Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Railion Deutschland AG iesniedza 2004. gada 18. martā

(Lieta T-109/04)

(Tiesvedības valoda: vācu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 18. martā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Railion Deutschland AG, Mainz (Vācija), kuru pārstāv advokāts H. Johlen.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

Atcelt Komisijas 2003. gada 12. decembra galīgo lēmumu C(2003)4660 par to, ka ievedmuitas nodokļa atlaišana konkrētā gadījumā nav pamatota;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja ir uzņēmums, kas nodarbojas ar preču transporta pakalpojumiem uz dzelzceļa. Prasība celta par Komisijas lēmumu, ar kuru tā noraidīja Vācijas Federatīvās Republikas iesniegumu par muitas parāda atlaišanu par labu prasītājai. Muitas parāds tika noteikts tādēļ, ka prasītāja pa dzelzceļu no Brēmenes brīvās zonas uz Hamburgas brīvo zonu ir transportējusi kā krāsu deklarētu alkoholu. Attaisnojošu iemeslu par nepareizu deklarēšanu prasītājai nebija. No Hamburgas preces nokļuva Čehijas Republikā.

Cita starpā prasītāja norāda, ka ar lēmumu pārkāptas tiesības tikt uzklausītam, tādējādi neievērojot būtisku formālu noteikumu. Prasītājai tika dota tikai formāla iespēja izteikt viedokli. Tāpat atbildētāja izdotajā lēmumā par noraidījumu trūkst no tiesībām tikt uzklausītam izrietošā motivējošā daļa ar izvērstiem argumentiem. Komisija nav ņēmusi vērā viedokli par atšķirīgajiem riskiem uz dzelzceļa un ūdensceļa brīvajā zonā. Komisija savā lēmumā ir pieņēmusi, ka prasītāja kā dzelzceļa sabiedrība ir uzskatāma par salīdzināmu ar ūdensceļu sabiedrību.

Prasītāja tālāk norāda, ka ar lēmumu pārkāpts Muitas kodeksa 239. pants. Prasītāja noliedz "īpašo apstākļu" klātesamību, jo konstatētie fakti ir neatbilstoši vai nepilnīgi. Pamatojoties uz muitas procedūras vienkāršošanu uz dzelzceļa, prasītāja ir pakļauta paaugstinātam riskam kļūt par krāpšanas upuri saistībā ar transportējamām precēm. Šo risku viņa nevarot ne novērst, ne arī kontrolēt. Jo īpaši praktiski neiespējama ir konteineru satura pārbaude.

Visbeidzot prasītāja norāda, ka saskaņā ar Muitas kodeksa 239. pantu, taisnīguma lēmumā ir jāņem vērā tas, ka Eiropas Kopienām nav un arī citā laika posmā nav draudējuši rasties nekādi finansiāli zaudējumi, jo alkohols bija domāts Čehijas tirgum un uz turieni arī tika nogādāts.

...

____________