Language of document : ECLI:EU:C:2013:521

Lieta C‑426/11

Mark Alemo-Herron u.c.

pret

Parkwood Leisure Ltd

(Supreme Court of the United Kingdom lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Uzņēmumu pāreja – Direktīva 2001/23/EK – Darba ņēmēju tiesību aizsardzība – Koplīgums, kurš pārejas brīdī piemērojams cedentam un darba ņēmējam

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 18. jūlija spriedums

1.        Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmumu pāreja – Darba ņēmēju tiesību aizsardzība – Direktīva 2001/23 – Tiesības un pienākumi 3. panta izpratnē – Individuāls darba līgums, kurā ir ietverta atsauce uz cedentam un darba ņēmējam pārejas brīdī piemērojamo koplīgumu – Iespēja attiecināt uz cesionāru noteikumu, ar kuru tiek dinamiski izdarīta atsauce uz koplīgumiem, par kuriem pārrunas tiek veiktas un kuri tiek pieņemti pēc uzņēmuma pārejas datuma – Cesionārs, kuram nav iespējas piedalīties šādu koplīgumu saskaņošanas procesā – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 2001/23 3. pants)

2.        Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmumu pāreja – Darba ņēmēju tiesību aizsardzība – Direktīva 2001/23 – Individuāls darba līgums, kurā ir ietverta atsauce uz cedentam un darba ņēmējam pārejas brīdī piemērojamo koplīgumu – Iespēja attiecināt uz cesionāru noteikumu, ar kuru tiek dinamiski izdarīta atsauce uz koplīgumiem, par kuriem pārrunas tiek veiktas un kuri tiek pieņemti pēc uzņēmuma pārejas datuma – Cesionārs, kuram nav iespējas piedalīties šādu koplīgumu saskaņošanas procesā – Cesionāra tiesību uz uzņēmējdarbības brīvību ierobežojums – Tiesību uz uzņēmējdarbības brīvību pašas būtības apdraudējums – Nepieļaujamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants; Padomes Direktīvas 2001/23 3. pants)

1.        Direktīvas 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka attiecībā uz uzņēmuma pārejas gadījumu dalībvalsts paredz, ka cesionāram ir piemērojami noteikumi, ar kuriem tiek dinamiski izdarīta atsauce uz koplīgumiem, par kuriem pārrunas tiek veiktas un kuri tiek pieņemti pēc uzņēmuma pārejas datuma, ja cesionāram nav iespējas piedalīties šādu pēc uzņēmuma pārejas noslēgtu koplīgumu saskaņošanas procesā.

Šīs direktīvas par darbinieku tiesību aizsardzību mērķis ir ne tikai aizsargāt darba ņēmēju intereses uzņēmuma pārejas gadījumā, bet arī nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp šo pēdējo minēto interesēm, no vienas puses, un cesionāra interesēm, no otras puses. Ja notiek uzņēmuma pāreja no publiskā sektora uz privāto sektoru, noteikums, ar kuru tiek dinamiski izdarīta atsauce uz koplīgumiem, par kuriem pārrunas tiek veiktas un kuri tiek pieņemti pēc attiecīga uzņēmuma pārejas datuma, un ar kuriem ir paredzēts regulēt nodarbinātības nosacījumu attīstību publiskajā sektorā, var būtiski ierobežot rīcības iespējas, kas ir vajadzīgas, lai privātais cesionārs varētu veikt pielāgošanas pasākumus. Tātad šāds noteikums var apdraudēt taisnīgu līdzsvaru starp cesionāra kā darba devēja interesēm, no vienas puses, un darba ņēmēju interesēm, no otras puses.

(sal. ar 25., 27.–29. un 37. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        Ņemot vērā Direktīvas 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā 3. pantu un atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam cesionāram līgumslēgšanas procesā, kurā tas piedalās, jābūt iespējai efektīvi īstenot savas intereses un vest pārrunas par apstākļiem, kas nosaka tā darba ņēmēju nodarbinātības nosacījumu attīstību. Noteikums, ar kuru tiek dinamiski izdarīta atsauce uz koplīgumiem, par kuriem pārrunas tiek veiktas un kuri tiek pieņemti pēc attiecīga uzņēmuma pārejas datuma, ar kuru cesionāram tiek atņemta iespēja efektīvi īstenot savas intereses līgumslēgšanas procesā un arī vest pārrunas par apstākļiem, kas nosaka tā darba ņēmēju nodarbinātības nosacījumu attīstību, ierobežo minētā cesionāra līgumslēgšanas brīvību un var apdraudēt pašu tā tiesību uz uzņēmējdarbības brīvību, kas ir paredzētas Hartas 16. pantā, būtību.

(sal. ar 28. un 33.–35. punktu)