Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Antonello Violetti u.c. iesniedza 2005. gada 11. janvārī

(lieta T-22/05)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 11. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Antonello Violetti, Cittiglio (Itālija), un 12 citi ierēdņi, kurus pārstāv advokāts Eric Boigelot.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

uzdot izsniegt visus lietas materiālus, kas saistīti ar prasītājiem un ko aizzīmogojis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

uzdot izsniegt ziņojumu, kas sagatavots pret prasītājiem veiktās iekšējās izmeklēšanas rezultātā;

atcelt attiecībā uz prasītājiem veiktās izmeklēšanas rezultātus;

atcelt OLAF ziņojumu, kurā iekļauts paziņojums par izmeklēšanu un Itālijas tiesu iestāžu informācija;

atcelt izmeklēšanas ziņojumu, kas nosūtīts Itālijas tiesu iestādēm;

atcelt visus aktus, kas pieņemti vēlāk un/vai kas attiecas uz lēmumiem, kuri pieņemti pēc šīs prasības iesniegšanas;

piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas aprēķināti kā EUR 30 000 katram prasītājam, kurus tiesvedības gaitā var palielināt un/vai samazināt;

jebkurā gadījumā piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

OLAF informēja prasītājus, ka tika uzsākta iekšējā izmeklēšana attiecībā uz nelaimes gadījumu apdrošināšanas režīma piemērošanu. Pēc šā paziņojuma sniegšanas attiecīgie ierēdņi lūdza iespēju piekļūt savai medicīnas lietai. Šis lūgums tika noraidīts.

Izvirzītais pamats balstīts uz to, ka pārkāpts Statūtu 73. pants, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28. pants, tiesiskais regulējums, kas attiecas uz Eiropas Kopienu ierēdņu nelaimes gadījumu un arodslimību riska nodrošinājumu, kā arī tādu vispārējo tiesību principu kā labas pārvaldības principa, vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošanu, kā arī uz pienākuma rīkoties ar rūpību un principa, kas paredz, ka OLAF un Komisija lēmumu drīkst pieņemt, tikai pamatojoties uz tiesiski pieļaujamiem, proti, atbilstošiem iemesliem, kas nav saistīti ar acīmredzami kļūdainu novērtējumu.

Prasītāji uzskata, ka Regula 1073/1999¹ un Komisijas 1999. gada 2. jūnija Lēmums 1999/396/EK² ir pretlikumīgi, un tādējādi atsaucas uz nelikumīga akta nepiemērošanu EK līguma 241. panta nozīmē.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 1. lpp.)

² - Komisijas 1999. gada 2. jūnija Lēmums 1999/396/EK, EOTK, Euratom par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu (OV L 149, 57. lpp.)