VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2010. gada 22. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “CARBON CAPITAL MARKETS” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas grafiska un agrāka valsts grafiska preču zīme “CM Capital Markets” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespējas neesamība – Apzīmējumu līdzības neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Lieta T‑563/08
CM Capital Markets Holding, SA, Madride (Spānija), ko pārstāv T. Viljate Konsoni [T. Villate Consonni] un A. Kalderons Čavero [J. Calderón Chavero], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Krespo Kariljo [J. Crespo Carrillo], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Carbon Capital Markets Ltd, Oksforda (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv E. Hārdkāsls [E. Hardcastle], solicitor,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 26. septembra lēmumu lietā R 15/2008‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp CM Capital Markets Holding, SA un Carbon Capital Markets Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 16. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 27. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 1. maijā,
ņemot vērā, ka lietas dalībnieki viena mēneša laikā pēc paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu neiesniedza pieteikumu par tiesas sēdes nozīmēšanu un ka tādējādi, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu un saskaņā ar Vispārējās Tiesas Reglamenta 135.a pantu, tika nolemts lemt par prasību bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Persona, kas iestājusies lietā, Carbon Capital Markets Ltd 2005. gada 9. jūnijā iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Preču zīme, kuru lūdz reģistrēt, ir vārdisks apzīmējums “CARBON CAPITAL MARKETS”.
3 Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika lūgta reģistrācija, atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 36. klasē un atbilst šādam aprakstam: “finanšu pakalpojumi; preču tirdzniecība; brokeru pakalpojumi attiecībā uz izejvielām; izejvielu iegādes finansēšana; ieguldījumu pakalpojumi saistībā ar izejvielām; pakalpojumi saistībā ar izejvielu tirdzniecību; informācijas piegāde par izejvielu cenām; finanšu ieguldījumi; ieguldījumu pakalpojumi; pakalpojumi saistībā ar emisijas kvotu tirdzniecību; opciju tirdzniecība; emisijas kvotu tirdzniecība; vērtspapīru tirdzniecība; akciju tirdzniecība; izejvielu tirdzniecība; risku vadības pakalpojumi; uzņēmumu iegādes finansēšana; informācijas pakalpojumi; ieteikumi un konsultācijas emisiju tirdzniecības jautājumos”.
4 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums 2005. gada 12. decembrī tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 50/2005.
5 Prasītāja CM Capital Markets Holding, SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), 2006. gada 10. martā iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas norādīti šī sprieduma 3. punktā.
6 Iebildumi balstīti uz divām grafiska apzīmējuma zilā un pelēkā krāsā (turpmāk tekstā – “agrākās preču zīmes”), kas attēlots šādi, reģistrācijām:
7 Šis apzīmējums bija reģistrēts:
– pirmkārt, kā Kopienas preču zīme Nr. 3409281 2005. gada 6. jūlijā attiecībā uz pakalpojumiem, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 35., 36. un 42. klasē un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 35. klase: “pakalpojumi saistībā ar pašizmaksas analīzi; konsultācijas komercdarījumu organizēšanas un vadīšanas jautājumos; palīdzība ražošanas uzņēmumu vadītājiem; profesionālās konsultācijas uzņēmumiem, personāla atlase, personāla problēmas; grāmatvedība; nodokļu atskaišu sagatavošana; informācijas pakalpojumi statistikas jomā; tirgus izpēte”;
– 36. klase: “aktuāra pakalpojumi; finanšu līdzekļu administrēšana; parādu piedziņas aģentūras; nomas aģentūras; finanšu analīze; biržas brokeru pakalpojumi; vērtspapīru emisija; nodokļu un finanšu novērtējumi; nodokļu ekspertīze; trasta ieguldījumi un holdingsabiedrības; finanšu, monetārie un biržas pakalpojumi; finanšu līdzekļu piesaistīšana un ieguldīšana; valūtas maiņas kursa kotēšana un kotēšana biržā”;
– 42. klase: “analīzes un izpētes pakalpojumi ražošanas jomā; datoru koncepcijas izstrādāšana un attīstīšana; konsultācijas datorprogrammu jomā; programmatūras un informātikas sistēmu izpēte, analīze un izstrāde; konsultācijas informātikas jomā; datoru noma; informācijas programmatūra, interneta lapu izstrāde, izveidošana un koncepcijas izstrāde; zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, ar tiem saistītā izpēte un koncepcijas izstrāde; analītiskie un izpētes pakalpojumi ražošanas jomā; juridiskās konsultācijas un palīdzība”;
– otrkārt, kā Spānijas preču zīme Nr. 2381503 2001. gada 5. oktobrī attiecībā uz pakalpojumiem, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 36. klasē un atbilst šādam aprakstam “finanšu un valūtas maiņas kursa pakalpojumi”.
8 Iebildumi bija balstīti uz visiem pakalpojumiem, ko aptver agrākās preču zīmes.
9 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
10 ITSB Iebildumu nodaļa 2007. gada 30. oktobrī noraidīja iebildumus, būtībā secinot, ka nepastāv attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
11 Prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. punkts) 2007. gada 17. decembrī iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
12 Ar 2008. gada 26. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja apelācijas sūdzību. Konkrēti apstrīdētā lēmuma 26. punktā tā uzskatīja, ka, lai gan attiecīgās preču zīmes aptver “būtībā vienus un tos pašus” pakalpojumus, minēto preču zīmju līdzības pakāpe nav pietiekama, lai būtu to sajaukšanas iespēja, ņemot vērā faktu, ka vārdu salikums “capital markets” ir sugas vārds attiecībā uz pakalpojumiem finanšu nozarē, ka agrākajām preču zīmēm ir vāja raksturīgā atšķirtspēja un to, ka konkrētā sabiedrības daļa ir ļoti uzmanīga un labi informēta.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, kas nozīmētu atteikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju pilnā apjomā;
– piekrist tās izvirzītajiem argumentiem;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atstāt spēkā apstrīdēto lēmumu, kas nozīmētu atļaut pieteiktās preču zīmes reģistrāciju pilnā apjomā;
– piekrist tās argumentiem;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
16 Prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, proti, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
17 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelāciju padome kļūdaini uzskatīja, ka nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
18 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka pakalpojumi, ko aptver attiecīgās preču zīmes, ir identiski, kā to norādīja Apelāciju padome.
19 Otrkārt, prasītāja būtībā uzsver, ka attiecīgās preču zīmes ir “gandrīz identiskas”.
20 Prasītāja uzskata, ka, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietvertie trīs vārdi, proti, “carbon”, “capital” un “markets” un, otrkārt, agrākajās preču zīmēs ietvertais burts “c” un divi vārdi, proti, “capital” un “markets” ir minēto preču zīmju dominējošie elementi. Šajā ziņā tā norāda, ka vārdi “capital” un “market” ir kopīgi abiem apzīmējumiem. Turklāt agrākajās preču zīmēs ietvertais burts “c” esot sākuma burts vārdam “carbon”, kurš ir ietverts reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un uz kuru šis burts norāda. Prasītāja uzskata, ka agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktā preču zīme atsauc atmiņā un aizsargā konkrēto sabiedrību piedāvātos pakalpojumus saistībā ar oglekļa dioksīda [emisijas kvotu] tirgiem.
21 Šajā ziņā prasītāja uzsver, ka no ITSB lēmumu prakses un judikatūras izriet, ka patērētājs identificē un saglabā atmiņā kombinēto preču zīmi tās vārdiskā, nevis grafiskā elementa dēļ, kam izskatāmajā lietā esot nebūtiska nozīme, un ka kombinētās preču zīmes ir identiskas, ja tās ietver identiskus vārdiskos elementus. Pirmkārt, kā to vairākos gadījumos esot norādījis ITSB, lai secinātu, ka pastāv sajaukšanas iespēja, esot jānorāda, ka attiecīgo preču zīmju vārdiskie elementi “esot sakritīgi vairāk nekā 70 % apmērā”. Otrkārt, attiecīgo preču zīmju grafiskās atšķirības neesot pietiekamas, lai izvairītos no sajaukšanas iespējas.
22 Treškārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nav atbilstoši judikatūrai “pievērsusi vajadzīgo uzmanību faktam, ka gadījumos, kad pakalpojumi ir identiski, robežai un atšķirībai starp [attiecīgajām] preču zīmēm [esot jābūt] skaidrai un acīmredzamai”. Šajā ziņā prasītāja uzsver, – kā tas izriet no judikatūras – ka, pirmkārt, vidusmēra patērētājam reti ir iespēja tieši veikt dažādo preču zīmju salīdzināšanu un attiecīgi tam ir jāpaļaujas uz nepilnīgu iespaidu, ko tas saglabājis atmiņā, un, otrkārt, šādam patērētājam nav īpašo tehnisko zināšanu un tas nav arī specializējies. Tādēļ prasītāja uzskata – kā Pirmās instances tiesa norādīja savā 2002. gada 23. oktobra spriedumā lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”) (Recueil, II‑4359. lpp., 50. punkts) –, ka Apelāciju padomei izskatāmajā lietā esot bijis jāuzskata, ka “pakalpojumu, ko aptver attiecīgās preču zīmes, identiskuma neizbēgamas sekas ir tas, ka tiek vājinātas [attiecīgo] apzīmējumu iespējamās atšķirības”.
23 Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka ir jāņem vērā asociācijas iespēja starp attiecīgajām preču zīmēm, jo esot ļoti iespējams, ka patērētājs, kam ir zināmas agrākās preču zīmes un to komerciālā izcelsme, asociēs tās ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
24 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
25 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ ir iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts) agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru reģistrācijas datums ir agrāks par to, kad ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
26 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi apzīmē, līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
27 Izskatāmā lieta ir jāvērtē šīs judikatūras kontekstā.
Par konkrēto sabiedrības daļu
28 Saskaņā ar judikatūru sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējumā ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, lietas dalībnieki nav apstrīdējuši, ka, ņemot vērā faktu, ka agrākās preču zīmes ir Kopienas un Spānijas preču zīmes, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā ir pamatoti norādījusi, ka tas, kā pakalpojumu patērētāji uztver attiecīgās preču zīmes, ir jāņem vērā visā Kopienas teritorijā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T‑322/05 Brinkmann/ITSB – Terra Networks (“Terranus”), Krājumā nav publicēts, 29. un 30. punkts).
30 Otrkārt, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā vēl secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa ir “ļoti uzmanīga un labi informēta” pēc tam, kad bija konstatējusi, ka “agrākās preču zīmes aptver pakalpojumus, kas paredzēti specializējušos personu grupai – tostarp ekspertiem, brokeriem un citām personām, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgos, – un [ka] pakalpojumi, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir paredzēti tai pašai sabiedrības daļai”.
31 Pirmkārt, ir jānorāda, ka, lai gan prasītāja savos procesuālajos dokumentos skaidri norādīja uz judikatūru, saskaņā ar kuru būtībā vidusmēra patērētājam nav īpašu tehnisko zināšanu un tas nav arī specializējies, tā tomēr skaidri nenorādīja, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, nosakot konkrēto sabiedrības daļu. Otrkārt, prasītāja neizvirza nekādus argumentus vai pierādījumus, lai konstatētu, ka attiecīgo pakalpojumu lietotāji, pat pieņemot, ka tie ir gala patērētāji un ne tikai profesionāļi, nebūtu ļoti uzmanīgi un labi informēti, kā to norādīja Apelāciju padome, ņemot vērā finanšu pakalpojumu, ko aptver attiecīgās preču zīmes, raksturu. Tādēļ Apelāciju padomes vērtējumu šajā jautājumā nevar apšaubīt.
32 Treškārt, ņemot vērā faktu, ka konkrētā sabiedrības daļa ir ļoti uzmanīga un labi informēta, ir jānorāda, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā pamatoti uzskatīja – un lietas dalībnieki to neapstrīd –, ka tai ir zināma pamata terminoloģija finanšu jomā angļu valodā.
33 Ievērojot iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka konkrēto sabiedrības daļu veido patērētāji, kuri atrodas visā Kopienas teritorijā, ir ļoti uzmanīgi, labi informēti un zina pamata terminoloģiju finanšu jomā angļu valodā.
Par pakalpojumu salīdzinājumu
34 Lietas dalībnieki neapstrīd Apelāciju padomes pamatoti norādīto apstrīdētā lēmuma 26. punktā, proti, ka “attiecīgie pakalpojumi pēc būtības ir vieni un tie paši”. Ciktāl agrāko preču zīmju aptvertie pakalpojumi, kas Nicas nolīguma izpratnē it īpaši ietilpst 36. klasē, ietver to pašu finanšu nozares pakalpojumu klāstu, ko reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aptvertie pakalpojumi, kuri ietilpst tajā pašā klasē, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie pakalpojumi ir identiski (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 18. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T‑333/04 un T‑334/04 House of Donuts/ITSB – Panrico (“House of donuts”), Krājumā nav publicēts, 41. punkts).
Par apzīmējumu salīdzinājumu
35 Attiecībā uz attiecīgo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Veicot sajaukšanas iespējas novērtējumu, divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kādu vienu kombinētās preču zīmes sastāvdaļu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes un aplūkojot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kopējo iespaidu galvenokārt nosaka viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 41. un tajā minētā judikatūra). Tikai tad, ja visām pārējām preču zīmes sastāvdaļām ir nebūtiska nozīme, līdzības novērtējumu var veikt, pamatojoties vienīgi uz dominējošo elementu (Tiesas iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Shaker, 42. punkts, un 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, 42. punkts). Tas tā it īpaši varētu būt gadījumā, kad šī sastāvdaļa var viena pati dominēt šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā, kas saglabājies konkrētās sabiedrības daļas atmiņā tādējādi, ka visām pārējām preču zīmes sastāvdaļām ir nebūtiska nozīme tās radītajā kopējā iespaidā (iepriekš minētais spriedums lietā Nestlé/ITSB, 43. punkts).
37 Turklāt nekas neliedz pārbaudīt vizuālās līdzības esamību starp vārdisko preču zīmi un grafisko preču zīmi, ņemot vērā, ka šo divu veidu preču zīmēm ir tāda grafiskā konfigurācija, kas var radīt vizuālu iespaidu (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 4. maija spriedumu lietā T‑359/02 Chum/ITSB – Star TV (“STAR TV”), Krājums, II‑1515. lpp., 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Pirmkārt, runājot par attiecīgo preču zīmju iespējamajiem dominējošajiem elementiem, izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka, lai gan prasītāja uzsver, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskie elementi “carbon”, “capital” un “markets” un agrāko preču zīmju vārdiskie elementi “c”, “capital” un “markets” ir attiecīgo apzīmējumu dominējošie elementi, Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā nav norādījusi, ka tā uzskata, ka atsevišķi attiecīgo preču zīmju elementi ir dominējošie. Savukārt apstrīdētā lēmuma 21. punktā tā skaidri izslēdza iespēju, ka attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumā vārdi “capital” un “markets” var būt “izšķirošais faktors”. Šajā ziņā Apelāciju padome būtībā konstatēja, ka, pirmkārt, vārdi “capital” un “markets” finanšu sektorā ir sugas vārdi un, otrkārt, ka atbilstoši judikatūrai konkrētā sabiedrības daļa parasti neuzskata aprakstošo elementu, kas ir kombinētās preču zīmes sastāvdaļa, par atšķirtspējīgo un dominējošo šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā.
39 Attiecībā uz, pirmkārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmi ir jānorāda, ka gadījumā, kad atsevišķiem preču zīmes elementiem ir aprakstošs raksturs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir reģistrēta preču zīme, vai precēm un pakalpojumiem, kuri ir norādīti reģistrācijas pieteikumā, šiem elementiem ir atzīstama vienīgi vāja, pat ļoti vāja atšķirtspēja (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T‑363/04 Koipe/ITSB – Aceites del Sur (“La Española”), Krājums, II‑3355. lpp., 92. punkts, un 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā T‑242/06 Cabrera Sánchez/ITSB – Industrias Cárnicas Valle (“el charcutero artesano”), Krājumā nav publicēts, 52. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādēļ, ka preču zīmes aprakstošajiem elementiem ir vāja, pat ļoti vāja atšķirtspēja, konkrētā sabiedrības daļa tos parasti neuzskatīs par dominējošiem elementiem šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā, izņemot, ja it īpaši to izvietojuma apzīmējumā vai to izmēru dēļ tie var atstāt iespaidu uz sabiedrības uztveri un palikt tās atmiņā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas iepriekš minēto spriedumu lietā el charcutero artesano, 53. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2008. gada 12. novembra spriedumu lietā T‑7/04 Shaker/ITSB – Limiñana y Botella (“Limoncello della Costiera Amalfitana shaker”), Krājums, II‑3085. lpp., 44. punkts un tajā minētā judikatūra). Tas tomēr nenozīmē, ka preču zīmes aprakstošajiem elementiem noteikti ir nebūtiska nozīme tās radītajā kopējā iespaidā. Šajā sakarā it īpaši ir jāpārbauda, vai pārējie preču zīmes elementi vieni paši var dominēt preču zīmes iespaidā, ko konkrētā sabiedrības daļa saglabā atmiņā (skat. šī sprieduma 36. punktu).
40 Reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido trīs vārdi: “carbon”, “capital” un “markets”. Ir jānorāda, pirmkārt, ka vārdu salikums “capital markets” ir aprakstošs attiecībā uz tiem pakalpojumiem, ko paredz aizsargāt minētā preču zīme, un, otrkārt, ka vārds “carbon” atgādina par daļu no minētajiem pakalpojumiem, tādiem kā pakalpojumi saistībā ar “emisijas kvotu tirdzniecību”, ko konkrētā sabiedrības daļa, kas ir ļoti uzmanīga un labi informēta, sapratīs kā norādi uz finanšu pakalpojumiem saistībā ar oglekļa dioksīda emisijām. Turklāt vārdu salikums “carbon capital markets” ir no sintakses viedokļa saderīga vienība, ko konkrētā sabiedrības daļa sapratīs kā tādu, kas nozīmē “kapitāla tirgi oglekļa nozarē”.
41 Tādēļ nevienu no trim reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskajiem elementiem nevar uzskatīt par dominējošo vai tādu, kam ir nebūtiska nozīme. Tādējādi tas, kas jāņem vērā, ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītais kopējais iespaids (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 11. decembra spriedumu lietā T‑90/06 Tomorrow Focus/ITSB – Information Builders (“Tommorow Focus”), Krājumā nav publicēts, 29. punkts).
42 Otrkārt, runājot par agrākajām preču zīmēm, ir jāteic – kā to pamatoti norādīja Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā –, ka tās, pirmkārt, veido grafiskais elements, kas ietver taisnstūra ietvaru, kurā ir savienoti kopā lielais burts “C” un viļņota līnija, par kuru Apelāciju padome uzskatīja, ka to var uztvert kā iedomātu burtu “m” un, otrkārt, zem minētā grafiskā elementa un centrālajā vietā izvietotu vārdu salikumu “capital markets”, kas, izņemot abu vārdu sākuma burtus, ir atveidots ar mazajiem burtiem. Vārds “capital” ir tādā pašā pelēkā krāsā kā burts “c” grafiskajā elementā, savukārt vārds “markets” ir tādā pašā zilā krāsā kā viļņotā līnija.
43 Sakarā ar šo ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa piešķir daudz lielāku nozīmi kombinētās preču zīmes vārdiskajiem, nevis grafiskajiem elementiem, tādējādi agrāko preču zīmju dominējošais elements esot burts “c”, nevis vārdiskie elementi “capital” un “markets”.
44 Pirmkārt, runājot par agrāko preču zīmju grafisko elementu, ir jānorāda, ka burts “c” un attiecīgajā gadījumā burti “c” un “m”, pieņemot, ka konkrētā sabiedrības daļa neuztver iedomāto burtu “m” kā vienkāršu viļņotu līniju, veido vizuālu kopumu, kas ir neatdalāms no taisnstūra ietvara, kurā šie burti ir atveidoti. Tādējādi tas ir grafiskais elements visā tā kopumā, kas – kā to pamatoti norādīja Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā – savas īpašās grafikas dēļ var it īpaši piesaistīt konkrētās sabiedrības daļas uzmanību, nevis vienīgi burts “c” vai attiecīgā gadījumā burti “c” un “m”.
45 Otrkārt, runājot par agrāko preču zīmju vārdisko elementu, ir jākonstatē, ka, lai gan – kā tas ir izklāstīts iepriekš 40. punktā attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi – vārdu salikums “capital markets”, kas ir aprakstošs attiecībā uz pakalpojumiem, ko aptver agrākās preču zīmes, principā nevar dominēt agrāko preču zīmju radītajā kopējā iespaidā, tomēr nemainīgs ir tas, ka tas ir elements, kam ir nozīme, lai veiktu attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu, un tas tā ir tostarp tādēļ, ka agrākajās preču zīmēs tas vizuāli ieņem tikpat nozīmīgu vietu kā grafiskais elements.
46 Iepriekš minētajā kontekstā tādējādi ir pamats uzskatīt, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrāko preču zīmju vizuālais, fonētiskais un konceptuālais salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko rada agrāko preču zīmju grafiskais un vārdiskais elements, neuzskatot kādu no tiem par dominējošo vai nenozīmīgu.
47 Otrkārt, runājot par attiecīgo preču zīmju vizuālo salīdzinājumu, ir jākonstatē, ka, lai gan – kā to norāda prasītāja – minētajām preču zīmēm ir kopīgi vārdiskie elementi “capital” un “markets”, tomēr nemainīgs ir tas, ko pamatoti norādīja Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā, proti, ka to vizuālā konfigurācija ir atšķirīga.
48 Reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē vārds “carbon” ir izvietots pirms vārdiem “capital” un “markets”, turpretim agrāko preču zīmju grafiskais elements ir izvietots virs vārdiskā elementa “capital markets” tādā veidā, ka agrāko preču zīmju vārdiskie un grafiskie elementi veido vienotu grafisku kopumu, kas atšķiras no tā, ko veido reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Turklāt vizuālo atšķirību starp attiecīgajām preču zīmēm akcentē fakts, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietvertais vārds “carbon” un agrāko preču zīmju grafiskajā elementā ietvertais burts “c” un attiecīgā gadījumā burti “c” un “m” atrodas šo apzīmējumu sākumā.
49 Līdz ar to ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, attiecīgās preču zīmes, vērtējot tās visaptveroši, nav vizuāli līdzīgas.
50 Treškārt, runājot par attiecīgo preču zīmju fonētisko salīdzinājumu, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā konstatēja, ka, lai gan ir atšķirības, kas izriet no fakta, ka agrākās preču zīmes tiekot uztvertas kā tādas, kurās ietverta fonēma un piecas zilbes, turpretim reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver septiņas zilbes, attiecīgajām preču zīmēm esot zināma līdzība, ko rada vārdu salikuma “capital markets” klātbūtne.
51 Prasītāja apstrīd šo Apelāciju padomes vērtējumu, norādot, ka attiecīgās preču zīmes ir “gandrīz identiskas”, jo vienīgā atšķirība starp tām izriet no fakta, ka agrākās preču zīmes ietver burtu “c”, turpretim reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ietver vārdu “carbon”.
52 Lai gan piecas zilbes, kas veido preču zīmēs ietverto vārdu salikumu “capital markets”, ir identiskas un izvietotas vienādā secībā, tomēr nemainīgs ir tas, ka minētās preču zīmes atšķiras tādēļ, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme papildu tām zilbēm, ko ietver agrākās preču zīmes, ietver vēl divas zilbes, proti, “car” un “bon”, ka šo divu zilbju skaņa ir atšķirīga, salīdzinot ar agrākajās preču zīmēs esošo burtu “c” vai attiecīgā gadījumā burtiem “c” un “m”, un ka šīs fonētiskās atšķirības ir acumirklī uztveramas, izrunājot attiecīgās preču zīmes.
53 Šajā ziņā ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru no judikatūras un ITSB lēmumu prakses, uz kuru tā norāda, izrietot, ka kombinētās preču zīmes ir identiskas, ja tās ietver identiskus vārdiskos elementus. Katrā ziņā šāds princips nav piemērojams tādā lietā kā šī tādēļ, – kā tas ir norādīts šī sprieduma 52. punktā – ka daļa no attiecīgo preču zīmju vārdiskajiem elementiem nav identiski un tādēļ, ka minētie vārdiskie elementi nekādā ziņā nav nenozīmīgi šo preču zīmju radītajā kopējā iespaidā.
54 Līdz ar to, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelāciju padome nav pieļāvusi nekādu kļūdu, konstatējot, ka attiecīgajām preču zīmēm, novērtētām visaptveroši, ir tikai zināma fonētiskā līdzība.
55 Ceturtkārt, runājot par attiecīgo preču zīmju konceptuālo salīdzinājumu, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā konstatēja, ka tām ir atšķirīgas nozīmes tādēļ, ka būtībā agrākajās preču zīmēs ietverto burtu “c” nevar uzskatīt par reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietvertā vārda “carbon” saīsinājumu, bet drīzāk par agrākajās preču zīmēs ietvertā vārda “capital” saīsinājumu, tāpat kā iedomātais burts “m” esot saprotams kā vārda “markets” saīsinājums.
56 Prasītāja apstrīd šo Apelāciju padomes vērtējumu, apgalvojot, ka attiecīgajām preču zīmēm ir vienāda nozīme, jo agrākajās preču zīmēs ietvertais burts “c” ir jāsaprot kā tāds, kas norāda uz reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē skaidri ietverto vārdu “carbon”. Prasītāja uzskata, ka agrākajās preču zīmēs ietvertais burts “c” norādot uz vārdu “carbon” tādēļ, ka attiecīgās preču zīmes aizsargā tādus pašus pakalpojumus saistībā ar oglekļa dioksīda tirgiem, kurus piedāvā attiecīgās sabiedrības.
57 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka konkrētā sabiedrības daļa, ko veido ļoti uzmanīgi, labi informēti patērētāji, kam ir zināma pamata terminoloģija finanšu jomā angļu valodā, piešķirs ļoti mazu nozīmi vārdu “capital” un “markets” jēgai, kas apraksta minētos pakalpojumus un kas šai sabiedrības daļai neļauj identificēt attiecīgo preču zīmju komerciālo izcelsmi.
58 Turklāt, pirmkārt, kā to pamatoti norādīja Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 24. punktā, ir jāteic ne vien tas, ka eksistē ļoti daudz vārdu, kas sākas ar burtu “c”, bet arī tas, ka konkrētā sabiedrības daļa var uztvert minēto burtu kā tādu, kas drīzāk veido norādi uz vārdu “capital” nekā uz vārdu “carbon”. Agrākajās preču zīmēs ietvertais burts “c” atrodas virs vārda “capital”, ir atveidots tādā pašā formā un izmērā kā burti, ar kuriem atveidots minētais vārds, tādējādi, ka konkrētā sabiedrības daļa var uztvert burtu “c” kā norādi uz vārdu “capital”. Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka, pieņemot, ka viļņotā līnija tiks uztverta kā iedomāts burts “m”, burtus “c” un “m” līdz ar to varēs uztvert vai nu kā attiecīgi vārdu “capital” un “markets” sākuma burtus, kas ir atveidoti tādās pašās krāsās, vai nu, kā to norāda ITSB, kā prasītājas sabiedrības nosaukuma (firmas) saīsinājumu.
59 Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, fakts, ka attiecīgās preču zīmes aptver identiskus pakalpojumus, nevar atspēkot secinājumu (skat. šī sprieduma 58. punktu), saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa izskatāmajā lietā nevar veidot saikni starp agrākajās preču zīmēs ietverto burtu “c” un reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietverto vārdu “carbon”.
60 Tādējādi ir jānorāda – tāpat, kā to darīja Apelāciju padome –, ka attiecīgās preču zīmes norāda uz dažādām nozīmēm un līdz ar to, novērtējot tās visaptveroši, no konceptuālā viedokļa tās nav līdzīgas.
61 Ievērojot iepriekš minētos konstatējumus, ir pamats uzskatīt – kā to pamatoti norādīja Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā un pretēji tam, ko apgalvo prasītāja –, ka attiecīgie apzīmējumi ir atšķirīgi. Attiecīgo apzīmējumu radītajā kopējā iespaidā vizuālās un konceptuālās atšķirības, kas ir starp apzīmējumiem, ir pietiekamas, lai neitralizētu ierobežoto fonētisko līdzību, it īpaši ja, kā tas ir izskatāmajā lietā, konkrētā sabiedrības daļa ir ļoti uzmanīga un labi informēta.
Par sajaukšanas iespēju
62 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā uzskatīja, ka, lai gan pakalpojumi, ko aptver attiecīgās preču zīmes, ir identiski, tās nav pietiekami līdzīgas, lai secinātu, ka pastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā, ka vārdu salikums “capital markets” ir sugas vārds attiecībā uz pakalpojumiem finanšu nozarē, ka konkrētā sabiedrības daļa ir ļoti uzmanīga un labi informēta un ka agrākajām preču zīmēm ir vāja raksturīgā atšķirtspēja.
63 Prasītāja pārmet Apelāciju padomei būtībā, ka tā nav secinājusi par sajaukšanas iespējas esamību, lai gan no judikatūras izrietot, ka attiecīgo preču zīmju aptverto pakalpojumu identiskums esot neizbēgamas sekas tam, ka tiekot vājinātas starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāvošās iespējamās atšķirības.
64 Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, ņemot vērā, ka attiecīgie apzīmējumi nav līdzīgi (skat. šī sprieduma 61. punktu), Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka, lai gan konkrētie pakalpojumi ir identiski, starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm nav tiešas sajaukšanas iespējas. Sajaukšanas iespējas visaptveroša vērtējuma ietvaros attiecīgo apzīmējumu līdzības neesamību nevar kompensēt ar faktu, ka aptvertie pakalpojumi ir identiski (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2009. gada 12. februāra spriedumu lietā T‑265/06 Lee/DE/ITSB – Cooperativa italiana di ristorazione (“PIAZZA del SOLE”), Krājumā nav publicēts, 56. punkts).
65 Turklāt, ciktāl prasītāja apgalvo, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv asociācijas iespēja, jo esot ļoti iespējams, ka patērētājs, kam jau ir zināmas agrākās preču zīmes un to komerciālā izcelsme, asociēs šīs minētās preču zīmes ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, šis arguments ir jānoraida tādēļ, – kā tas ir konstatēts šī sprieduma 61. punktā – ka attiecīgie apzīmējumi ir atšķirīgi (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā T‑287/06 Torres/ITSB – Bodegas Peñalba López (“Torre Albéniz”), Krājums, II‑3817. lpp., 81. punkts).
66 Ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus, prasītājas izvirzītais vienīgais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
67 No tā izriet, ka prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
68 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) CM Capital Markets Holding, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 22. jūnijā.
[Paraksti]