Prasība, kas celta 2021. gada 11. maijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-303/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: W. Roels un A. Spina)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka, izslēdzot Eiropas Savienības pilsoņus, kas nav Itālijas pilsoņi un kuriem nav nolūka reģistrēties Itālijā, no nodokļa atvieglojuma režīma viņu pirmā parastā mājokļa iegādei Itālijas teritorijā, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 63. pantā;

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrācijas nodokļa atvieglojums par dzīvošanas mērķim iegādātu nekustamo īpašumu Itālijā (t.s. “pirmais mājoklis”) tiek piemērots ar konkrētiem nosacījumiem, tostarp, ka īpašumam jāatrodas pašvaldības teritorijā, kurā dzīvo nodokļa maksātājs, vai kurā tas paredz reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu 18 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma iegādes. Lai piemērotu šo nodokļa atvieglojumu, ir piemērojami vienlīdzīgi nosacījumi gan Itālijas pilsoņiem, gan citu dalībvalstu pilsoņiem. Tomēr saskaņā ar tiesību normām, kas ir šīs prasības priekšmets, šāda prasība nav jāpiemēro tikai Itālijas pilsoņiem, kuri ar darbu saistītu iemeslu dēļ ir ekspatrianti ārvalstīs.

Komisija uzskata, ka, tā kā, lai piemērotu nodokļu atvieglojumu, nodokļa maksātāju Itālijas pilsonībai ir noteicoša nozīme, pēc kuras nošķir Itālijas pilsoņus no citu dalībvalstu pilsoņiem, šie aplūkojamie valsts tiesību akti tieši diskriminē valstiskās piederības dēļ un tas ir aizliegts ar LESD 18. pantu.

Turklāt Komisija apgalvo, ka, tā kā nerezidenta īstenotais nekustamā īpašuma pirkums vienas dalībvalsts teritorijā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas ir ietverams kapitāla aprites starp dalībvalstīm kategorijā, labvēlīgākā attieksme pret vienas dalībvalsts pilsoņiem, kas ir paredzēta aplūkojamajos valsts tiesību aktos, ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums, ko aizliedz ar LESD 63. panta pirmo daļu, un to nevar objektīvi pamatot saskaņā ar LESD 65. panta pirmo un trešo punktu.

____________