Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 25. februārī iesniedza High Court (Īrija) – Hellfire Massy Residents Association/An Bord Pleanála, The Minister for Housing, Heritage and Local Government, Īrija, The Attorney General

(Lieta C-166/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Hellfire Massy Residents Association

Atbildētāji: An Bord Pleanála, The Minister for Housing, Heritage and Local Government, Īrija un The Attorney General

Pārējie lietas dalībnieki: South Dublin County Council, An Taisce – The National Trust for Ireland un Save the Bride Otters

Prejudiciālie jautājumi

Pirmais jautājums ir šāds:

vai no ES tiesību sistēmas pārākuma izrietošie ES tiesību vispārējie principi nozīmē to, ka valsts procesuālā norma, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējam, kas vēršas tiesā, ir skaidri jānorāda attiecīgās tiesību normas, nevar liegt pieteikuma iesniedzējam, kas apstrīd valsts tiesību aktu saderību ar noteiktajām ES tiesību normām, atsaukties arī uz apstrīdēšanu, kas balstīta uz tiesību doktrīnām vai instrumentiem, kuri ir jāinterpretē kā pēc būtības saistīti ar šo ES tiesību interpretāciju, piemēram, principu, ka ES vides tiesības ir jāinterpretē saistībā ar 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā (Dānija) pieņemto Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas ir neatņemama ES tiesību sistēmas sastāvdaļa?

Otrais jautājums ir šāds:

vai Direktīvas 92/43/EEK ¹ 12. un/vai 16. pants un/vai šie noteikumi saistībā ar 9. panta 2. punktu Orhūsas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas 1998. gada 25. jūnijā noslēgta Orhūsā, Dānijā, un/vai kopā ar principu, ka dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie īpašie pasākumi, lai efektīvi īstenotu direktīvu, nozīmē, ka nevar atsaukties uz valsts procesuālo noteikumu, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējs nedrīkst izvirzīt “hipotētisku jautājumu” un “viņam ir jābūt reāli vai faktiski skartam”, pirms viņš var iesniegt sūdzību par valsts tiesību aktu atbilstību ES tiesību normai, lai nepieļautu apstrīdēšanu, ko ir veicis pieteikuma iesniedzējs, kurš ir atsaucies uz sabiedrības līdzdalības tiesībām attiecībā uz administratīvu lēmumu un kurš pēc tam vēlas apstrīdēt valsts tiesību normas spēkā esamību, atsaucoties uz ES tiesībām, paredzot, ka nākotnē varētu tikt nodarīts kaitējums videi, jo valsts tiesību aktos esot pieļautas nepilnības, ja pastāv pamatota iespēja, ka šāds kaitējums varētu rasties nākotnē, it īpaši tāpēc, ka ir atļauts veikt būvniecību teritorijā, kas ir īpaši aizsargājamu sugu dzīvotne, un/vai tāpēc, ka, piemērojot piesardzības pieeju, pastāv iespēja, ka pēc piekrišanas saņemšanas veiktie pētījumi var radīt nepieciešamību pieprasīt atkāpi saskaņā ar Direktīvas 16. pantu?

Trešais jautājums ir šāds:

vai Direktīvas 92/43/EEK 12. un/vai 16. pants un/vai šie noteikumi saistībā ar 6. panta 1.–9. punktu un/vai [9. panta 2. punktu Orhūsas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas noslēgta 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā, Dānijā, un/vai ar principu, ka dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie īpašie pasākumi, lai efektīvi īstenotu direktīvu, ir panākts, ka atļauju sistēma, kas paredzēta valsts tiesību aktos, lai īstenotu direktīvas 16. pantu, nedrīkst būt paralēla un neatkarīga no attīstības atļauju sistēmas, bet tai ir jābūt daļai no integrēta apstiprināšanas procesa, kas ietver lēmumu, ko pieņem kompetentā iestāde (nevis ad hoc lēmumu, ko, pamatojoties uz vispārīgu krimināltiesību normu, pieņem pats attīstītājs), par to, vai ir jāpieprasa atkāpes atļauja, pamatojoties uz problēmām, kas konstatētas pēc attīstības atļaujas piešķiršanas, un/vai kādi pētījumi ir nepieciešami, kompetentajai iestādei lemjot par to, lai apsvērtu, vai šāda atļauja ir jāpieprasa?

Ceturtais jautājums ir šāds:

vai Direktīvas 92/43/EEK 12. un/vai 16. pantam un/vai šiem noteikumiem, tos lasot kopā ar Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas 1998. gada 25. jūnijā parakstīta Orhūsā (Dānija), 6. panta 1.–9. punktu un/vai 9. panta 2. punktu, ir tādas sekas, ka attiecībā uz attīstību, ja, piešķirot attīstības atļauju, tika veikts atbilstošs novērtējums saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 3. punktu, un kontekstā, kad var lūgt atkāpi pēc attīstības atļaujas saņemšanas saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 16. pantu, ir prasība par sabiedrības līdzdalības procedūru saskaņā ar Orhūsas konvencijas 6. pantu?

____________

¹ Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.).