Lieta C‑322/16

Global Starnet Ltd

pret

Ministero dell’Economia e delle Finanze
un
Amministrazione Autonoma Monopoli di Stato

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību, kapitāla brīva aprite un uzņēmējdarbības brīvība – Ierobežojumi – Jaunu koncesiju piešķiršana azartspēļu tiešsaistes pārvaldībai – Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi – Konstitucionālās tiesas spriedums – Valsts tiesas pienākums vērsties Tiesā

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. jūlija spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu – Pārbaude attiecībā uz valsts tiesību normu atbilstību gan Savienības tiesībām, gan valsts konstitūcijai – Attiecīgās dalībvalsts konstitucionālās tiesas spriedums, ar kuru tiek izvērtēta šo tiesību normu konstitucionalitāte – Valsts pēdējās instances tiesas pienākums iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu

(LESD 267. pants)

2.        Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Līguma normas – Piemērošanas joma – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru personām, kas jau ir koncesionāri likumā atļauto azartspēļu tiešsaistes pārvaldības jomā, ir paredzēti jauni nosacījumi to darbībai, pievienojot pielikumu esošajam līgumam – Iekļaušana – Pārbaude, kas principā tiek veikta vienīgi saistībā ar LESD paredzētajām brīvībām

(LESD 49. un 56. pants)

3.        Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Azartspēles – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru personām, kas jau ir koncesionāri likumā atļauto azartspēļu tiešsaistes pārvaldības jomā, ir paredzēti jauni nosacījumi to darbībai, pievienojot pielikumu esošajam līgumam – Saderība ar LESD 49. un 56. pantu – Nosacījumi – Pārbaude iesniedzējtiesā

(LESD 49. un 56. pants)

1.      LESD 267. panta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kuras nolēmumi nav pārsūdzami, principā ir jāiesniedz prejudiciālais jautājums par Savienības tiesību interpretāciju, pat ja šīs pašas valsts tiesvedības ietvaros attiecīgās dalībvalsts konstitucionālā tiesa ir izvērtējusi valsts tiesību normu konstitucionalitāti, ņemot vērā atsauces tiesību normas, kurām ir analoģisks saturs kā Savienības tiesību normām.

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Savienības tiesību efektivitāte tiktu apdraudēta un LESD 267. panta lietderīgā iedarbība tiktu vājināta, ja tā procesa dēļ, kurā tiek pārbaudīta atbilstība konstitūcijai, būtu traucēta valsts tiesas iespēja vērsties Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem un nekavējoties piemērot Savienības tiesības atbilstoši Tiesas nolēmumam vai judikatūrai (šajā nozīme skat. spriedumu, 2015. gada 4. jūnijs, Kernkraftwerke Lippe‑Ems, C‑5/14, EU:C:2015:354, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

Turklāt, lai gan ir taisnība, ka ar LESD 267. pantu izveidotā procedūra ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, kura ietvaros pirmā sniedz otrajām tādas Savienības tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu tajās izskatāmās lietas, tomēr ir jāatzīst, ka tad, kad nepastāv nekādas valsts tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas iespējas, valsts tiesai principā ir pienākums vērsties Tiesā LESD atbilstoši 267. panta trešajai daļai, ja tai ir jāizskata jautājums par Savienības tiesību interpretāciju (skat. spriedumu, 2015. gada 9. septembris, Ferreira da Silva e Brito u.c., C‑160/14, EU:C:2015:565, 37. punkts).

(skat. 23., 24., 26. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 29.–32. punktu)

3.      LESD 49. un 56. pants, kā arī tiesiskās paļāvības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, saskaņā ar kuru personām, kas jau ir koncesionāri likumā atļauto azartspēļu tiešsaistes pārvaldības jomā, ir paredzēti jauni nosacījumi to darbībai, pievienojot pielikumu esošajam līgumam, ja iesniedzējtiesa secina, ka šādu tiesisko regulējumu var attaisnot primāri vispārējo interešu apsvērumi, ka tas ir atbilstošs paredzēto mērķu sasniegšanai un nepārsniedz to sasniegšanai nepieciešamo.

Šajā gadījumā no pamatlietā aplūkoto valsts tiesību normu satura izriet, kā jau ģenerāladvokāts to ir norādījis savu secinājumu 43. punktā, ka šo tiesību normu mērķis it īpaši ir nostiprināt koncesionāru ekonomisko un finanšu stabilitāti, uzlabot to reputāciju un uzticamību, kā arī cīnīties pret noziedzību.

Ņemot vērā ar azartspēlēm saistītās situācijas īpatnību, šādi mērķi var būt primāri vispārējo interešu apsvērumi, kas var attaisnot tādus pamatbrīvību ierobežojumus, par kādiem ir runa pamatlietā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 8. septembris, Politanò, C‑225/15, EU:C:2016:645, 42. un 43. punkts).

(skat. 41., 42., 65. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)