PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2005. gada 20. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Grafiskas preču zīmes “Faber” reģistrācijas pieteikums – Valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “NABER” īpašnieka iebildumi – Reģistrācijas atteikums
Lieta T‑211/03
Faber Chimica Srl, Fabriano [Fabriano] (Itālija), ko pārstāv P. Tartuferi [P. Tartuferi] un M. Andreano [M. Andreano], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv M. Kapostanjo [M. Capostagno] un O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Industrias Quimicas Naber, SA Nabersa, Valensija (Spānija),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 19. marta lēmumu (lieta R 620/2001‑4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Faber Chimica Srl un Industrias Quimicas Naber, SA Nabersa.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood] un S. Papasavs [S. Papasavvas],
sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 13. jūnijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 23. septembrī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 11. janvārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1997. gada 14. novembrī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums “Faber”, kas attēlots šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 1., 2. un 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 1. klase: “Ķimikālijas rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem; neapstrādāti mākslīgie sveķi; miecvielas; līmvielas rūpnieciskiem nolūkiem”;
– 2. klase: “Krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi; lokšņveida un pulverveida metāli mākslinieciskiem un dekoratīviem nolūkiem un iespieddarbiem”;
– 3. klase: “Balināšanas vielas un citi veļas mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi; ēteriskās eļļas; kosmētiskie līdzekļi, matu losjoni, zobu pulveri un pastas”.
4 1999. gada 11. janvārī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [“Kopienas Preču Zīmju Biļetenā”] Nr. 2/99.
5 1999. gada 12. aprīlī Industrias Quimicas Naber, SA Nabersa (turpmāk tekstā – “Iebildumu iesniedzēja”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām precēm, kas minētas reģistrācijas pieteikumā. Iebildums pamatots ar to, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Iebildums balstīts uz to, ka pastāv šādas agrākas valsts preču zīmes, kuru īpašniece ir Iebildumu iesniedzēja:
– valsts vārdiska preču zīme “NABER”, kas reģistrēta Spānijā ar Nr. 801 202 attiecībā uz precēm 1. klasē (“Ķimikālijas un līmvielas rūpnieciskiem nolūkiem; balināšanas līdzekļi; sintētiskie un mākslīgie sveķi”);
trīs grafiskas preču zīmes “Naber”, kuru grafiskais attēlojums reproducēts turpmāk, kas reģistrētas Spānijā ar Nr. 2 072 120, 2 072 121 un 2 072 122 attiecībā uz, attiecīgi, precēm 1. klasē [“Ķimikālijas rūpnieciskiem un zinātniskiem (izņemot medicīnas zinātni) un fotogrāfijas nolūkiem, kā arī dārzkopības un mežkopības nolūkiem; neapstrādāti sintētiskie sveķi, neapstrādātas plastmasas; mēslojumi (dabīgie un mākslīgie); ķīmiskie ugunsdzēšanas līdzekļi; ķīmiskie līdzekļi metālu rūdīšanai un lodēšanai; ķīmiskās vielas pārtikas produktu konservēšanai; miecvielas; līmvielas rūpnieciskiem nolūkiem”], 2. klasē (“Krāsas, pernicas, lakas; pretkorozijas līdzekļi un koksnes konservēšanas līdzekļi; krāsvielas; kodnes; neapstrādāti dabiskie sveķi; lokšņveida un pulverveida metāli mākslinieciskiem un dekoratīviem nolūkiem un iespieddarbiem”) un 3. klasē (“Balināšanas vielas un citi veļas mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi; ēteriskās eļļas; kosmētiskie līdzekļi, matu losjoni, zobu pulveri un pastas, ķermeņa dezodoranti”).
6 Ar 2001. gada 23. aprīļa lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumu noraidīja, motivējot ar to, ka starp apskatāmajām zīmēm nav vizuālas, fonētiskas vai konceptuālas līdzības, un tādējādi nepastāv to sajaukšanas iespēja.
7 2001. gada 25. jūnijā Iebildumu iesniedzēja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
8 Ar 2003. gada 19. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai paziņots ar 2003. gada 3. aprīļa vēstuli, ITSB Apelāciju ceturtā padome, pirmkārt, apstiprināja Iebildumu nodaļas vērtējumu, saskaņā ar kuru nepastāv līdzība starp pieteikto preču zīmi un agrākām grafiskām preču zīmēm, kas pieder Iebildumu iesniedzējai. Otrkārt, Apelāciju padome – pēc tam, kad tā bija izslēgusi iespēju, ka konceptuāla salīdzināšana attiecas uz šo lietu – atzina, ka pastāv vizuāla un fonētiska līdzība starp pieteikto preču zīmi un Iebildumu iesniedzējai piederošu agrāku vārdisku preču zīmi, tāpat kā pastāv līdzība starp precēm, kas apzīmētas ar šīm divām preču zīmēm. Tā rezultātā Apelāciju padome apmierināja apelācijas prasību un daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt vai grozīt Apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā atzīts, ka pastāv līdzība un, tātad, sajaukšanas iespēja starp pieteikto preču zīmi un Iebildumu iesniedzējai piederošu agrāku vārdisko preču zīmi;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tai skaitā izdevumus saistībā ar administratīvo procesu ITSB;
– pierādījumu savākšanas pasākumu ietvaros noteikt ekspertīzi, lai noskaidrotu, ka spāņu valodā starp vārdiem “naber” un “faber” nav nekādas fonētiskas līdzības.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
11 Prasītāja būtībā atsaucas uz vienu vienīgu pamatu, proti – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
12 Šajā sakarā prasītāja pārmet, ka Apstrīdētajā Apelāciju padomes lēmumā ir pretrunas, jo atšķirīgi novērtēta līdzība starp pieteikto preču zīmi un Iebildumu iesniedzējas agrāko preču zīmi atkarībā no tā, vai tā ir grafiska vai vārdiska preču zīme. Tādējādi pēc tam, kad tā bija pareizi secinājusi, ka nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja starp pieteikto preču zīmi un agrākām grafiskām preču zīmēm, izšķirošu nozīmi piešķirot apskatāmo apzīmējumu vizuālajam aspektam (Apstrīdētā lēmuma 14.–25. punkts), Apelāciju padome kļūdaini secinājusi, ka šāda iespēja pastāv starp minēto preču zīmi un Iebildumu iesniedzējas agrāku vārdisko preču zīmi it īpaši tāpēc, ka pēdējā minētā preču zīme “var pieņemt jebkādu grafisko paveidu” (Apstrīdētā lēmuma 26. punkts). Šādi spriežot, Apelāciju padome ir kļūdaini pamatojusies uz attiecīgās preču zīmes “potenciālu, hipotētisku un nākotnes transformāciju”.
13 Kas attiecas uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu, tādā veidā, kā tie pastāv šobrīd, prasītāja argumentē, ka starp tiem nepastāv nekāda vizuāla, fonētiska vai konceptuāla līdzība, jo, kā uzskata prasītāja, veicot šo salīdzināšanu, vizuālais aspekts ir jāuzskata par izšķirošu, tāpēc jebkāda sajaukšanas iespēja ir izslēdzama, ja nepastāv vizuāla līdzība.
14 Tāpat prasītāja apstrīd ar konfliktējošām preču zīmēm apzīmēto preču salīdzinājumu un sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu, kas veikts Apstrīdētajā lēmumā. Prasītāja uzsver, ka tirgū nepastāv faktiska konkurence starp attiecīgajiem uzņēmumiem, tāpat kā nav pierādījumu par Iebildumu iesniedzējas agrāko preču zīmju reputāciju Spānijā.
15 ITSB uzskata, ka Apstrīdētajā lēmumā nav ne pretrunu, ne kļūdu vērtējumā. Precīzāk, Apelāciju padome ir pareizi salīdzinājusi pieteikto preču zīmi un agrākās preču zīmes, nošķirot pēdējās minētās pēc to veida, jo tas būtiski ietekmē to kopējo iespaidu. Faktiski nevar apstrīdēt, ka agrākās preču zīmes satur atšķirīgas morfoloģiskās iezīmes, kas attaisno un pat prasa atšķirīgu novērtējumu un atšķirīgu secinājumu formulēšanu.
16 Turklāt Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka agrāko vārdisko preču zīmi, kas reģistrēta neatkarīgi no īpašām grafiskām iezīmēm, var izmantot atšķirīgos stilizācijas veidos, kādēļ nevar izslēgt tādas stilizācijas iespējamību, kas to, attiecīgi lietojot, padarītu līdzīgu pieteiktajai preču zīmei.
17 Kas attiecas uz apskatāmo konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu, precīzāk, to vizuālo aspektu, ITSB uzskata, ka Apelāciju padomei bija pamats vadīties pēc tā, ka identiski ir četri burti no pieciem, kas veido piedēkli “aber” un ierobežoto “F” burta iespaidu, ar ko sākas pieteiktā preču zīme, kuras īpašā stilizācija samazina tūlītēju skaidrību.
18 Otrkārt, attiecībā uz fonētisko aspektu ITSB pievienojas Apelāciju padomes vērtējumam, kurā – kaut arī tā atzīst atšķirību starp sākuma burtiem “F” un “N”, ko nepamatoti par izšķirošu uzskatījusi Iebildumu nodaļa – ir piešķirta lielāka nozīme vienādajam nobeigumam “aber”. Šis vērtējums balstīts uz patskaņu iespaidu, kuru fonētiskajam skanējumam ir lielāka nozīme nekā līdzskaņiem, it īpaši romāņu valodās, pie kurām pieder spāņu valoda. Šo divu preču zīmju gadījumā tas, ka tajās ietverts burts “a” un piedēklis “ber”, piešķir tām vispārēji absorbējošu skanējumu, kas turklāt ir spēcīgāks par sākuma burtiem “F” un “N”.
19 Tāpat ITSB noraida argumentus, ar ko prasītāja apstrīd ar konfliktējošām preču zīmēm apzīmēto preču salīdzinājumu, tāpat kā to sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, kas veikts Apstrīdētajā lēmumā. ITSB tāpat noraida prasītājas argumentus par to, ka tirgū šķietami nepastāv faktiska konkurence starp iesaistītajiem uzņēmumiem un ka nav pierādījumu, kas apliecina Iebildumu iesniedzējai piederošo agrāko zīmju reputāciju Spānijā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
20 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja].
21 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 29.–33. punkts, un tajā minēto judikatūru).
22 Šajā gadījumā Iebildumu iesniedzējai piederošā agrākā vārdiskā preču zīme, kas tiek apskatīta šīs tiesvedības ietvaros, ir reģistrēta Spānijā, kas tādējādi ir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā teritorija.
23 Attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas definīciju šajā lietā ir jākonstatē, tāpat kā to atzīst Apelāciju padome (Apstrīdētā lēmuma 31. punkts), ka ar Iebildumu iesniedzējas agrāku vārdisko preču zīmi apzīmētās preces, kas ietilpst 1. klasē, galvenokārt ir domātas rūpnieciskiem klientiem (“Ķimikālijas un līmvielas rūpnieciskiem nolūkiem, balināšanas līdzekļi; sintētiskie un mākslīgie sveķi”).
24 Attiecīgi, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā konkrētās sabiedrības daļas viedoklis, ko būtībā veido rūpnieciskie patērētāji Spānijā. Tā kā viņi ir profesionāļi, sagaidāms, ka tie, izvēloties attiecīgās preces, izrādīs augstāku uzmanības pakāpi nekā vidusmēra patērētāji (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. aprīļa spriedumu lietā T‑224/01 Durferrit/ITSB – Kolene (NU‑TRIDE), Recueil, II‑1589. lpp., 52. punkts, un 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T‑317/01 M+M/ITSB – Mediametrie (M+M EUROdATA), Krājums, II‑1817. lpp., 52. punkts).
25 Iepriekš izklāstīto apsvērumu kontekstā ir pamats pārbaudīt, no vienas puses, Apelāciju padomes veikto konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu un, no otras puses, attiecīgo preču salīdzinājumu.
26 Tādējādi, pirmkārt, salīdzinot konkrētos apzīmējumus, ir pamats vispārīgi piezīmēt, ka divas preču zīmes ir līdzīgas, ja no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa tās vismaz daļēji sakrīt no viena vai vairāku būtisku aspektu viedokļa. No Tiesas judikatūras izriet, ka būtiski ir vizuālie, fonētiskie un konceptuālie aspekti (šajā sakarā skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 25. punkts). Tāpat saskaņā ar šo judikatūru sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums, kas attiecas uz konkrēto preču zīmju vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību, ir jābalsta uz to radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to raksturīgos un dominējošos elementus.
27 Turklāt, pretēji prasītājas tēzei, ka vizuālais aspekts būtu uzskatāms par izšķirošu, Tiesa uzskatīja – nevar izslēgt, ka pati par sevi divu preču zīmju fonētiska līdzība var radīt sajaukšanas iespēju (šajā sakarā skat. iepriekš 26. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 15. janvāra spriedumu lietā T‑99/01 Mystery Drinks/ITSB – Karlsberg Brauerei (MYSTERY), Recueil, II‑43. lpp., 42. punkts).
28 Šajā gadījumā Apstrīdētajā lēmumā tiek atkārtots, ka Apelāciju padome konfliktējošos apzīmējumus uzskata par līdzīgiem vizuālas un fonētiskas analīzes kontekstā. Turklāt ir skaidrs (skat. Apstrīdētā lēmuma 16. punktu, ko prasītāja šajā prasība neapstrīd) – tā kā apskatāmajiem apzīmējumiem spāņu valodā nav nekādas nozīmes, tie nav konceptuāli salīdzināmi.
29 Vispirms, kas attiecas uz vizuālo salīdzinājumu, Apelāciju padome balstās uz principu, ka vārdiska preču zīme “var pieņemt jebkādu grafisko paveidu” (Apstrīdētā lēmuma 26. punkts). Atbilstoši ITSB materiāliem ar to bija domāta iespēja, ka Iebildumu iesniedzējas vārdiskā zīme nākotnē tiks izmantota tādā stilizētā formā, kas padarītu grafisko attēlu līdzīgu pieteiktajai zīmei.
30 Prasītāja uzskata, ka, šādi spriežot, Apelāciju padome ir kļūdaini pamatojusies uz apskatāmās preču zīmes “potenciālu, hipotētisku un nākotnes transformāciju”. Kā norāda prasītāja, vērtējums, tieši pretēji, būtu jāveic attiecībā uz apzīmējumu, kāds tas ir šobrīd, nevis pieņemot nākotnes modifikācijas, kam nav nekādas saistības ar šā brīža visaptverošu vērtējumu. Prasītāja piebilst – ja Iebildumu iesniedzēja nākotnē pārveidotu savas preču zīmes grafisko izskatu, rezultātā tā iegūtu citu, atšķirīgu apzīmējumu, kas nav aizsargāts, ko tās klienti vairs neatpazītu un kas tādējādi vairs nevarētu norādīt uz šo preču komerciālo izcelsmi.
31 ITSB iebilst, ka Apelāciju padomes izmantotais vērtējuma kritērijs ir zināms un vispārpiemērots gadījumos, kad tikai vārdiskas preču zīmes reģistrācija tās īpašniekam sniedz tiesības, kas ir ekskluzīvas un neaprobežojas ar noteiktu apzīmējuma stilistisko konfigurāciju. Tas nepavisam neliedz faktiski konstatēt sajaukšanas iespēju, kā šajā gadījumā to izdarījusi Apelāciju padome. Tieši otrādi, grafiskās zīmes pēc sava rakstura ir aizsargātas tikai un vienīgi tādā morfoloģiskā veidā, kas tieši atbilst to reģistrācijas objektam. Šajā gadījumā tieši zīmju morfoloģijas “fiksācija” ļauj nošķirt Iebildumu iesniedzējas agrākās grafiskās zīmes tādā veidā, kas pilnībā izslēdz sajaukšanas iespēju ar pieteikto preču zīmi.
32 Šajā sakarā ir svarīgi atzīmēt, ka šajā gadījumā bija vizuāli jāsalīdzina vārdiska preču zīme “naber” un kombinēta grafiska preču zīme, kas saturēja vārdisku elementu, proti, vārdu “faber” un grafisko elementu. Šī kombinētā grafiskā zīme preču zīmes pieprasījumā ir aprakstīta šādi:
“Vārds “faber”, kas atveidots ar drukātiem mazajiem burtiem, kur “f” burta augšējā horizontālā šķērssvītra ir pagarināta, slejoties pāri visam vārdam, un izliecas ap “r” burta vertikālo svītru, tai nepieskaroties, un kur “f” burta apakšējā horizontālā šķērssvītra šķērso šī paša “f” burta vertikālo līniju un ir pagarināta, izliecoties uz leju, pasvītro visu vārdu, visbeidzot izliecoties augšup, lai beigtos pie “r” burta horizontālās līnijas, tai nepieskaroties, visam vārdam un pagarinātajām līnijām ietilpstot elipsē.”
33 Kā pilnīgi pamatoti savā interneta lapā norāda ITSB, vārdiska preču zīme ir preču zīme, kas sastāv tikai un vienīgi no burtiem, vārdiem vai vārdu asociācijām, ir atveidota ar rakstu zīmēm parastajā šriftā, bez īpaša grafiska elementa. Savukārt grafiska preču zīme ir īpašs vārdisku vai grafisku elementu atveidojums vai vārdisku un grafisku elementu kombinācija, kas ir krāsains vai tāds nav. Grafiska kombinēta preču zīme sastāv no divām vai vairākām apzīmējumu kategorijām, apvienojot, piemēram, burtus un attēlus, kā pieteiktās zīmes gadījumā.
34 Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, nevar piekrist ne prasītājas, ne ITSB argumentiem.
35 No vienas puses, prasītāja nenovērtē agrākās vārdiskās preču zīmes iezīmes, nesaskatot tajā neko vairāk kā īpašu grafiskas preču zīmes paveidu, kas ir morfoloģiski nemainīga. Turklāt prasītāja pieļauj otru kļūdu, neņemot vērā pieteiktās kombinētās preču zīmes vārdisko elementu.
36 No otras puses, šķiet, ka ITSB piešķir vārdiskai preču zīmei grafisku elementu, kas tai, pēc definīcijas, nepiemīt. Turklāt ITSB pieņem vienkāršotu nostāju, lai pamatotu aizsardzību, ko agrākai vārdiskai preču zīmei piešķir iespēja, ka nākotnē tā varētu imitēt pieteiktās kombinētās preču zīmes īpašo formu.
37 Novērtējot līdzību starp kombinētu grafisku zīmi un agrāku vārdisku preču zīmi, nozīmes nav raksturīgiem grafiskiem vai stilistiskiem aspektiem, ko pēdējā minētā preču zīme laika gaitā varētu iegūt. Katrā ziņā novērtējumu līdzībai ar agrāku vārdisku preču zīmi, kurai vienīgajai ir nozīme apskatāmajā gadījumā, nevar aizstāt ar novērtējumu līdzībai ar grafisku elementu, ko agrākā reģistrācija neaizsargā.
38 Faktiski, reģistrācijas pieteikums nav jānoraida tāpēc, ka agrāka vārdiska preču zīme nākotnē var iegūt izskatu, kas to padarītu identisku vai līdzīgu pieteiktajai kombinētajai preču zīmei, bet gan tāpēc, ka šī kombinētā preču zīme ietver, bez tās raksturīgā grafiskā elementa, arī vārdisku elementu, kas ir identisks vai līdzīgs tam, no kā sastāv agrākā preču zīme, un ka sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma ietvaros nevar uzskatīt, ka šis vārdiskais elements ir subsidiārs attiecībā pret citu apzīmējuma sastāvdaļu (skat., a contrario, Pirmās instances tiesas argumentāciju 2002. gada 12. decembra spriedumā lietā T‑110/01 Vedial/ITSB – France Distribution (HUBERT), Recueil, II‑5275. lpp., 50. un turpmākos punktus).
39 Šajā gadījumā analīzi ir vērts sākt ar vizuālo līdzību starp vārdiskajiem elementiem “naber” un “faber”, pēc tam, ja konstatētu šādu līdzību, pārbaudot, vai pieteiktajai zīmei raksturīgais papildu grafiskais vai figurālais elements var veidot atšķirtspējīgu elementu, ar ko pietiek, lai novērstu to, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu vizuāla līdzība konkrētās sabiedrības daļas skatījumā (šajā sakarā skat. iepriekš 38. punktā minēto spriedumu lietā HUBERT).
40 Vispirms, runājot par vārdisko elementu “faber” un “naber” tīri vizuālo salīdzinājumu, ir tiesa, ka šiem diviem vārdiem ir četri kopīgi burti “aber”. Tomēr, kā Apstrīdētā lēmuma 18. punktā ir norādījusi Apelāciju padome, tas, ka abiem vārdiem, ko salīdzina, ir kopīgs elements, nenozīmē, ka šis elements abos vārdos obligāti piesaista visvairāk uzmanības. Tāpēc to līdzības vērtējums būtībā būs atkarīgs no tā, cik liela nozīme tiek piešķirta pirmajam burtam, kurš tos atšķir vienu no otra, salīdzinot ar četriem pēdējiem burtiem, kas ir kopīgi ne vien šīm preču zīmēm, bet arī – saskaņā ar informāciju, ko administratīvā procesa laikā iesniedza prasītāja – arī lielam skaitam citu preču zīmju, kas sastopamas Spānijas tirgū (skat. II punktu Iebildumu nodaļas lēmumā un 4. punktu Apstrīdētajā lēmumā). Ņemot vērā šo pēdējo minēto elementu, līdzsvars nepārprotami nemainās par labu vienam vai otram vērtējumam. Tādēļ ir jāsecina, ka pastāv zināma vizuāla līdzība starp šiem diviem apzīmējumiem, kas tomēr nav īpaši izteikta.
41 Turpinājumā, attiecībā uz to, ka jāņem vērā pieteiktajai preču zīmei raksturīgais grafiskais elements, Pirmās instances tiesa piekrīt Iebildumu nodaļas novērtējumam, saskaņā ar kuru šis elements nav sekundārs, ciktāl tas “sastāv no īpašas kompozīcijas, kuras radīšana prasa intelektuālu piepūli”. Iebildumu nodaļa ir īpaši norādījusi, ka “sākuma burts “F” ir stipri stilizēts, jo ietver, no vienas puses, vārdisko elementu kopumu tā augšējā daļā, un, no otras puses, “F” šķērssvītra pasvītro vārdiskā elementa apakšējo daļu tā, ka beigas sasniedz pēdējā burta “R” šķērssvītru”. Citiem vārdiem sakot, elipse, kas veido šīs kompozīcijas ietvaru, spēcīgi akcentē tās īpašo grafisko aspektu.
42 Apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelāciju padome tāpat norādīja uz pieteiktās preču zīmes “svarīgo grafisko aspektu”.
43 Šo divu vērtējumu kombinācija visaptverošā vērtējuma ietvaros lika Pirmās instances tiesai secināt, ka pieteiktajai preču zīmei raksturīgais papildu grafiskais vai figurālais elements var veidot atšķirtspējīgu elementu, ar ko pietiek, lai novērstu to, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu vizuāla līdzība konkrētās sabiedrības daļas, proti – profesionāļu, skatījumā.
44 Tāpēc Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 27. punktā nepamatoti secināja, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālā līdzība, neraugoties uz pieteiktās preču zīmes “svarīgo figurālo aspektu”, ir “acīmredzami nosakāma”, pateicoties vārda nobeigumam “aber”.
45 Turklāt ir jāuzsver pretruna, uz kuru norādījusi arī prasītāja, starp šo pēdējo minēto novērtējumu un Apstrīdētā lēmuma 21. punktā minēto, saskaņā ar kuru nobeigums “aber” apskatāmajā preču zīmē “īpaši neizceļas”.
46 Kas attiecas uz fonētisko salīdzinājumu, Iebildumu nodaļa ir norādījusi, pirmkārt, ka sabiedrība, pirmkārt, drīzāk uztver sākuma burtus un, otrkārt, ka skaņa “F” skaidri atšķiras no skaņas “N”. Tā uzskata, ka ar šo vienīgo atšķirību pietiek, lai izslēgtu jebkādu fonētisku līdzību starp konfliktējošajām preču zīmēm.
47 Savukārt Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 22. punktā nolēma, ka šī atšķirība nav izšķiroša. Tā norādīja, ka no fonētiskā viedokļa vārdi ir sadalāmi zilbēs un ka vienas zilbes ietvaros, it īpaši spāņu valodā, balss intensitāte pieaug, izrunājot patskaņus atbilstoši akcentēšanas fenomenam. Tādējādi šajā gadījumā burts “A” vārdu “naber” un “faber” sākuma zilbē būs skanīgāks par sākuma līdzskani. Turklāt, tā kā otrā zilbe “ber” abiem vārdiem ir identiska, Apelāciju padome secināja, ka starp konfliktējošiem apzīmējumiem pastāv zināma fonētiska līdzība.
48 Bez vajadzības noteikt ekspertīzi, ko prasītāja lūdza, lai atspēkotu šo tēzi, Pirmās instances tiesa uzskata, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nenoliedzami pastāv zināma fonētiska līdzība. Tomēr, pat ņemot vērā ITSB piesaukto akcentēšanas fenomenu, ar šo līdzību nepietiek, lai neitralizētu fonētiskās atšķirības, ko rada sākuma burts, jo, kā norādījusi Iebildumu nodaļa, skaņas, ko rada līdzskaņi “F” un “N”, ir acīmredzami atšķirīgas.
49 No otras puses, līdzskanis “F” faktiski ir neskanīgs, tas ir, šo skaņu izrunājot, balss saites nevibrē, salīdzinot ar līdzskani “N”, kas ir skanīgs līdzskanis. No otras puses, līdzskanis “F” ir frikatīvs, proti, tā izrunāšana rada berzes iespaidu, turpretī līdzskanis “N” ir nazāls, tā izrunāšana rada rezonanses iespaidu.
50 Ņemot vērā to, ka konkrētā sabiedrības daļa ir specializējusies sabiedrības daļa, kas pievērš vairāk uzmanības nekā vidusmēra patērētājs, ar šo divu konfliktējošo apzīmējumu fonētisko atšķirību un īpaši ar preču zīmes izteikti vizuālo atšķirību, ko rada vienai zīmei raksturīgs svarīgs grafiskais aspekts, pietiek, lai visaptverošā vērtējuma kontekstā secinātu, ka apzīmējumi, kas veido attiecīgās preču zīmes, ņemot vērā to raksturīgos un dominējošos elementus, kopumā nav līdzīgi.
51 No iepriekš minēta izriet, ka nav izpildīts viens no obligātiem priekšnoteikumiem, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
52 Tādējādi prasījums saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu tiek atzīts par pamatotu un ir jāapmierina, bez vajadzības salīdzināt preces vai izvērtēt pārējos prasītājas argumentus.
Par tiesāšanās izdevumiem
53 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
54 Saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu nepieciešamos tiesāšanās izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem.
55 ITSB spriedums nav labvēlīgs, tāpēc tam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi atbilstoši prasītājas prasījumam, ietverot nepieciešamos tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 19. marta lēmumu (lieta R 620/2001‑4), ciktāl tajā apmierināts Spānijas vārdiskās preču zīmes īpašnieces iebildums;
2) atbildētājam atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pirrung | Forwood | Papasavvas |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 20. aprīlī.