Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī - Repsol YPF Lubricantes y especialidades u.c./Komisija

(lieta T-562/08)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Repsol YPF Lubricantes y especialidades, SA, Madride (Spānija), Repsol Petróleo, SA, Madride (Spānija), Repsol YPF, SA, Madride (Spānija) (pārstāvji - J. Jiménez-Laiglesia Oñate un S. Rivero Mena, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt lēmuma 1. un 2. pantu un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā tiesvedībā tiek apstrīdēts tas pats lēmums, kas lietā T-540/08 Esso u.c./Komisija.

Savu prasījumu pamatošanai prasītājas, pirmkārt, apgalvo, ka neesot pierādīta Repsol YPF Lubricantes y especialidades, S.A. (Rylesa) iesaistīšanās noteiktās darbībās, kas identificētas un soda uzlikšanas mērķiem aplūkotas individuāli. Proti, lēmumā neesot sniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecinātu, ka Rylesa esot bijusi vienošanās par klientu un tirgu sadali dalībniece.

Lēmumā turklāt neesot ņemts vērā, ka tehnisko sanāksmju mērķis nebija klientu un tirgu sadale. Ja šādas darbības būtu bijušas, tās, kā atzinuši vairāki uzņēmumi, uz kuriem attiecas lēmums, būtu notikušas ar tehnisko sanāksmi nesaistītos divpusējos un daudzpusējos kontaktos. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav atzīts par vajadzīgu izvērtēt šos divpusējos un daudzpusējos kontaktus, un tādēļ prasītājas nevarot tikt uzskatītas par lēmumā konstatētā pārkāpuma dalībniecēm. Katrā ziņā lēmumā nav paskaidrots, kāpēc Rylesa tiek uzskatīta par vainīgu šādā darbībā, ja vienlaikus tiek attaisnoti citi uzņēmumi, kas piedalījās tehniskajās sanāksmēs, uz kurām tajā norādīts kā uz šīs darbības pierādījumu.

Prasītājas iebilst arī pret kritēriju, kuru Komisija izmantojusi, lai noteiktu attiecīgo preču apgrozījumu un tā rezultātā noteiktu piemērojamo sodu. Pirmkārt, lēmumā neesot precīzi noteiktas pārkāpumā iesaistītās preces. Otrkārt, saskaņā ar šajā gadījumā piemērojamajām 2006. gada Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, naudas sodu nosaka, ievērojot uzņēmumu preču pārdošanas apjomu pēdējā pilnā saimnieciskā gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā. Tomēr šajā gadījumā Komisija esot atkāpusies no šī vispārīgā noteikuma un naudas soda summu noteikusi, par atsauci izmantojot Rylesa pārdošanas apjoma vidējo rādītāju laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam. Komisija nevienā brīdī nav norādījusi nevienu argumentu, kas pamatotu, kāpēc Rylesa gadījumā tā nebija ievērojusi noteikumus, ko tā pamatnostādnēs bija pati sev noteikusi, bet gan piemērojusi kritēriju (pārdošanas apjoma vidējo rādītāju laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam), kas turklāt Rylesa nostāda ievērojami nelabvēlīgākā stāvoklī. Tādējādi, kā noteikts pašā lēmumā, vērā ņemams pārdošanas apjoms 2003. gadā, jo tas ir pēdējais pilnais saimnieciskais gads, kurā, pēc pašas Komisijas domām, Rylesa esot bijusi iesaistīta pārkāpumā.

Apstrīdētajā lēmumā Komisija pauž uzskatu, ka Rylesa pārkāpums esot beidzies 2004. gada 4. augustā. Tomēr nav nekādu pierādījumu, ka Rylesa pārkāpums bijis pirms minētā datuma. Proti, Rylesa neesot piedalījusies norunās un darbībās, kas saskaņotas 2004. gada pirmajā pusē rīkotajās tehniskajās sanāksmēs. Tādēļ pārkāpums jāuzskata par pabeigtu 2004. gada janvārī vai vēlākais 2004. gada maijā.

Visbeidzot, apstrīdētajā lēmumā neesot ņemti vērā daudzie administratīvajā procedūrā sniegtie pierādījumi, ar kuriem apliecināts, ka Rylesa ir pilnīgi patstāvīgs uzņēmums attiecībā pret savu mātes sabiedrību - Repsol Petróleo, S.A. Katrā ziņā judikatūrā Komisijai tiek liegts atbildību par kādas sabiedrības izdarītu pārkāpumu paplašināti attiecināt uz visu sabiedrību grupu, kurai tā piederīga, un tādēļ Repsol YPF, S.A. atbildība neesot pamatota.

____________