Language of document : ECLI:EU:T:2014:59

Lieta T‑27/10

AC-Treuhand AG

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Alvas savienojumu un ESBO/esteru termisko stabilizatoru tirgi – Lēmums, ar kuru konstatēti divi EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumi – Konsultāciju uzņēmums, kurš nedarbojas attiecīgajos tirgos – Naudas sodi – Lūgums atcelt tiesību aktu – Uzņēmuma jēdziens – Likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma princips – Pārkāpuma ilgums – Noilgums – Administratīvā procesa ilgums – Saprātīgs termiņš – Tiesības uz aizstāvību – Novēlota informēšana par izmeklēšanas procedūru – Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma – Soda noteikšana par diviem pārkāpumiem vienā lēmumā – Vienota pārkāpuma jēdziens – Prasība grozīt lēmumu – Naudas sodu apmērs – Pārkāpumu ilgums – Administratīvā procesa ilgums – 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Pārdošanas apjoms – Simbolisks naudas sods – Neierobežota kompetence

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 6. februāra spriedums

1.      Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma atzīšana par vainojamu – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta konsultanta uzņēmuma, kas aktīvi nedarbojas attiecīgajā tirgū, bet aktīvi un ar nodomu dod ieguldījumu aizliegtajā vienošanās, līdzatbildība – EKL 81. panta, kā arī likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma principa pārkāpums – Neesamība

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas izraudzīto pierādījumu nepieciešamā precizitātes pakāpe – Netiešu pierādījumu kopums – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu vai ilgumu, pierādīšanas pienākums

(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Saprātīga termiņa ievērošana  – Komisijas pienākums brīdināt uzņēmumus, uz kuriem attiecas izmeklēšana, par izmeklēšanas pasākumu vai apsūdzību iespējamību pirms jebkāda paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas – Neesamība

(EKL 81. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 1/2003)

4.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pienākumi  – Saprātīga termiņa ievērošana  – Pārkāpumu konstatējošā lēmuma atcelšana procesa pārmērīgā ilguma dēļ – Nosacījums – Attiecīgo uzņēmumu tiesību uz aizstāvību aizskārums – Procesa pārmērīgā ilguma ietekme uz Komisijas lēmuma saturu – Neesamība

(EKL 81. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 1/2003)

5.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Kritēriji – Vienots mērķis un kopējs plāns – Papildinošas saiknes starp nolīgumiem

(EKL 81. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Atbilstošās tiesību normas – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Vispārējās tiesas neierobežota kompetence

(LESD 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un 31. pants; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 9.–13., 36. un 37. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 43.–46. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 55.–64., 75., 88.–92., 124., 135., 147.–151., 159. un 162. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 170.–178. un 184.–191. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 203.–211., 215.–220. un 277.–283. punktu)

5.      Konkurences jomā vienota pārkāpuma jēdziens aptver situāciju, kad vairāki uzņēmumi ir piedalījušies pārkāpumā, ko veido turpināta rīcība, kas vērsta uz vienu ekonomisku mērķi, kurš paredz izkropļot konkurenci, vai pat individuāli pārkāpumi, kas savstarpēji saistīti to mērķa identiskuma dēļ (elementu kopuma vienots mērķis) un subjektu identiskuma dēļ (attiecīgo uzņēmumu, kuri apzinās, ka piedalās kopējā mērķī, identiskums). EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu var izraisīt ne tikai atsevišķa darbība, bet arī vairākas darbības vai arī turpināta rīcība. Šo interpretāciju nevar apstrīdēt tādēļ, ka arī viens vai vairāki šādu darbību vai turpinātas rīcības elementi paši par sevi katrs atsevišķi var būt minētās normas pārkāpums. Ja dažādas darbības ietilpst “kopējā plānā” to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības uzlikt atbildību par šīm darbībām atkarībā no dalības attiecīgajā pārkāpumā kopumā.

Vienota mērķa jēdzienu nevar noteikt ar vispārīgu norādi uz konkurences izkropļošanu tirgū, uz kuru attiecas pārkāpums, jo konkurences ietekmēšana gan kā mērķis, gan kā sekas ir nedalāms elements jebkādām darbībām, kas ietilpst EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Tādējādi, lai dažādas darbības kvalificētu kā vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai tās veido papildinošu saikni tādā nozīmē, ka katra no tām ir vērsta pret vienu vai vairākām normālas konkurences sekām un mijiedarbojoties veicina visu to pret konkurenci vērsto seku īstenošanu, kuras vēlējās pārkāpuma izdarītāji kopējā plāna, kam ir vienots mērķis, ietvaros. Šajā ziņā ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu pierādīt vai likt apšaubīt minēto saikni, tādi kā piemērošanas periods, saturs, un atbilstoši – dažādo attiecīgo darbību mērķi.

Dažādu produktu tirgu pastāvēšana, kaut arī tie būtu blakus esoši tirgi, ir atbilstošs kritērijs, lai noteiktu EKL 81. panta pārkāpumu apjomu un līdz ar to – identiskumu. Tomēr tas, ka divas aizliegtās vienošanās, iespējams, ir attiekušās uz diviem dažādu produktu tirgiem, noteikti neizslēdz to, ka tās ir ietilpušas vienā un tajā pašā kopējā plānā, ja vien ir iespējams pārbaudīt to starpā pastāvošu papildinošo saikni savstarpējās atbilstības vai koordinācijas ziņā.

Tam, vai atsevišķas prettiesiskas darbības tiek kvalificētas kā viens pārkāpums vai vairāki, principā ir zināma ietekme uz piemērojamo sodu, jo, konstatējot, ka ir izdarīti vairāki atsevišķi pārkāpumi, var uzlikt vairākus atsevišķus naudas sodus, katru no tiem nosakot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētajās robežās, proti, ievērojot ierobežojumu 10 % apmērā no apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā pirms lēmuma pieņemšanas.

(sal. ar 230., 238.–241., 249. un 255. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 286.–314. punktu)