VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2013. gada 6. septembrī (*)
Dabasgāzes iekšējais tirgus – Direktīva 2003/55/EK – Dabasgāzes uzņēmumu pienākums organizēt sistēmu sarunās apspriestai trešo personu piekļuvei gāzes krātuvēm – Čehijas Republikas iestāžu lēmums, ar ko prasītājai ir piešķirta pagaidu atkāpe attiecībā uz tās nākotnē izveidojamām pazemes gāzes krātuvēm, kas atrodas Damboržicē – Komisijas lēmums, ar ko Čehijas Republikai ir noteikts atsaukt lēmumu par atkāpi – Direktīvas 2003/55 piemērošana laikā
Lieta T‑465/11
Globula a.s., Hodoņina [Hodonín] (Čehijas Republika), ko pārstāv M. Petite, D. Paemen, A. Tomtsis, D. Koláček un P. Zákoucký, advokāti,
prasītāja,
ko atbalsta
Čehijas Republika, ko pārstāv M. Smolek, J. Očková un T. Müller, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv O. Beynet un T. Scharf, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2011. gada 27. jūnija Lēmumu C(2011) 4509 par atkāpi no iekšējā tirgus noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz pazemes gāzes krātuvi, kas atrodas Damboržicē [Dambořice].
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 23. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2009. gada 14. aprīlī prasītāja Globula a.s. iesniedza pieteikumu Čehijas Republikas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai (turpmāk tekstā – “ministrija”), lai saņemtu atļauju būvēt pazemes gāzes krātuvi (turpmāk tekstā – “PG krātuve”) Damboržicē (Čehijas Republika). Saistībā ar šo pieteikumu tā lūdza attiecībā uz visu PG krātuves jauno jaudu noteikt pagaidu atkāpi no pienākuma sniegt trešajām personām sarunās apspriestu piekļuvi minētajai krātuvei.
2 2010. gada 26. oktobrī ministrija atļāva būvēt PG krātuvi un piešķīra prasītājai pagaidu atkāpi no pienākuma sniegt sarunās apspriestu piekļuvi trešajām personām attiecībā uz 90 % no PG krātuves jaudas 15 gadu laikā, sākot no atļaujas faktiskās izmantošanas datuma.
3 Ar ministrijas 2011. gada 11. februāra vēstuli, ko Eiropas Komisija saņēma 2011. gada 18. februārī, 2010. gada 26. oktobra lēmums tika paziņots Komisijai.
4 Ar 2011. gada 15. aprīļa vēstuli Komisija lūdza ministriju sniegt papildu informāciju, norādot, ka, ja tai būs jālūdz grozīt vai atsaukt 2010. gada 26. oktobra lēmumu, tā to darīs līdz 2011. gada 18. jūnijam. Ministrija atbildēja 2011. gada 29. aprīlī – Komisijas noteiktajā termiņā.
5 Ar 2011. gada 13. maija vēstuli Komisija nosūtīja ministrijai otro lūgumu sniegt papildu informāciju, no jauna norādot, ka, ja tai būs jālūdz grozīt vai atsaukt paziņoto lēmumu, tā to darīs līdz 2011. gada 18. jūnijam. Ministrija atbildēja 2011. gada 20. maijā – Komisijas noteiktajā termiņā.
6 Ar 2011. gada 23. jūnija vēstuli, ko parakstījis par enerģētikas jautājumiem atbildīgais Komisijas loceklis, Komisija informēja ministriju, ka tā formālu lēmumu pieņemšot līdz 2011. gada 29. jūnijam.
7 2011. gada 27. jūnijā Komisija pieņēma Lēmumu C(2011) 4509 par atkāpi no iekšējā tirgus noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz pazemes gāzes krātuvi, kas atrodas Damboržicē (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru tā lika Čehijas Republikai atsaukt 2010. gada 26. oktobra lēmumu. Apstrīdētais lēmums Čehijas Republikai tika paziņots 2011. gada 28. jūnijā.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
8 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2011. gada 26. augustā, prasītāja cēla šo prasību.
9 Ar aktu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2011. gada 1. decembrī, Čehijas Republika lūdza atļaut tai iestāties šajā lietā prasītājas prasījumu atbalstam. Ar 2012. gada 11. janvāra rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs atļāva šo iestāšanos. Persona, kas iestājusies lietā, iesniedza savu procesuālo rakstu, un citi lietas dalībnieki savus apsvērumus par to iesniedza norādītajos termiņos.
10 Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu.
11 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2013. gada 23. aprīļa tiesas sēdē.
12 Prasītājas, ko atbalsta Čehijas Republika, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.
13 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
14 Sava prasījuma atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats attiecas uz kļūdām, kas ir pieļautas, nosakot piemērojamās tiesības, otrais attiecas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu un trešais – uz acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā.
15 Pirmajam prasītājas izvirzītajam pamatam ir divas daļas, kas attiecas uz kļūdām, kuras ir pieļautas, nosakot attiecīgi piemērojamās procesuālās un materiālās tiesību normas.
16 Prasītāja, ko atbalsta Čehijas Republika, būtībā norāda, ka Komisijai esot bijis jāpiemēro procedūra un būtiskie kritēriji, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 57. lpp.; turpmāk tekstā – “Otrā gāzes direktīva”) 22. pantā, nevis tie, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55 atcelšanu (OV L 211, 94. lpp.; turpmāk tekstā – “Trešā gāzes direktīva”) 36. pantā. Kaut gan 2010. gada 26. oktobra lēmums Komisijai tika paziņots 2011. gada 18. februārī, Otrā gāzes direktīva ar Trešo gāzes direktīvu tika aizstāta tikai 2011. gada 3. martā.
17 Komisija apstrīd gan šo argumentu pieņemamību, gan to pamatotību.
Par pirmā pamata pieņemamību
18 Komisija apstrīd pirmā pamata pieņemamību. Tā uzskata, ka, ja pieņem, ka tai būtu bijis jāpiemēro Otrās gāzes direktīvas 22. pantā paredzētā procedūra, tai būtu bijis jāvēršas pie Čehijas Republikas ar neformālu lūgumu atsaukt 2010. gada 26. oktobra lēmumu, kas ir akts, kurš nebija apstrīdams. Tādējādi šī prasība nevar prasītājai radīt priekšrocību šajā ziņā un tādējādi tai nav intereses celt prasību šajā ziņā. Katrā ziņā pretēji tam, ko uzskata prasītāja, tā attiecīgā gadījumā varētu pēc iespējamas apstrīdētā lēmuma atcelšanas Vispārējā tiesā pieņemt jaunu lēmumu, pamatojoties uz Otro gāzes direktīvu.
19 Prasītāja šos argumentus apstrīd.
20 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka pretēji Trešās gāzes direktīvas 36. pantā paredzētajai procedūrai, kas tieši ļauj Komisijai adresēt attiecīgajai dalībvalstij saistošu lēmumu, Otrās gāzes direktīvas 22. pantā paredzētā procedūra tik tiešām tai liek iepriekš vērsties pie dalībvalsts ar lūgumu, kas nav saistošs, grozīt vai atcelt tās lēmumu piešķirt atkāpi no minētās direktīvas noteikumiem, un šis lūgums nav apstrīdams tiesību akts.
21 Tomēr mērķis, ko prasītāja cenšas sasniegt ar to sava pirmā pamata daļu, kura attiecas uz piemērojamo procedūru, ir nevis panākt, ka attiecībā uz to apstrīdama akta vietā tiek pieņemts neapstrīdams akts, bet gan panākt, ka tiek atcelts saistošs lēmums, kas, tāsprāt, ir prettiesisks un kas acīmredzot tai radītu priekšrocību.
22 Turklāt ir jānoraida Komisijas arguments, ka attiecīgā gadījumā tā pēc iespējamas apstrīdētā lēmuma atcelšanas Vispārējā tiesā varētu pieņemt jaunu lēmumu, pamatojoties uz Otro gāzes direktīvu. Pirmkārt, ir jānorāda, ka atbilstoši Otrajai gāzes direktīvai, kā tas ir norādīts šī sprieduma 20. punktā, saistošs lēmums nozīmētu, ka vispirms attiecīgajai dalībvalstij ir ticis nosūtīts nesaistošs lūgums. Tā kā šāds nesaistošs lūgums var izraisīt sarunas starp attiecīgo dalībvalsti un Komisiju par tā saturu, šajā stadijā nav skaidrs ne tas, vai Komisija ir pieņēmusi saistošu lēmumu, ne arī kāds ir tā saturs. Otrkārt, prasītāja arī norāda, ka, tā kā Otrās gāzes direktīvas 22. panta 4. punktā paredzētais termiņš beidzās 2011. gada 18. maijā, Komisija vairs nevarētu apstrīdēt 2010. gada 26. oktobra lēmumu.
23 Tādējādi, šajā stadijā iepriekš nelemjot par prasītājas izvirzīto pamatu pamatotību, prasītājai ir interese celt prasību, ņemot vērā pirmo pamatu, līdz ar to Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību šajā ziņā ir jānoraida.
Par pirmā pamata pamatotību
24 Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuālajiem noteikumiem parasti ir jāattiecas uz visiem strīdiem, kas ir uzsākti brīdī, kad tie stājas spēkā, atšķirībā no materiālajām tiesību normām, kuras parasti interpretē tā, ka tās neattiecas uz situācijām, kas izveidojušās pirms to stāšanās spēkā (1993. gada 6. jūlija spriedums apvienotajās lietās C‑121/91 un C‑122/91 CT Control (Rotterdam) un JCT Benelux/Komisija, Recueil, I‑3873. lpp., 22. punkts, un 2002. gada 14. novembra spriedums lietā C‑251/00 Ilumitrónica, Recueil, I‑10433. lpp., 29. punkts; Vispārējās tiesas 2007. gada 12. septembra spriedums lietā T‑25/04 González y Díez/Komisija, Krājums, II‑3121. lpp., 58. punkts).
25 Tomēr izņēmums no šī principa ir pieļaujams gadījumā, ja tiesību aktos ir gan procesuālās, gan materiālo tiesību normas, kas veido nedalāmu veselumu un kuru atsevišķie noteikumi nevar tikt aplūkoti izolēti attiecībā uz to iedarbību laikā. Šādos apstākļos atpakaļejošu spēku nevar atzīt visām attiecīgajām tiesību normām, ja vien pietiekami skaidras norādes neliek izdarīt šādu secinājumu (šajā ziņā skat. Tiesas 1981. gada 12. novembra spriedumu apvienotajās lietās no 212/80 līdz 217/80 Meridionale Industria Salumi u.c., Recueil, 2735. lpp., 11. un 12. punkts).
26 Šajā gadījumā saskaņā ar Trešās gāzes direktīvas 53. pantu tā aizstāja Otro gāzes direktīvu no 2011. gada 3. marta un no šī datuma atsauces uz Otro gāzes direktīvu ir jāsaprot kā atsauces uz Trešo gāzes direktīvu saskaņā ar pēdējās minētās II pielikumā ietverto atbilstības tabulu. Saskaņā ar šo tabulu Trešās gāzes direktīvas 36. pants atbilst Otrās gāzes direktīvas 22. pantam.
27 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka gan Otrās gāzes direktīvas 22. pantā, gan Trešās gāzes direktīvas 36. pantā ir ietvertas gan materiālās tiesību normas, gan procesuālās tiesību normas un ka īpaši noteikumi, kas reglamentē to, kā valsts iestādes pieņem lēmumu par atkāpi, ir būtiski grozīti.
28 Tādējādi, pirmkārt, runājot par šiem pēdējiem minētajiem noteikumiem, no vienas puses, gadījumā, kad attiecīgā infrastruktūra atrodas vairāku dalībvalstu teritorijā, Trešās direktīvas 36. panta 4. un 5. punktā zināma kompetence ir piešķirta Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), kas ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 1. lpp.). ACER var pieņemt lēmumus valsts iestāžu vietā, ja pēdējās minētās nevar panākt vienošanos.
29 No otras puses, ar Trešās direktīvas 36. panta 6. punkta trešo daļu tika ieviests valsts iestādes pienākums pirms atkāpes piešķiršanas pieņemt noteikumus un mehānismus, kas ir saistīti ar attiecīgās infrastruktūras jaudas pārvaldību un piešķiršanu, noteikt attiecīgās infrastruktūras operatoriem pienākumu aicināt tās potenciālos lietotājus apliecināt ieinteresētību jaudu līgumu slēgšanā (tirgus pārbaude) un pieprasīt, lai no jauna izveidotās jaudas pārvaldība atbilstu atsevišķiem kritērijiem.
30 Otrkārt, runājot par procedūru Eiropas Savienības līmenī, būtiski grozījumi attiecas, pirmkārt, uz to, ka Komisijai nav pienākuma vispirms aicināt attiecīgo dalībvalsti atsaukt vai grozīt tās lēmumu, bet tā var uzreiz tieši pieņemt saistošu lēmumu. Otrkārt, Komisijas saistošais lēmums vairs nav atkarīgs no tā sauktās “komitoloģijas” procedūras. Treškārt, termiņi, kādos Komisija var rīkoties, ir grozīti. Kaut gan saskaņā ar Otro gāzes direktīvu sākotnējais divu mēnešu termiņš varēja tikt pagarināts vēl par vienu mēnesi, ja Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, šis sākotnējais termiņš saskaņā ar Trešo gāzes direktīvu var tikt pagarināts par papildu diviem mēnešiem, sākot no papildu informācijas saņemšanas.
31 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka ar Trešās gāzes direktīvas 36. pantu izdarītos procesuāla rakstura grozījumus saistībā ar to iedarbību laikā nevar aplūkot izolēti salīdzinājumā ar grozījumiem pēc būtības.
32 Pirmkārt, šajā pantā reglamentētā atkāpes procedūra ir vienota procedūra, pat ja tā daļēji norisinās valsts līmenī un daļēji – Savienības līmenī. Tādējādi grozījumus, kas skar valsts līmenī notiekošo procedūras posmu, nevar vērtēt nošķirti no tiem, kuri skar Savienības līmenī notiekošo posmu.
33 Otrkārt, grozījumi, kas ir veikti lēmuma pieņemšanas pilnvaru sadalījumā starp dažādiem procedūrā iesaistītajiem dalībniekiem, ir ļoti plaši un it īpaši var ietekmēt procedūras iznākumu.
34 Šajā ziņā, no vienas puses, ir jāuzsver tas, kāda loma tagad ir ACER kā jaunajam dalībniekam procedūrā, kāda ir jāievēro valsts iestādēm. Gadījumā, ja valsts iestādes ilgstoši nevar panākt vienošanos par to, cik lietderīgi ir piešķirt atkāpi, vai par kritērijiem, kas regulē no jauna izveidotās jaudas pārvaldību, vienots lēmums, kas ir jāpieņem ACER saskaņā ar Trešās gāzes direktīvas noteikumiem, būtiski var atšķirties no individuālajiem lēmumiem, kurus ir pieņēmušas attiecīgās valsts iestādes saskaņā ar Otrās gāzes direktīvas noteikumiem. Turklāt ir jāuzsver, ka ACER ir piešķirta būtiska loma, lai apspriestos ar šīm valsts iestādēm. Pat ja šī lieta neattiecas uz infrastruktūru, kas atrodas vairāku dalībvalstu teritorijā, šis šai lietai raksturīgais apstāklis nevar ietekmēt pārbaudi, kas tiek veikta attiecībā uz procesuālo un materiālo tiesību normu nenošķiramo raksturu, kas nav atkarīgs no konkrētā gadījuma.
35 No otras puses, runājot par procedūru, kas ir jāievēro Komisijai, tās pilnvaras būtiski ir tikušas pastiprinātas ar jauno Trešās gāzes direktīvas 36. panta 8. un 9. punkta redakciju. Kā tika norādīts iepriekš šī sprieduma 20. punktā, Komisija uzreiz tieši var adresēt saistošu lēmumu attiecīgajai dalībvalstij, un tai nav pienākuma vispirms tai nosūtīt nesaistošu lūgumu un izmantot “komitoloģijas” procedūru. Kā tas ir norādīts iepriekš šī sprieduma 22. punktā, tas, ka iespējamais sarunu posms tādējādi ir ticis no procedūras izslēgts, var ietekmēt Komisijas galīgā lēmuma saturu.
36 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, izriet, ka ar Trešās gāzes direktīvas 36. pantu izdarītie procesuāla rakstura grozījumi un grozījumi pēc būtības veido vienotu veselumu, līdz ar to saskaņā ar šī sprieduma 25. punktā minēto judikatūru atpakaļejošu spēku nevar atzīt visiem šiem noteikumiem, ja vien pietiekami skaidras norādes neliek izdarīt šādu secinājumu.
37 Šajā gadījumā šādu norāžu nav. Kaut arī Trešās gāzes direktīvas 53. un 54. pantā ir precīzi paredzēts datums, no kura ir jāpiemēro tajā ietvertie noteikumi, tajā savukārt nav noteikumu, kas attiektos uz procedūrām, kuras jau ir uzsāktas tās spēkā stāšanās brīdī, kas var pamatot atkāpi no šī sprieduma 25. punktā minētajā judikatūrā izstrādātā principa.
38 Līdz ar to pretēji Komisijas viedoklim Otrās gāzes direktīvas noteikumi bija piemērojami šajā gadījumā gan saistībā ar jautājumiem pēc būtības, gan saistībā ar procedūru.
39 Tādējādi pirmais prasītājas izvirzītais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nepārbaudot pārējos prasītājas izvirzītos pamatus.
Par tiesāšanās izdevumiem
40 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar šīs pēdējās prasījumiem.
41 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmo daļu dalībvalstis, kas ir iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Čehijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) Komisijas 2011. gada 27. jūnija Lēmumu C(2011) 4509 par atkāpi no iekšējā tirgus noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz pazemes gāzes krātuvi, kas atrodas Damboržicē, atcelt;
2) Eiropas Komisija atlīdzina Globula a.s. tiesāšanās izdevumus, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus;
3) Čehijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pelikánová | Jürimäe | van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 6. septembrī.
[Paraksti]