Prasība, kas celta 2013. gada 24. decembrī – Deloitte Consulting/Komisija

(lieta T-688/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deloitte Consulting CVBA (Diegem, Beļģija) (pārstāvji – K. De hornois un N. Korogiannakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt prasītājas lēmumu izvēlēties prasītājas piedāvājumu kā ceturtās kaskādes līgumslēdzēju uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā DIGIT/R2/PO/2013/004 ABC III – Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konsultācijas, salīdzinošā analīze un konsultāciju pakalpojumi (2. partija), kas paziņots prasītājai ar 2013. gada 15. oktobra vēstuli, un piešķirt līguma slēgšanas tiesības konsorcijam PWC-EVERIS kā pirmajam līgumslēdzējam, KPMG-TRASYS-KURT SALMON kā otrajam līgumslēdzējam un CGI Accenture kā trešajam līgumslēdzējam;

vismaz atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to nav ticis izslēgts pirmais kaskādes līgumslēdzējs PWC-EVERIS, jo tas tika iekļāvis informāciju par savu finanšu piedāvājumu savā tehniskajā piedāvājumā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas radušies līguma zaudēšanas dēļ vai, pakārtoti, kas radušies saistībā ar iespējas zaudēšanu attiecīgajā publiskās iepirkuma procedūrā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājai tiesāšanās izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un nav norādīts veiksmīgo piedāvājumu iesniedzēju piedāvājumu salīdzinošais izdevīgums, ir pārkāpts Finanšu regulas 113. panta 2. punkts un deleģētās regulas 161. panta 2. un 3. punkts, ir pārkāpta būtiska procesuāla prasība un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Lai gan piedāvājuma priekšmets ir tehniski ļoti sarežģīts un stratēģiski nozīmīgs, izvērtēšanas ziņojumu izvilkumi ir īsi, virspusēji, vienkāršoti, tajos nav norādīti izvērtēto piedāvājumu vājie un spēcīgie aspekti, kuros vienīgi ir norādītas “kvalifikācijas”, vispār neaprakstot atbildes būtību. Saistībā ar dažiem apakškritērijiem vispār nav norādīts pamatojums, kas izskaidrotu piedāvājumu iesniedzējiem piešķirtos punktus un izvērtēšanas komitejas sniegtie komentāri bieži vien nav saskanīgi ar punktiem, kas piešķirti dažādiem piedāvājumu iesniedzējiem. Apstrīdētajā lēmumā sniegtā pamatojuma trūkumi ir šķērslis apstrīdētā lēmuma pārbaudei tiesā; tādējādi tiek pārkāpts tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību princips.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums izmantot skaidrus piešķiršanas kritērijus, pamatojoties uz kuriem līgums var tikt piešķirts objektīvi; ir pārkāpta atšķirība starp atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem;

Tehniskajās specifikācijās ir ietverts ievērojams skaits nekonkrētu apakškritēriju. Tādēļ labi informēti un pietiekami uzmanīgi piedāvājumu iesniedzēji nav spējīgi interpretēt konkrētu piešķiršanas kritēriju. Nav skaidras norādes par to, kas būtu labāka vai mazāk laba pieeja, nav arī norādīts kvalitatīvs elements, kas norādītu, kuru indikatori varētu novest pie labāk vai sliktāka rezultāta. Turklāt novērtējuma ziņojumā ir norāde uz atlases kritēriju, kurš ir ticis izmantots piedāvājumu iesniedzēja tehniskās piedāvāju izvērtēšanā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti noteikumi saistībā ar piedāvājuma specifikācijām, ir pārkāpts pārskatāmības princips un labas pārvaldības princips, ir pārkāpts norādes piedāvājuma iesniedzējiem un ir pārkāpta references cena tehniskajā piedāvājumā.

Viens no veiksmīgajiem piedāvājuma iesniedzējiem atklāja būtiskus finanšu elementus piedāvājuma tehniskajā daļā, līdz ar ko tas ir nepieņemams, jo ar to tiek pārkāptas piedāvājuma specifikāciju konkrētas normas, kā arī nediskriminācijas princips un DIGIT Pamatnostādnes publiskā iepirkuma jomā, kas ir piemērojamas šajā lietā.

Ar ceturto tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Finanšu regulas 107. panta 1. punkta a) apakšpunkts un piedāvājuma specifikāciju 5.2.3.2. sadaļa un ir pieļauts interešu konflikts.

Saskaņā ar Finanšu regulas 107. pantu, atbildētājai ir jāizvērtē, vai piedāvājuma iesniedzējiem nav interešu konflikta publiskā iepirkuma procedūrā saistībā ar ietvarlīgumu, pretēji tam, ka izvērtēšana no tiek katrā individuālajā gadījumā ietvarlīguma izpildes laikā, kam atbildētāja dod priekšroku šajā lietā. Jebkurš piedāvājuma iesniedzējs, kas ir bijis interešu konfliktā, kā aprakstīts piešķiršanas procedūrā, būtu bijis jāizslēdz pirms ietvarlīguma piešķiršanas, nevis kā atbildēja izvēlas rīkoties šajā lietā, veicot izvērtēju katrā individuālajā gadījumā līguma izpildes laikā. Piedāvājuma specifikāciju 5.2.3.2. sadaļa ir vēl stingrāka prasība par interešu konfliktu, kas definēts Finanšu regulas 107. pantā. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildētājai būtu vajadzējis noraidīt dažus no veiksmīgajiem piedāvājuma iesniedzējiem.