Prasība, kas celta 2013. gada 7. maijā – France/Komisija
(lieta T-259/13)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – E. Belliard, D. Colas un C. Candat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra [Īstenošanas] lēmumu 2013/123/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz [..] Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to ir izslēgti Francijas Republikas veiktie izdevumi nelabvēlīgu dabas apstākļu izraisīto zaudējumu kompensējošajam pabalstam [Indemnités compensatoires des handicaps naturels] (turpmāk tekstā – “ICHNˮ) Francijas 2007.-2013. gada Lauku attīstības plāna [Plan de développement rural hexagonal] ietvaros par 2008. un 2009. budžeta gadu;
pakārtoti, daļēji atcelt [Īstenošanas] lēmumu 2013/123/ES, pirmkārt, ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz daļu izdevumu, ko Francijas Republika ir veikusi ICHN atbalsta ietvaros attiecībā uz aitām un kuri nav deklarēti kā atbalsts aitām, un otrkārt, ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz daļu izdevumu, ko Francijas Republika ir veikusi ICHN atbalsta ietvaros attiecībā uz liellopiem, saistībā ar kuriem ir veiktas pārbaudes uz vietas sakarā ar dzīvnieku identifikācijas pārbaudēm vai piemaksu par liellopiem pārbaudēm;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1975/2006 1 10. panta 2. un 4. punkta un 14. panta 2. punkta pārkāpumu, jo Komisija uzskatīja, ka Francijas valdība nav izpildījusi pienākumus saistībā ar pārbaudēm, jo attiecībā uz liellopiem un aitām, saistībā ar kuriem tika pieprasīta piemaksa par aitām reproduktīvā vecumā, tā saistībā ar ICHN atbalstu uz vietas veicamo pārbaužu laikā nav veikusi šo dzīvnieku uzskaiti. Šis pamats ir iedalīts divās daļās, kuru ietvaros prasītāja apgalvo, ka:
pienākums uzskaitīt dzīvniekus saistībā ar ICHN atbalstu uz vietas veicamo pārbaužu laikā ir pretrunā blīvuma kritērija turpinātības raksturam un vienlīdzīgas attieksmes principam un
Komisija ir kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 1975/2006 10. panta 2. un 4. punktu un 14. panta 2. punktu, uzskatot, ka Francijas pārbaužu sistēma nav atbilstoša, lai pārbaudītu blīvuma kritērija ievērošanu.
Otrais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1082/2003 2 2. panta 2. punkta un Regulas Nr. 796/2004 3 par pārbaužu kārtību liellopu identifikācijas un liellopu piemaksu ietvaros 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, jo Komisija uzskatīja, ka Regulas Nr. 1975/2006 10. panta 2. un 4. punktā un 14. panta 2. punktā, lai pārbaudītu blīvuma kritēriju, ir paredzēts pienākums pārbaužu uz vietas laikā veikt dzīvnieku uzskaiti.
Trešais pamats, kas izvirzīts pakārtoti, attiecas uz prettiesisko Komisijas veikto paplašināto vienotas likmes korekcijas piemērošanu aitkopības saimniecībām, kas nav piemērotas piemaksām par aitām reproduktīvā vecumā, un liellopu audzētavām, kuras tiek pārbaudītas liellopu identificēšanas un piemaksu par liellopiem ietvaros.
____________1 Komisijas 2006. gada 7. decembra Regula (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (OV L 368, 74. lpp.).
2 Komisijas 2003. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 1082/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 īstenošanai attiecībā uz minimālo līmeni pārbaudēm, kas jāveic saskaņā ar liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (OV L 156, 9. lpp.).
3 Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.).