Lieta T‑115/13
Gert‑Jan Dennekamp
pret
Eiropas Parlamentu
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas attiecas uz atsevišķu Eiropas Parlamenta deputātu dalību papildu pensiju shēmā – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts – Personas datu nosūtīšana – Nosacījumi attiecībā uz datu nosūtīšanas vajadzību un risku, ka tiks aizskartas datu subjekta likumīgās intereses
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums
1. Tiesvedība – Prasības priekšmets – Atsevišķu Parlamenta locekļu vārdu publicēšana pēc viņu iesniegtas prasības – Tādas prasības priekšmeta neesamība, kuru pret Parlamentu ir cēlusi trešā persona un kura vērsta uz šo locekļu datu izpaušanu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas
(Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pants)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Šaura interpretācija un piemērošana – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi saistībā ar dokumentiem, uz kuriem attiecas izņēmums – Tvērums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Tvērums – Pienākums izvērtēt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību – Pilnīga Regulas Nr. 45/2001 noteikumu piemērošana ikvienam pieteikumam par piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. pants un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regulas Nr. 1049/2001 un Nr. 45/2001 – Saistība starp tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumiem un personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību – Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktā paredzētais personas datu nosūtīšanas vajadzības kritērijs
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 preambulas 12. apsvērums un 2. panta a) punkts, 5. panta b) punkts un 8. panta b) punkts un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts)
5. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Pamats, kas balstīts uz apstākļiem, kuri kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā – Neesamība – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkts)
6. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Savienības iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001 – Uz Regulas Nr. 1049/2001 pamata iesniegts pieteikums, kurā minēti to Parlamenta locekļu vārdi, kas piedalās papildu pensiju shēmā – Personas dati – Pieteikuma iesniedzēja pienākums pierādīt nepieciešamību nosūtīt minētos datus – Attiecīgās iestādes pienākums līdzsvarot intereses, kuras skar šo datu izpaušana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes locekļi, kas piedalās papildu pensiju shēmā – Interešu konflikta risks balsojuma par šo shēmu gadījumā – Attiecīgās iestādes pienākums nosūtīt pieteikuma iesniedzējam dokumentus ar to shēmā iesaistīto locekļu vārdiem, kuri ir piedalījušies šādos balsojumos
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)
8. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Pieteikums par piekļuvi dokumentiem, kuri var atklāt interešu konfliktu – Interešu konflikta jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 2. pants un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
9. Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Savienības iestāžu un struktūru veikta šo datu apstrāde – Regula Nr. 45/2001 – Uz Regulas Nr. 1049/2001 pamata iesniegts pieteikums, kurā minēti to Parlamenta locekļu vārdi, kas piedalās papildu pensiju shēmā – Personas dati – Publisko personu datu zemākais aizsardzības līmenis
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts)
10. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regulas Nr. 1049/2001 un Nr. 45/2001 – Uz Regulas Nr. 1049/2001 pamata iesniegts pieteikums, kurā minēti to Parlamenta locekļu vārdi, kas piedalās papildu pensiju shēmā – Personas dati – Publisko personu datu zemākais aizsardzības līmenis – To interešu pārākums, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu Savienības sekmīgu darbību, palielinot pilsoņu uzticēšanos iestādēm
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkts un Regula Nr. 1049/2001)
11. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Piekļuves atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Tvērums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 25.–29. punktu)
2. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem mērķis – kā par to liecina tās preambulas 4. apsvērums un tās 1. pants – ir piešķirt sabiedrībai tiesības uz iespējami plašāku piekļuvi iestāžu dokumentiem. Protams, kaut arī atbilstoši šīs regulas 4. pantam, šīs tiesības ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem, kas ir pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem, kuru skaitā ir gadījums, kad dokumenta publiskošana aizskartu kādas no interesēm, kas ir aizsargātas ar šo pantu, tomēr, tā kā ar šiem izņēmumiem tiek izdarīta atkāpe no principa par iespējami plašāku sabiedrības piekļuvi dokumentiem, tie ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri. Tādējādi, ja attiecīgā iestāde nolemj atteikt piekļuvi dokumentam, kuru tai lūdz publiskot, tai principā ir jāsniedz paskaidrojumi par to, kā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski aizskart intereses, ko aizsargā kāds no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem, uz kuru šī iestāde atsaucas. Turklāt šāda aizskāruma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam.
(sal. ar 36.–39. un 133. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 40.–43., 49.–51. un 134. punktu)
4. Līdzsvars starp tiesībām uz piekļuvi iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem, kuras izriet no Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, un no Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti izrietošajiem pienākumiem attiecībā uz šo iestāžu veiktu personas datu nosūtīšanu, nozīmē, ka ir jāprecizē abās regulās paredzēto noteikumu savstarpējā saistība.
Šajā ziņā, pirmkārt, ja pieteikuma par piekļuvi dokumentiem apmierināšanas rezultātā var tikt izpausti personas dati, iestādei, kurā šis pieteikums iesniegts, ir jāpiemēro visas Regulas Nr. 45/2001 tiesību normas, un Regulā Nr. 1049/2001 paredzētie atšķirīgie noteikumi un principi nevar ierobežot pilnīgo aizsardzību, kas garantēta šiem datiem. Ņemot vērā šo vispārējo sistēmu, lai gan ir taisnība, ka tiesības piekļūt dokumentiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. punktu, nav pakļautas nosacījumam, ka pieteikuma iesniedzējam ir intereses attiecībā uz šo dokumentu publiskošanu, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir netieši prasīts, lai pieteikuma iesniedzējs, sniedzot skaidru un likumīgu pamatojumu, pierāda, kāpēc ir vajadzīga pieprasītajos dokumentos iekļauto personas datu nosūtīšana.
Otrkārt, ir īpaši jāņem vērā ar Regulu Nr. 45/2001 attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi izveidotā aizsardzības regulējuma būtiskās iezīmes. Šīs regulas mērķis saskaņā ar tās preambulas 5. apsvērumu ir piešķirt personām, kas definētas kā datu subjekti, tiesības ar juridisku spēku un precizēt to personu pienākumus attiecībā uz datu apstrādi, kuras ir atbildīgas par datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās. Lai sasniegtu šo mērķi, nosacījumi, kas paredzēti attiecībā uz Savienības iestādes vai struktūras iespēju nosūtīt personas datus, ir jāinterpretē šauri, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudētas šīm personām ar Regulu Nr. 45/2001 piešķirtās tiesības, kuras saskaņā ar tās preambulas 12. apsvērumu ir atzītas kā pamattiesības. Tādējādi, lai izpildītu vajadzības nosacījumu, ir jāpierāda, ka personas datu nosūtīšana salīdzinājumā ar citiem iespējamiem pasākumiem ir vispiemērotākais pasākums, lai sasniegtu pieteikuma iesniedzēja mērķi, un ka tā ir samērīga ar sasniedzamo mērķi – tas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējam šajā nolūkā ir pienākums sniegt skaidru un likumīgu pamatojumu.
Šāda interpretācija nenozīmē, ka par labu personas datiem tiek radīts “kategorijas” izņēmums no principa par piekļuvi dokumentiem, bet gan, ka tiek saskaņotas divas pamattiesības, kuras ir savstarpējā pretrunā situācijās, kad pieteikums par piekļuvi dokumentiem attiecas uz personas datiem, kas tiek aizsargāti ar Regulu Nr. 45/2001.
Taču Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktā paredzētā vajadzības kritērija šaura interpretācija nenozīmē, ka nedrīkst ņemt vērā vispārīga rakstura pamatojumu personas datu nosūtīšanai, piemēram, sabiedrības tiesības uz informāciju.
Treškārt, ja persona, kura pieprasa piekļuvi personas datus saturošiem dokumentiem, ir pierādījusi šo datu nosūtīšanas vajadzību un iestāde, kurā pieteikums iesniegts, ir uzskatījusi, ka nav pamata pieņemt, ka nosūtīšana varētu aizskart datu subjektu likumīgās intereses, datus var nosūtīt un – ar nosacījumu, ka neviens no Regulā Nr. 1049/2001 paredzētajiem izņēmumiem, izņemot to, kurš attiecas uz privātās dzīves aizsardzību un personas neaizskaramību, nav piemērojams – personas datus saturošais dokuments vai dokumenti tiek izpausti un tādējādi darīti pieejami sabiedrībai.
No tā izriet: ka Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktā paredzētais vajadzības kritērijs ir jāinterpretē šauri; ka personas datu nosūtīšanas vajadzības nosacījums nozīmē, ka iestādei vai struktūrai, kurā pieteikums iesniegts, ir jāpārbauda, vai šāda vajadzība pastāv, ņemot vērā piekļuves pieteikumu iesniegušās personas mērķi – tas ierobežo piekļuves pieteikuma pamatojuma neesamības noteikuma tvērumu; ka šo datu nosūtīšanas vajadzības pamatojums, uz kuru atsaucas pieteikuma iesniedzējs, var būt vispārīga rakstura un ka Regulai Nr. 1049/2001 nedrīkst atņemt lietderīgo iedarbību, interpretējot attiecīgās tiesību normas tādējādi, ka likumīga izpaušana nekad nevarētu notikt nolūkā informāciju pilnībā izpaust sabiedrībai.
(sal. ar 48., 51.–54., 56., 59.–61., 67. un 68. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 80. punktu)
6. Tas, ka persona, kura iesniegusi pieteikumu par piekļuvi kādas iestādes dokumentiem, vienkārši atsaucas uz tiesībām uz informāciju un uz tādas informācijas paziņošanu sabiedrībai, kas attiecas uz publisko izdevumu kontroli, neļauj nedz konstatēt, kāpēc to shēmā iesaistīto šīs iestādes locekļu vārdu nosūtīšana ir vispiemērotākais pasākums, lai sasniegtu pieteikuma iesniedzēja mērķi, nedz kāpēc tā ir samērīga ar šo mērķi. Tas pats attiecas uz atsaukšanos uz jau pastāvošām debatēm par šo shēmu, kas neļauj pierādīt, ka pieteikuma iesniedzējam ir nepieciešama attiecīgo datu nosūtīšana.
Taču, ja tiek pierādīta personas datu nosūtīšanas vajadzība, Savienības iestādei vai struktūrai, kurā ir iesniegts pieteikums par piekļuvi šādus datus saturošiem dokumentiem, ir jāsamēro attiecīgo pušu dažādās intereses un ir jāpārliecinās, vai nav pamata pieņemt, ka šī nosūtīšana varētu aizskart datu subjekta likumīgās intereses, kā noteikts Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 8. panta b) punktā.
(sal. ar 83., 84., 116. un 127. punktu)
7. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem piemērošanas kontekstā, lai persona, kura iesniegusi pieteikumu par piekļuvi iestādes rīcībā esošiem dokumentiem, kas attiecas uz atsevišķu tās locekļu dalību papildu shēmā varētu sasniegt savu mērķi, proti, celt gaismā atsevišķo to locekļu iespējamos interešu konfliktus, attiecīgajai iestādei ir jānosūta to locekļu vārdi, kuri piedalās shēmā un kuri piedalījās plenārsēdē brīdī, kad notika balsojumi par šo shēmu, un kuri ir faktiski piedalījušies šajos balsojumos, neaprobežojoties tikai ar to locekļu vārdiem, kuri piedalījās balsojumos, kas tika rīkoti saskaņā ar balsošanas procedūru pēc saraksta. Neatkarīgi no tā, kāda balsošanas procedūra tiek izmantota balsojumos par šādu shēmu, visus šīs iestādes locekļus, kuri faktiski ir balsojuši un kuri piedalās shēmā, var ietekmēt viņu personīgās intereses. Šajā ziņā pieteikuma iesniedzējs var aprobežoties tikai ar pierādīšanu, ka šie locekļi atrodas šādā situācijā, pamatojoties uz to, ka tie ir gan iestādes locekļa statusā, gan shēmas dalībnieka statusā. Šajos apstākļos attiecīgā iestāde pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka to locekļu vārdu nosūtīšanas vajadzība, kuri piedalās shēmā un ir piedalījušies balsojumos par to, nav tikusi pierādīta.
(sal. ar 103., 110. un 113. punktu)
8. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem piemērošanas kontekstā interešu konflikta jēdziens, ar ko ir saistīts piekļuves pieteikums, neattiecas tikai uz situāciju, kurā publiskai amatpersonai ir personiskas intereses, kas var faktiski ietekmēt oficiālo pienākumu veikšanu godīgā un objektīvā veidā, bet arī uz situāciju, kurā konkrētās intereses sabiedrībai var radīt iespaidu, ka tiek ietekmēta viņas oficiālo pienākumu veikšana godīgā un objektīvā veidā. Turklāt iespējamu interešu konfliktu izpaušana nav vērsta tikai uz situācijām, kurās publiska amatpersona ir veikusi savus pienākumus ar mērķi apmierināt savas personīgās intereses, bet arī uz sabiedrības informēšanu par risku, ka publiska amatpersona var atrasties interešu konflikta situācijā, lai šīs amatpersonas, veicot savus oficiālos pienākumus, rīkotos objektīvi pēc tam, kad, ņemot vērā apstākļus, kuros tās atrodas, tās ir paziņojušas par iespējamu interešu konflikta situāciju, kas tās skar, un veikušas vai ierosinājušas pasākumus, lai novērstu minēto konfliktu.
(sal. ar 106. un 109. punktu)
9. Publisko personu privātās un publiskās sfēras nošķiršana ir būtiska, lai noteiktu personas datu aizsardzības līmeni, uz kuru viņām ir tiesības, pamatojoties uz Regulu Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, pat ja šajā regulā tas nav paredzēts. Būtu nepareizi pieprasījumu nosūtīt personas datus izvērtēt vienā un tajā pašā veidā neatkarīgi no datu subjekta identitātes. Ja publiska persona ir izvēlējusies atklāties trešajām personām, it īpaši plašsaziņas līdzekļiem, un ar to starpniecību – lielākai vai mazākai sabiedrības daļai atkarībā no viņas darbības jomas, tas ir jāņem vērā, lai novērtētu risku, ka tiks aizskartas publiskas personas likumīgās intereses Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkta piemērošanas kontekstā, un lai šīs intereses samērotu ar vajadzību nosūtīt personas datus.
Šajā saistībā gadījumos, kad pieteikums, kas iesniegts, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ir vērsts uz to, lai piekļūtu dokumentiem, kas attiecas uz iestādes locekļiem, kuri piedalās papildu pensiju shēmā, saistībā ar ko tie ir piedalījušies balsojumā, kas noticis šajā iestādē, lai novērtētu risku, ka tiks aizskartas šo locekļu likumīgās intereses, ir jāņem vērā saikne starp attiecīgajiem personas datiem, proti, to locekļu vārdiem, kuri ir shēmas dalībnieki un kuri ir piedalījušies balsojumos par to, un šo locekļu mandātu. Tā kā iespēja piedalīties shēmā ir tikai locekļiem, attiecīgie personas dati ietilpst to publiskajā sfērā. Šajā ziņā, apstāklis, ka dalība shēmā ir fakultatīva un izriet no brīvprātīgas pievienošanās, vai tas, ka papildu pensija tiek saņemta pēc mandāta beigām nav izšķirošs, lai attiecīgos personas datus uzskatītu par locekļu privātajā sfērā ietilpstošiem. No tā izriet, ka, veicot attiecīgo interešu samērošanu, to shēmā iesaistīto locekļu likumīgo interešu aizsardzības līmenim, kuras ietilpst viņu publiskajā sfērā, ir jābūt zemākam, nekā aizsardzības līmenim, kurš saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 loģiku attiecas uz viņu privātajā sfērā ietilpstošajām interesēm.
(sal. ar 119.–121. un 124. punktu)
10. Saistībā ar pieteikumu par piekļuvi Eiropas Parlamenta dokumentiem, kas attiecas uz noteiktu tā locekļu dalību papildu pensiju shēmā, proti, pieteikumu, kas ir iesniegts, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, personas dati tiek nosūtīti tikai tad, ja nav pamata pieņemt, ka varētu tikt aizskartas datu subjektu likumīgās intereses. Šajā ziņā, tā kā shēmā iesaistīto locekļu likumīgās intereses ietilpst viņu publiskajā sfērā, to aizsardzības līmenis ir zemāks nekā tas, kurš saskaņā ar Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti loģiku attiecas uz viņu privātajā sfērā ietilpstošajām interesēm, un zemākais šo locekļu vārdu aizsardzības līmenis nozīmē, ka svarīgāka nozīme tiek piešķirta interesēm, kas ir nosūtīšanas mērķa pamatā.
Locekļu iespējamo interešu konfliktu celšana gaismā, kas ir pieprasīto datu nosūtīšanas mērķis, ļauj stingrāk kontrolēt locekļu rīcību un tādas Savienības iestādes funkcionēšanu, kura pārstāv dalībvalstu iedzīvotājus, kā arī uzlabot tās darbības pārredzamību. Tāpēc, ņemot vērā pastāvošo interešu svarīgumu, kuras ir vērstas uz to, lai nodrošinātu Savienības pareizu darbību, palielinot pilsoņu leģitīmo uzticēšanos iestādēm, attiecīgo personas datu nosūtīšana nevar aizskart shēmā iesaistīto locekļu likumīgās intereses. Attiecīgo interešu samērošanas rezultātā tādējādi vajadzēja atļaut to locekļu vārdu nosūtīšanu, kuri piedalās shēmā un kuri ir piedalījušies balsojumos par to, jo Parlaments nevar tiesiskā veidā pamatot, ka pastāv juridiski saistoša prezumpcija par labu to datu subjektu likumīgajām interesēm, kurus skar nosūtāmie personas dati. Nekas Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punkta tekstā neliek atzīt šādu prezumpciju, jo personas datu nosūtīšanas pieprasījuma izvērtēšana prasa samērot attiecīgās intereses pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka minēto datu nosūtīšana ir vajadzīga.
Šajos apstākļos Parlaments pieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka to locekļu vārdu nosūtīšana, kuri piedalās shēmā un kuri piedalījušies balsojumā par šo shēmu, aizskartu viņu likumīgās intereses.
(sal. ar 124.–127. un 130. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 136.–141. punktu)