CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 27. septembrī

Lieta F‑98/09

Sarah Whitehead

pret

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Civildienests – ECB darbinieki – Algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana – 2008. finanšu gads – Ikgadējā novērtēšana – Novērtējuma kritēriji – Apspriešanās ar personāla komiteju – Slimības atvaļinājuma ņemšana vērā – Mērķu noteikšana

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar EK līgumam pievienotā Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un ECB Statūtiem 36.2. pantu un ar kuru S. Whitehead prioritāri lūdz atcelt ECB 2009. gada 8. janvāra lēmumu viņai saistībā ar algu un prēmiju ikgadējo pārskatīšanu piešķirt algas paaugstinājumu par diviem indeksa punktiem, kā arī atlīdzināt morālo kaitējumu, kas noteikts ex æquo et bono EUR 10 000 apmērā

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina ECB tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana

(Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības I pielikuma 5. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana – Rīcības brīvība

(Padomes Direktīva 91/533; Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības I pielikuma 5. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Pamati – Pamats par administrācijas pienākumu nodrošināt pārskatāmību

4.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana

(Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības I pielikuma 5. pants)

5.      Iebilde par prettiesiskumu – Apjoms – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārējs tiesību akts, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums

(EKL 236. un 241. pants; EAEKL 152. pants; Protokola par Eiropas Centrālās banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36.2. pants)

6.      Savienības tiesības – Avoti – Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvās tiesas judikatūra – Izslēgšana

7.      Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Personāla komiteja – Obligāta apspriešanās – Apjoms

(Eiropas Centrālās bankas iekšējā reglamenta 15. pants; Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pants)

8.      Eiropas Centrālā banka – Valdes kompetence – Bankas iekšējās darbības noteikumu pieņemšana – Pamatnostādņu pieņemšana

(Eiropas Centrālās bankas iekšējā reglamenta 11. panta 2. punkts)

9.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija – Pienākums pret ierēdņiem, kas ir slimības atvaļinājumā, attiekties tāpat kā pret tiem, kuri ir darbā – Neesamība

1.      Tas, ka algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana Eiropas Centrālajā bankā ir balstīta uz to, ka dienesta ietvaros tiek salīdzināts katra personāla locekļa pienesums Bankas uzdevumu izpildē, nenozīmē, ka, šīs pārskatīšanas procedūras ietvaros nepastāvot specifiskam instrumentam katra personāla locekļa individuālo nopelnu izvērtēšanai, Bankai ir pienākums savus lēmumus algu un prēmiju ikgadējās pārskatīšanas jomā pamatot ar ikgadējo vērtējumu.

Turklāt, tā kā algu un prēmiju ikgadējai pārskatīšanas procedūrai nav ekvivalenta Civildienesta noteikumos, nekāda analoģija nevar tikt veikta starp principiem, kas regulē Savienības ierēdņu novērtēšanu, un tiem, kas regulē minēto procedūru, kura ir piemērojama Bankas personāla locekļiem.

(skat. 44. un 48. punktu)

2.      Lai gan atbilstoši nediskriminācijas principam, kā arī pārskatāmības nodrošināšanas pienākumam un pienākumam norādīt pamatojumu Eiropas Centrālās bankas pilnvaru īstenošanā ir jāievēro noteiktas prasības, šī principa un pienākumu sekas tomēr nevar būt tādas, ka Bankai ir jāatsakās no plašās rīcības brīvības, ko tā ir nolēmusi saglabāt savā individuālo algas paaugstinājumu piešķiršanas politikā, un tiesību aktā jādefinē novērtējuma kritēriji, kurus tā ir paredzējusi izmantot savas rīcības brīvības īstenošanā.

Tāpat arī, lai gan saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami skaidram, lai attiecīgās personas varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties, tas tomēr nekādi neliek Bankai ierobežot savu rīcības brīvību individuālo algas paaugstinājumu jomā, īstenojot izpildes pasākumus, kuros ir paredzēts definēt, kā tā paredz nākotnē īstenot minēto rīcības brīvību.

Turklāt, lai gan ir taisnība, ka algu paaugstināšanas kārtība ir saistīta ar atalgojumu, uz kuru Bankas personāla locekļiem ir tiesības, un šajā ziņā tā ir būtisks darba attiecību elements Direktīvas 91/533 par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem nozīmē, šai direktīvai nav tāds prasību līmenis, kas liktu Bankai pieņemt un publicēt kritērijus, kas ir paredzēti, lai novērtētu katra darbinieka pienesumu Bankas uzdevumu izpildē.

(skat. 49. un 58.–60. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2005. gada 14. aprīlis, C‑110/03 Beļģija/Komisija, 30. punkts.

3.      Pārskatāmības nodrošināšanas pienākums nav Savienības tiesību princips, kuru prasītājs var izvirzīt bez norādes uz [tiesību akta] tekstu. Līdz ar to, ja nav norādīts [tiesību akta] teksts, kurā ir izklāstīts pārskatāmības nodrošināšanas pienākums, uz kuru prasītājs paredz pamatoties, tas pat neļauj Civildienesta tiesai izvērtēt tā argumenta apjomu.

(skat. 50. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 22. maijs, F‑99/06 López Teruel/ITSB, 94. punkts.

4.      Tā kā algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana Eiropas Centrālajā bankā ir pamatota ar to, ka katra darbinieka individuālais pienesums Bankas uzdevumu izpildē tiek salīdzināts ar citu kolēģu individuālo pienesumu tajā pašā darbības jomā, ar to saistītās iekšējās tiesību normas var izraisīt, ka pastāv atšķirīga attieksme starp Bankas personāla locekļiem, bet šī atšķirīgā attieksme ir jāuzskata par pamatotu ar objektīvu elementu, proti, to, ka katram dienestam ir jāīsteno atšķirīgi uzdevumi. Līdz ar to šīs tiesību normas nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

Turpinājumā, tā kā Bankas darbinieki kopumā Bankas iekšējās tiesību normās, ar kurām tiek regulēta algu un prēmiju ikgadējā pārskatīšana, netiek uzskatīti par vienu un to pašu juridisko kategoriju, darbinieks nevar pārmest Bankai, ka tā viņa pienesumu Bankas uzdevumu izpildē ir salīdzinājusi tikai ar viņa kolēģu pienesumu viņa dienesta ietvaros.

(skat. 68. punktu)

5.      Iebildes par prettiesiskumu mehānisms ļauj prasītājiem ar iebildes palīdzību apstrīdēt vispārpiemērojama tiesību akta, kurš ir piemērojams šajā lietā un par kuru ir celta prasība, tiesiskumu, un šis tiesību akts var būt īstenošanas pasākums vai leģislatīvs akts, ja pastāv tieša saikne starp lēmumu, par kuru ir celta prasība, un attiecīgo vispārpiemērojamo tiesību aktu. Turpinājumā, tas vien, ka prasītājs sava pamata ietvaros apgalvo, ka leģislatīvs akts ir prettiesisks, nepadara šo pamatu par nepieņemamu.

Turklāt saskaņā ar EKL 241. pantu iespējai izvirzīt iebildi par prettiesiskumu saistībā ar vispārpiemērojamu tiesību aktu nav paredzēts konkrēts termiņš. Nav iemesla nepiemērot to pašu noteikumu saistībā ar prasībām, kas ir pamatotas ar EKL 236. pantu, EAEKL 152. pantu vai Protokola par Eiropas Centrālās banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 36.2. pantu.

(skat. 73. un 74. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 15. septembris, T‑23/96 De Persio/Komisija, 54. punkts.

6.      Starptautiskās Darba organizācijas Administratīvās tiesas judikatūra kā tāda nav Savienības tiesību avots, un līdz ar to uz to nevar pienācīgi atsaukties, lai pamatotu iebildi par prettiesiskumu.

(skat. 76. punktu)

7.      Budžets nav to tiesību aktu starpā, saistībā ar kuru pieņemšanu vai grozīšanu Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. pantā, kas lasīts kopsakarā ar šīs pašas nodarbināšanas kārtības 48. pantu, noteikts Bankai pienākums apspriesties ar personāla komiteju. Budžeta pieņemšana notiek, pamatojoties uz Bankas iekšējā reglamenta 15. pantu, nevis uz nodarbināšanas kārtību, noteikumiem, kas ir piemērojami personālam, vai tiesību aktu, kas ir saistīts ar kādu no iepriekš minētajiem tiesību aktiem, ne arī attiecas uz jautājumu, kas ir paredzēts minētās nodarbināšanas kārtības 48. pantā un saistībā ar kuru ir jāveic apspriešanās ar personāla komiteju. Līdz ar to nav pienākuma apspriesties ar minēto komiteju, pieņemot budžeta apropriāciju, kas piešķirta katrā algu un prēmiju ikgadējās pārskatīšanas gadā Bankā.

(skat. 89. punktu)

8.      Lai gan saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas iekšējā reglamenta 11. panta 2. punkta formulējumu valdei ir kompetence pieņemt Bankas iekšējās darbības noteikumus un šajā ziņā pieņemt pamatnostādnes algu politikas jomā, tā tomēr var uzticēt šo pamatnostādņu sagatavošanu citai instancei un vienīgi tās apstiprināt a posteriori.

Tas, ka noteiktai iestādei vienīgajai ir kompetence pieņemt lēmumu, neizslēdz, ka šī iestāde var dot norādījumu citai instancei, lai tā rakstveidā formalizētu lēmuma saturu, kuru tā paredz pieņemt, ar nosacījumu, ka tai tomēr ir iespēja grozīt šo tekstu un ka tai ir jāakceptē galīgā redakcija.

(skat. 93. un 94. punktu)

9.      Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, kas ir atzīti Eiropas Savienībā, nosaka administrācijai pienākumu neattiekties atšķirīgi pret identiskām situācijām un neīstenot identisku attieksmi atšķirīgās situācijās, ja vien tas nav objektīvi attaisnots. Zinot, ka situācijas identiskums vai neidentiskums ir jāizvērtē saistībā ar normas, kuras īstenošana būtu nevienlīdzīgas attieksmes vai diskriminācijas pamatā, piemērošanas nosacījumiem, ir jākonstatē, ka no faktu skatupunkta slimības atvaļinājumā esoša persona nav tādā pašā situācijā kā persona, kas ir darbā, un līdz ar to no Savienības tiesību skatupunkta nekāds vispārējs tiesību princips neliek administrācijai uzskatīt, ka slimības atvaļinājumā esošas personas ir tādā pašā situācijā kā personas, kas ir darbā. Līdz ar to, vienīgi ja [tiesību akta] tekstā administrācijai ir paredzēts pienākums pielīdzināt slimības atvaļinājumā esošas personas situāciju personas, kas ir darbā, situācijai, slimības atvaļinājumā esošā persona var pamatoti pretendēt uz tādu pašu attieksmi kā darbā esoša persona.

(skat. 108. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 2006. gada 11. jūlijs, C‑13/05 Chacón Navas, 54. punkts; 2009. gada 20. janvāris, C‑350/06 un C‑520/06 Schultz-Hoff u.c., 27. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 31. maijs, T‑284/02 Dionyssopoulou/Padome, 50.–52. punkts un tajos minētā judikatūra; 2005. gada 9. jūnijs, T‑80/04 Castets/Komisija, 30. punkts; 2007. gada 29. marts, T‑368/04 Verheyden/Komisija, 61. punkts.