Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 4. decembrī Hermann Albers eK iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-597/18 Hermann Albers/Eiropas Komisija

(Lieta C-656/20 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Hermann Albers eK (pārstāvis: S. Roling, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Land Niedersachsen

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

1)    daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 5. oktobra spriedumu Hermann Albers/Komisija (T-597/18, EU:T:2020:467), atceļot tā rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu;

2)    pilnībā apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, ar kuriem tika lūgts atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final ¹ un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs argumentē, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi LESD 107. panta un 108. panta nozīmi attiecībā uz Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz [Lejassaksijas vietējo pārvadājumu likuma] (NNVG) 7.a pantu. NNVG 7.a pants, pretēji Vispārējās tiesas ieskatam, esot jauns atbalsts, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums.

LESD 107. panta gadījumā runa vis neesot par finanšu līdzekļu pārvietošanu valsts iekšienē, jo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji savā dubultajā lomā kā sabiedriskā transporta uzņēmumu īpašnieki gūstot tiešu labumu no līdzekļu piešķīruma un ar līgumu tiešu piešķiršanu to selektīvi izmantojot privātajam sektoram nelabvēlīgā veidā. Proti, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji kontrolējot sabiedriskā transporta uzņēmumus “kā savas struktūrvienības”. Līdzekļu piešķiršana sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam esot nesaraujami saistīta ar priekšrocības sniegšanu, jo attiecīgajā brīdī bieži jau esot skaidrība par līdzekļu izmantošanu komunālo pakalpojumu uzņēmumu saimnieciskajai darbībai. Šādi tiekot kropļota konkurence un ierobežota tirdzniecība starp dalībvalstīm.

Piedevām, tā kā NNVG 7.a pantam esot atbalsta raksturs, bet arī neatkarīgi no tā, esot pieļauts LESD 108. panta 3. punkta pārkāpums, jo Vācijas Federatīvā Republika neesot NNVG 7.a pantu paziņojusi Eiropas Komisijai.

____________

¹     Eiropas Komisijas lēmums necelt iebildumus par Land Niedersachsen noteiktajiem pasākumiem saskaņā ar Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz 7.a pantu (Lieta SA.46538 [2017/NN]) (OV 2018, C 292, 1. lpp.).