Lieta T‑401/08

Säveltäjäin Tekijänoikeustoimisto Teosto ry

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Autortiesības attiecībā uz muzikālo darbu publisko izpildījumu interneta, satelītapraides un kabeļu retranslācijas ceļā – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Ģeogrāfiskā tirgus sadale – Divpusēji nolīgumi starp valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – Saskaņota darbība, kas izslēdz iespēju izsniegt daudzteritoriālas un daudzrepertuāru licences – Pierādījumi – Nevainīguma prezumpcija

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2013. gada 12. aprīļa spriedums

1.      Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Savstarpējās pārstāvības līgumi starp valstu autortiesību pārvaldījuma organizācijām – Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju ekskluzīvās dalības klauzulas, kas ir saistītas ar autoru valstspiederību – Pret konkurenci vērsts mērķis – Tirgus sadale – Tirgus nodalīšana – Sevišķi smagi pārkāpumi – Aizliegums

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums – Atšķirība starp pārkāpumiem mērķa dēļ un pārkāpumiem seku dēļ

(EKL 81. panta 1. punkts)

3.      Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Savstarpējās pārstāvības līgumi starp valstu autortiesību pārvaldījuma organizācijām – Ekskluzivitātes klauzula autortiesību izmantošanas licenču izsniegšanai noteiktā teritorijā – Pret konkurenci vērsts mērķis – Tirgus sadale – Tirgus nodalīšana – Aizliegums

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

5.      Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, bet nav piemērots naudas sods – Piemērojamība

(EKL 81. panta 1. punkts; LES 6. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Netiešu pierādījumu kopuma izmantošana – Atsevišķiem netiešiem pierādījumiem nepieciešamā pierādījuma spēka līmenis – Pierādījumi, kuru pamatā ir vienīgi uzņēmumu rīcība – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pagaidu pienākumi – Komisijas pienākumi, apstrīdot uzņēmumu sniegto skaidrojumu ticamību

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

7.      Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Aizliegtas vienošanās, kuru sekas turpinās arī pēc to formālas izbeigšanas – EKL 81. panta piemērošana

(EKL 81. panta 1. punkts)

8.      Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Paralēla rīcība – Saskaņotu darbību pastāvēšanas prezumpcija – Robežas – Valstu autortiesību pārvaldījuma organizāciju atteikums nodrošināt citā dalībvalstī reģistrētam lietotājam tiešu piekļuvi to repertuāram – Konkurences apdraudējums

(EKL 81. panta 1. punkts)

9.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārbaude tiesā – Izskatīšanas robežas

(EKL 230. pants)

1.      Savstarpējās pārstāvības nolīguma starp autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām parauglīgumā ietvertai dalības klauzulai, ar kuru ir paredzēts ļaut kolektīvā pārvaldījuma organizācijām savstarpēji sadalīt autorus atkarībā no to valstspiederības vai vismaz apgrūtināt autora iespēju kļūt par citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, nevis tās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas ir reģistrēta valstī, kuras valstspiederīgais tas ir, biedru, ir pret konkurenci vērsts mērķis.

Ar šīs klauzulas palīdzību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas savstarpēji sadala un nodala iekšējo tirgu. Tomēr šāda veida aizliegtas vienošanās ir to aizliegto vienošanos starpā, kas EKL 81. panta 1. punkta c) apakšpunktā expressis verbis atzītas par nesaderīgām ar iekšējo tirgu, un tās ir kvalificējamas kā acīmredzams konkurences ierobežojums. Šāda veida pārkāpumi, ciktāl tie uzliek dalībniekiem pienākumu ievērot dažādu tirgu sadalījumu, kuri bieži vien ir nodalīti atbilstoši valstu robežām, izraisa šo tirgu nodalīšanu, tādējādi radot šķēršļus Līgumu galvenajam mērķim – iekšējā tirgus integrācijai.

(sal. ar 61. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(cf. points 62–65)

3.      EKL 81. panta 1. punkts vispārīgi neaizliedz tādu līgumu noslēgšanu, kuros ir kādu ekskluzivitātes formu ietverošs noteikums.

Tomēr tādai savstarpējās pārstāvības nolīguma starp autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām parauglīgumā ietvertai dalības klauzulai, ar kuru ir paredzēts piešķirt vienai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ekskluzīvas tiesības kādā konkrētā teritorijā izsniegt licences attiecībā uz kādu konkrētu repertuāru, tādējādi radot katrai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai monopolu attiecībā uz to licenču izsniegšanu, kas attiecas uz tās reģistrācijas vietas teritorijā veikto muzikālo darbu izmantošanu, ir pret konkurenci vērsts mērķis.

Turklāt šī klauzula izslēdz arī tiešo licenču izsniegšanu, proti, tādu licenču izsniegšanu, kas ir attiecināmas vienīgi uz pašas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pārvaldīto repertuāru saistībā ar tādu izpildījumu, kas tiek veikts kādas citas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas valsts teritorijā. Šāda izslēgšana ir atzīstama par tādu, kas ir vērsta pret konkurenci.

(sal. ar 72. un 73. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 87. un 137. punktu)

5.      Konkurences jomā gadījumā, ja Savienības tiesai rodas šaubas, tās ir jāinterpretē par labu lēmuma, ar ko konstatēts pārkāpums, adresātam. Tādēļ it īpaši prasības atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu procesā tiesa nevar secināt, ka Komisija attiecīgo pārkāpumu ir konstatējusi juridiski pietiekamā veidā, ja tiesai par šo jautājumu vēl saglabājas šaubas.

Ir jāņem vērā nevainīguma prezumpcija, kura izriet it īpaši no Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kura ir daļa no pamattiesībām, kuras saskaņā ar Tiesas judikatūru ir Savienības tiesību vispārīgais princips, 6. panta 2. punkta. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, kā arī ar to saistīto sankciju raksturu un smagumu, nevainīguma prezumpcija ir piemērojama arī attiecībā uz tiem uzņēmumiem piemērojamiem procesiem par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, kuru sekas var būt naudas sodu vai kavējuma naudas uzlikšana.

Šī judikatūra, kas ir radusies saistībā ar lietām, kurās Komisija ir uzlikusi naudas sodu, ir piemērojama arī tad, ja lēmumā, ar kuru konstatēts pārkāpums, naudas sods gala rezultātā nav ticis noteikts. Tāpat ir jāņem vērā nemazsvarīgais reputācijai nodarītais kaitējums, ko fiziskai vai juridiskai personai rada secinājums par to, ka tā ir bijusi iesaistīta konkurences tiesību normu pārkāpumā. Turklāt konstatējums par saskaņotas darbības pastāvēšanu un rīkojums izbeigt to rada attiecīgajam uzņēmumam smagas sekas, kā, piemēram, iespēju, ka varētu tikt piemērota Regulas Nr. 1/2003 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kavējuma nauda.

(sal. ar 88.–92. punktu)

6.      Konkurences jomā, lai konstatētu EKL 81. panta 1. punkta pārkāpuma pastāvēšanu, ir nepieciešams, lai Komisija iesniegtu precīzus un saskaņotus pierādījumus. Tomēr katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam par katru pārkāpuma aspektu nav noteikti jāatbilst šiem kritērijiem. Ir pietiekami, ja pierādījumu kopums, uz ko iestāde atsaucas, kopumā ņemot, atbilst šai prasībai.

Ņemot vērā, ka aizliegums piedalīties pret konkurenci vērstās darbībās un nolīgumos, kā arī pārkāpējiem piemērojamie sodi ir vispārzināmi, ir ierasts, ka darbības, ko ietver šīs saskaņotās darbības un nolīgumi, notiek slēptā veidā, ka sanāksmes norisinās slepeni un ka ar tām saistītā dokumentācija tiek samazināta līdz minimumam. Pat ja Komisija atklāj pierādījumus, kas tiešā veidā apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, kā, piemēram, sanāksmju protokoli, šie pierādījumi parasti ir fragmentāri un izkaisīti, kā rezultātā bieži noteiktas detaļas jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Tomēr, ja konteksts, kurā ir notikušas sanāksmes starp uzņēmumiem, kuriem ir inkriminēta konkurences tiesību pārkāpšana, liecina par to, ka šīs sanāksmes ir bijušas nepieciešamas, lai koleģiāli izskatītu jautājumus, kuri nav saistīti ar šo tiesību pārkāpumu, Komisija nevar pieņemt, ka šo sanāksmju mērķis ir bijis saskaņot pret konkurenci vērstu darbību. Vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma pastāvēšana ir jāsecina no noteiktām sakritībām vai norādēm, kuras, skatot tās kopsakarā, nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var būt pierādījums par konkurences noteikumu pārkāpumu.

Ja starp uzņēmumiem notikušās saskaņošanas pierādījums izriet nevis no vienkārša rīcības tirgū paralēlā rakstura konstatējuma, bet no lietas dokumentiem, no kuriem izriet, ka attiecīgās darbības ir saskaņošanas rezultāts, attiecīgajiem uzņēmumiem ir nevis vienkārši jāsniedz iespējams alternatīvs skaidrojums attiecībā uz Komisijas konstatētajiem faktiem, bet gan ir jāapstrīd šo faktu, kas ir tikuši konstatēti, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem dokumentiem, pastāvēšana.

Savukārt gadījumos, kad Komisijas argumentācija ir balstīta uz pieņēmumu, ka tās lēmumā konstatētos faktus nevar izskaidrot citādi kā vien kā saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, ir pietiekami, ka attiecīgie uzņēmumi pierāda apstākļus, kas sniedz citu izskaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas tādējādi ļauj ar citu faktu izskaidrojumu aizstāt Komisijas sniegto faktu izskaidrojumu.

Šajā ziņā – gadījumā, ja Komisija izmanto noteiktus piemērus, lai atņemtu ticamību attiecīgā uzņēmuma izvirzītajai tēzei, tai ir jāpierāda, kādēļ šie piemēri ir atbilstoši. Turklāt Komisija nevar pārmest attiecīgajam uzņēmumam, ka tas nav iesniedzis papildu precizējumus par kādu citu tā sniegto izskaidrojumu, ciktāl tieši Komisija ir tā, kurai ir jāpierāda pārkāpuma pastāvēšana. Līdz ar to, ja Komisija administratīvajā posmā ir uzskatījusi, ka attiecīgais uzņēmums nav pietiekami pamatojis savu sniegto izskaidrojumu, tai ir jāturpina lietas apstākļu izmeklēšana vai ir jākonstatē, ka attiecīgās personas nav varējušas sniegt nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu, vai pastāv ticams izskaidrojums attiecīgo uzņēmumu īstenotajai paralēlajai rīcībai.

Pirms izvērtēt, vai pastāv paralēlās rīcības izskaidrojums, kas nebūtu saistīts ar saskaņošanu, ir jāizskata jautājums par to, vai Komisija ir konstatējusi pārkāpuma esamību, izmantojot pierādījumus, kas pārsniedz vienkāršu konstatējumu par paralēlas rīcības esamību. Būtībā šis jautājums ir jāizskata pirms citu, ar saskaņošanu nesaistītu izskaidrojumu pamatotības izvērtēšanas, jo, ja Vispārējā tiesa secinātu, ka šādi pierādījumi ir sniegti, šie izskaidrojumi, pat ja tie būtu ticami, nevarētu atspēkot konstatējumu par šī pārkāpuma pastāvēšanu.

(sal. ar 93.–97., 106. un 160. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 122. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 136. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 183. punktu)