VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2010. gada 9. septembrī (*)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Kopienas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Ar interneta portāla vadību un uzturēšanu saistīto datortehnoloģiju pakalpojumu sniegšana – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Piešķiršanas kritēriji – Pienākums norādīt pamatojumu – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Vienlīdzīga attieksme – Pārskatāmība
Lieta T‑300/07
Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv N. Korojanakis [N. Korogiannakis], advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv E. Manhīvs [E. Manhaeve], pārstāvis, kam palīdz J. Steiks [J. Stuyck], advokāts,
atbildētāja,
par, pirmkārt, lūgumu atcelt Komisijas 2007. gada 21. maija un 13. jūlija lēmumus, ar kuriem ir noraidīti prasītājas piedāvājumi, kas tika iesniegti, atbildot uz paziņojuma par atklātu konkursu ENTR/05/078 1. daļu (Rediģēšana un tulkošana) un 2. daļu (Infrastruktūras pārvaldība) par portāla “Tava Eiropa” vadību un uzturēšanu (OV 2006/S 143‑153057), un līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam, un, otrkārt, prasību par zaudējumu atlīdzību.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši M. Preks [M. Prek] (referents) un V. M. Čuke [V. M. Ciucă],
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 27. janvāra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1. Finanšu regula un izpildes noteikumi
1 Eiropas Komisijas pakalpojumu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu regulē Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”) 1. daļas V sadaļas noteikumi, kā arī Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, [ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam] (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Izpildes noteikumi”), noteikumi.
2 Finanšu regulas 89. panta 1. punktā ir noteikts:
“Visi publiskā iepirkuma līgumi, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, atbilst pārredzamības, proporcionalitātes [samērīguma], vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem.”
3 Finanšu regulas 97. pantā ir noteikts:
“1. Atlases kritērijus kandidātu un pretendentu iespēju novērtēšanai un piešķiršanas kritērijus piedāvājumu satura novērtēšanai nosaka iepriekš un izklāsta uzaicinājumā uz konkursu.
2. Līgumus var piešķirt, ievērojot automātisku piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.”
4 Finanšu regulas 100. pantā ir paredzēts:
“1. Kredītrīkotājs izlemj, kam jāpiešķir līgums saskaņā ar atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas ir iepriekš noteikti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursiem, un ievērojot tiesību normas par iegādēm.
2. Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstisku pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.
Tomēr konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu likuma piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, vai arī varētu deformēt godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.”
5 Izpildes noteikumu 130. panta 3. punktā ir noteikts:
“Specifikācijās obligāti:
a) norāda izslēgšanas un izvēles kritērijus, ko piemēro līgumam, izņemot konkursa sarunas, ierobežotas procedūras un pārrunu procedūras gadījumā pēc 127. pantā minētā paziņojuma publicēšanas; šādos gadījumos šos kritērijus norāda vienīgi līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību;
b) nosaka [norāda] līguma piešķiršanas kritērij[us] un to relatīv[u] izlīdzināšan[u] vai, vajadzības gadījumā, kārtīb[u], kas samazina šo kritēriju nozīmi, ja tie nefigurē līguma paziņojumā;
[..].”
6 Izpildes noteikumu 135. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Līgumslēdzējas iestādes sastāda skaidrus un nediskriminējošus izvēles kritērijus.”
7 Saskaņā ar Izpildes noteikumu 138. pantu:
“1. Līgumus var piešķirt vienā no šādiem diviem veidiem:
a) saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru – šādā gadījumā līgumu piešķir pretendentam, kurš, būdams kārtībā un atbilstot izvirzītajiem nosacījumiem, piedāvā viszemāko cenu;
b) saskaņā ar procedūru, kuru īstenojot līgumu piešķir piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.
2. Piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību ir tas, kurā ir vislabākā cenas un vērtības attiecība, ņemot vērā kritērijus, ko pamato līguma priekšmets, kā piedāvāto cenu, tehnisko vērtību, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumus, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāti, pabeigšanas vai piegādes termiņus, garantijas remontu un tehnisko palīdzību.
3. Līgumslēdzēja iestāde nosaka relatīvo izlīdzināšanu, ko tā piešķir katram kritērijam, kas izvēlēts noteiktu ekonomiski izdevīgāko līgumu [saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu] [līguma pa]ziņojumā [vai] specifikācijā [..].”
8 Izpildes noteikumu 149. panta 2. un 3. punktā ir noteikts:
“2. Līgumslēdzēja iestāde ne vairāk kā piecpadsmit kalendāro dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz ziņas, kas paredzētas Finanšu regulas 100. panta 2. punktā.
3. Attiecībā uz līgumiem, kurus Kopienas iestādes piešķir uz sava rēķina, līgumslēdzējas iestādes, saskaņā ar Finanšu regulas 105. pantu, paziņo katram neveiksmīgajam pretendentam vai kandidātam, cik ātri iespējams un vēlākais nākamajā nedēļā pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas, vienlaicīgi un individuāli ar vēstuli vai par faksu vai elektroniski par to, ka viņu piedāvājums vai kandidatūra nav pieņemta, precizējot ikvienā gadījumā pieteikuma vai kandidatūras atteikuma iemeslus.
Līgumslēdzējas iestādes vienlaicīgi ar atteikuma paziņojumiem neveiksmīgajiem kandidātiem vai pretendentiem, paziņo piešķiršanas lēmumu veiksmīgajam pretendentam, precizējot, ka paziņotais lēmums nenozīmē nekādas saistības no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes.
Neveiksmīgie pretendenti un kandidāti var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem, nosūtot rakstisku pieprasījumu pa pastu, pa faksu vai pa elektronisko pastu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, neskarot Finanšu regulas 100. panta 2. punkta otrās daļas noteikumus. Līgumslēdzējas iestādes atbild vēlākais piecpadsmit kalendāro dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
[..]”
2. Paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu un iepirkuma procedūras specifikācijas
9 Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu un iepirkuma procedūras specifikācijās ir norādīts, ka pamatlīgumu slēgšanas tiesības par katru daļu tiks piešķirtas tikai vienam uzņēmējam, kura piedāvājums, vērtēts saskaņā ar īpašiem, iepirkuma procedūras specifikācijās norādītiem kritērijiem, ir visizdevīgākais no saimnieciskā viedokļa. Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu ir precizēts, ka pamatlīguma sākotnējais termiņš ir divi gadi, ko var vienreiz atjaunot, un ka kopējā pirkumiem paredzētā vērtība visa pamatlīguma laikā (maksimālais termiņš ir četri gadi) ir EUR 6 500 000.
10 Iepirkuma procedūras specifikācijās ir paredzēta procedūra, kura ietver četrus posmus. Pirmajā posmā tiek piemēroti izslēgšanas kritēriji (iepirkuma procedūras specifikāciju 3.1. punkts). Otrajā posmā tiek īstenoti atlases kritēriji (iepirkuma procedūras specifikāciju 3.2. punkts), lai pārbaudītu pretendenta finansiālo un ekonomisko, tehnisko un profesionālo kapacitāti: pirmkārt, finansiālā un ekonomiskā kapacitāte attiecībā uz visām daļām (pamatota ar pretendentu pēdējo trīs gadu finanšu auditiem un pakalpojumu, kuru vērtība ir lielāka vai vienāda ar EUR 180 000, “turnover” [apgrozījumu]) un, otrkārt, tehniskā un profesionālā kapacitāte, kura tiek analizēta atsevišķi attiecībā uz katru no trīs konkursa daļām (galvenie nosacījumi ir pietiekama kvalificētu profesionāļu komandas esamība, vismaz trīs gadu pieredze tulkošanas, informācijas publicēšanas internetā un interneta vietņu izveides pakalpojumu jomā, pieredze pakalpojumu sniegšanā attiecīgajā jomā – vismaz trīs reizes un vismaz trīs dažādiem klientiem pēdējo piecu gadu laikā vismaz viena starptautiska mēroga projekta ietvaros). Trešajā posmā tiek piemēroti piešķiršanas kritēriji (piedāvājuma satura pētījums) (iepirkuma procedūras specifikāciju 3.3. punkts).
11 Tehniskā novērtējuma ietvaros iepirkuma procedūras specifikācijās ir noteikti četri piešķiršanas kritēriji attiecībā uz katru līguma daļu. Kritēriji attiecībā uz 1. un 2. daļu ir gandrīz vienādi, proti:
– kvalitatīvie piešķiršanas kritēriji attiecībā uz 1. daļu, kopējam punktu skaitam esot 100:
– 1. kritērijs: laba veicamā darba sapratne un uzdevumu veikšanai piedāvātās metodoloģijas piemērotība (30 punkti);
– 2. kritērijs: PMQP projekta kvalitāte un vispusība (Projekta vadība un plāna kvalitāte; turpmāk tekstā – “PMQP”) (10 punkti);
– 3. kritērijs: visu 1. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte (30 punkti);
– 4. kritērijs: visu 2. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte (30 punkti);
– kvalitatīvie piešķiršanas kritēriji attiecībā uz 2. daļu, kopējam punktu skaitam esot 100:
– 1. kritērijs: laba veicamā darba sapratne un uzdevumu veikšanai piedāvātās metodoloģijas piemērotība (30 punkti);
– 2. kritērijs: PMQP projekta kvalitāte un vispusība (10 punkti);
– 3. kritērijs: visu 1. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte (30 punkti);
– 4. kritērijs: visu 2. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte (30 punkti).
12 Iepirkuma procedūras specifikācijās ir precizēts, ka pretendenti, kuru punktu skaits nesasniegs 70 % no maksimālā piešķiramo punktu skaita vai būs mazāks par 50 % attiecībā uz kādu no kritērijiem, tiks automātiski izslēgti no tālākās piešķiršanas procedūras.
13 Pēc tam iepirkuma procedūras specifikācijās ir paredzēts finansiālais novērtējums, kurš ir balstīts uz piedāvājumos norādītajām cenām un veikts atbilstoši iepirkuma procedūras specifikāciju 5.5. punkta veidlapai.
14 Ceturtajā posmā tiek piešķirts līgums par katru līguma daļu labākajam piedāvājumam no “kvalitātes un cenas” viedokļa, kurš tiek novērtēts, pamatojoties uz rentabilitātes rādītājiem – par katrā līguma daļā saņemtajiem punktiem un piedāvāto cenu.
Tiesvedības priekšvēsture
15 Prasītāja Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE ir saskaņā ar Grieķijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura darbojas informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā.
16 Ar 2006. gada 29. jūlija paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kurš publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV S 143) ar atsauci 2006/S 143‑153057, Komisija izsludināja konkursu par portāla “Tava Eiropa” vadību un uzturēšanu IDABC programmas (savienojamu [Vis]eiropas vadības ar tiešsaistes palīdzību pakalpojumu sniegšana valsts iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem) ietvaros.
17 Šī konkursa priekšmets bija parakstīt trīs pamatlīgumus attiecībā uz trīs dažādām līguma daļām (rediģēšana un tulkošana (1. daļa), infrastruktūras pārvaldība (2. daļa) un attīstības veicināšanas pasākumi (3. daļa)), lai atbalstītu portāla “Tava Eiropa” vadību un turpinātu to uzturēt.
18 Pretendenti varēja izteikt piedāvājumus par vienu vai vairākām līguma daļām. Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu un iepirkuma procedūras specifikācijās ir norādīts, ka pamatlīgumi tiks piešķirti attiecībā uz katru līguma daļu vienam uzņēmējam, kura piedāvājums, vērtēts saskaņā ar īpašiem, iepirkuma procedūras specifikācijās norādītiem kritērijiem, ir visizdevīgākais no saimnieciskā viedokļa. 2006. gada 29. jūlija paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu ir precizēts, ka sākotnējais pamatlīguma termiņš ir divi gadi, ko var vienreiz atjaunot, un ka kopējā pirkumiem paredzētā vērtība visa pamatlīguma laikā (maksimālais termiņš ir četri gadi) ir EUR 6 500 000. Paredzamā vērtība katrai līguma daļai ir: EUR 2 250 000 1. daļai, EUR 1 650 000 2. daļai un EUR 2 600 000 3. daļai.
1. Par 1. daļu
19 2006. gada 4. augustā prasītāja lūdza Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātam (ĢD) piešķirt tai pašreizējo portāla “Tava Eiropa” pirmkodu, lai tā varētu sagatavot savu piedāvājumu. Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD vispirms apstrīdēja šī lūguma atbilstību. 2006. gada 14. augustā tā beidzot piekrita nodot prasītājai pirmkodu.
20 2006. gada 14. septembrī prasītāja lūdza no jauna precizēt konkursa ekonomiskos un finanšu jautājumus. Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD uz visu pretendentu jautājumiem atbildēja ar 2006. gada 14. septembra vēstuli. Turklāt 2006. gada 21. septembrī Komisija nosūtīja prasītājai atsevišķu vēstuli.
21 2006. gada 19. septembrī prasītāja iesniedza savu piedāvājumu iepriekš minētā konkursa 1. daļai.
22 Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD prasītājai divreiz lūdza sniegt sīkāku informāciju. Prasītāja uz šiem lūgumiem atbildēja 2006. gada 23. un 28. novembrī.
23 2007. gada janvārī konkursa procedūras ietvaros Informātikas ĢD pārņēma visus Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD konkursus un turpināja saraksti ar prasītāju.
24 Ar Informātikas ĢD 2007. gada 21. maija vēstuli prasītāja tika informēta, ka tās piedāvājums attiecībā uz 1. daļu ir noraidīts, jo tā neesot sasniegusi iepirkuma procedūras specifikāciju 3.3. punktā, kurā ir ietverti tehniskie novērtēšanas kritēriji, norādīto robežvērtību.
25 2007. gada 22. maijā prasītāja lūdza Komisijai paskaidrojumus par vēstuli, ar kuru tika noraidīts tās piedāvājums. Šie lūgumi sniegt paskaidrojumus bija par izvēlētā pretendenta nosaukumu, prasītājas un izvēlētā pretendenta gūtajiem rezultātiem attiecībā uz katru no tehniskā novērtēšanas kritērijiem un finansiālo piedāvājumu salīdzinājumu. Tāpat prasītāja lūdza vērtēšanas komitejas ziņojuma kopiju.
26 Ar 2007. gada 29. maija vēstuli Komisija prasītājai darīja zināmu izvēlētā pretendenta nosaukumu (ASCII‑Sword Technologies), kā arī divus novērtējuma ziņojuma izvilkumus, kuros redzams, pirmkārt, prasītājas piedāvājumam piešķirto punktu pamatojums un, otrkārt, abiem piedāvājumiem piešķirto punktu salīdzinājums.
27 2007. gada 29. maija vēstulē prasītāja apstrīdēja veidu, kādā ir notikusi novērtējuma procedūra. Īpaši tā apstrīdēja to, ka no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD IDABC projekts “Tava Eiropa” tika nodots Informātikas ĢD. Turklāt tā lūdza Informātikas ĢD neparakstīt līgumu ar izvēlēto pretendentu, pirms tai nav nosūtīts detalizēts ziņojums.
28 Ar 2007. gada 30. maija vēstuli Komisija prasītājai atbildēja, ka konkursa nodošana no Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD Informātikas ĢD nekādi nav ietekmējusi novērtējuma procedūru un ka tai jau nosūtītā informācija ir pietiekama, lai saprastu tās piedāvājuma novērtējumu.
29 2007. gada 31. maijā prasītāja atkārtoja savu lūgumu sniegt informāciju un 2007. gada 4. jūnijā vēl pamatoja šo lūgumu, sniedzot savu komentāru analīzi un atkārtojot ikvienu savu argumentu.
30 2007. gada 13. jūnijā Komisija atbildēja uz prasītājas apsvērumiem, norādot, ka nekāda informācija nav izlaista un ka vērtēšanas komiteja nav pieļāvusi nevienu kļūdu.
2. Par 2. daļu
31 2006. gada 19. septembrī prasītāja iesniedza piedāvājumu attiecībā uz 2. daļu.
32 Ar 2007. gada 13. jūlija vēstuli prasītāja tika informēta, ka tās piedāvājums ir noraidīts, jo tam nav labākā kvalitātes un cenas attiecība.
33 2007. gada 13. jūlija vēstulē prasītāja lūdza Informātikas ĢD sniegt paskaidrojumus par iemesliem, kuri pamato tās piedāvājuma noraidīšanu, minot tādus pašus apsvērumus kā attiecībā uz 1. daļu.
34 Savā 2007. gada 16. jūlija vēstulē Komisija tai atbildēja, ka līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas konsorcijam ASCII‑Sword Technologies, un nosūtīja tai izvilkumus no vērtēšanas komitejas ziņojuma, kuros redzams, pirmkārt, prasītājas piedāvājumam piešķirto punktu pamatojums un, otrkārt, abiem piedāvājumiem piešķirto punktu salīdzinājums.
35 2007. gada 25. jūlijā prasītāja nosūtīja Komisijai vēstuli, lūdzot tai neparakstīt līgumu ar izvēlēto pretendentu, pirms nav izskatīts tās lūgums sniegt informāciju.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
36 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2007. gada 31. jūlijā, prasītāja cēla šo prasību par Komisijas 2007. gada 21. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “2007. gada 21. maija lēmums”) un 2007. gada 13. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “2007. gada 13. jūlija lēmums”), ar kuriem ir noraidīti tās piedāvājumi, pirmkārt, attiecībā uz 1. daļu un, otrkārt, attiecībā uz 2. daļu un līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas izvēlētajam pretendentam.
37 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt 2007. gada 21. maija un 13. jūlija lēmumus neapstiprināt tās iesniegtos piedāvājumus un piešķirt līguma slēgšanas tiesības izvēlētajam pretendentam;
– piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kurus radījusi līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citiem pretendentiem, proti, summu EUR 1 125 000 apmērā attiecībā uz 1. daļu un summu EUR 825 000 apmērā attiecībā uz 2. daļu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, pat ja šī prasība tiktu noraidīta.
38 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;
– prasību atlīdzināt zaudējumus atzīt par nepieņemamu vai pakārtoti – par nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
39 Replikā prasītāja samazināja savas prasības par zaudējumu atlīdzību apmēru līdz EUR 750 000 attiecībā uz 1. daļu un līdz EUR 400 000 attiecībā uz 2. daļu.
40 Tiesas sēdē prasītāja iesniedza trīs jaunus dokumentus, proti, finanšu audita ziņojumu, vēstuli, kuru tai bija nosūtījusi Komisija, un dokumentu par citu konkursu. Komisija iesniedza apsvērumus par pirmā dokumenta pieņemamību un par visu šo dokumentu atbilstību lietas risinājumam.
Juridiskais pamatojums
1. Par prasību atcelt tiesību aktu
41 Prasības atcelt 2007. gada 21. maija lēmumu un 2007. gada 13. jūlija lēmumu pamatojumam prasītāja būtībā izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Otrais pamats ir par acīmredzamām kļūdām vērtējumā, ko Komisija esot pieļāvusi, izvērtējot tās piedāvājumus. Trešais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa un pārskatāmības pienākuma pārkāpumu.
Par pamatu attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
42 Prasītāja apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo nav sniegusi tai nekādu informāciju par izvēlētā pretendenta piedāvājuma nopelniem.
43 Komisija uzskata, ka sniegtais pamatojums atbilstot judikatūrai, kā arī Finanšu regulai. Tā norāda, ka esot nosūtījusi izvilkumu no novērtējuma ziņojuma gan attiecībā uz 1. daļu, gan 2. daļu, salīdzinot prasītājas piedāvājuma priekšrocības ar izvēlētā pretendenta piedāvājuma priekšrocībām. Tāpat tā apliecina, ka esot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, un uzskata, ka Vispārējai tiesai esot pietiekama informācija nolēmuma pieņemšanai.
Vispārējās tiesas vērtējums
44 Ievadam ir jāatgādina, ka Komisijai ir plaša diskrecionārā vara attiecībā uz elementiem, kas ir jāņem vērā, lai pieņemtu lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu konkursā. Tiesas pārbaude, kas piemērojama attiecībā uz šo diskrecionārās varas izmantošanu, tādējādi ir ierobežota tikai ar pārbaudi par procedūras noteikumu ievērošanu un pamatojumu, kā arī faktu materiālo precizitāti, acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamību un pilnvaru nepareizu izmantošanu (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. septembra spriedums lietā T‑211/02 Tideland Signal/Komisija, Recueil, II‑3781. lpp., 33. punkts, un 2008. gada 10. septembra spriedums lietā T‑465/04 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 45. punkts).
45 Tāpat ir jānorāda, ka, ja Komisijai ir piešķirta plaša rīcības brīvība, vēl jo lielāka nozīme ir Kopienu tiesību sistēmas sniegto garantiju ievērošanai administratīvās procedūras laikā. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums pienācīgi pamatot savus lēmumus. Tikai tā Kopienu tiesa var pārbaudīt, vai ir izpildīti faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīga rīcības brīvības izmantošana (Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedums lietā C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 14. punkts; iepriekš 44. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 54. punkts, un 2009. gada 20. maija spriedums lietā T‑89/07 VIP Car Solutions/Parlaments, Krājums, II‑1403. lpp., 61. punkts).
46 Tāpat ir svarīgi atgādināt, ka prasība sniegt pamatojumu ir jānovērtē, pamatojoties uz izskatāmās lietas apstākļiem, proti, akta saturu, izvirzīto pamatu raksturu un interesi, kas varētu būt akta adresātiem vai citām personām, ko akts ietekmē tieši un individuāli, saņemt paskaidrojumus (skat. Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedumu lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Turklāt pienākums sniegt pamatojumu ir nozīmīga formalitāte, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kas attiecas uz strīdīgā tiesību akta likumību (Tiesas 2001. gada 22. marta spriedums lietā C‑17/99 Francija/Komisija, Recueil, I‑2481. lpp., 35. punkts; Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. novembra spriedums lietā T‑406/06 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 47. punkts, un iepriekš 45. punktā minētais spriedums lietā VIP Car Solutions/Parlaments, 63. punkts).
48 Visbeidzot ir jākonstatē, ka īpaši šajā gadījumā piemērojami noteikumi lēmumu, ar kuriem ir noraidīti konkursa procedūras ietvaros iesniegtie pretendentu piedāvājumi, pamatojumam ir noteikti Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Izpildes noteikumu 149. panta 3. punktā.
49 No šīm tiesību normām, kā arī no Vispārējās tiesas judikatūras izriet, ka Komisija ir izpildījusi savu pienākumu sniegt pamatojumu, ja tā vienīgi vispirms nekavējoties visiem neveiksmīgajiem pretendentiem paziņo to piedāvājuma noraidīšanas iemeslus un vēlāk pretendentiem, kas ir iesnieguši pieņemamu piedāvājumu un kuri ir to tieši lūguši, sniedz informāciju par veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram piešķirtas tiesības slēgt līgumu, noteiktajā termiņā, kas ir 15 kalendārās dienas no dienas, kad ir saņemts rakstisks pieprasījums (šajā ziņā skat. iepriekš 44. punktā minēto 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 47. punkts).
50 Šāda rīcība atbilst EKL 253. pantā paredzētajam pienākuma sniegt pamatojumu mērķim, saskaņā ar kuru ir skaidri un nepārprotami jāparāda akta autora argumentācija tā, lai, pirmkārt, ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, ļautu Kopienu tiesai veikt lēmuma tiesiskuma pārbaudi (iepriekš 44. punktā minētais 2008. gada 10. septembra spriedums lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 48. punkts).
51 Prasītājas argumenti ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.
– Par 2007. gada 21. maija lēmuma un 2007. gada 29. maija vēstules (1. daļa) pamatojumu
52 Lai noteiktu, vai šajā gadījumā ir izpildīta Finanšu regulā, kā arī Izpildes noteikumos paredzētā prasība sniegt pamatojumu, ir jāanalizē ne vien 2007. gada 21. maija lēmums, bet arī 2007. gada 29. maija vēstule, kas prasītājai tika nosūtīta, atbildot uz tās 2007. gada 22. maija tiešu lūgumu ar mērķi saņemt papildu informāciju par tās piedāvājumu noraidīšanu.
53 Komisija 2007. gada 21. maija vēstulē norādīja, ka prasītājas piedāvājums nesasniedza iepirkuma procedūras specifikāciju 3.3. punktā noteiktās robežvērtības. Tāpat tā informēja prasītāju par iespēju lūgt papildu informāciju par tās piedāvājuma noraidīšanas iemesliem.
54 Pēc prasītājas 2007. gada 22. maija rakstiska lūguma Komisija tai atbildēja ar 2007. gada 29. maija vēstuli, kurā bija iekļauta vairāku veidu informācija, lai atbildētu uz prasītājas lūgtajiem precizējumiem. Komisija norādīja izvēlētā pretendenta nosaukumu un precizēja, ka tas bija saņēmis 72 no 100 punktiem par sava piedāvājuma kvalitāti un gala vērtējumu 1,170.
55 Turklāt Komisija 2007. gada 29. maija vēstules pielikumā bija pievienojusi divus novērtējuma ziņojuma izvilkumus, no kuriem vienā bija komentāri, lai pamatotu prasītājas piedāvājumam piešķirtos punktus attiecībā uz četriem tehniskās novērtēšanas kritērijiem, un otrā bija ietverta šāda tabula:
Kritērijs | Apraksts | European Dynamics | ASCII Sword Technologies | Maksimālais punktu skaits |
1 | Laba veicamā darba sapratne un uzdevumu veikšanai piedāvātās metodoloģijas piemērotība | 16 | 26,667 | 30 |
2 | PMQP projekta kvalitāte un vispusība (skat. 4.3.8.3. sadaļu) | 7 | 8,333 | 10 |
3 | Piedāvātās projekta plānošanas un visu scenārija uzdevumu veikšanai piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte (skat. 4.4.3.1. sadaļu) | 21,667 | 18 | 30 |
4 | Īpašās pieejas scenārija uzdevumu veikšanai kvalitāte un vispusība (skat. 4.4.3.1. sadaļu) | 14 | 19 | 30 |
Kopā | | 58,667 | 72 | 100 |
56 Vispirms Vispārējā tiesa konstatē, ka 2007. gada 29. maija vēstules pielikuma tabulā norādītā 3. un 4. kvalitatīvā piešķiršanas kritērija izklāsts precīzi neatbilst tam, kurš norādīts iepirkuma procedūras specifikācijās. Tomēr no 2007. gada 29. maija vēstules satura skaidri izriet, ka Komisija patiešām atsaucas uz 1. daļas 3. un 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, ko prasītāja turklāt nekad nav apstrīdējusi, un ka kļūdai tabulā minēto kritēriju izklāstā ir tikai acīmredzama materiāla kļūda, kurai nav ietekmes uz apstrīdēto lēmumu.
57 Pēc tam ir jānorāda, ka šajā gadījumā 2007. gada 21. maija lēmums nav pamatots ar prasītājas un izvēlētā pretendenta pakalpojumu salīdzināšanu, bet gan ar to, ka prasītājas piedāvājums neieguva minimālo tehniskās novērtēšanas kritēriju punktu skaitu.
58 Tomēr saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā tikai piedāvājumi, kuri ir saņēmuši kā minimums 70 % no visu par tehniskajiem novērtēšanas kritērijiem piešķiramo punktu skaita un sasnieguši 50 % minimālo robežvērtību no punktiem par katru tehnisko novērtēšanas kritēriju, tiek uzskatīti par pietiekamiem, ņemot vērā šos kritērijus, un pēc tam tiek analizēti, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
59 Tādējādi prasītājas piedāvājums tika noraidīts, nevis salīdzināšanas dēļ ar citiem un īpaši ar izvēlētā pretendenta piedāvājumiem, bet gan tādēļ, ka attiecībā uz vienu no kritērijiem nebija sasniegta prasītā minimālā robežvērtība un nebija iegūts prasītais minimālais punktu skaits kopā.
60 Tādējādi Komisijas sniegtā informācija, ņemot vērā šajā jomā noteiktās prasības, šajā gadījumā bija pietiekama (šajā ziņā skat. iepriekš 47. punktā minēto 2008. gada 12. novembra spriedumu lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija, 106.–108. punkts).
61 Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā šos apstākļus, šajā gadījumā tika ievērots Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Izpildes noteikumu 149. pantā paredzētais pienākums paziņot par izvēlētā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu.
62 Visu šo iemeslu dēļ ir jāuzskata, ka attiecībā uz 2007. gada 21. maija lēmumu pamats, kas ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ir jānoraida.
– Par 2007. gada 13. jūlija lēmumā un 2007. gada 16. jūlija vēstulē ietverto pamatojumu (2. daļa)
63 Lai noteiktu, vai šajā gadījumā ir izpildīta Finanšu regulā, kā arī Izpildes noteikumos paredzētā prasība sniegt pamatojumu, ir jāanalizē 2007. gada 13. jūlija vēstule, kā arī 2007. gada 16. jūlija vēstule, kas prasītājai tika nosūtīta, atbildot uz tās 2007. gada 13. jūlija tiešu lūgumu ar mērķi saņemt papildu informāciju par tās piedāvājumu noraidīšanu.
64 Komisija 2007. gada 13. jūlija lēmumā norādīja, ka prasītājas piedāvājums netika izvēlēts tādēļ, ka tam nebija labākā kvalitātes un cenas attiecība.
65 Pēc prasītājas 2007. gada 13. jūlija rakstiska lūguma Komisija tai atbildēja ar 2007. gada 16. jūlija vēstuli, kurā bija iekļauta vairāku veidu informācija, lai atbildētu uz prasītājas lūgtajiem precizējumiem. Komisija norādīja izvēlētā pretendenta nosaukumu un precizēja, ka tas bija saņēmis 83,33 no 100 punktiem par sava piedāvājuma kvalitāti un gala vērtējumu 0,5911, bet prasītāja bija saņēmusi tikai 70,33 no 100 punktiem par sava piedāvājuma kvalitāti un gala vērtējumu 0,5725.
66 Turklāt Komisija 2007. gada 16. jūlija vēstules pielikumā bija pievienojusi divus novērtējuma ziņojuma izvilkumus, no kuriem vienā bija komentāri, lai pamatotu prasītājas piedāvājumam piešķirtos punktus par četriem tehniskās novērtēšanas kritērijiem, un otrā bija ietverta šāda tabula:
Kritērijs | Apraksts | European Dynamics | ASCII Sword Technologies | Maksimālais punktu skaits |
1 | Laba veicamā darba sapratne un uzdevumu veikšanai piedāvātās metodoloģijas piemērotība | 24,67 | 25,67 | 30 |
2 | PMQP projekta kvalitāte un vispusība | 6,67 | 7,67 | 10 |
3 | Piedāvātās projekta plānošanas un visu 1. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte | 17 | 25 | 30 |
4 | Īpašās pieejas 2. scenārija uzdevumu veikšanai kvalitāte un vispusība | 22 | 25 | 30 |
Kopā | | 70,33 | 83,33 | 100 |
67 Šajā gadījumā vispirms ir jākonstatē, ka prasītājas piedāvājumam piešķirto punktu skaits ir sasniedzis nepieciešamo punktu minimumu gan attiecībā uz visiem piešķiršanas kritērijiem, gan attiecībā uz katru no piešķiršanas kritērijiem. Pēc tam, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, Komisija analizēja pretendentu finanšu priekšlikumus, tostarp prasītājas priekšlikumu, kurā bija piedāvājums, kas saņēma prasīto punktu minimālo robežvērtību. Tātad Komisija lēmumu neizvēlēties prasītājas piedāvājumu pieņēma, salīdzinot to ar citiem piedāvājumiem, īpaši ar izvēlētā pretendenta piedāvājumu.
68 Tas, vai 2007. gada 13. jūlija lēmumā un 2007. gada 16. jūlija vēstulē ietvertais pamatojums ir pietiekams, ir jānosaka, ņemot vērā šos apstākļus un, kā tas tika atgādināts šī sprieduma 45. punktā, ņemot vērā Komisijas lielo rīcības brīvību jomā un vēl būtiskāko nepieciešamību, kas no tās izriet, pamatot savus lēmumus.
69 2007. gada 16. jūlija vēstulē ir novērtējuma ziņojuma izvilkumi, kuros ir izklāstīti komentāri, lai pamatotu punktu piešķiršanu prasītājas piedāvājumam attiecībā uz četriem piešķiršanas kritērijiem. Attiecībā uz prasītājas un izvēlētā pretendenta pakalpojumu salīdzināšanu šī salīdzināšana ietver tikai tabulu, kurā ir norādīts, pirmkārt, prasītājas un izvēlētā pretendenta saņemtais vērtējums par minētajiem piešķiršanas kritērijiem un, otrkārt, gala rezultāts, kurš ir iegūts, piemērojot iepirkuma procedūras specifikāciju 3.3. punktā minēto formulu, proti, saikni starp kopējo pēc četriem tehniskās novērtēšanas kritērijiem iegūto punktu skaitu un par attiecīgo līguma daļu piedāvāto cenu, lai noteiktu labāko kvalitātes un cenas attiecību. Tātad 2007. gada 16. jūlija vēstulē nav neviens, pat ne īss komentārs par izvēlētā pretendenta piedāvājumu.
70 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka 2007. gada 13. jūlija lēmumā un 2007. gada 16. jūlija vēstulē ietvertā informācija nešķiet apmierinoša. Šo elementu raksturs patiesībā neļauj, pirmkārt, prasītājai uzzināt izvēlētā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, lai īstenotu savas tiesības, un, otrkārt, tiesai veikt pārbaudi par Komisijas veikto piedāvājumu salīdzināšanu.
71 Turklāt ir jānorāda, ka prasītājas izteiktais finanšu piedāvājums bija zemāks nekā izvēlētā pretendenta piedāvājums. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Komisija nav skaidri norādījusi kopējo izvēlētā pretendenta piedāvāto cenu, minot tikai tā piedāvājumam piešķirto gala vērtējumu, un pirmo reizi minēto cenu ir norādījusi tikai iebildumu rakstā ietvertajā tabulā.
72 Lai gan izvēlētais pretendents piedāvāja augstāku cenu nekā tā, kuru piedāvāja prasītāja, Komisija uzskatīja, ka tā piedāvājumam esot labākā kvalitātes un cenas attiecība un tādējādi tas esot saimnieciski izdevīgākais. Līdz ar to šķiet, ka attiecībā uz kvalitatīvajiem piešķiršanas kritērijiem noteicošais faktors bija piedāvājuma kvalitātes novērtējums. Tādējādi šajos apstākļos informācija attiecībā uz šiem piešķiršanas kritērijiem bija daudz nepieciešamāka nekā tas, lai prasītājas piedāvātā cena būtu zemāka par izvēlētā pretendenta cenu (šajā ziņā skat. iepriekš 45. punktā minēto spriedumu lietā VIP Car Solutions/Parlaments, 71. punkts).
73 Jāsecina, ka Komisija nav pienācīgi izpildījusi savu pienākumu sniegt pamatojumu, ciktāl 2007. gada 13. jūlija lēmuma un 2007. gada 16. jūlija vēstules saturs šajā gadījumā neatbilst prasībām, kuras ir noteiktas Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Izpildes noteikumu 149. pantā.
74 No iepriekš minētā izriet, ka 2007. gada 13. jūlija lēmumā par prasītājas piedāvājuma noraidīšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu izvēlētajam pretendentam nav norādīts pamatojums.
75 Līdz ar to 2007. gada 13. jūlija lēmums ir jāatceļ un nav jāizvērtē citi prasītājas iesniegtie pamati attiecībā uz 2. daļu un nepieciešamību lūgt Komisijai iesniegt vērtēšanas komitejas ziņojumu.
Par pamatu attiecībā uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā (1. daļa)
76 Tā kā prasība, ciktāl tā attiecas uz 2007. gada 13. jūlija lēmumu, ir pamatota, pamats saistībā ar acīmredzamām kļūdām vērtējumā ir jāanalizē tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz 2007. gada 21. maija lēmumu.
77 Vispirms ir jāatgādina, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība jautājumā par elementiem, kuri ir jāņem vērā, pēc konkursa pieņemot lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības. Vispārējai tiesai ir jākontrolē vienīgi tas, kā tiek ievēroti procesuālie un ar pamatojumu saistītie noteikumi, kā arī jāpārbauda faktu saturiskā precizitāte un tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 24. februāra spriedumu lietā T‑145/98 ADT Projekt/Komisija, Recueil, II‑387. lpp., 147. punkts; 2005. gada 6. jūlija spriedumu lietā T‑148/04 TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājums, II‑2627. lpp., 47. punkts, un 2009. gada 9. septembra spriedumu lietā T‑437/05 Brink’s Security Luxembourg/Komisija, Krājums, I‑0000. lpp., 193. punkts).
78 Šajā gadījumā no iepirkuma procedūras specifikācijām izriet, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir veikta, ievērojot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar Finanšu regulas 97. panta 2. punktu.
79 Tādējādi, ievērojot šī sprieduma minētajā judikatūrā noteiktās robežas, ir jāpārbauda, vai Komisija, novērtējot piedāvājumu pēc dažādiem piešķiršanas kritērijiem, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.
Par 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “Laba veicamā darba sapratne un uzdevumu veikšanai piedāvātās metodoloģijas piemērotība”
80 Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājas piedāvājums saņēma 16 punktu vērtējumu no maksimālajiem 30 punktiem par 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju. 2007. gada 29. maija vēstulē Komisija pamatoja šo vērtējumu ar to, ka metodoloģiskā pieeja rediģēšanas pakalpojumu sniegšanai esot vispārēja un ka prasītāja neesot pilnībā sapratusi ne portāla “Tava Eiropa” paredzēto saturu, ne mērķauditoriju, jo piedāvāja “ziņu izlaidumu”, kas neietilpa projekta piemērošanas jomā, un vērsās pie potenciālo investoru mērķauditorijas, kurus interesētu portāla “Tava Eiropa” atbalstīti un veicināti jaunievedumi. Tāpat tā uzsver, ka pieeja “kvalitātes kontrolei” un “kvalitātes nodrošināšanai” esot balstīta uz “XPR metodoloģiju”, kura nemaz neatbilda iepirkuma procedūras specifikācijās esošajam darba aprakstam attiecībā uz 1. daļu. Visbeidzot Komisija norādīja, ka esot bijusi neviennozīmība jautājumā par to, vai tulkošana notiks ar starpvalodu, sauktu par “pamatvalodām”, palīdzību vai tā tiks veikta tieši.
81 Vispirms prasītāja norāda, ka pozitīvās piezīmes novērtējuma ziņojumā esot pretrunā 16 punktu vērtējumam no 30 punktiem, ko tā ieguva šim piešķiršanas kritērijam. Tā konstatē, ka vienīgā negatīvā piezīme minētajā ziņojumā esot tāda, ka piedāvājumā esot minētas 11 Eiropas Savienības oficiālās valodas, tomēr tā esot tikai acīmredzami materiāla kļūda.
82 Turklāt prasītāja uzskata, ka ir pilnībā apsvērusi visa veida pašreizējā portāla saturu un visus aspektus, kuri saistīti ar rediģēšanu, un esot pierādījusi padziļinātu izpratni par veicamajiem uzdevumiem. Tā piebilst, ka apzināti esot atsaukusies uz satura veidiem, kuri neesot pašreizējā portāla versijā, un īpaši uz “flash” saturu, lai parādītu savas vispārējās spējas rīkoties ar visa veida saturu modernā portālā un spēju līguma izpildes laikā piemēroties jauniem saturiem.
83 Prasītāja pārmet Komisijai, ka tā uzskatot, ka metodoloģiskā pieeja rediģēšanas jomā esot vispārēja, un šajā ziņā atsaucas uz dokumentu. Tā apgalvo, ka attiecībā uz “kvalitātes nodrošināšanu” un “kvalitātes kontroli” tās piedāvājums esot uztverts kā “pozitīvs” un “labi izstrādāts”, tādēļ tā nesaprotot, kāpēc Komisija tai ir piešķīrusi tik zemu tehnisko vērtējumu. Prasītāja apstrīd Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru tās izvēle piedāvāt minēto “XPR metodoloģiju” neatbilst veidam, kādā 1. daļa ir aprakstīta iepirkuma procedūras specifikācijās. Šajā ziņā tā apgalvo, ka esot vēlējusies iesniegt kopējo pārskatu par pretendenta “vispārējo filozofiju” jautājumā par kvalitāti.
84 Prasītāja apstrīd Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru tās pieeja tulkošanai neesot skaidra jautājumā par to, vai tulkošanā tiks izmantotas pamatvalodas. Tā uzskata, ka tas neesot jautājums, kurš būtu jāizlemj piedāvājuma izteikšanas brīdī, bet projekta laikā atkarībā no tā darbības laika. Prasītāja piebilst, ka jebkurā gadījumā tulki esot personas, kurām dzimtā valoda ir mērķa valoda, un ka tā savā piedāvājumā esot norādījusi, ka pretendents “dod priekšroku” tiešai tulkošanai. Līdz ar to tā secina, ka tās norādes uz pamatvalodām esot skaidras.
85 Pirmkārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja kļūdaini apgalvo, ka tās piedāvājumam piešķirtais 16 punktu vērtējums no 30 punktiem attiecībā uz 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju esot acīmredzama kļūda vērtējumā. Pirmkārt, prasītājas apgalvojumam, ka Komisija to esot sodījusi par acīmredzami materiālu kļūdu, proti, atsauci uz 11 oficiālajām Savienības valodām, trūkst faktiskā pamatojuma. No 2007. gada 21. maija lēmuma izriet, ka Komisija ir vienkārši norādījusi uz šīs acīmredzamās materiālās kļūdas esamību, šī iemesla dēļ neparedzot prasītājai negatīvas sekas. Otrkārt, pretēji prasītājas apgalvojumiem, Komisija norādīja uz vairākiem tādiem tās piedāvājuma negatīviem elementiem kā vispārējā metodoloģiskā pieeja, kļūdaina satura un mērķauditorijas noteikšana, kas izriet no “ziņu izlaiduma” piedāvāšanas, kurš neatbilst portāla “Tava Eiropa” piemērošanas jomai. Šie elementi pierāda, ka Komisija, piešķirot prasītājas piedāvājumam 16 no 30 maksimālajiem punktiem attiecībā uz 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
86 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tai esot kļūdaini pārmests, ka tā piedāvājusi vispārēju metodoloģisko pieeju un nav pareizi noteikusi ne gaidāmo portāla saturu, ne tam paredzēto mērķauditoriju. Tā apgalvo, ka esot pilnībā apsvērusi visa veida pašreizējā portāla saturu un visus aspektus, kuri ir saistīti ar rediģēšanu, un šajā ziņā atsaucas uz tās piedāvājuma 2.–5. punktu (634.–644. lpp.) un 1.–8. punktu (818.–865. lpp.).
87 Vispārējā tiesa uzskata, ka šiem argumentiem tomēr nevar piekrist. Vispirms prasītāja, tikai atsaucoties uz iepriekš minētajiem punktiem piedāvājumā, nav pierādījusi, ka Komisijas vērtējums attiecībā uz tās piedāvājumā norādītās metodoloģiskās pieejas vispārējo raksturu būtu acīmredzami kļūdains. Konkrētāk, pirmkārt, dažos no minētajiem piedāvājuma punktiem ir norādīts uz portāla tematiskajām zonām (piedāvājuma 634.–636. lpp.). Otrkārt, citi piedāvājuma punkti (piedāvājuma 637. un 638. lpp.) attiecas uz pieeju, kuras mērķis ir atvieglot portāla lietošanu, ko Komisija turklāt ir uzskatījusi par interesantu, vai tajos ir norādīts uz pašreizējo portālu, tikai atkārtojot iepirkuma procedūras specifikācijas. Treškārt, pēdējos piedāvājuma punktos (piedāvājuma 822.–855. lpp.), uz kuriem prasītāja atsaucas, ir aprakstīta “Work Package 1.1” pakalpojumu piegādes metodoloģiskā pieeja.
88 Pēc tam Vispārējā tiesa uzskata, ka Komisija, norādot, ka, ciktāl piedāvājumā ir atsauce uz jauniem pakalpojumiem, neesot pareizi noteikts portāla saturs, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Jākonstatē, ka “flash” saturs, uz kuru prasītāja atsaucās savā piedāvājumā, nav piemērots portāla mērķiem. Kā tas izriet no iepirkuma procedūras specifikācijām, portāla mērķis ir padarīt pieejamu pastāvīgu datu bāzi, kuras saturā reti būtu izmaiņas – ne biežāk kā divas reizes gadā. Līdz ar to “flash” saturs, kurš ļauj pastāvīgu satura pielāgošanu, ir acīmredzami nelietderīgs un turklāt nav paredzēts iepirkuma procedūras specifikācijās.
89 Tāpat Komisija ir pareizi norādījusi, ka, ņemot vērā prasītājas atsauci piedāvājumā uz “ziņu izlaidumu”, kurš nav saderīgs ar portāla “Tava Eiropa” piemērošanas jomu, un uz “potenciālo investoru mērķauditoriju [..], kurus interesētu portāla “Tava Eiropa” atbalstīti un veicināti jaunievedumi”, prasītāja pilnībā nebija sapratusi ne minētā portāla paredzēto saturu, ne mērķauditoriju. Šajā ziņā nav pieņemams prasītājas arguments, saskaņā ar kuru jaunu saturu pievienošana portālam būtu tās piedāvājuma pozitīvs aspekts. Kā to pareizi apgalvoja Komisija, ko prasītāja nav apstrīdējusi, prasītāja savā piedāvājumā nav skaidri norādījusi, ka tā piedāvātu ievietot portālā saturu, kurš pārsniegtu iepirkuma procedūras specifikācijās paredzēto.
90 Visbeidzot, nav pretrunu starp apgalvojumu, ka “sapratne par piedāvājuma konteksta kopumā ir pareiza” un apgalvojumu, ka “metodoloģiskā pieeja [..] ir vispārēja”, jo šie divi secinājumi nozīmē tikai to, ka visā visumā prasītāja ir labi sapratusi konkursa priekšmetu, bet ka piedāvājums, ko tā izteikusi, nav bijis pietiekami precīzs vai detalizēts.
91 Treškārt, attiecībā uz “kvalitātes nodrošināšanu”, “kvalitātes kontroli” un izmantoto metodoloģiju prasītāja apstrīd Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru tās izvēle piedāvāt minēto “XPR metodoloģiju”, proti, metodoloģiju, kuras pamatā ir interneta pakalpojuma attīstība, neatbilst veidam, kādā iepirkuma procedūras specifikācijās ir aprakstīta 1. daļa. Tā šajā ziņā atsaucas uz vairākiem punktiem savā piedāvājumā (3.4.2.–3.4.6. punkts, 837.–842. lpp., 2.–4. punkts, 1.–33. lpp. (495.–526. lpp.), un V punkts, V‑1.–V‑77. lpp. (534.–610. lpp.)), kuros tā precizē “kvalitātes nodrošināšanas” un “kvalitātes kontroles” metodoloģiju attiecībā uz rediģēšanu. Tāpat tā apgalvo, ka “XPR metodoloģija” esot minēta tikai tās piedāvājuma ievaddaļā, atspoguļojot pretendenta “kopējo filozofiju” kvalitātes jomā (piedāvājuma 836. lpp.).
92 Tomēr Vispārējā tiesā Komisija pareizi apgalvo, ka “kvalitātes nodrošināšanas” principu apraksts bija vispārīgs un ka punkti, uz kuriem prasītāja atsaucās, pietiekamā veidā neatbilda prasībām iepirkuma procedūras specifikācijās “WP 1.1 4. uzdevums” ar nosaukumu “Nodrošināt kvalitāti un kontrolēt kvalitāti saturam, kurš ir izstrādāts, atjaunots un saņemts pirms publicēšanas portālā”. Jāsecina, ka, izlasot prasītājas piedāvājuma lappuses, uz kurām tā atsaucas, kļūst skaidrs, ka Komisija, secinot, ka šajās lappusēs minētie fakti ir vispārīgi, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja ir tikai vispārējā veidā atsaukusies uz dažādiem iepriekš minētiem punktiem tās piedāvājumā, bet nav sniegusi konkrētus argumentus, kuri norādītu uz tādas acīmredzamas kļūdas pastāvēšanu, kas Komisijas vērtējumu par šo jautājumu varētu padarīt kļūdainu.
93 Turklāt attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisija neesot sapratusi, ka ievaddaļā minētā “XPR metodoloģija” atspoguļojot pretendenta “vispārējo filozofiju” jautājumā par “kvalitātes kontroli” un neesot tieši saistīta ar rediģēšanas aspektiem attiecībā uz 1. daļu, tas neapstrīd piedāvājuma vispārējo raksturu saistībā ar “kvalitātes kontroli”. Prasītāja nav arī pierādījusi, ka Komisija šajā ziņā būtu pārkāpusi iepirkuma procedūras specifikācijās norādīto 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju. Pretēji ir jāuzskata, ka Komisija varēja leģitīmi pamatoties uz prasītājas piedāvājuma precizitātes līmeni, kurš ir būtisks elements, lai novērtētu minētā piedāvājuma kvalitāti.
94 Ceturtkārt, prasītāja apstrīd, ka tā neesot skaidri norādījusi, vai tulkošana notiks ar starpvalodu, sauktu par “pamatvalodām”, palīdzību vai tā tiks veikta tieši. Tā apgalvo, ka, izsakot piedāvājumu, tai nebija jāapskata jautājums par “pamatvalodu” izmantošanu, bet šis jautājums esot jāanalizē projekta gaitā. Tā norāda, ka katrā ziņā tulki esot personas, kuru dzimtā valoda ir mērķa valoda, un ka piedāvājumā esot norādīts, ka tiešai tulkošanai tiekot “dota priekšroka”.
95 Tomēr Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija 2007. gada 29. maija vēstulē konstatēja, ka prasītājas piedāvājumā ir neskaidrība, pat pretruna, jo tā sava piedāvājuma 873. lappusē norāda, ka tulki strādāšot savā dzimtajā valodā, lai gan tā paša piedāvājuma 644. lappusē ir norādīts, ka tiek “dota priekšroka tiešai tulkošanai, lai gan ir neizbēgama netiešā tulkošana”. Prasītājas norādītais arguments Vispārējā tiesā nekādā mērā neapšauba šo Komisijas secinājumu. Prasītājas piedāvājumā nebija skaidri noteikts, kas tiek saprasts ar atsauci uz tulkiem, kuri strādā dzimtajā valodā. Tikai Vispārējā tiesā prasītāja precizēja, ka šī atsauce esot jāsaprot tādējādi, ka attiecīgie tulki tulko savā dzimtajā valodā vai nu no oriģinālā teksta vai nepieciešamības gadījumā no šī teksta tulkojuma “pamatvalodā”. Ņemot vērā prasītājas piedāvājumā lietoto terminu neskaidro, pat pretrunīgo raksturu attiecībā uz šo jautājumu, Komisija nav pieļāvusi nekādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kad tā norādīja, ka neesot skaidri precizēts, “vai tulkošanā tiks izmantotas [pamatvalodas] vai tā tiks veikta tieši, jo piedāvājumā šī ideja nav izstrādāta”.
96 Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija, vērtējot piedāvājumu saskaņā ar 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
Par 2. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “PMQP projekta kvalitāte un vispusība, īpaši piedāvātās procedūras “kvalitātes nodrošināšanas” un “kvalitātes kontroles” jomā”
97 Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājas piedāvājumam tika piešķirts 7 punktu vērtējums no 10 punktiem attiecībā uz 2. kvalitatīvo kritēriju. Šis vērtējums tika pamatots ar to, ka piedāvājumā ietvertais PMQP projekts bija pilnīgs attiecībā uz tā struktūru, bet piedāvājums nebija pietiekami individualizēts un iekārtas un programmatūras prasītājas minētajā pakalpojumu piedāvājumā bija nepiemērotas rediģēšanai (1. daļa).
98 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka norāde PMQP uz iekārtām un programmatūrām atbilstot iepirkuma procedūras specifikācijām. Pēc tās domām iepirkuma procedūras specifikācijās pretendenti tiek aicināti iesniegt PMQP, it īpaši norādot “piegādājamās lietas un dokumentāciju (proti, preces, materiālus, ierīces, programmatūras, ziņojumus, pārbaudes līdzekļus u.tml.)”.
99 Tomēr, kā to apgalvoja Komisija, PMQP apraksts iepirkuma procedūras specifikācijās ir kopējs visām trīs daļām. Ir prātīgi atzīt, ka, kaut arī iepirkuma procedūras specifikācijās ir uzskaitītas dažādas iespējamās programmatūras, šo programmatūru piemērotība ir atkarīga no katras daļas, uz kuru attiecas piedāvājums.
100 Tātad Komisija 2007. gada 29. maija vēstulē ir pareizi norādījusi, ka “vēl [būtu sagaidāma] PMQP pielāgošana, jo tajā joprojām ir minētas piegādājamās ierīces un programmatūras (skat., piemēram, “Handover file”, 933. lpp.), kurām nav nozīmes attiecībā uz 1. daļu”.
101 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tai esot nepamatoti pārmests, ka tā nav izvērsusi uzdevumu aprakstu, bet ir tos tikai pārkopējusi no iepirkuma procedūras specifikācijām. Tā apgalvo, ka attiecībā uz PMQP projektu tā esot izmantojusi apstiprinātu metodoloģiju un modeli, kurš ir izmantots tās sadarbībā ar Komisiju, ņemot vērā, ka piedāvājuma izstrādes laikā neesot bijuši zināmi attiecīgo līgumu īpašie nosacījumi.
102 Tomēr ir jāsecina, ka iepirkuma procedūras specifikāciju 4.3.8.3. punktā PMQP ir definēts kā pirmā piegāde projektā un kā katram projektam specifisks. Tādējādi nešķiet, ka Komisija, uzskatot, ka prasītāja nav izvērsusi uzdevumu aprakstu, būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
103 Līdz ar to ir jāuzskata, ka Komisija, vērtējot prasītājas piedāvājumu 1. daļai saskaņā ar 2. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
Par 3. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “Visu 1. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte”
104 Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājas piedāvājumam saskaņā ar 3. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju tika piešķirts vērtējums 21,667 punkti no maksimālajiem 30 punktiem. 2007. gada 29. maija vēstulē Komisija norādīja, ka pieeja ar 1. scenāriju saistīto uzdevumu izpildei nav pietiekami detalizēta un ka attiecībā uz “kvalitātes kontroli” no Lietuvas saņemtajam saturam izmantotais kontroles veids un rediģēšanas vadlīnijas, saskaņā ar kurām šī kontrole tiks veikta, piedāvājumā nebija skaidri norādītas. Turklāt 2007. gada 29. maija vēstulē ir norādīts, ka gala ziņojuma sniegšanai paredzētais 6 mēnešu termiņš ir pareizs un ka tādējādi 52 dienu norādīšana attiecībā uz šo pašu termiņu, iespējams, ir tikai drukas kļūda.
105 Pirmkārt, prasītāja apstrīd, ka tās pieeja uzdevumu, kuri saistīti ar 1. scenāriju, izpildei nebūtu bijusi ļoti detalizēta. Tāpat tā uzskata, ka neesot pamatoti komentāri, saskaņā ar kuriem, runājot par nepieciešamo kvalitātes kontroli no Lietuvas saņemtajam saturam, atsauce uz rediģēšanas vadlīnijām neesot bijusi skaidra un neesot norādīts izmantotais “kvalitātes kontroles” veids. Tā uzskata, ka noteikti atbilstot iepirkuma procedūras specifikācijām. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka tas nozīmējot, ka pretendentiem bija jāiesniedz vispārējs piedāvājums, aprakstot “1. scenārija” risinājumu, un jāpievieno tam maksimāli četru lappušu garš dokuments, ierosinot dažādus paredzamos uzdevumus, kā arī pieņemto pieeju katram uzdevumam, kā arī minētās pieejas īss apraksts. Esot bijis konkretizēts, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta gala rezultātiem. No tā prasītāja secina, ka iepirkuma procedūras specifikācijās neesot prasīti “ļoti detalizēti paskaidrojumi”. Turklāt prasītāja uzskata, ka tā dažādos sava piedāvājuma punktos, īpaši tā 830. un 831. lpp., esot norādījusi savu pieeju attiecībā uz “kvalitātes kontroli” un kontroles procedūrām.
106 Tomēr no prasītājas izklāstītā neizriet, ka Komisija būtu pieļāvusi kādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītāja, lai pierādītu, ka tā atbilst iepirkuma procedūras specifikācijām, atsaucas uz citiem piedāvājuma citātiem, īpaši uz tā 830. un 831. lpp. Tomēr tā nav iesniegusi nevienu konkrētu pierādījumu, kas pierādītu, ka pastāv acīmredzama kļūda, kura sagroza Komisijas vērtējumu.
107 Kā to apgalvo Komisija, no prasītājas piedāvājuma novērtējuma saskaņā ar 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju izriet, ka rediģēšanas darbu veikšanai piedāvātā metodoloģiskā pieeja ir vispārēja. Šādos apstākļos Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka minētās rediģēšanas darbu veikšanai piedāvātās metodoloģiskās pieejas vispārīgais raksturs atspoguļojas pieejā ar 1. scenāriju saistīto uzdevumu izpildē. Līdz ar to, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Komisija varēja uzskatīt, ka, ņemot vērā 3. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, 1. scenārijs nebija pārāk detalizēts.
108 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka tās piedāvājumā minētā informācija, saskaņā ar kuru ir norādīts 52 dienu piegādes termiņš, esot drukas kļūda, kura nevarot ietekmēt saskaņā ar kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju noteikto vērtējumu.
109 Tomēr no 2007. gada 21. maija lēmuma izriet, ka Komisija ir ņēmusi vērā faktu, ka 52 dienu piegādes termiņš, iespējams, ir minēts drukas kļūdas dēļ. Nekas neliecina par to, ka prasītāja būtu sodīta šī iemesla dēļ. Turklāt šajā ziņā nav pierādīta neviena acīmredzama kļūda vērtējumā.
110 Visu šo iemeslu dēļ prasītājas iebildums attiecībā uz Komisijas acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kuras tā, iespējams, esot pieļāvusi, vērtējot tās piedāvājumu saskaņā ar 3. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, ir jānoraida.
Par 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “Visu 2. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte”
111 Vispirms ir jāatgādina, ka prasītājas piedāvājumam saskaņā ar 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju tika piešķirts vērtējums 14 punkti no 30 punktu maksimuma. No apstrīdētā lēmuma izriet, ka prasītājas pieeja uzdevumu izpildei, kuri ir saistīti ar “Work Package 1.2.” scenāriju (turpmāk tekstā – “2. scenārijs”), tika uzskatīta par pamatpieeju. Tāpat apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka iepirkuma procedūras specifikācijās ir definēta “mijiedarbība” starp “Work Package 1.1.” scenāriju (turpmāk tekstā – “1. scenārijs”) un 2. scenāriju, bet ka šis elements nav atspoguļots piedāvājumā. Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka prasītāja pamatojoties uz kļūdainu pieņēmumu, ka visi dokumenti tiks saņemti vienlaikus, lai gan šāds pieņēmums neatbilst 1. scenārijam, un neņemot vērā tulkošanai nepieciešamo laiku.
112 Jāprecizē, ka saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikācijām 1. scenārijs attiecas uz rediģēšanu. Attiecībā uz 1. scenāriju paredzētie uzdevumi būtībā ir pabeigt, atjaunot un uzlabot dažādas faktu lapas un visas saites ar Eiropas līmeņa lietu saturu (1. uzdevums) un dažādas faktu lapas un visas dalībvalstu norādītās saites (2. uzdevums). 2. scenārijs attiecas uz 1. scenārijā aprakstīto satura tulkošanu. 2. scenārijs precīzi paredz šādus divus uzdevumus: dažādu faktu lapu un attiecīgo aprakstīto saišu, kuras, pirmkārt, attiecas uz Eiropas līmeņa lietu saturu un, otrkārt, uz dalībvalstu nosūtīto saturu, tulkošanu.
113 Pirmkārt, prasītāja apstrīd vērtējumu, saskaņā ar kuru darbību strukturēta sadalīšana (kalendārs) esot vispārēja. Tā apgalvo, ka darbu strukturēta sadalīšana esot tikai veicamo uzdevumu modelis un ka tas jau esot detalizēti aprakstīts tās piedāvājuma 2. punktā (1047. un 1048. lpp.) un 3. punktā (1049. un 1050. lpp.). Turklāt tā uzsver, ka minētie uzdevumi esot aprakstīti pilnībā un punktā attiecībā uz dokumentu par metodoloģisko pieeju 1. kvalitatīvā piešķiršanas kritērijā (piedāvājuma 886.–890. lpp.).
114 Nešķiet, ka kāda acīmredzama kļūda būtu pieļauta, vērtējot piedāvājumu saskaņā ar 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju. Kā to norāda Komisija, piedāvājums tika vērtēts, ņemot vērā 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju. Līdz ar to vērtējums attiecas nevis uz veicamo uzdevumu saturu, bet gan uz to plānošanu. Prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kurš apstrīdētu to, ka piedāvājumā norādītā informācija attiecībā uz veicamo uzdevumu plānošanu ir vispārīga.
115 Otrkārt, prasītāja norāda, ka tā savā piedāvājumā neesot tieši pieņēmusi, ka visi dokumenti tiks nosūtīti vienlaikus. Tāpat tā uzsver, ka iepirkuma procedūras specifikācijās nebija konkretizēts dokumentu iesniegšanas termiņš.
116 Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā iepirkuma procedūras specifikācijās paredzēto (skat. šī sprieduma 112. punktu), prasītāja nevar nopietni apstrīdēt faktu, ka 1. scenārijā ir aprakstīts izstrādājamais vai atjaunojamais saturs un ka 2. scenārijs attiecas uz šī satura tulkošanu. Saikne starp abiem scenārijiem ir acīmredzama un loģiski pamatota ar 2. scenārija prasībām. Līdz ar to ir jāuzskata, ka apsvērumi attiecībā uz saturu saņemšanas brīdi un to tulkošanai nepieciešamo laiku ir jānovērtē saiknes starp 1. un 2. scenāriju kontekstā.
117 Jāsecina, ka, runājot par dokumentu saņemšanas brīdi, prasītājas piedāvājumā nekādi nav nošķirti abi tulkojamā satura veidi (proti, 1. uzdevumā definētie, no vienas puses, un 2. uzdevumā paredzētie, no otras puses).
118 Šajā ziņā Komisija pamatoti norāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, atšķirība starp abiem saturu veidiem neizriet no nezināma novērtēšanas kritērija, bet gan no apraksta iepirkuma procedūras specifikāciju 4.4.1.2. punktā.
119 Attiecībā uz saturu tulkošanai nepieciešamo laiku ir jāsecina, kā to norāda Komisija, ka piegādes termiņš “T0 + 51 darba diena”, kuru prasītāja norāda sava piedāvājuma 2.3. punktā (1040. lpp.), neatbilst 1. scenārijam, kurā prasītājas paredzētais kopējais tulkošanas dienu skaits ir 55, proti, 30 dienas Eiropas līmeņa satura tulkošanai (“WU 4.1”) un 25 dienas dalībvalstu iesniegto saturu tulkošanai (“WU 4.2”) (1032. lpp.).
120 Līdz ar to ir jāsecina, ka Komisija, vērtējot piedāvājumu saskaņā ar 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
121 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, vērtējot piedāvājumu saskaņā ar četriem kvalitatīvajiem piešķiršanas kritērijiem, nav pieļauta neviena acīmredzama kļūda vērtējumā. Līdz ar to šis pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par pamatu attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa un pārskatāmības pienākuma pārkāpumu
122 Tā kā prasība, ciktāl tā attiecas uz 2007. gada 13. jūlija lēmumu, ir pamatota, pamats attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa un pārskatāmības pienākuma pārkāpumu ir jāpārbauda, ciktāl tas attiecas uz 2007. gada 21. maija lēmumu.
Lietas dalībnieku argumenti
123 Prasītāja apgalvo, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums.
124 Vispirms prasītāja norāda, ka tai esot bijusi jāsaņem vērtēšanas komitejas ziņojuma pilna kopija, kā arī izvēlētā pretendenta piedāvājuma kopija, lai tā varētu saprast 2007. gada 21. maija lēmumu. Šajā ziņā tā vērš uzmanību uz to, ka tā esot skaidri lūgusi Komisiju nosūtīt tai šos dokumentus un saņēmusi atteikumu. Pēc tam prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot pareizi izvērtējusi piedāvājumu, noraidot to, pamatojoties uz kļūdainu interpretāciju. Turklāt tā uzskata, ka tā neesot varējusi zināt visus Komisijas piemērotos vērtēšanas kritērijus. Visbeidzot tā apgalvo, ka Komisija esot piemērojusi kritērijus, kuri nebija noteikti iepirkuma procedūras specifikācijās.
125 Komisija apstrīd prasītājas izvirzītos argumentus un lūdz, lai šis pamats tiktu noraidīts.
Vispārējās tiesas vērtējums
126 Kas attiecas uz iebildumiem saistībā ar pārskatāmības pienākuma un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, tie ir jānoraida.
127 Vispirms prasītāja kļūdaini atsaucas uz faktu, ka tai nav nosūtīts vērtēšanas komitejas ziņojums un izvēlētā pretendenta piedāvājuma kopija. Pienākums norādīt pamatojumu, kurš ir noteikts Komisijai, neparedz šo dokumentu nodošanu. Finanšu regulas 100. panta 2. punktā ir paredzēts tikai tas, ka līgumslēdzēja iestāde 15 dienās pēc iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑250/05 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 113. punkts; pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 1996. gada 8. maija spriedumu lietā T‑19/95 Adia interim/Komisija, Recueil, II‑321. lpp., 31. punkts).
128 Pēc tam prasītāja kļūdaini norāda, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums, ar pamatojumu, ka Komisija neesot pareizi pārbaudījusi piedāvājumu un esot to noraidījusi, pamatojoties uz kļūdainu interpretāciju. Šis arguments būtībā ir identisks tam, kuru prasītāja ir izklāstījusi saistībā ar pamatu par iespējamām Komisijas acīmredzamām kļūdām vērtējumā, un tam nav nozīmes šī pamata ietvaros. Prasītāja nevienā tiesvedības stadijā neatsaucas ne uz kāda veida diskrimināciju, kas būtu vērsta pret to. Savukārt Komisija atsaucas uz vairākiem objektīviem iemesliem, kuri pamato tās izvēli nepiešķirt prasītājai līguma slēgšanas tiesības.
129 Turklāt prasītājas arguments, saskaņā ar kuru tā pat nav varējusi zināt visus novērtēšanas kritērijus, ir norādīts vispārēji un neprecīzi. Turklāt no Komisijas 2007. gada 29. maija vēstulei pievienotā novērtējuma ziņojuma izvilkuma izriet, ka prasītājas piedāvājums ir vērtēts, ņemot vērā tikai tos kvalitatīvos piešķiršanas kritērijus, kuri ir minēti iepirkuma procedūras specifikācijās. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.
130 Visbeidzot šī paša iemesla dēļ ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Komisija esot piemērojusi kritērijus, kuri nav noteikti iepirkuma procedūras specifikācijās.
131 Tā kā neviens no prasītājas izvirzītajiem pamatiem nav pamatots, šī prasība, ciktāl tā attiecas uz 2007. gada 21. maija lēmumu neapstiprināt prasītājas iesniegto piedāvājumu attiecībā uz 1. daļu un piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, ir jānoraida.
2. Par prasību par zaudējumu atlīdzību
Lietas dalībnieku argumenti
132 Prasītāja lūdz piespriest Komisijai samaksāt tai atlīdzību EUR 750 000 apmērā par zaudējumiem, kuri tai ir radīti ar 2007. gada 21. maija lēmumu, un EUR 400 000 apmērā par zaudējumiem, kuri tai ir radīti ar 2007. gada 13. jūlija lēmumu. Šajā ziņā tā pamatojas uz EKL 235. pantu un EKL 288. pantu.
133 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka prasītās summas atbilstot priekšrocībām, kuras tā būtu ieguvusi no abiem publiskajiem iepirkumiem gadījumā, ja tai tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Otrkārt, tā apgalvo, ka tā prasības atcelt tiesību aktu ietvaros esot pierādījusi, ka Komisija ir rupji un pietiekami būtiski pārkāpusi augstāka spēka tiesību normu, kas aizsargā privātpersonas.
134 Komisija būtībā lūdz, lai prasība par ārpuslīgumisko atbildību tiktu atzīta par nepieņemamu, un pakārtoti, lai tā tiktu noraidīta kā acīmredzami nepamatota.
Vispārējās tiesas vērtējums
135 Sākumā ir jāprecizē, kāds ir prasītājas apgalvoto zaudējumu apmērs tās iesniegtajos dokumentos. Vispirms prasītāja kā pirmo zaudējumu prasījumu norāda pamatlīgumu slēgšanas tiesību zaudējumu. Pēc tam tā prasības pieteikuma 99. punktā atsaucas uz Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. marta spriedumā lietā T‑160/03 AFCon Management Consultants u.c./Komisija (Krājums, II‑981. lpp., 102. punkts) ietvertajiem apsvērumiem attiecībā uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri atbilst izmaksām, kas ir saistītas ar dalību konkursa procedūrā. Tomēr savas replikas 52. punktā tā nepārprotami apgalvoja, ka neprasīs nekādu zaudējumu atlīdzību par izmaksām, kas ir saistītas ar dalību konkursa procedūrā.
136 Tātad ir jāuzskata, ka vienīgais zaudējumu prasījums, uz kuru atsaucas prasītāja un kura atlīdzību tā prasa, ir pamatlīgumu slēgšanas tiesību zaudējums.
137 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības par tās iestāžu prettiesisku rīcību iestāšanās EKL 288. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, ir nodarīti faktiski zaudējumi un pastāv cēloņsakarība starp konkrēto rīcību un norādīto kaitējumu (Pirmās instances tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑175/94 International Procurement Services/Komisija, Recueil, II‑729. lpp., 44. punkts; 1996. gada 16. oktobra spriedums lietā T‑336/94 Efisol/Komisija, Recueil, II‑1343. lpp., 30. punkts, un 1997. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑267/94 Oleifici Italiani/Komisija, Recueil, II‑1239. lpp., 20. punkts). Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, prasība ir jānoraida kopumā, nepastāvot vajadzībai pārbaudīt citu nosacījumu izpildi (šajā ziņā skat. Tiesas 1994. gada 15. septembra spriedumu lietā C‑146/91 KYDEP/Padome un Komisija, Recueil, I‑4199. lpp., 81. punkts).
138 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi, lai iestātos Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība.
139 Pirmkārt, attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar zaudējumiem, kuri, iespējams, ir radušies 2007. gada 21. maija lēmuma dēļ, no apsvērumiem attiecībā uz prasību atcelt tiesību aktu izriet, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par Komisijas prettiesisku rīcību. Visi argumenti, kurus prasītāja ir minējusi, lai pierādītu 2007. gada 21. maija lēmuma prettiesiskumu, ir pārbaudīti un noraidīti.
140 Tomēr no iepriekš minētās judikatūras (skat. šī sprieduma 137. punktu) izriet, ka, ja nav viena no nosacījumiem, kas ļauj atsaukties uz Kopienas ārpuslīgumisko atbildību, ar to pietiek, lai secinātu, ka minētā atbildība nepastāv.
141 No tā izriet, ka prasība par zaudējumu atlīdzību sakarā ar zaudējumiem, kuri, iespējams, ir radušies 2007. gada 21. maija lēmuma dēļ, ir jānoraida kā nepamatota un jautājums par tās pieņemamību nav jāizskata.
142 Otrkārt, ir jāpārbauda prasība par zaudējumu atlīdzību, kura ir pamatota ar Komisijas ārpuslīgumisko atbildību pēc 2007. gada 13. jūlija lēmuma pieņemšanas.
143 Šajā ziņā ir jāsecina, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar tiem pašiem pamatiem, kuri ir izvirzīti prasības atcelt 2007. gada 13. jūlija lēmumu pamatojumam. Pārbaudot šo prasību, jau tika minēts, ka 2007. gada 13. jūlija lēmumā nav norādīts pamatojums un šī iemesla dēļ tas ir jāatceļ.
144 Tomēr ir jāsecina, ka pat, ja Komisija nav pietiekami pamatojusi 2007. gada 13. jūlija lēmumu, tas tomēr nenozīmē, ka līguma piešķiršana izvēlētajam pretendentam būtu kļūda vai ka pastāvētu cēloņsakarība starp šo faktu un prasītājas norādītajiem zaudējumiem (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 25. februāra spriedumu lietā T‑4/01 Renco/Padome, Recueil, II‑171. lpp., 89. punkts). Nekas neļauj uzskatīt, ka Komisija būtu piešķīrusi attiecīgā līguma slēgšanas tiesības prasītājai, ja 2007. gada 13. jūlija lēmums būtu bijis pietiekami pamatots.
145 No tā izriet, ka prasība par zaudējumu atlīdzību sakarā ar zaudējumiem, kuri, iespējams, ir radušies 2007. gada 13. jūlija lēmuma dēļ, ciktāl tā ir pamatota ar pamatojuma trūkumu šajā pašā lēmumā, ir jānoraida kā nepamatota un jautājums par tās pieņemamību nav jāizskata.
146 Ciktāl šī pati prasība ir pamatota ar citiem pamatiem, kuri prasības atcelt tiesību aktu ietvaros nav pārbaudīti, tā ir priekšlaicīga un šī iemesla dēļ ir jānoraida (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1995. gada 18. maija spriedumu lietā T‑478/93 Wafer Zoo/Komisija, Recueil, II‑1479. lpp., 49. un 50. punkts, un 1999. gada 15. decembra spriedumu lietā T‑300/97 Latino/Komisija, Recueil FP, I‑A‑259. un II‑1263. lpp., 95. un 101. punkts). 2007. gada 13. jūlija lēmuma pamatojuma trūkuma dēļ Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt, vai tas, kā to apgalvo prasītāja, ir acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma vai pārskatāmības pienākuma pārkāpuma rezultāts. Prasību atcelt tiesību aktu, kura ir balstīta uz šiem pamatiem, vajadzības gadījumā var pārbaudīt tikai, ņemot vērā tā lēmuma pamatojumu, ar kuru tiks aizstāts Vispārējās tiesas atceltais 2007. gada 13. jūlija lēmums.
147 No tā izriet, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida kopumā.
148 Nepastāvot nepieciešamībai lemt par Komisijas celto iebildi par nepieļaujamību attiecībā uz finanšu audita ziņojumu, kuru tiesas sēdes laikā iesniedza prasītāja, un par šī dokumenta, kā arī Komisijas prasītājai nosūtītās vēstules un dokumenta, kurā ietverts cits uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, kurus tāpat ir iesniegusi prasītāja, atbilstību, ir jāsecina, ka no iepriekš minētā izriet, ka šiem dokumentiem nav nekādas nozīmes tiesvedības iznākumā. Līdz ar to šajā spriedumā Vispārējā tiesa minētos dokumentus nav ņēmusi vērā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1998. gada 29. oktobra spriedumu lietā T‑13/96 TEAM/Komisija, Recueil, II‑4073. lpp., 79. punkts).
Par tiesāšanās izdevumiem
149 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
150 Tā kā prasība tika daļēji apmierināta, Vispārējā tiesa, taisnīgi izvērtējot lietas apstākļus, nolemj, ka prasītāja sedz 50 % savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina 50 % Komisijas tiesāšanās izdevumu, Komisija sedz 50 % savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina 50 % prasītājas tiesāšanās izdevumu.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) atcelt Komisijas 2007. gada 13. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīts Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE piedāvājums, kas tika iesniegts, atbildot uz paziņojuma par atklātu konkursu ENTR/05/078 2. daļu (Infrastruktūras pārvaldība) par portāla “Tava Eiropa” vadību un uzturēšanu, un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam pretendentam;
2) prasību atcelt tiesību aktu pārējā daļā noraidīt;
3) prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt;
4) Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis sedz 50 % savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina 50 % Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumu, Eiropas Komisija sedz 50 % savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina 50 % Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis tiesāšanās izdevumu.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 9. septembrī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Atbilstošās tiesību normas
1. Finanšu regula un izpildes noteikumi
2. Paziņojums par paredzamo publisko iepirkumu un iepirkuma procedūras specifikācijas
Tiesvedības priekšvēsture
1. Par 1. daļu
2. Par 2. daļu
Process un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
1. Par prasību atcelt tiesību aktu
Par pamatu attiecībā uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Vispārējās tiesas vērtējums
– Par 2007. gada 21. maija lēmuma un 2007. gada 29. maija vēstules (1. daļa) pamatojumu
– Par 2007. gada 13. jūlija lēmumā un 2007. gada 16. jūlija vēstulē ietverto pamatojumu (2. daļa)
Par pamatu attiecībā uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā (1. daļa)
Par 1. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “Laba veicamā darba sapratne un uzdevumu veikšanai piedāvātās metodoloģijas piemērotība”
Par 2. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “PMQP projekta kvalitāte un vispusība, īpaši piedāvātās procedūras “kvalitātes nodrošināšanas” un “kvalitātes kontroles” jomā”
Par 3. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “Visu 1. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte”
Par 4. kvalitatīvo piešķiršanas kritēriju ar nosaukumu “Visu 2. scenārija uzdevumu veikšanai piedāvātās projekta plānošanas un piedāvāto resursu izlietošanas kvalitāte”
Par pamatu attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa un pārskatāmības pienākuma pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Vispārējās tiesas vērtējums
2. Par prasību par zaudējumu atlīdzību
Lietas dalībnieku argumenti
Vispārējās tiesas vērtējums
Par tiesāšanās izdevumiem