Prasība, kas celta 2023. gada 17. jūlijā – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-448/23)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Ladenburger, P.J.O. Van Nuffel, K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasījumi

atzīt, ka, ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas interpretāciju, ko sniegusi Konstitucionālā tiesa 2021. gada 14. jūlija (lieta P 7/20) un 7. oktobra (lieta K 3/21) spriedumos, Polijas Republika nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus;

atzīt, ka, ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas interpretāciju, ko sniegusi Konstitucionālā tiesa 2021. gada 14. jūlija (lieta P 7/20) un 7. oktobra (lieta K 3/21) spriedumos, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no vispārējiem autonomijas, [Savienības tiesību] pārākuma, efektivitātes un Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas principiem, kā arī no Tiesas spriedumu saistošas iedarbības principa;

atzīt, ka, tā kā Konstitucionālā tiesa neatbilst neatkarīgas un objektīvas, tiesību aktos noteiktas tiesas prasībām to pārkāpumu dēļ, kas pieļauti triju šīs tiesas tiesnešu iecelšanas procedūrā 2015. gada decembrī, kā arī tās priekšsēdētāja ievēlēšanas procedūrā 2016. gada decembrī, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus;

piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo un otro prasības pamatu Komisija apstrīd divus Polijas Republikas Konstitucionālās tiesas (turpmāk tekstā – “KT”) 2021. gada 7. oktobra (lieta K 3/21), kā arī 2021. gada 14. jūlija (lieta 7/20) spriedumus. Ar šo judikatūru tiekot pārkāpti dažādi, bet ne nesaistīti pienākumi, kas Polijai ir paredzēti Savienības līgumos. Pirmais pamats attiecas uz to, ka ar minētajiem KT spriedumiem esot pārkāpta LES 19. panta 1. punkta otrā daļa atbilstoši Tiesas sniegtajai interpretācijai, it īpaši tai, kas sniegta 2021. gada 2. marta spriedumā A.B. u.c. C-824/18 (ECLI:EU:C:2021:153.), kā arī 2021. gada 6. oktobra spriedumā W.Ż., C-487/19 (ECLI:EU:C:2021:798.), jo KT esot pārāk šauri interpretējusi Polijas Republikas Konstitūciju attiecībā uz Savienības prasībām efektīvu tiesību aizsardzību tiesā jomā par neatkarīgu, objektīvu un tiesību aktos noteiktu tiesu, kļūdaini un acīmredzami neievērojot Tiesas judikatūru. Otrais pamats attiecas uz to, ka ar minētajiem KT spriedumiem neesot ievēroti [Savienības tiesību] pārākuma, autonomijas, efektivitātes un Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas principi, kā arī Tiesas spriedumu saistošās iedarbības princips, jo KT tajos vienpusēji noraidīja LES 2. pantā, 4. panta 3. punktā un 19. panta 1. punktā, kā arī LESD 279. pantā paredzētos pārākuma un efektivitātes principus, ko Tiesa ir konsekventi interpretējusi un piemērojusi, kā arī lika visām Polijas iestādēm nepiemērot šīs līguma normas.

Ar trešo prasības pamatu Komisija apgalvo, ka KT vairs nesniedz neatkarīgas, objektīvas un tiesību aktos noteiktas tiesas garantijas LES 19. panta 1. punkta otrās daļas kopsakarā ar Hartas 47. pantu izpratnē tādu acīmredzamu pārkāpumu dēļ, kas saistīti ar to, ka 2015. gada decembrī tiesneši KT sastāvā iecelti, nopietni pārkāpjot Polijas konstitucionālās tiesības (i), kā arī pārkāpumu dēļ KT priekšsēdētāja ievēlēšanas procedūrā 2016. gada decembrī (ii). Katrs no šiem pārkāpumiem saistībā ar KT darbību šādi ieceltu personu sastāvā tiesību subjektiem rada pamatotas šaubas par KT objektivitāti un neatkarību no ārējiem faktoriem.

____________