojoties uz vienoto likmi.
(sal. ar 134, 136, 137, 140, 141. punktu)
5. Pieņemot administratīvas rīcības normas ar ārēju iedarbību un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, attiecīgā iestāde pati ierobežo savas rīcības brīvības iespējas un nevar atkāpties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu pārkāpumu kā vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās drošības vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principi. Tāpēc nevar izslēgt, ka, ievērojot zināmus nosacījumus un ņemot vērā šo normu saturu, šādām vispārpiemērojamām uzvedības normām var būt tiesiskas sekas un ka it īpaši administrācija no tām nevar atkāpties individuālā gadījumā, nesniedzot pamatojumu, kas ir saderīgs ar minētajiem vispārējiem tiesību principiem, ar nosacījumu, ka šāda pieeja nav pretrunā citām Savienības tiesību normām ar augstāku juridisku spēku
(sal. ar 144. punktu)