Prasība, kas celta 2007. gada 7. maijā - OTIS un citi/Komisija

(lieta T-145/07)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Otis SA, Dilbeek (Beļģija), Otis GmbH & Co. OHG, Berlīne (Vācija), Otis BV, Amersfoort (Nīderlande), un Otis Elevator Co., Farmington (ASV) (pārstāvji - A. Winckler, advokāts, un J. Temple Lang, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt vai būtiski samazināt naudas sodu, kas Otis uzlikts saskaņā ar lēmumu;

likt Komisijai atlīdzināt Otis tiesāšanās un citus izdevumus, kas saistīti ar šo tiesvedību; un

veikt jebkurus citus pasākumus, ko Tiesa uzskata par atbilstošiem.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāji vēlas panākt, lai saskaņā ar EKL 230. pantu tiktu daļēji atcelts Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmums K(2007)512 (galīgā redakcija) (Lieta COMP/E-1/38.823 - PO/Elevators and Escalators), saskaņā ar kuru prasītāji tāpat kā citi uzņēmumi ir saukti pie atbildības par dalību četros vienotos, saliktos un ilgstošos EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumos, kas izpaudušies kā tirgu sadale, vienojoties un/vai saskaņot rīcību, lai piešķirtu tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumus liftu un eskalatoru tirdzniecībai, uzstādīšanai, apkalpošanai un modernizācijai.

Prasības pamatojumam prasītāji norāda šādus deviņus pamatus, neapstrīdot apstrīdētajā lēmumā norādītos faktiskos apstākļus.

Komisija ir nepareizi piemērojusi atbilstošo tiesību normu, saucot Otis Elevator Company pie atbildības par vietējo uzņēmumu rīcību, jo Otis Elevator Company neietekmēja šo vietējo uzņēmumu lēmumu pieņemšanu, ik dienas veicot saimniecisko darbību, un nevarēja zināt par to prettiesisko rīcību.

Komisija nepareizi ir piemērojusi Pamatnostādnes par naudas sodiem ¹ un ir pārkāpusi samērīguma principu:

palielinot naudas sodu atbilstoši atbildību pastiprinošiem apstākļiem, pamatojoties uz visas grupas apgrozījumu; un

nosakot pamatsummu Vācijai, jo Komisija neņēma vērā to, ka prettiesiskie pasākumi attiecās tikai uz eskalatoriem un "augstvērtīgiem"/ātrgaitas liftiem, kas ir tikai neliela daļa no kopējo liftu skaita.

Komisija ir pārkāpusi paziņojumu par sadarbību ²:

nepiešķirot Otis atbrīvojumu no soda par prettiesiskiem pasākumiem Vācijā, kaut arī Otis bija vienīgais uzņēmums, kas bija iesniedzis pierādījumus un informāciju saistībā ar nolīgumu par eskalatoriem un liftiem darbības jomu un ilgumu; vai

nepiešķirot daļēju atbrīvojumu no soda saistībā ar eskalatoriem un liftiem atsevišķos laika posmos un nenorādot tam pamatojumu.

Pakārtoti - Komisijai sods bija jāsamazina par 50 % un katrā ziņā - vairāk nekā tikai par 25 %. Prasītāji norāda, ka Komisija nav novērtējusi Otis sniegto pierādījumu apjomu un to būtisko "pievienoto vērtību".

Turklāt Komisija nav ņēmusi vērā Otis tiesisko paļāvību un samērīguma principu:

nepiešķirot parasto 10 % naudas soda samazinājumu par to, ka netika apstrīdēti fakti par Beļģiju, Vāciju un Luksemburgu; un

nepiešķirot naudas soda samazinājumu par skaidrojošas papildu informācijas sniegšanu.

Visbeidzot, Komisija ir nepareizi piemērojusi paziņojumu par sadarbību un Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai, nosakot naudas sodu Beļģijai, Vācijai un Luksemburgai.

____________

¹ - Komisijas 1998. gada 14. janvāra paziņojums ar nosaukumu "Pamatnostādnes sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu" (OV 1998, C 9, 3. lpp.).

² - Komisijas paziņojums par naudas sodu neuzlikšanu un naudas sodu samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).