TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2023. gada 2. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Iekšējie nodokļi – LESD 110. pants – Mehāniskie transportlīdzekļi – Transportlīdzekļu nodoklis – No citām dalībvalstīm importēti lietoti transportlīdzekļi – Uz citām dalībvalstīm eksportēti lietoti transportlīdzekļi – Šī nodokļa atmaksāšana eksporta gadījumā – Šīs atmaksāšanas attiecināšana tikai uz transportlīdzekļiem, kas nodoti ekspluatācijā pirms vairāk nekā 10 gadiem
Lietā C‑676/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija) iesniegusi ar 2021. gada 2. novembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 9. novembrī, tiesvedībā, ko ierosinājis
A,
piedaloties
Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö,
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Safjans [M. Safjan], tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),
ģenerāladvokāts: A. Rants [A. Rantos],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Somijas valdības vārdā – A. Laine, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. Armenia, M. Björkland un T. Sevón, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD trešās daļas II sadaļas noteikumus par preču brīvu apriti un 110. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, ko A sāka saistībā ar Verohallinto (Nodokļu administrācija, Somija) lēmumu, ar kuru pēdējā minētā atteica eksporta gadījumā atmaksāt nodokli par transportlīdzekļiem, ko A bija pieprasījis pēc tam, kad viņš bija pārdevis savu Somijā reģistrēto transportlīdzekli citā dalībvalstī.
Atbilstošās tiesību normas
3 Saskaņā ar 1994. gada 29. decembra autoverolaki (1482/1994) (Likums (1482/1994) par transportlīdzekļu nodokli), kurā grozījumi izdarīti ar 2009. gada 9. janvāra laki (5/2009) (Likums (5/2009)) un 2016. gada 29. jūnija laki (561/2016) (Likums (561/2016)) (turpmāk tekstā – “Transportlīdzekļu nodokļa likums”), 1. panta pirmo daļu par personiskajiem transportlīdzekļiem (kategorija M1) pirms to reģistrācijas autosatiksmes reģistrā vai to nodošanas ekspluatācijā Somijā ir jāsamaksā valstij transportlīdzekļu nodoklis.
4 Saskaņā ar Transportlīdzekļu nodokļa likuma 2. panta 1. punktu šī likuma izpratnē nodošana ekspluatācijā Somijā nozīmē transportlīdzekļa, kas paredzēts braukšanai Somijas teritorijā, lietošanu, arī tad, ja tas nav reģistrēts Somijā.
5 Saskaņā ar minētā likuma 4. panta 1. punktu transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā personai, kura reģistrēta autosatiksmes reģistrā kā attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieks. Šī paša likuma 4. panta 5. punktā ir noteikts, ka attiecībā uz transportlīdzekli, kas nodots ekspluatācijā bez reģistrācijas, šī nodokļa maksātājs ir persona, kura šo transportlīdzekli ir nodevusi ekspluatācijā, bet, ja šo personu nevar identificēt vai ja minēto nodokli nevar iekasēt no minētās personas, šis nodokļa maksātājs ir lietotā transportlīdzekļa īpašnieks.
6 Saskaņā ar Transportlīdzekļu nodokļa likuma 8.a pantu attiecībā uz transportlīdzekli, kas Somijā tiek aplikts ar nodokli kā lietots transportlīdzeklis, transportlīdzekļa nodokļa summa ir vienāda ar viszemāko atlikušo nodokļa summu par Somijā reģistrētu transportlīdzekli, kas, ņemot vērā šī likuma 11.c un 11.d pantā minētos elementus, tiek uzskatīts par līdzīgu.
7 Saskaņā ar minētā likuma 11.c panta 1. punktu, lai noteiktu transportlīdzekļa vispārīgo vērtību mazumtirdzniecībā Somijā, tiek ņemti vērā pieejamie dokumenti, kas attiecas uz elementiem, kuri ietekmē attiecīgā transportlīdzekļa mazumtirdzniecības vērtības noteikšanu tirgū, un tiem elementiem, kuri attiecas uz transportlīdzekļa vērtību un šī transportlīdzekļa īpašajiem raksturlielumiem, kas ietekmē šo vērtību, piemēram, minētā transportlīdzekļa preču zīme, modelis, veids, piedziņas veids un aprīkojums. Var ņemt vērā arī attiecīgā transportlīdzekļa vecumu, nobraukumu un stāvokli, kā arī citas tam raksturīgas īpašības.
8 Saskaņā ar šī paša likuma 11.d pantu transportlīdzekļi var tikt uzskatīti par līdzīgiem, ja tiem ir līdzīgas preču zīmes un to modeļi un aprīkojums ir līdzīgi. Ja salīdzināmie transportlīdzekļi ir dažādās valstīs sertificēti transportlīdzekļi, papildus informācijai, kas ietverta šo transportlīdzekļu dokumentos, šiem transportlīdzekļiem faktiski ir jābūt tehniski līdzīgiem. Tomēr nelielas atšķirības neliedz šos transportlīdzekļus uzskatīt par līdzīgiem, ja tām nav nozīmes, ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa vērtību vai patērētāja vajadzības attiecībā uz šo transportlīdzekli.
9 Transportlīdzekļu nodokļa likuma 34.d panta 1. punktā ir noteikts, ka transportlīdzekļu nodoklis tiek atmaksāts pēc pieprasījuma, ja transportlīdzeklis, kas tiek aplikts ar nodokli Somijā, tiek galīgi eksportēts lietošanai ārpus Somijas teritorijas.
10 Šī likuma 34.d panta 2. punktā ir noteikts, ka šādā gadījumā tiek atmaksāta nodokļa summa, kas tiktu iekasēta no līdzīga transportlīdzekļa, ja tas tiktu aplikts ar nodokli kā lietots transportlīdzeklis brīdī, kad attiecīgais transportlīdzeklis tiek eksportēts ārpus Somijas teritorijas. Tādējādi atmaksātā minētā nodokļa summa nevar pārsniegt par šo transportlīdzekli samaksātā nodokļa summu. Transportlīdzekļu nodoklis netiek atmaksāts, ja minētā transportlīdzekļa vērtība vai nodoklis par to pašu transportlīdzekli ir palielinājušies pēc nodokļa uzlikšanas veikto pārveidojumu vai pievienotā aprīkojuma dēļ. Minētais nodoklis netiek atmaksāts par tādu transportlīdzekli, kas nav pienācīgi deklarēts kā ar nodokli apliekams, vai tad, ja atmaksājamā summa ir mazāka par 500 EUR. Tāpat šis nodoklis netiek atmaksāts arī par transportlīdzekli, kas pirmo reizi nodots ekspluatācijā vismaz desmit gadus pirms eksporta dienas. Atmaksāšana ir atkarīga no nosacījuma, ka attiecīgais transportlīdzeklis ir derīgs braukšanai, kad tas vairs netiek lietots Somijā, un ka šis transportlīdzeklis ir ticis izņemts no ekspluatācijas Somijā.
11 Minētā likuma 34.d panta 3. punktā ir noteikts, ka transportlīdzekļu nodokļa atmaksu eksporta gadījumā var pieprasīt jebkura persona, kas kā attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieks to eksportē lietošanai ārpus Somijas teritorijas.
12 Šī paša likuma 34.d panta 4. punktā ir precizēts, ka pieteikums par nodokļa atmaksu eksporta gadījumā jāiesniedz Nodokļu administrācijai ne vēlāk kā 14 dienas pirms attiecīgā transportlīdzekļa eksportēšanas un ka personai, kas lūdz atmaksu, ir jādod šai iestādei iespēja pārbaudīt šo transportlīdzekli pirms eksportēšanas un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, lai pierādītu, ka ir izpildīti minētās atmaksas nosacījumi.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
13 2015. gada 20. jūlijā A Somijā no citas dalībvalsts importēja lietotu mehānisko transportlīdzekli, kura pirmā nodošana ekspluatācijā bija 2004. gada 24. novembrī.
14 Ar 2015. gada 5. oktobra paziņojumu par nodokli Nodokļu administrācija iekasēja par šo transportlīdzekli 4146,29 EUR lielu transportlīdzekļu nodokli, un šī summa tika noteikta, pamatojoties uz vērtību 16 519,10 EUR, kas apliekama ar nodokli un kam tika piemērota 25,10 % nodokļa likme.
15 2017. gada 7. augustā pēc šī transportlīdzekļa pārdošanas citā dalībvalstī A lūdza Nodokļu administrācijai atmaksāt transportlīdzekļu nodokli, kura summa saskaņā ar Transportlīdzekļu nodokļa likuma 34.d panta 2. punktu atbilst summai, kas tiktu iekasēta par līdzīgu transportlīdzekli, ja tas attiecīgā transportlīdzekļa eksporta brīdī tiktu aplikts ar nodokli kā lietots transportlīdzeklis.
16 Ar 2017. gada 21. augustā pieņemtu lēmumu Nodokļu administrācija noraidīja šo atmaksas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar šo tiesību normu šis nodoklis netiek atmaksāts par transportlīdzekli, kas pirmo reizi nodots ekspluatācijā vismaz desmit gadus pirms tā eksporta dienas.
17 Tā kā A iesniegtā sūdzība par šo lēmumu – tāpat kā viņa iesniegtā prasība Helsinki hallinto‑oikeus (Helsinku Administratīvā tiesa, Somija) – netika apmierināta, ieinteresētā persona iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija), prasot tostarp atmaksāt transportlīdzekļu nodokli.
18 Šī tiesa norāda, ka lietotu mehānisko transportlīdzekli, kas importēts no citas dalībvalsts, A reģistrēja Somijā un lietoja mazāk nekā trīs gadus, un pēc tam pārdeva šo transportlīdzekli tālāk citā dalībvalstī. Tā norāda, ka A par šo transportlīdzekli tika pilnībā aplikts ar transportlīdzekļu nodokli tā reģistrācijas dienā un ka šī nodokļa summa nebija proporcionāla minētā transportlīdzekļa faktiskās lietošanas ilgumam Somijā, jo attiecīgā transportlīdzekļa eksporta dienā minētais nodoklis par desmit vai vairāk gadus veciem transportlīdzekļiem netika atmaksāts.
19 Iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai atrisinātu tajā izskatāmo strīdu, ir jāpārbauda, vai ierobežojums attiecībā uz transportlīdzekļa vecumu, kas piemērojams transportlīdzekļu nodokļa atmaksai eksporta gadījumā, ir pretrunā Savienības primārajām tiesībām un tāpēc A automašīnas eksportēšanas dienā viņam būtu bijis jāatmaksā atlikušā nodokļa daļa, kas iekļauta minētā transportlīdzekļa vērtībā.
20 Šajā saistībā, pirmkārt, esot jāidentificē LESD noteikums, saskaņā ar kuru ir jāizvērtē dalībvalsts iespēja īstenot savu kompetenci nodokļu jomā attiecībā uz transportlīdzekļu importu un eksportu pilnīgā īpašumā. Šajā ziņā šī tiesa min LESD trešās daļas II sadaļas noteikumus par preču brīvu apriti un LESD 110. pantu. Turklāt tā būtībā šaubās, vai var uzskatīt, ka tad, ja mehāniskais transportlīdzeklis, kas importēts pilnīgā īpašumā, tiek lietots reģistrācijas dalībvalsts teritorijā laikā, kas ir ievērojami īsāks nekā šī transportlīdzekļa saimnieciskās dzīves ilgums, šo transportlīdzekli nav paredzēts pastāvīgi lietot galvenokārt šīs dalībvalsts teritorijā.
21 Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka atšķirībā no transportlīdzekļiem, kas iegādāti nomā vai līzingā, nav līdzekļu, lai objektīvi un iepriekš pilnībā pārbaudītu pilnīgā īpašumā esošu transportlīdzekļu lietošanas mērķi vai pagaidu lietošanu. Pilnīgā īpašumā esoša transportlīdzekļa lietošanas ilgums reģistrācijas dalībvalsts teritorijā var tikt novērtēts tikai a posteriori.
22 Treškārt, gadījumā, ja LESD noteikumi par preču brīvu apriti principā būtu pretrunā tādam valsts tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu nodoklis, kas iekļauts attiecīgā lietotā transportlīdzekļa vērtībā, netiek atmaksāts, ja tas tiek galīgi izvests lietošanai citā dalībvalstī, šī tiesa vēlas noskaidrot, vai šis ierobežojums var tikt attaisnots, pamatojoties uz to, ka tā mērķis ir ierobežot “vecu mehānisko transportlīdzekļu” eksportu. Tā piebilst, ka Somijas likumdevējs, pieņemdams Likumu (5/2009) un (561/2016), ir atsaucies uz vides aizsardzības mērķi un ka šis nodoklis tiek iekasēts par Somijā importētiem lietotiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to pirmās reģistrācijas datuma citā dalībvalstī.
23 Šādos apstākļos Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [LESD] trešās daļas II sadaļas normas par preču brīvu apriti vai 110. pants nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka transportlīdzekļa vērtībā iekļautais transportlīdzekļu nodoklis [Transportlīdzekļu nodokļa likuma] izpratnē nav atmaksājams transportlīdzekļa īpašniekam tādos apstākļos kā pamatlietā, kad īpašnieks eksportē transportlīdzekli pastāvīgai lietošanai citā dalībvalstī, un vai šajā saistībā ir būtiski, vai transportlīdzeklis bija paredzēts pastāvīgai lietošanai galvenokārt tās dalībvalsts teritorijā, kas ir iekasējusi mehānisko transportlīdzekļu nodokli, un vai tas arī faktiski tika pastāvīgi lietots galvenokārt šajā dalībvalstī?
2) Ja nodoms lietot transportlīdzekli un tā faktiskā lietošana ir būtiski, lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā ir jāpierāda attiecīgais nepastāvīgas lietošanas nodoms un lietošana, ja iepriekš nevar noteikt pilnīgā īpašumā esoša transportlīdzekļa lietošanas ilgumu dalībvalstī?
3) Ja atteikums piešķirt atmaksu eksporta gadījumā Transportlīdzekļu nodokļa likuma izpratnē tādos apstākļos kā pamatlietā ir preču brīvas aprites ierobežojums, vai šo ierobežojumu var pamatot ar mērķi ierobežot vecu transportlīdzekļu, kas bieži ir sliktā stāvoklī un piesārņo vidi, eksportu? Vai atmaksas eksporta gadījumā ierobežojums attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas jaunāki par desmit gadiem, ir uzskatāms par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, tāpēc ka transportlīdzekļu nodoklis par importētiem lietotiem transportlīdzekļiem tiek iekasēts neatkarīgi no to lietošanas ilguma?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
24 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Savienības primārās tiesības, it īpaši LESD 110. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu nodoklis, kas iekļauts katra transportlīdzekļa vērtībā, netiek atmaksāts mehāniskā transportlīdzekļa īpašniekam šī transportlīdzekļa galīga eksporta gadījumā, lai to lietotu citā dalībvalstī, ja šis transportlīdzeklis pirmo reizi ekspluatācijā ir ticis nodots vairāk nekā desmit gadus pirms šī eksporta brīža, un ka šajā ziņā nozīme ir tam, ka šis transportlīdzeklis bija ne tikai paredzēts patstāvīgai lietošanai galvenokārt dalībvalsts teritorijā, kas ir iekasējusi transportlīdzekļu nodokli, bet arī faktiski tiek lietots šajā veidā.
25 Vispirms jāatgādina, ka, atskaitot noteiktus izņēmuma gadījumus, kas uz šo lietu neattiecas, mehānisko transportlīdzekļu aplikšana ar nodokļiem Savienības līmenī nav saskaņota. Tādējādi dalībvalstis ir tiesīgas īstenot savu nodokļu kompetenci šajā jomā ar nosacījumu, ka tas tiek veikts, ievērojot Savienības tiesības (spriedums, 2017. gada 19. septembris, Komisija/Īrija (Reģistrācijas nodoklis), C‑552/15, EU:C:2017:698, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru mehānisko transportlīdzekļu nodoklis, ko dalībvalsts iekasē, reģistrējot šādus transportlīdzekļus, lai tos nodotu ekspluatācijā tās teritorijā, nav ne muitas nodoklis, ne maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību LESD 28. un 30. panta izpratnē. Turklāt šāds nodoklis nevar tikt izvērtēts atbilstoši LESD 34. pantam, kurā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar šādiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību. Tāds nodoklis, kāds ir aplūkots pamatlietā, ir iekšējs nodoklis un tātad ir jāizvērtē, ievērojot LESD 110. pantu (spriedumi, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 32. un 33. punkts, un 2015. gada 17. decembris, Viamar, C‑402/14, EU:C:2015:830, 33. punkts). Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesa 2002. gada 19. septembra spriedumā Tulliasiamies un Siilin (C‑101/00, EU:C:2002:505) jau ir izvērtējusi transportlīdzekļu nodokļa, kas bija paredzēts tobrīd piemērojamā Likumā (1482/1994) par transportlīdzekļu nodokli, atbilstību primārajām tiesībām, ņemot vērā EKL 95. pantu, kurš atbilst LESD 110. pantam.
27 Tāpēc – kā apgalvo Eiropas Komisija – tas, vai Savienības primārajām tiesībām atbilst gan transportlīdzekļu nodoklis, gan šī nodokļa atmaksa eksporta gadījumā, eksportējot Somijā reģistrētu mehānisko transportlīdzekli, ir jāizvērtē, pamatojoties vienīgi uz pēdējo minēto pantu.
28 LESD 110. panta mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti starp dalībvalstīm parastos konkurences apstākļos. Šis mērķis ir vērsts uz to, lai novērstu jebkāda veida protekcionismu, ko var radīt iekšējo nodokļu, it īpaši diskriminējošu nodokļu, piemērošana citu dalībvalstu izcelsmes precēm (2015. gada 14. aprīļa spriedums, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Šajā nolūkā ar LESD 110. panta pirmo daļu katrai dalībvalstij ir aizliegts citu dalībvalstu ražojumiem uzlikt iekšējos nodokļus, kas ir lielāki par tiem, kādi uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem. Šī līguma norma tiecas garantēt pilnīgu iekšējās nodokļu uzlikšanas neitralitāti attiecībā uz konkurenci starp valsts tirgū jau esošām un importētām precēm (2015. gada 14. aprīļa spriedums, Manea, C‑76/14, EU:C:2015:216, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Transportlīdzekļu nodokļa likumā paredzētais transportlīdzekļu nodoklis tiek iekasēts tikai vienu reizi par visiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts reģistrēt vai nodot ekspluatācijā Somijā, neatkarīgi no tā, vai runa ir par jauniem vai lietotiem transportlīdzekļiem. Šķiet, ka no Tiesas rīcībā esošajiem elementiem, kādi tie ir norādīti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, izriet – Transportlīdzekļu nodokļa likums principā garantē, ka nodokļa summa par importētiem lietotiem transportlīdzekļiem atbilst atlikušā nodokļa summai, kas iekļauta līdzīgu lietotu vietējo transportlīdzekļu vērtībā, ņemot vērā šī nodokļa likmi un aprēķina bāzi.
31 LESD 110. panta mērķis ievestu lietotu mehānisko transportlīdzekļu aplikšanas ar nodokli jomā ir nodrošināt pilnīgu iekšējo nodokļu neitralitāti attiecībā uz konkurenci starp precēm, kas jau atrodas valsts tirgū, un importētajām precēm, un tādējādi katrai dalībvalstij ir noteikts pienākums izvēlēties un strukturēt mehāniskajiem transportlīdzekļiem uzliekamos nodokļus tādā veidā, lai tie neradītu priekšrocības vietējo lietoto transportlīdzekļu pārdošanai un atturētu no līdzīgu lietotu transportlīdzekļu importa (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2019. gada 7. marts, Elliniko Dimosio, C‑689/18, nav publicēts, EU:C:2019:185, 20.–22. punkts).
32 Šajā ziņā jānorāda, ka saistībā ar LESD 110. pantu par diskriminējošu nevar atzīt tādu īpašu noteikumu, kāds paredzēts Transportlīdzekļu nodokļa likuma 34.d panta 2. punktā, saskaņā ar kuru šis nodoklis netiek atmaksāts par lietota mehāniskā transportlīdzekļa galīgo eksportu, ja šis transportlīdzeklis pirmo reizi ir nodots ekspluatācijā Somijā vai citā dalībvalstī vairāk nekā desmit gadus pirms attiecīgā eksporta.
33 Kā uzsver Komisija, šis noteikums ir piemērojams visiem transportlīdzekļiem, ja to pirmā nodošana ekspluatācijā ir notikusi pirms vairāk nekā desmit gadiem, jo tajā ir noteikts objektīvs kritērijs, proti, gads, kurā attiecīgais transportlīdzeklis pirmo reizi nodots ekspluatācijā, pamatojoties uz ko tiek nošķirti gadījumi, kad transportlīdzekļu nodokļa atmaksa tiek piešķirta, un gadījumi, kuros šī atmaksa netiek piešķirta.
34 Tādējādi minētā kārtība neparedz atšķirīgu attieksmi pret ievestiem lietotiem transportlīdzekļiem un vietējiem lietotiem transportlīdzekļiem, ja attiecīgajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir vairāk nekā desmit gadi, attiecībā uz iespēju tikt pārdotiem lietotu automobiļu tirgū Somijā, jo tā nekādi nemaina attiecīgā nodokļa summu, kas iekļauta šo divu veidu transportlīdzekļu tirgus vērtībā.
35 Turklāt, ņemot vērā LESD 110. pantu, nav nozīmes tam, ka no statistikas viedokļa mehāniskie transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti citā dalībvalstī un pēc tam Somijā, attiecībā uz kuriem šī nodokļa atmaksa eksporta gadījumā ir atteikta, kad tie tiek galīgi eksportēti no Somijas uz citu dalībvalsti, piemērojot minēto nodokļa atmaksu eksporta gadījumā vienīgi par desmit gadiem jaunākiem transportlīdzekļiem, ir bijuši reģistrēti Somijā laika posmā, kas ir īsāks nekā tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri jau no pirmās reizes ir bijuši reģistrēti Somijā un kuru galīgais eksports uz citu dalībvalsti nesniedz tiesības uz šī paša nodokļa atmaksāšanu eksporta gadījumā, piemērojot šo ierobežojumu.
36 Īstenojot savu kompetenci nodokļu jomā, dalībvalsts ir tiesīga paredzēt tāda transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu, kura iekasējamības gadījums ir mehāniskā transportlīdzekļa reģistrācija un nodošana ekspluatācijā, kas nav saistīta ar tā faktiskās lietošanas ilgumu šajā dalībvalstī.
37 Tāpat saistībā ar LESD 110. pantu nav nozīmes tam, ka mehāniskajam transportlīdzeklim, atsakoties atmaksāt transportlīdzekļu nodokli eksporta gadījumā, kad tas galīgi tiek eksportēts no Somijas uz citu dalībvalsti, dažādos laikos un dažādās dalībvalstīs tiek piemēroti vairāki nodokļi par mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
38 Pašreizējā situācijā Savienības tiesībās nav neviena noteikuma, kura mērķis būtu aizliegt nodokļu dubulto uzlikšanu, kas rodas šādu nodokļu gadījumā, kurus reglamentē autonomi valsts tiesību akti, un, lai gan šādu seku novēršana ir vēlama preču brīvas aprites interesēs, tā tomēr var notikt tikai valstu sistēmu saskaņošanas ietvaros (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 23. aprīlis, Nygård, C‑234/99, EU:C:2002:244, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Katra dalībvalsts var iekasēt transportlīdzekļa nodokli saskaņā ar savu vērtējumu ar nosacījumu, ka šāds vērtējums – tāpat kā pasākumi, kas veikti to īstenošanai, – neattur importētu preču pārdošanu par labu līdzīgu preču pārdošanai, kuras ir pieejamas valsts tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 7. aprīlis, Tatu, C‑402/09, EU:C:2011:219, 53. un 54. punkts).
40 Jāpiebilst, ka fiziskām personām, kas vēlas ievest Somijā jaunus vai lietotus mehāniskos transportlīdzekļus, ir citi risinājumi līdztekus šādu transportlīdzekļu importēšanai pilnā īpašumā. Papildus gadījumiem, uz kuriem attiecas Padomes Direktīvas 83/182/EEK (1983. gada 28. marts) par nodokļu atbrīvojumiem, ko Kopienā piemēro dažu transportlīdzekļu pagaidu ievešanai (OV 1983, L 105, 59. lpp.), piemērošana, tās mehānisko transportlīdzekli var importēt – kā to uzsver Somijas valdība –, pamatojoties uz līzinga vai nomas līgumu, un tas nozīmē, ka šim transportlīdzeklim tiek piemērots transportlīdzekļu nodoklis, kas aprēķināts pro rata atbilstoši šajā līgumā paredzētajam lietošanas ilgumam (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2010. gada 29. septembris, VAV‑Autovermietung, C‑91/10, nav publicēts, EU:C:2010:558, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Tātad šīs personas, pilnībā apzinādamās situāciju, var nolemt Somijā importēt mehāniskos transportlīdzekļus pilnīgā īpašumā, un tas nozīmē, ka tie tiek pilnībā aplikti ar transportlīdzekļu nodokli, vai importēt mehānisko transportlīdzekli, lai to lietotu uz laiku, un tas savukārt nozīmē šāda nodokļa samaksu proporcionāli transportlīdzekļa lietošanas ilgumam šajā dalībvalstī.
42 Tātad tieši minēto personu izvēle nosaka importētajam mehāniskajam transportlīdzeklim piemērojamo nodokļu režīmu, un – kā to uzsver Komisija – gadījumā, kad transportlīdzeklis tiek importēts pilnīgā īpašumā, iespējamajiem nodomiem attiecībā uz attiecīgā transportlīdzekļa, kura transportlīdzekļu nodokļa atmaksa eksporta gadījumā ir paredzēta Transportlīdzekļu nodokļa likumā, vēlāku lietošanu nav nozīmes, lai eksporta gadījumā izvērtētu atmaksu atbilstoši LESD 110. pantam.
43 Visbeidzot, šajā vērtējumā nav nozīmes arī faktam, uz kuru atsaucas Somijas valdība un saskaņā ar kuru gadījumā, ja Somijā ar nodokli aplikts mehānisks transportlīdzeklis tiek galīgi eksportēts, lai to lietotu ārpus šīs dalībvalsts, atmaksātā nodokļa summa saskaņā ar Transportlīdzekļu nodokļa likuma 34.d panta 2. punktu atbilst nodokļa summai, kas tiktu iekasēta par līdzīgu transportlīdzekli, ja tas tiktu aplikts ar nodokli kā lietots transportlīdzeklis šī eksporta brīdī.
44 Šāda nodokļa atmaksāšana neietekmē lietotu transportlīdzekļu tirgu Somijā, bet var radīt ietekmi uz eksporta dalībvalsts lietoto transportlīdzekļu tirgu, lai gan atmaksājamā nodokļa summa nepārsniedz reģistrācijas brīdī Somijā samaksātā nodokļa atlikušo vērtību, jo tā samazina no Somijas importētā lietotā transportlīdzekļa vērtību.
45 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Savienības primārās tiesības, it īpaši LESD 110. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu nodoklis, kas iekļauts katra transportlīdzekļa vērtībā, netiek atmaksāts mehāniskā transportlīdzekļa īpašniekam šī transportlīdzekļa galīga eksporta gadījumā, lai to lietotu citā dalībvalstī, ja šis transportlīdzeklis pirmo reizi ir ticis nodots ekspluatācijā vairāk nekā desmit gadus pirms šī eksporta brīža. Šajā ziņā nav nozīmes, ka šādu transportlīdzekli bija paredzēts galvenokārt lietot tās dalībvalsts teritorijā, kura pastāvīgi ir iekasējusi transportlīdzekļu nodokli, un ka šis transportlīdzeklis faktiski arī ir ticis lietots šādā veidā.
Par otro un trešo jautājumu
46 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, atbilde uz otro un trešo jautājumu nav jāsniedz.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
Savienības primārās tiesības, it īpaši LESD 110. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru transportlīdzekļu nodoklis, kas iekļauts katra transportlīdzekļa vērtībā, netiek atmaksāts mehāniskā transportlīdzekļa īpašniekam šī transportlīdzekļa galīga eksporta gadījumā, lai to lietotu citā dalībvalstī, ja šis transportlīdzeklis pirmo reizi ir ticis nodots ekspluatācijā vairāk nekā desmit gadus pirms šī eksporta brīža. Šajā ziņā nav nozīmes, ka šādu transportlīdzekli bija paredzēts galvenokārt lietot tās dalībvalsts teritorijā, kura pastāvīgi ir iekasējusi transportlīdzekļu nodokli, un ka šis transportlīdzeklis faktiski arī ir ticis lietots šādā veidā.
[Paraksti]