Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Centrālo banku, ko Carlos Andrés un citi iesniedza 2005. gada 21. martā

(lieta T-131/05)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 21. martā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Centrālo banku, ko cēla Karlos Andrē [Carlos Andrés], ar dzīvesvietu Frankfurtē pie Mainas, un astoņi citi, kurus pārstāv advokāti Žoržs Vandersandens [Georges Vandersanden] un Lora Levi [Laure Levi].

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt prasītāju algas aprēķinu par 2004. gada jūliju;

piespriest Eiropas Centrālajai bankai prasītājiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas nolūkos atlīdzināt zaudējumus un procentus, ko veido EUR 5000 piešķiršana katram prasītājam sakarā ar pirktspējas samazināšanos no 2001. gada 1. jūlija, atalgojuma daļu piešķiršana, kas atbilst prasītāju darba algas palielinājumam par 1,86% laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 30. jūnijam, par 0,92% laikposmā no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam un par 2,09% laikposmā no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam, un procenti par prasītāju darba algas daļu summu, sākot no attiecīgā datuma, kad tās bija jāizmaksā, līdz faktiskai samaksai. Šī procentu likme ir jāaprēķina, balstoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajām refinansēšanas darbībām, kas ir spēkā attiecīgajā laikposmā, pieskaitot divus procentpunktus;

piespriest Eiropas Centrālai bankai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir prasītāju algas aprēķinos par 2004. gada jūliju paredzētais darba algas palielinājums, kas pēc prasītāju uzskata tika noteikts, neievērojot pienākumu apspriesties ar Eiropas Centrālās bankas personālu (ECB) un aprēķina metodes attiecībā uz vispārīgām darba algas korekcijām, kā paredzēts starp vadību un personālu noslēgtajā līgumā ("Memorandum of Understanding"). Tāpat tiek apstrīdēts tas, ka attiecīgais palielinājums, kas tika piemērots pēc Pirmās instances tiesas 2003. gada 20. novembra sprieduma lietā T-63/02 Cerafogli un Poloni/ECB (RecFP, IA-291. lpp. un II-1405. lpp.), netika piemērots ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz 2001., 2002. un 2003. gadu.

Savas prasības atbalstam prasītāji norāda uz:

-    Nodarbinātības nosacījumu 45. un 46. panta, "Memorandum of Understanding" un labas pārvaldības principa pārkāpumu;

-    pienākuma sniegt pamatojuma pārkāpumu, kā arī šajā gadījumā - acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šajā sakarā tiek norādīts, ka Bankas izveidotās tabulas, ar kurām pamatots attiecīgais piedāvātais darba algas palielinājums, ir aprēķina metožu kļūdainas piemērošanas rezultāts;

-    tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

____________