Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 12. decembra spriedumu lietā F-43/10 Cerafogli/ECB 2013. gada 22. februārī iesniedza Maria Concetta Cerafogli
(lieta T-114/13 P)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Maria Concetta Cerafogli (Frankfurt am Main, Vācija) (pārstāvis - L. Levi, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Centrālā Banka
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
līdz ar to:
atcelt Eiropas Centrālās Bankas 2009. gada 24. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidītas apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzības par diskrimināciju un cieņas aizskaršanu tās vadības uzvedības dēļ un, ja nepieciešams, atcelt 2010. gada 24. marta lēmumu, ar kuru tika noraidīta īpašā apelācijas sūdzība;
apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgumus, kas izteikti tās pieteikumā par administratīvu pārskatīšanu, un, konkrētāk:
izbeigt visa veida diskrimināciju un psiholoģisku vardarbību pret apelācijas sūdzības iesniedzēju, neatkarīgi no tā, vai tā ir mutiska vai notiek ar darba uzdevumu un noteikumu starpniecību;
saņemt no G. k-ga aizskarošo un draudus izsakošo paziņojumu rakstisku atsaukumu;
katrā ziņā piespriest atlīdzināt nodarīto morālo un materiālo kaitējumu, kas ex aequo un bono novērtēts EUR 50 000 apmērā (morālais kaitējums) un EUR 15 000 apmērā (materiālais kaitējums);
pieprasīt no ECB iesniegt pilnīgu iekšējās administratīvās izmeklēšanas ziņojumu kopā ar visiem tā pielikumiem, tostarp sēžu protokolus. Turklāt pieprasīt no ECB iesniegt visu saraksti starp izmeklēšanas komisiju un ECB valdi un/vai prezidentu;
pieprasīt uzaicināt atbildētājas agrāko padomnieku sociālajos jautājumos kā liecinieku;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas instancē, kā arī pirmajā instancē.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, sagrozīti lietas materiāli, pārkāpts samērīguma princips, pārkāpts Regulas (EK) Nr. 45/2001 20. pants un pārkāptas tiesības efektīvi vērsties tiesā. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību, uzskatot, ka tā nevarēja atsaukties uz ECB pienākumu ievērot tiesības uz aizstāvību. Patiešām, lēmums, ar kuru tika noraidīts apelācijas iesniedzējas lūgums sniegt palīdzību, būtiski ietekmēja tās intereses, un turklāt pret apelācijas sūdzības iesniedzēju tika "uzsākts" process judikatūras (spriedums lietā Komisija/Lisrestal) izpratnē. Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējai netika atļauts iepazīties ar lietas materiāliem, tā nevarēja pienācīgi aizstāvēt savas tiesības arī attiecībā uz tiesvedības Eiropas tiesā lietas materiāliem, kas nozīmēja, ka tika pārkāptas arī tās tiesības efektīvi vērsties tiesā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības efektīvi vērsties tiesā un ka tiesa neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja Civildienesta tiesai prasīja piespriest ECB iesniegt saskaņā ar šīs tiesas Reglamenta 55. pantu izmeklēšanas dokumentus, izmeklēšanas ziņojuma pielikumus un sēžu protokolus. Pārsūdzētajā spriedumā tika atteikts veikt šos procesa organizatoriskos pasākumus, pārkāpjot tiesības efektīvi vērsties tiesā, kādas ir apelācijas sūdzības iesniedzējai, un neievērojot tiesas pienākumu norādīt pamatojumu.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka izmeklēšanas komisija esot pārkāpusi savas pilnvaras un neesot izpildījusi pienākumu sniegt palīdzību, ņemot vērā, ka šo abu izvērtējumu (proti, izmeklēšanas un Civildienesta tiesas vērtējuma) rezultāti ir ļoti ierobežoti, jo ar tiem tika pierādīts vienīgi tas, ka bija kolēģi, kuri sniedza negatīvu vērtējumu par apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņas darbu. Bet ar šo netika izpildīts lūguma sniegt palīdzību mērķis (un līdz ar to izmeklēšanas komisijas uzdevumi), it īpaši novērtēt konstatētos pret viņu vērstos negatīvos komentārus. Turklāt pārsūdzētajā spriedumā netika ņemta vērā negodīgā situācija, proti, tas, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nebija informēta par negatīvajiem komentāriem, kas nozīmē, ka viņa atradās bezpalīdzīgā situācijā, kurā, ņemot vērā tās reputācijas aizskārumu, nevarēja sevi aizstāvēt.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts ECB valdes 2006. gada 21. marta Administratīvā apkārtraksta Nr. 1/2006 par iekšēju administratīvo izmeklēšanu 6. panta 5. punkts, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā tika kļūdaini uzskatīts, ka izmeklēšanas ziņojums kopā ar visiem lietas materiāliem bijā jānosūta vienīgi par izmeklēšanu atbildīgajai personai.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un ka tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā formulētā acīmredzamas kļūdas vērtējumā definīcija neatbilst Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūrai, kas nozīmē, ka pārsūdzētais spriedums ir kļūdains attiecībā uz acīmredzamas kļūdas vērtējumā pārbaudi.
____________1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 1. lpp.).