CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 29. septembrī

Lieta F‑9/07

Pilar Angé Serrano

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Pāreja uz citu kategoriju atbilstoši agrākajiem Civildienesta noteikumiem – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē 2004. gada 1. maijā – Eiropas Parlamenta Prezidija 2006. gada 13. februāra lēmums – Pārklasificēšana, pamatojoties uz to ierēdņu algu, kas saņem kompensācijas pabalstu – Piemērojamais reizināšanas koeficients – Paaugstināšanas amatā punktu zaudēšana – Prasība par kaitējuma atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru Angé Serrano lūdz atcelt Parlamenta 2006. gada 20. marta lēmumu, ar kuru no 2004. gada 1. maija viņa tika pārklasificēta B*6 pakāpes 8. līmenī, kā arī piespriest Parlamentam samaksāt viņai zaudējumu atlīdzību, atlīdzinot viņai nodarīto mantisko un morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Res judicata spēks – Piemērojamība

2.      Ierēdņi – Karjera – Jaunas struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība

(LESD 336. pants; Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 10. pants; Padomes Regula Nr. 723/2004)

3.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Piemērojamība – Robežas

1.      Lai nodrošinātu gan tiesību un tiesisko attiecību stabilitāti, gan arī pareizu tiesvedību, ir svarīgi, lai tiesu nolēmumi, kas ir kļuvuši galīgi pēc tam, kad ir izsmelti visi pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai pēc tam, kad beidzies šādu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanai paredzētais termiņš, vairs nevarētu tikt apstrīdēti.

Sprieduma res judicata spēks var būt šķērslis prasības pieņemamībai, ja prasība, par kuru ir pasludināts attiecīgais spriedums, ir bijusi starp tām pašām pusēm, tai ir bijis tas pats priekšmets un tai bijis tas pats pamats. Tomēr res judicata spēks ir saistīts tikai ar faktiskiem un tiesību jautājumiem, kas patiešām vai obligāti bija jāizskata attiecīgajā tiesas nolēmumā.

(skat. 41.–43. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1991. gada 19. februāris, C‑281/89 Itālija/Komisija, 14. punkts; 2003. gada 30. septembris, C‑224/01 Köbler, 38. punkts; 1996. gada 28. novembris, C‑277/95 P Lenz/Komisija, 50. punkts; 2006. gada 16. marts, C‑234/04 Kapferer, 20. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 25. jūnijs, T‑66/01 Imperial Chemical Industries/Komisija, 196. un 197. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Ierēdņi, kuri saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem ir nokārtojuši iekšējo konkursu par pāreju uz citu kategoriju, nav tādā pašā juridiskā un faktiskā situācijā kā ierēdņi, kas šādu konkursu nav nokārtojuši. Saskaņā ar Civildienesta noteikumiem pirmie ir ieguvuši labākas karjeras izaugsmes iespējas nekā otrie, un tas ir ticis ņemts vērā Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumos.

Tātad, tā kā likumdevējs, pieņemot jaunos Civildienesta noteikumus, ir pārveidojis visu līdz tam brīdim spēkā esošo karjeras sistēmu, tam nevar prasīt atkārtot agrākajiem Civildienesta noteikumiem pilnīgi identisku pakāpju hierarhiju, neietekmējot tā iespējas izdarīt Civildienesta noteikumu grozījumus. Šajā kontekstā hierarhijas līmeņu pirms un pēc Civildienesta noteikumu reformas salīdzinājums nav pats par sevi noteicošs, lai novērtētu jauno Civildienesta noteikumu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam.

Jaunajos Civildienesta noteikumos ir nošķirta to ierēdņu karjera, kas saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem ir dažādās hierarhijas pakāpēs, un tiem, kuri ir nokārtojuši konkursu par pāreju uz citu kategoriju, ir nodrošinātas citādas karjeras iespējas nekā ierēdņiem, kuri šādu konkursu nav nokārtojuši. Īpaši pārejas noteikumos un it sevišķi Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 1. un 2. punktā, pamatojoties uz noteikumu par karjeras izaugsmes bloķēšanu un noteikumu par paaugstināšanas amatā likmju noteikšanu dažādām pakāpēm, labākas karjeras izaugsmes iespējas ir nodrošinātas ierēdņiem, kuriem saskaņā ar agrākajiem Civildienesta noteikumiem ir augstākas pakāpes, tātad tiem, kuri ir ieguvuši augstāku pakāpi pēc konkursa par pāreju uz citu kategoriju nokārtošanas.

(skat. 64., 66. un 67. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 18. septembris, T‑47/05 Angé Serrano, 145.–147. punkts.

3.      Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kā arī labas pārvaldības princips nozīmē, ka kompetentā iestāde, kad tā lemj par ierēdņa situāciju, ņem vērā visus apstākļus, kas var ietekmēt tās lēmumu, un šādi ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses.

Šis pienākums ņemt vērā ierēdņa intereses nekādā gadījumā nevar liegt administrācijai vērsties pret piemērojamajām tiesību normām. It īpaši tas nevar likt administrācijai piešķirt Savienības tiesību normai iedarbību, kas būtu pretēja skaidrajam un precīzajam šīs normas tekstam. Tādējādi prasītājs nevar norādīt uz pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, lai saņemtu priekšrocības, ko viņam neļauj piešķirt Civildienesta noteikumi.

(skat. 88. un 89. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, 99. un 100. punkts un tajos minētā judikatūra.