Prasība, kas celta 2024. gada 30. janvārī – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-68/24)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Schmidt un F. van Schaik)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasījumi
Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:
atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 1 prasības, vai katrā ziņā tos nepaziņojot Eiropas Komisijai, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 20. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;
piespriest Beļģijas Karalistei samaksāt Komisijai fiksētu summu, kuras maksimālie apmēri ir šādi:
3360 EUR dienā, reizinot ar pārkāpuma dienu skaitu, kas pagājušas no direktīvā noteiktā transponēšanas termiņa beigām līdz dienai, kad dalībvalsts izbeidz pārkāpumu, vai, ja pārkāpums netiek izbeigts, līdz dienai, kad tiek pasludināts spriedums šajā lietā atbilstoši LESD 260. panta 3. punktam; vai
fiksētu summu 2 352 000 EUR apmērā;
ja pirmajā punktā minētais pārkāpums sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienā joprojām turpinās, atzīt, ka Beļģijas Karalistei jāmaksā Komisijai kavējuma nauda 15 120 EUR apmērā par katru kavējuma dienu, skaitot no sprieduma pasludināšanas dienas šajā lietā līdz dienai, kad Beļģijas Karaliste pilnībā ir izpildījusi Direktīvā (ES) 2019/1158 paredzētos pienākumus;
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2022. gada 2. augustā.
Direktīvas (ES) 2019/1158 mērķis ir stiprināt Savienības tiesisko regulējumu un veicināt dzimumu līdztiesību, garantējot minimālās prasības saistībā ar paternitātes un vecāku atvaļinājumiem, kā arī aprūpētāja atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu darba ņēmējiem, kas ir vecāki vai aprūpētāji. Atbilstoši Direktīvas (ES) 2019/1158 20. panta 1. punktam dalībvalstīm līdz 2022. gada 2. augustam bija jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un par to nekavējoties jāinformē Komisija.
Beļģijas Karaliste šo pienākumu nav izpildījusi. Tāpēc Komisija 2022. gada 21. septembrī nosūtīja Beļģijas Karalistei brīdinājuma vēstuli. No atbildes uz brīdinājuma vēstuli izrietēja, ka Beļģijai vēl ir jāveic nepieciešamie pasākumi Direktīvas (ES) 2019/1158 prasību pilnīgai izpildei. Tā kā pēc zināma laika nepieciešamie pasākumi vēl nebija veikti vai Komisija katrā ziņā par pilnīgu transponēšanu nebija informēta, tā 2023. gada 19. aprīlī Beļģijas Karalistei nosūtīja argumentētu atzinumu. Ar 2023. gada 19. jūnija vēstuli atbildot uz argumentēto atzinumu, Beļģijas Karaliste atzina, ka Direktīva (ES) 2019/1158 nav transponēta paredzētajā termiņā un sniedza Komisijai pārskatu par šīs direktīvas pilnīgas transponēšanas nolūkā vēl veicamajiem pasākumiem.
Komisija norāda, ka Beļģijas Karaliste Direktīvas (ES) 2019/1158 20. panta 1. punktu ir pārkāpusi tādējādi, ka tā līdz 2022. gada 2. augustam nebija pieņēmusi visus normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami šīs direktīvas prasību izpildei, un par to nekavējoties nav informējusi Komisiju. Tādējādi ir izpildīti LESD 260. panta 3. punkta nosacījumi.
Komisija lūdz Tiesu piespriest Beļģijas Karalistei atbilstoši LESD 260. panta 3. punktam samaksāt fiksētu summu un kavējuma naudu, kuru apmēru Komisija ir aprēķinājusi, balstoties uz Paziņojumu par finanšu sankcijām pārkāpumu procedūrās 1 .
____________
1 OV 2019, L 188, 79. lpp.
1 OV 2023, C 2, 1. lpp.