TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2010. gada 11. martā (*)
Jurisdikcija un spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās – Regula (EK) Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un b) apakšpunkta otrais ievilkums – Pakalpojumu sniegšana – Tirdzniecības pārstāvja līgums – Līguma izpilde vairākās dalībvalstīs
Lieta C‑19/09
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 68. un 234. pantam, ko Oberlandesgericht Wien (Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2008. gada 23. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 12. janvārī, tiesvedībā
Wood Floor Solutions Andreas Domberger GmbH
pret
Silva Trade SA.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], J. Malenovskis [J. Malenovský], T. fon Danvics [T. von Danwitz] un D. Švābi [D. Šváby],
ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],
sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 29. oktobra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Wood Floor Solutions Andreas Domberger GmbH vārdā – J. Cēetners [J. Zehetner], Rechtsanwalt,
– Silva Trade SA vārdā – K. U. Janovskijs [K. U. Janovsky] un T. Berends [T. Berend], Rechtsanwälte,
– Vācijas valdības vārdā – M. Lumma [M. Lumma] un J. Kempere [J. Kemper], pārstāvji,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Osovskis [S. Ossowski], pārstāvis, kam palīdz A. Henšovs [A. Henshaw], barrister,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – A. M. Rušo‑Žoē [A.‑M. Rouchaud‑Joët] un S. Grīnheida [S. Grünheid], pārstāves,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2010. gada 12. janvāra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt īpašās jurisdikcijas normu, kas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līgumiem ir paredzēta Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “regula”) 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā.
2 Šis līgums tika iesniegts prāvā starp Wood Floor Solutions Andreas Domberger GmbH (turpmāk tekstā – “Wood Floor”), kas ir reģistrēta Amštetenē [Amstetten] (Austrija), un Silva Trade SA (turpmāk tekstā – “Silva Trade”), kas ir reģistrēta Vaserbilligā [Wasserbillig] (Luksemburga), par kompensācijas prasību sakarā ar vairākās dalībvalstīs izpildīta tirdzniecības pārstāvja līguma laušanu.
Atbilstošās tiesību normas
3 Regulas preambulas pirmajā apsvērumā ir noteikts:
“Kopiena ir noteikusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Kopienai, cita starpā, būtu jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu sadarbību civillietās, kas vajadzīga pareizai iekšējā tirgus darbībai.”
4 Regulas preambulas otrajā apsvērumā ir noteikts:
“Dažas atšķirības to valstu tiesību aktu starpā, kas reglamentē jurisdikciju un spriedumu atzīšanu, kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Būtiski ir noteikumi par tiesību aktu pretrunām [kolīziju normu par jurisdikciju] civillietās un komerclietās apvienošanai un formalitāšu ātras un vienkāršas spriedumu atzīšanas un izpildes vienkāršošanai dalībvalstīs, kurām ir saistoša šī regula.”
5 Regulas preambulas vienpadsmitajā apsvērumā ir noteikts, ka “jurisdikcijas normām jābūt ļoti skaidri nosakāmām [paredzamām], un tām jābalstās uz principu, ka jurisdikcijas pamatā parasti ir atbildētāja domicils un jurisdikcijai vienmēr ir jābūt pieejamai ar šādu pamatojumu, izņemot dažās skaidri noteiktās situācijās, kurās tiesas prāvas priekšmets vai pušu autonomija garantē citu sasaistes faktoru”.
6 Regulā paredzētās normas par jurisdikciju ir iekļautas tās II nodaļā, ko veido 2.–31. pants.
7 Regulas 2. panta 1. punktā, kas ietilpst regulas II nodaļas 1. iedaļā ar nosaukumu “Vispārīgie noteikumi”, ir noteikts:
“Saskaņā ar šo regulu personas, kuru domicils ir kādā dalībvalstī, neatkarīgi no viņu pilsonības var iesūdzēt attiecīgās dalībvalsts tiesā.”
8 Regulas 3. panta 1. punktā, kas ietilpst tajā pašā 1. iedaļā, ir noteikts:
“Personas, kuru domicils ir kādā no dalībvalstīm, var iesūdzēt citas dalībvalsts tiesā, vienīgi izmantojot šīs nodaļas 2. līdz 7. iedaļā noteiktās normas.”
9 Saskaņā ar regulas 5. pantu, kas ietilpst regulas II nodaļas 2. iedaļā ar nosaukumu “Īpašā jurisdikcija”:
“Personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:
1) a) lietās, kas attiecas uz līgumiem, attiecīgās saistības izpildes vietas tiesā;
b) šajā noteikumā un ja vien nav citāda vienošanās, attiecīgās saistības izpildes vieta ir:
– preču tirgošanas gadījumā, vieta kādā dalībvalstī, kurā saskaņā ar līgumu preces piegādāja vai tās būtu bijis jāpiegādā,
– pakalpojumu sniegšanas gadījumā, vieta kādā dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz;
c) ja nepiemēro b) apakšpunktu, tad piemēro a) apakšpunktu;
[..].”
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
10 No lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu izriet, ka 2007. gada 21. augustā Wood Floor iesūdzēja Silva TradeLandesgericht Sankt Pölten (Austrija) [Sanktpeltenes apgabaltiesā], lai panāktu, ka no tās par tirdzniecības pārstāvja [komercaģenta] līguma laušanu tiktu piedzīta zaudējumu atlīdzība par līguma laušanu EUR 27 864,65 apmērā un kompensācija EUR 83 593,95 apmērā.
11 Lai pamatotu izraudzītās tiesas jurisdikciju, Wood Floor pamatojās uz regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un apgalvoja, ka savu darbību veikusi tikai dibināšanas vietā, proti, Amštetenē, tātad vēršanās pie klientiem un klientu iegūšana ir notikusi Austrijā.
12 Silva Trade apstrīdēja izraudzītās tiesas jurisdikciju, apgalvodama, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas Wood Floor apgrozījuma veido darījumi citās valstīs, nevis Austrijā un ka regulas 5. panta 1. punktā šādam gadījumam nav paredzēts skaidrs noteikums. Kā norāda Silva Trade, ja nav iespējams noteikt prasības pamatā esošās saistības izpildes vietu tāpēc, ka šī saistība ir ģeogrāfiski neierobežota, minētais 5. panta 1. punkts nav piemērojams un jurisdikcija ir jānosaka, pamatojoties uz minētās regulas 2. pantu.
13 Landesgericht Sankt Pölten noraidīja iebildi par jurisdikcijas neesamību un uzskatīja, ka, pirmkārt, tirdzniecības pārstāvju līgumi ietilpst “pakalpojumu sniegšanas” jēdzienā regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē un, otrkārt, pamatojoties uz Austrijas judikatūru, gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās valstīs, par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskata pakalpojuma sniedzēja galveno darbības vietu.
14 Silva Trade iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Wien [Vīnes Augstākajā tiesā], kurā tā apgalvoja, ka minētā Austrijas judikatūra attiecas vienīgi uz gadījumu, kad dažādās piegādes vietas atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī. Tā uzskata – ja dažādās piegādes vietas atrodas vairākās dalībvalstīs, katrai tiesai ir jurisdikcija tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas ir jāizpilda attiecīgās tiesas apgabalā. Pieteicējs, kas visus savus prasījumus vēlas izvirzīt vienā tiesā, kā tas ir šajā gadījumā, prasību var celt tikai saskaņā ar regulas 2. pantu, tādējādi šajā lietā Austrijas tiesām nav jurisdikcijas.
15 Kā norāda iesniedzējtiesa, kuras nodoms ir apstiprināt pirmās instances nolēmumu, 2007. gada 3. maija spriedumā lietā C‑386/05 Color Drack (Krājums, I‑3699. lpp.) izklāstītie principi der arī tad, ja dažādās pakalpojumu izpildes vietas atrodas vairākās dalībvalstīs, un “izpildes vieta” regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē ir jānosaka atbilstoši galvenajai piegādes vietai vai pakalpojuma sniedzēja galvenajai darbības vietai.
16 Šajā sakarā iesniedzējtiesa norāda, ka šajā lietā tirdzniecības pārstāvis savu darbību lielākoties ir veicis no Amštetenes un ka tādēļ tā ir vieta, kurā atrodas viņa pakalpojumu galvenā sniegšanas vieta, kas ir noteikta atbilstoši pavadītajam laikam un veikto darbību nozīmei.
17 Tomēr iesniedzējtiesa vispirms uzsver, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Color Drack Tiesa ir precizējusi, ka tajā lietā sniegtās atbildes attiecas tikai uz gadījumu, kad ir vairākas piegādes vietas vienā dalībvalstī, un neierobežo atbildi, kas būtu sniedzama gadījumā, ja būtu vairākas piegādes vietas vairākās dalībvalstīs.
18 Iesniedzējtiesa turpinājumā jautā, kā noteikt pakalpojumu sniegšanas vietu un, ja nav iespējams noteikt vienu pakalpojuma sniegšanas vietu, vai pieteicējs par visiem saviem prasījumiem var pēc savas izvēles vērsties jebkurā tiesā, kuras apgabalā ir sniegts pakalpojums.
19 Visbeidzot iesniedzējtiesa jautā, vai regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams tad, ja Tiesa nospriež, ka šīs regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums nav piemērojams gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs.
20 Šādos apstākļos Oberlandesgericht Wien nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) a) Vai regulas [..] 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums, ja ir noslēgts pakalpojumu sniegšanas līgums, ir piemērojams arī tad, ja pakalpojumus saskaņā ar līgumu sniedz vairākās dalībvalstīs?
Ja uz šo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde:
b) vai iepriekš minētais noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka raksturīgā saistības izpildes vieta ir jānosaka pēc tās vietas, kurā (vērtējumā ņemot vērā šajā vietā pavadīto laiku un attiecīgās darbības nozīmi) atrodas pakalpojumu sniedzēja galvenā darbības vieta?
c) ja galveno darbības vietu nav iespējams konstatēt, vai iepriekš minētais noteikums ir jāinterpretē tādējādi, ka prasību attiecībā uz visām no līguma izrietošajām prasījuma tiesībām pēc pieteicēja izvēles var iesniegt jebkurā pakalpojumu sniegšanas vietā Kopienas teritorijā?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:
vai regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu arī tad var piemērot attiecībā uz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojumus saskaņā ar līgumu sniedz vairākās dalībvalstīs?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmā jautājuma a) daļu
21 Ar pirmā jautājuma a) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, vai regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir piemērojams tad, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs.
22 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Color Drack Tiesa ir uzskatījusi, ka regulas 5. panta 1. punktā paredzētā norma par īpašo jurisdikciju lietās, kas saistītas ar līgumiem, kura papildina jurisdikcijas normu, kas ir balstīta uz principu, ka jurisdikcija ir atbildētāja domicila tiesai, atbilst tuvumā esamības mērķim un to pamato ciešas sasaistes saikne starp līgumu un tiesu, kam tas ir jāizskata (iepriekš minētais spriedums lietā Color Drack, 22. punkts; 2009. gada 9. jūlija spriedums lietā C‑204/08 Rehder, Krājums, I‑0000. lpp., 32. punkts, un 2010. gada 25. februāra spriedums lietā C‑381/08 Car Trim, Krājums, I‑0000. lpp., 48. punkts).
23 Tiesa ir arī norādījusi, ka attiecībā uz tādu saistību izpildes vietu, kas izriet no preču tirdzniecības līgumiem, regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā šis sasaistes kritērijs ir definēts kā autonoms kritērijs, lai pastiprinātu mērķi vienādot noteikumus par jurisdikciju un paredzamību. Tādējādi šādos gadījumos preču piegādes vieta ir paredzēta kā autonoms sasaistes kritērijs, kuru ir paredzēts piemērot visām prasībām, kas ir balstītas uz vienu un to pašu preču pirkuma un pārdevuma līgumu (iepriekš minētie spriedumi lietā Color Drack, 24. un 26. punkts; lietā Rehder, 33. punkts, kā arī lietā Car Trim, 49. un 50. punkts).
24 Ņemot vērā tuvumā esamības un paredzamības mērķi, Tiesa ir atzinusi, ka regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētais noteikums ir piemērojams arī tad, ja pastāv vairākas preču piegādes vietas vienā un tajā pašā dalībvalstī, ņemot vērā, ka tikai vienas tiesas kompetencē ir izskatīt visas prasības, kas ir pamatotas ar līgumu (iepriekš minētie spriedumi lietā Color Drack, 36. un 38. punkts, kā arī lietā Rehder, 34. punkts).
25 Otrkārt, jāatgādina, ka Tiesa turpmāk ir nospriedusi, ka apsvērumi, uz kuriem tā ir pamatojusies, lai izdarītu iepriekš minētajā spriedumā lietā Color Drack izklāstīto interpretāciju, ir piemērojami arī attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līgumiem, tostarp gadījumā, kad šī piegāde nav veikta tikai vienā dalībvalstī (iepriekš minētais spriedums lietā Rehder, 36. punkts).
26 Regulā paredzētajiem noteikumiem par īpašo jurisdikciju preču pirkuma un pārdevuma un pakalpojumu sniegšanas līgumu jomā ir viens un tas pats avots, viens un tas pats mērķis un tiem ir viena un tā pati vieta šīs regulas izveidotajā sistēmā (iepriekš minētais spriedums lietā Rehder, 36. punkts).
27 Tuvumā esamības un paredzamības mērķi, kurus ir paredzēts sasniegt, jurisdikciju koncentrējot uz pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar attiecīgo līgumu un nosakot vienotu jurisdikciju visām pretenzijām, kas pamatotas ar šo līgumu, nevar aplūkot atšķirīgi gadījumā, kad pastāv vairākas attiecīgo pakalpojumu sniegšanas vietas dažādās dalībvalstīs (iepriekš minētais spriedums lietā Rehder, 37. punkts).
28 Papildus tam, ka šāda diferenciācija nav pamatota ar regulas noteikumiem, tā ir pretrunā arī regulas pieņemšanas mērķim, kas, apvienojot kolīzijas normas par jurisdikciju civillietās un komerclietās, sekmē brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību, kā arī iekšējā tirgus pienācīgu darbību Kopienā, kā tas izriet no regulas preambulas pirmā un otrā apsvēruma (iepriekš minētais spriedums lietā Rehder, 37. punkts).
29 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmā jautājuma a) daļu jāatbild, ka regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka šis noteikums ir piemērojams gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs.
Par pirmā jautājuma b) daļu
30 Ar pirmā jautājuma b) daļu iesniedzējtiesa būtībā jautā Tiesai, pēc kādiem kritērijiem ir jānosaka raksturīgā saistību izpildes vieta un līdz ar to tiesa, kas ir kompetenta izskatīt visus prasījumus, kuri izriet no līguma, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs saskaņā ar regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu. Ņemot vērā pamata lietas faktiskos apstākļus, šis jautājums ir jāsaprot šādi – pēc kādiem kritērijiem jānosaka šī vieta tirdzniecības pārstāvja līguma gadījumā.
31 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Color Drack Tiesa ir nospriedusi, ka, lai regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto īpašās jurisdikcijas normu līgumattiecību jomā piemērotu preču tirdzniecībai, par izpildes vietu vairāku preču piegādes vietu gadījumā principā ir jāuzskata vieta, kurai ir visciešākā sasaistes saikne starp līgumu un kompetento tiesu, un šī visciešākā sasaistes saikne parasti ir galvenajā piegādes vietā (iepriekš minētais spriedums lietā Color Drack, 40. punkts).
32 Pašreizējā sprieduma 25.–28. punktā minēto iemeslu dēļ šāds risinājums mutatis mutandis ir piemērojams regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma gadījumā.
33 Līdz ar to, lai regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto īpašās jurisdikcijas normu līgumattiecību jomā piemērotu pakalpojumu sniegšanai, par izpildes vietu vairāku pakalpojumu sniegšanas vietu gadījumā principā ir jāuzskata vieta, kura nodrošina visciešāko sasaistes saikni starp līgumu un kompetento tiesu, un šī visciešākā sasaistes saikne parasti ir galvenajā pakalpojumu sniegšanas vietā.
34 Otrkārt, jāprecizē, ka saskaņā ar tirdzniecības pārstāvja līgumu tieši tirdzniecības pārstāvis ir tas, kurš izpilda šim līgumam raksturīgo piegādi un kurš sniedz pakalpojumu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē.
35 Saskaņā ar Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 17. lpp.) 1. panta 2. punktu tirdzniecības pārstāvim ir pilnvaras apspriest preču pirkšanu vai pārdošanu pilnvarotāja vārdā un vajadzības gadījumā slēgt šādus darījumus pilnvarotāja vārdā. Turklāt šīs direktīvas 3. pantā ir noteikts, ka tirdzniecības pārstāvim ir šādi pienākumi – “attiecīgi darboties, lai apspriestu un, ja iespējams, noslēgtu darījumu, kurš viņam uzticēts[,] paziņot pilnvarotājam visu vajadzīgo informāciju, kas viņam pieejama [un] ievērot argumentētus rīkojumus, ko dod pilnvarotājs”.
36 Tāpēc, lai piemērotu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto īpašās jurisdikcijas normu līgumattiecību jomā, vairāku pārstāvja pakalpojumu sniegšanas vietu gadījumā par “izpildes vietu” principā jāuzskata pārstāvja galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta.
37 Treškārt, jānorāda, pēc kādiem kritērijiem ir jānosaka galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta, ja šie pakalpojumi tiek sniegti dažādās dalībvalstīs.
38 Ņemot vērā paredzamības mērķi, ko likumdevējs ir noteicis regulas preambulas vienpadsmitajā apsvērumā, un ņemot vērā regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma formulējumu, saskaņā ar kuru noteicoša ir vieta kādā dalībvalstī, kurā “saskaņā ar līgumu” pakalpojumus sniedza vai tie būtu bijuši jāsniedz, galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta ir jāizsecina, cik vien iespējams, no paša līguma noteikumiem. Tātad tirdzniecības pārstāvja līguma gadījumā, pamatojoties uz šo līgumu, jāidentificē vieta, kurā pārstāvim pilnvarotāja vārdā galvenokārt ir jāveic savs darbs, kurā it īpaši ietilpst viņam uzticēto darījumu sagatavošana, apspriešana un, vajadzības gadījumā, noslēgšana.
39 Galvenās pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana atbilstoši līgumā paustajai pušu izvēlei atbilst tuvuma mērķim tāpēc, ka šai vietai būtībā ir saikne ar prāvas priekšmetu.
40 Ja līguma noteikumi neļauj konstatēt galveno pakalpojumu sniegšanas vietu vai nu tāpēc, ka tajos paredzētas vairākas piegādes vietas, vai arī tāpēc, ka tajos nav skaidri paredzēta neviena konkrēta piegādes vieta, bet pārstāvis šādus pakalpojumus jau ir sniedzis, tad pakārtoti ir jāņem vērā vieta, kurā viņš galvenokārt veicis savas līguma izpildes darbības ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniegšana tādā vietā nav pretrunā līguma noteikumos paustajai pušu gribai. Šajā nolūkā var ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus, it īpaši šajās vietās pavadīto laiku un tajās veikto darbību nozīmi. Izraudzītajai valsts tiesai ir jānosaka, vai tai ir jurisdikcija, ņemot vērā pierādījumus, kas tai ir iesniegti (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Color Drack, 41. punkts).
41 Ceturtkārt, ja galveno pakalpojumu sniegšanas vietu nav iespējams noteikt ne pēc paša līguma noteikumiem, ne pēc tā faktiskās izpildes, šī vieta ir jānosaka citā veidā, kas vienlaicīgi atbilstu paredzamības un tuvuma mērķiem, ko izvirzījis likumdevējs.
42 Šajā nolūkā regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma piemērošanas vajadzībām par tirdzniecības pārstāvja galveno pakalpojumu sniegšanas vietu ir jāuzskata šī pārstāvja domicila vieta. Šāda vieta vienmēr ir skaidri nosakāma, tādēļ tā ir paredzama. Turklāt tai ir tuvuma saikne ar prāvu tāpēc, ka pārstāvis tajā visticamāk sniegs nebūt ne nenozīmīgu daļu savu pakalpojumu.
43 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmā jautājuma b) daļu ir jāatbild, ka regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs, jurisdikcija izskatīt visas no līguma izrietošās prasības ir tai tiesai, kuras apgabalā atrodas galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta. Tirdzniecības pārstāvja līguma gadījumā tā ir pārstāvja galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta, kura izriet no līguma noteikumiem, bet, ja šādu noteikumu nav, kura izriet no līguma faktiskās izpildes un, ja vietu nav iespējams šādi noteikt, tā ir pārstāvja domicila vieta.
Par pirmā jautājuma c) daļu un otro jautājumu
44 Ņemot vērā atbildes uz pirmā jautājuma a) un b) daļu, atbilde vairs nav jāsniedz nedz uz pirmā jautājuma c) daļu, nedz uz otro jautājumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
45 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka šis noteikums ir piemērojams gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs;
2) Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti vairākās dalībvalstīs, jurisdikcija izskatīt visas no līguma izrietošās prasības ir tai tiesai, kuras apgabalā atrodas galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta. Tirdzniecības pārstāvja līguma gadījumā tā ir pārstāvja galvenā pakalpojumu sniegšanas vieta, kura izriet no līguma noteikumiem, bet, ja šādu noteikumu nav, kura izriet no līguma faktiskās izpildes un, ja vietu nav iespējams šādi noteikt, tā ir pārstāvja domicila vieta.
[Paraksti]