VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)
2013. gada 18. jūnijā
Lieta T‑645/11 P
Michael Heath
pret
Eiropas Centrālo banku (ECB)
Apelācija – Civildienests – ECB darbinieki – Pensijas – Ikgadēja paaugstināšana – Paaugstinājuma likme 2010. gadam – Atpakaļejošs spēks – Tiesības veikt kolektīvas sarunas
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑121/10 Heath/ECB (Krājumā nav publicēts), kurā lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Michael Heath sedz savus un atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.
Kopsavilkums
1. Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Atpakaļejoša spēka aizlieguma princips – Izņēmumi – Nosacījumi
2. Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas argumentācijas aspekta precīzas kritikas nepieciešamība
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts)
3. Apelācija – Pamati – Nepietiekams vai pretrunīgs pamatojums – Pieņemamība – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms – Vispārējās tiesas pārbaudes pār Civildienesta tiesas spriedumiem apjoms
(Tiesas statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 79. pants)
4. Ierēdņi – Principi – Tiesiskā noteiktība – Piemērojamība – Pienākums noteikt kritērijus, kas regulē administrācijas novērtējuma brīvību – Neesamība
5. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)
6. Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana – Nepieņemamība – Šīs tiesas veiktas Savienības tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts; Vispārējās tiesas reglamenta 138. panta 1. punkts)
7. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pārstāvība – Personāla komiteja – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība – Ikgadējā pensiju paaugstināšana – Izslēgšana
(Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības 48. un 49. pants un III pielikuma 17. panta 7. punkts)
8. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Pensijas – Ikgadēja paaugstināšana – Pienākums veikt kolektīvas sarunas pirms ikgadēja lēmuma par pensiju paaugstināšanu pieņemšanas – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants; Eiropas Centrālās bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 37. un 38. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1979. gada 25. janvāris, 98/78 Racke, Recueil, 69. lpp., 20. punkts; 2002. gada 24. septembris, C‑74/00 P un C‑75/00 P Falck un Acciaierie di Bolzano/Komisija, Recueil, I‑7869. lpp., 119. punkts.
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 73. un 113. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2010. gada 19. marts, T‑338/07 P Bianchi/ETF, Krājumā nav publicēts, 59. punkts.
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 80., 81., 97., 118., 122. un 141. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2008. gada 9. septembris, C‑120/06 P un C‑121/06 P FIAMM u.c./Padome un Komisija, Krājums, I‑6513. lpp., 91. punkts; 2009. gada 2. aprīlis, C‑202/07 P France Télécom/Komisija, Krājums, I‑2369. lpp., 41. punkts.
Vispārējā tiesa: 2011. gada 13. decembris, T‑311/09 P Marcuccio/Komisija, Krājumā nav publicēts, 33. punkts; 2012. gada 19. marts, T‑398/11 P Barthel u.c./Tiesa, Krājumā nav publicēts, 27. punkts un tajā minētā judikatūra.
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 87. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 99.–101. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1998. gada 28. maijs, C‑8/95 P New Holland Ford/Komisija, Recueil, I‑3175. lpp., 72. punkts; 2006. gada 6. aprīlis, C‑551/03 P General Motors/Komisija, Krājums, I‑3173. lpp., 54. punkts; 2006. gada 21. septembris, C‑167/04 P JCB Service/Komisija, Krājums, I‑8935. lpp., 108. punkts.
Vispārējā tiesa: 2007. gada 12. jūlijs, T‑252/06 P Beau/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑13. un II‑B‑1‑63. lpp., 45.–47. punkts.
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 132. un 148. punktu)
Atsauces
Vispārējā tiesa: 2008. gada 19. septembris, T‑253/06 P Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑43. un II‑B‑1‑295. lpp., 54. un 55. punkts; 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P ETF/Landgren, Krājums, II‑2841. lpp., 140. un 141. punkts.
7. No Eiropas Centrālās bankas Darbinieku nodarbināšanas kārtības 48. un 49. panta izriet, ka par visiem jautājumiem, kas attiecas uz atalgojumu, ir jāapspriežas ar personāla komiteju. Tātad ar to ir jāapspriežas pirms lēmuma pieņemšanas par vispārēju atalgojuma pielāgošanu. Savukārt saskaņā ar šīm normām ar personāla komiteju ir jāapspriežas tikai attiecībā uz jautājumiem par “pensiju shēmu”. Personāla komiteja, protams, ir jāuzklausa pirms noteikumu attiecībā uz pensiju shēmu pieņemšanas un grozīšanas, taču ne pirms katra šo noteikumu īstenošanas lēmuma pieņemšanas, tostarp pirms lēmuma pieņemšanas par ikgadēju pensiju paaugstināšanu, kas pieņemts saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktu.
(sal. ar 134. punktu)
8. Tiesību veikt kolektīvas sarunas, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantā, mērķis ir atļaut sarunas starp sociālajiem partneriem, lai noteiktu nodarbinātības nosacījumus. Taču gadījumā, ja piemērojamajās tiesību normās, kuru spēkā esamība netiek apšaubīta, darbinieku tiesības un pienākumi jau ir pietiekami noteikti, šajās pamattiesībās katrā ziņā netiek prasīts veikt šādas sarunas.
Faktiski Eiropas Centrālās bankas bijušo darbinieku ikgadējās pensiju paaugstināšanas metodika ir noteikta Bankas darbinieku nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktā. Šajā normā ir paredzēts, ka, ja konkrētajā gadā vispārējā atalgojuma pielāgošana pārsniedz inflāciju, ECB Padome vispārējo atalgojuma pielāgošanu piemēro attiecībā uz pensiju indeksāciju, ja, balsoties uz pensiju plāna aktuāra paziņojumu, tā nosaka, ka fondu finansiālais stāvoklis to ļauj. Ja fondu finansiālais stāvoklis to neļauj, pensijas tiek paaugstinātas atbilstoši inflācijai.
Lai arī fondu finansiālā stāvokļa kritērijs minētās nodarbināšanas kārtības III pielikumā nav papildus konkretizēts, attiecīgā pensiju shēma ir fondu uzkrājumu shēma, kurā pensijas faktiski tiek finansētas no pamata daļas un mainīgās daļas. Tādējādi prasības, saskaņā ar kuru fondu finansiālajam stāvoklim ir jāļauj piemērot vispārēja atalgojuma pielāgošana, mērķis ir nodrošināt, ka pensiju paaugstināšana neapdraudēs pensiju plāna finansējumu ilgtermiņā. Tieši ņemot vērā šo mērķi, ECB Padomei ir jānovērtē fondu finansiālais stāvoklis un jāpieņem lēmums par pensiju paaugstināšanu.
Šajos apstākļos, novērtējot fondu finansiālo stāvokli, nevar ņemt vērā nodrošinājuma sistēmas esamību, kas paredzēta nodarbināšanas kārtības III pielikumā. Faktiski šīs nodrošinājuma sistēmas mērķis ir aizsargāt iemaksātās summas no negatīvas ieguldījumu atdeves, bet nevis no tādas pensiju paaugstināšanas, ko neļautu fondu finansiālais stāvoklis. Tātad tas, ka pastāv šāda nodrošinājuma sistēma, nesniedz Padomei rīcības brīvību attiecībā uz fondu finansiālā stāvokļa novērtējumu.
Turklāt uz Nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktā paredzētās metodikas ievērošanu attiecas Savienības tiesas kontrole. Tādējādi gadījumā, ja ECB Padome pensijām nepiemērotu vispārējās atalgojumu pielāgošanas likmi, lai arī fondu finansiālais stāvoklis to ļautu, tās lēmumu varētu apstrīdēt Savienības tiesās.
Tādējādi Eiropas Centrālās bankas bijušo darbinieku tiesības un pienākumi jau ir pietiekami noteikti metodikā, kas paredzēta iepriekš minētās nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktā.
Šādu secinājumu nevarētu atspēkot ar to, ka, lai novērtētu fondu finansiālo stāvokli, ir vajadzīgs sarežģīts ekonomisks vērtējums un uz šādu vērtējumu principā attiecas tikai ierobežota pārbaude tiesā.
Šajā ziņā, pirmkārt, ierobežota pārbaude tiesā nenozīmē, ka Savienības tiesa atturas no jebkādas pārbaudes. Faktiski šādā gadījumā Savienības tiesai ir jāpārbauda ne tikai izvirzīto pierādījumu saturiskā precizitāte, ticamība un saskaņotība, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu sarežģītu situāciju, un vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus.
Otrkārt, saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības III pielikuma 17. panta 7. punktu ECB Padomei ir jārīkojas pēc aktuāra, tātad – eksperta, atzinuma. Šī eksperta atzinuma mērķis ir palīdzēt ECB Padomei novērtēt fondu finansiālo stāvokli. Tas arī atvieglo tās lēmuma pārbaudi tiesā. Gadījumā, ja ECB Padome ņem vērā aktuāra atzinumu, tā ņem vērā tāda eksperta viedokli, kas ir trešā persona attiecībā pret Bankas Padomi un darbiniekiem. Savukārt gadījumā, ja ECB Padome nolemj neņemt vērā šo aktuāra atzinumu, tai ir jānorāda iemesli, kāpēc tās vērtējums ir atšķirīgs.
(sal. ar 155.–163. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2007. gada 17. septembris, T‑201/04 Microsoft/Komisija, Krājums, II‑3601. lpp., 87.–89. punkts.