Paziņojums OV
Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Wieland Werke AG, Buntmetall Amstetten Ges.m.b.H. un Austria Buntmetall AG iesniedza 2005. gada 18. janvārī
(lieta T-11/05)
(tiesvedības valoda - vācu)
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 18. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Wieland Werke AG, Ulme (Vācija), Buntmetall Amstetten Ges.m.b.H., Amštettena (Austrija) un Austria Buntmetall AG, Encesfelde [Enzesfeld] (Austrija), ko pārstāv advokāti R. Bechtold un U. Soltész.
Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
atcelt Komisijas 2004. gada 3. septembra Lēmumu (lieta COMP/E-1/38.069 - vara sanitārtehnikas caurules), kurā grozījumi izdarīti 2004. gada 20. oktobrī;
pakārtoti, samazināt ar lēmumu uzliktās sodanaudas;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Komisija ar apstrīdēto lēmumu uzlika prasītājiem sodanaudu par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar virkni vienošanās noslēgšanu un saskaņotu darbību attiecībā uz cenu noteikšanu un tirgus sadali vara sanitārtehnikas cauruļu nozarē.
Prasītāji apstrīd lēmumu un apgalvo, ka atkārtota sodanaudas uzlikšana šajā lietā ir pretēja pamatprincipam ne bis in idem, jo Komisija rūpniecības cauruļu lietas ietvaros COMP/E-1/38.240 ir lielā mērā izvērtējusi tos pašus apstākļus un uzlikusi sodu. Prasītāji norāda, ka Komisijai, nosakot sodanaudu, vismaz vajadzēja ņemt vērā iepriekš uzlikto sodanaudu un ka nav pieļaujama vienota vara cauruļu lietas sadalīšana rūpniecības cauruļu lietā un sanitārtehnikas cauruļu lietā.
Turklāt prasītāji apgalvo, ka sodanauda ir pārmērīga un ka tās noteikšanā nav ievēroti tādi obligāti procedūras pamatprincipi kā pienākums sniegt pamatojumu saskaņā ar EKL 253. pantu, samērīguma princips un vienlīdzīgas attieksmes princips. Prasītāji sniedz šādu pamatojumu:
pārkāpuma smaguma noteikšana ir balstīta uz kļūdainu un nepietiekamu novērtējumu par pārkāpuma veidu, tā ietekmi uz tirgu un vienošanās ģeogrāfisko apjomu,
iesaistīto uzņēmumu atšķirīgā novērtējuma ietvaros Komisijai vajadzēja ņemt vērā ne tikai to tirgus daļu, bet arī uzņēmumu kopējo lielumu,
Komisija lēmumā nav norādījusi, pēc kādiem principiem tā ir noteikusi sodanaudas pamatsummu, un iebildumos nav viennozīmīgi norādījusi, ka tā vadās pēc īpaši smaga konkurences noteikumu pārkāpuma,
palielinot sodanaudu uz vienošanās ilguma pamata, Komisija nepareizi piemērojusi pamatnostādnes sodanaudas noteikšanai
1 un turklāt nepareizi novērtēja, ka būtiskiem lietas apstākļiem jau bija iestājies noilgums,
Komisija nav ņēmusi vērā būtiskus atbildību mīkstinošus apstākļus, kā, piemēram, sarežģīto tirgus stāvokli, zemo apgrozījuma ienesīgumu vara cauruļu nozarē un tūlītējo vienošanās izbeigšanu pēc izmeklēšanas veikšanas.
Turklāt Komisija cita starpā pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu, samazinot citiem karteļa dalībniekiem uzliktās sodanaudas par sadarbību ārpus paziņojuma par sadarbību ietvariem.
Visbeidzot prasītāji apgalvo, ka Regulas (EK) Nr. 1/2003
2 23. panta 2. punkts, proti, par sodanaudas pamatsummas noteikšanu, kas piešķir Komisijai praktiski neierobežotas pilnvaras, ir pretējs tiesiskās drošības principam un līdz ar to augstākstāvošam Kopienu tiesību normām.