Lieta T‑59/02
Archer Daniels Midland Co.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Citronskābe – EKL 81. pants – Naudas sods – Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts – Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai – Paziņojums par sadarbību – Tiesiskās drošības un atpakaļejoša spēka aizlieguma princips – Samērīguma princips – Vienlīdzīga attieksme – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību
Sprieduma kopsavilkums
1. Kopienu tiesības – Vispārējie tiesību principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums
(Padomes Regulas Nr. 17 15 pants; Komisijas paziņojumi 96/C 207/04 un 98/C 9/03)
2. Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojums 98/C 9/03)
3. Konkurence – Naudas sodi – Kopienu sodi un sodi, ko par valsts konkurences tiesību pārkāpumiem uzliek dalībvalstī vai trešajā valstī
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(EKL 81. panta 1. punkts un 82. pants; EEZ līguma 53. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda preventīvais raksturs
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrēta ietekme uz tirgu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta 1 A apakšpunkta pirmā daļa)
8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
10. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 11. pants)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
13. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(EKL 81. pants; Padomes Regula Nr. 17)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma 98/C 9/033. punkta 3.e apakšpunkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants; Komisijas paziņojuma 96/C 207/04 B, C un D daļa)
17. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs
(Padomes Regulas Nr. 17 19. panta 1. punkts)
18. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs
(Padomes Regulas Nr. 17 19. panta 1. punkts)
19. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Tiesas kontrole
(EKL 229. pants)
1. Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, kas kā pamattiesības atzīts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā, veido vispārēju Kopienu tiesību principu, kas jāievēro, uzliekot naudas sodus par konkurences tiesību normu pārkāpumu. Šis princips prasa, lai piespriestie sodi atbilstu tiem, kas noteikti pārkāpuma izdarīšanas brīdī.
Tādu Pamatnostādņu pieņemšana, kas var grozīt Komisijas vispārējo konkurences politiku naudas sodu jautājumā principā ietilpst atpakaļejoša spēka aizlieguma principa piemērošanas jomā.
Pirmkārt, Pamatnostādnes var radīt juridiskas sekas. Šīs sekas izriet nevis no Pamatnostādņu normatīvā rakstura, bet gan no tā, ka tās pieņem un publicē Komisija. Pieņemot un publicējot Pamatnostādnes – gluži kā attiecībā uz paziņojumu par sadarbību –, Komisija brīvprātīgi nosaka ierobežojumus pašas rīcības brīvībai; tā var atkāpties no šiem noteikumiem vienīgi, attiecīgā gadījumā pārkāpjot vispārējos tiesību principus, tādu kā vienlīdzīgas attieksmes princips, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un tiesiskās drošības princips.
Otrkārt, kā konkurences politikas instruments, Pamatnostādnes ietilpst atpakaļejoša spēka aizlieguma principa piemērošanas jomā, tāpat kā jauna tiesas interpretācija normai, kas definē pārkāpumu atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai par Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta 1. punktu, saskaņā ar ko šī tiesību norma nepieļauj atpakaļejoša spēka piešķiršanu normas, kas definē pārkāpumu, jaunai interpretācijai. Saskaņā ar šo judikatūru, tas tā it īpaši ir tādas tiesas veiktās interpretācijas gadījumā, kas nav bijusi saprātīgi iepriekš paredzama brīdī, kad pārkāpums tika izdarīts, it īpaši ievērojot tiesību normas interpretāciju lietas faktu iestāšanās brīdī. Tomēr no šīs pašas judikatūras izriet, ka iepriekšparedzamības jēdziena apjoms lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā teksta satura, jomas, uz kuru tas attiecas, kā arī tā adresātu skaita un statusa. Tādējādi likums var atbilst iepriekšparedzamības prasībai, pat ja attiecīgajai personai ir jāvēršas pēc padoma, lai novērtētu, ciktāl tas ir iespējams attiecīgajos apstākļos, sekas, kādas var būt noteiktai darbībai. Konkrētāk, tas it īpaši attiecas uz profesionāļiem, kas, veicot savus pienākumus, parasti rīkojas ar lielu rūpību. Tādējādi var sagaidīt, ka viņi būs īpaši uzmanīgi, novērtējot riskus, kas saistīti ar šādu darbību.
Lai kontrolētu atpakaļejoša spēka aizlieguma principa ievērošanu, ir jānovērtē, vai pārmaiņas, ko radīja Pamatnostādņu naudas sodu apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, pieņemšana, bija saprātīgi paredzamas brīdī, kad tika izdarīti attiecīgie pārkāpumi. Šajā sakarā Pamatnostādņu principiāls jauninājums ir tas, ka par aprēķinu sākuma summu jāpieņem pamata apmērs, kas noteikts, balstoties uz minētajās Pamatnostādnēs šajā sakarā paredzētām kategorijām, kuras atspoguļo dažādas pārkāpumu smaguma pakāpes, bet kurām kā tādām nav nekāda sakara ar attiecīgo apgrozījumu. Šī metode galvenokārt pamatota ar naudas sodu tarifikāciju, kaut arī tā ir relatīva un elastīga.
Turklāt apstāklis, ka iepriekš Komisija dažāda veida pārkāpumiem piemērojusi noteikta apmēra naudas sodus, nevar Komisijai liegt šo apmēru palielināt Regulā Nr. 17 norādītajās robežās, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu Kopienas konkurences politikas īstenošanu, tieši pretēji – Kopienas konkurences tiesību normu efektīvai piemērošanai Komisijai jāspēj jebkurā brīdī pielāgot naudas sodu apmēru šīs politikas vajadzībām.
No iepriekš minētā izriet, ka uzņēmumi, kas iesaistīti administratīvajā procesā, kura rezultātā varētu uzlikt naudas sodu, nevar tiesiski paļauties ne uz to, ka Komisija nepārsniegs iepriekš piemēroto naudas sodu summu, ne arī uz šo naudas sodu aprēķināšanas metodi.
Tādējādi minētajiem uzņēmumiem ir jāņem vērā iespēja, ka Komisija jebkurā brīdī var nolemt palielināt naudas sodu apmēru salīdzinājumā ar tiem, kuri piemēroti iepriekš. Tas attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad Komisija palielina naudas sodu apmēru, darot tos zināmus individuālā lēmumā, bet arī uz gadījumiem, kad šis palielinājums tiek veikts, konkrētos gadījumos piemērojot tādas vispārpiemērojamas rīcības normas kā Pamatnostādnes.
(sal. ar 41.-49. un 409. punktu)
2. Fakts, ka Komisija izmantojusi Pamatnostādnēs naudas sodu apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, norādīto metodi, aprēķinot uzņēmumam uzlikto naudas sodu, ,nav diskriminējoša attieksme salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas pārkāpuši Kopienas konkurences normas tajā pašā laika periodā, taču kuriem sakarā ar iemesliem, kas attiecas uz laiku, kad pārkāpums tika atklāts, vai sakarā ar tos skaroša administratīvā procesa norisi, sodi tika uzlikti pirms šo Pamatnostādņu pieņemšanas un publicēšanas.
(sal. ar 53. punktu)
3. Princips ne bis in idem aizliedz vienu un to pašu personu sodīt vairāk nekā vienu reizi par vienu un to pašu prettiesisko rīcību, lai aizsargātu vienas un tās pašas tiesiskās intereses. Šī principa piemērošana ir pakļauta trim kumulatīviem nosacījumiem, proti, faktu identiskums, pārkāpēja identiskums un aizsargājamo tiesisko interešu identiskums.
Viens uzņēmums var būt iesaistīts divos paralēlos procesos par vienu un to pašu prettiesisku rīcību un tādējādi saņemt dubultu sodu – viens process, ko realizē attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, bet otru Kopienas iestāde, tiktāl, ciktāl minētajiem procesiem ir dažādi mērķi vai nepastāv identiskums starp pārkāptajām normām.
No iepriekšminētā izriet, ka princips ne bis in idem nevar a fortiori tikt piemērots šajā lietā, tāpēc ka, no vienas puses, Komisijas realizētajam procesam un uzliktajām sankcijām un, no otras puses, trešo valstu iestāžu veiktajam procesam bija dažādi mērķi. Ja pirmajā gadījumā mērķis bija nosargāt netraucētu konkurenci Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, tad otrajā gadījumā mērķis bija trešo valstu tirgus aizsardzība. Nosacījums par aizsargātās tiesiskās intereses identiskumu, kas nepieciešamas, lai piemērotu principu ne bis in idem, tādējādi šajā gadījumā nav izpildīts.
(sal. ar 61.-63. punktu)
4. Komisijas pilnvaras uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, kas ar nodomu vai neuzmanības dēļ pārkāpj EKL 81. panta 1. punktu vai EKL 82. pantu, ir viens no Komisijai piešķirtajiem līdzekļiem, kas nepieciešami, lai tā varētu izpildīt pienākumu veikt uzraudzību, ko tai uzliek Kopienu tiesības. Šis uzdevums ietver pienākumu īstenot vispārēju politiku, kuras mērķis ir Līgumā saistībā ar konkurenci noteikto principu piemērošana, un sekmēt to, lai uzņēmumu rīcība atbilstu šiem principiem.
No tā izriet, ka Komisija var lemt par naudas sodu summu, lai pastiprinātu to preventīvo ietekmi gadījumā, ja konkrēta veida pārkāpumi vēl joprojām tiek izdarīti salīdzinoši bieži, kaut arī tie atzīti par prettiesiskiem jau kopš Kopienas konkurences politikas ieviešanas sākuma, ņemot vērā labumu, ko ieinteresētie uzņēmumi var gūt to izdarīšanas rezultātā.
Komisijas mērķis panākt preventīvu iedarbību ir vērsts uz uzņēmumu rīcību Kopienā vai Eiropas Ekonomikas zonā [EEZ]. Tā rezultātā uzņēmumam sakarā ar Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu uzliktā naudas soda preventīvais raksturs nevar tikt vērtēts ne saistībā ar šī uzņēmuma īpašo situāciju, ne saistībā ar to, kā tas ievēro konkurences noteikumus trešajās valstīs, kas nav EEZ valstis.
(sal. ar 70.-72. punktu)
5. Konkurences normu pārkāpumu smagums ir jānosaka, ievērojot vairākus faktorus, tādus kā lietas konkrētie apstākļi un tās konteksts, un nepastāv ierobežots vai izsmeļošs obligāti ievērojamo kritēriju saraksts.
Turklāt kritēriji pārkāpumu smaguma novērtēšanai atkarībā no lietas var ietvert to preču, attiecībā uz kurām pārkāpums izdarīts, apjomu un vērtību, kā arī uzņēmuma lielumu un ekonomisko potenciālu, un tādējādi ietekmi, kādu tas var atstāt uz konkrēto tirgu. No tā izriet, ka, pirmkārt, naudas soda noteikšanas mērķiem ir pieļaujams ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas sniedz norādes, kaut arī aptuvenas un nepilnīgas, par uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko potenciālu, gan iesaistītajiem uzņēmumiem piederošo tirgus daļu konkrētajā tirgū, kas sniedz norādes par pārkāpuma apjomu. Otrkārt, no tā izriet, ka ir svarīgi nevienam no šiem skaitļiem nepiešķirt nesamērīgu nozīmi salīdzinājumā ar citiem faktoriem un ka atbilstoša naudas soda noteikšana nevar būt vienkārša, uz kopējo tirdzniecības apgrozījumu balstīta aprēķina iznākums.
(sal. ar 98.-99. punktu)
6. Preventīva iedarbība ir viens no galvenajiem apsvērumiem, no kura Komisijai jāvadās, nosakot naudas sodus, kas uzliekami par Kopienu konkurences normu pārkāpumu.
Ja naudas sods tiktu noteikts līmenī, kas aprobežojas ar aizliegtās vienošanās peļņas atņemšanu, tam nebūtu preventīvas iedarbības. Faktiski var saprātīgi prezumēt, ka, veicot finansiālus aprēķinus un pieņemot vadības lēmumus, uzņēmumi racionāli ņem vērā ne vien to naudas sodu, kurus tie riskē saņemt pārkāpuma gadījumā, apmēru, bet arī riska līmeni, ka aizliegtā vienošanās tiks atklāta. Turklāt, ja naudas soda funkcijas tiktu aprobežotas tikai ar peļņas vai iecerētās peļņas atņemšanu, netiktu pietiekami ņemts vērā attiecīgās rīcības pārkāpuma raksturs, ievērojot EKL 81. panta 1. punktu. Faktiski, padarot naudas sodu tikai par kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, bez preventīvas iedarbības, kas var būt vērsta tikai uz rīcību nākotnē, vērā netiktu ņemts arī šāda pasākuma piespiedu raksturs saistībā ar konkrētu, faktiski izdarītu pārkāpumu.
Tāpat, tāda uzņēmuma gadījumā, kurš darbojas daudzos tirgos un kura finansiālais potenciāls ir īpaši nozīmīgs, ar to vien, ka tiek ņemts vērā konkrētajā tirgū realizētais apgrozījums var nepietikt, lai nodrošinātu naudas soda preventīvu iedarbību. Jo lielāks ir uzņēmums un jo vairāk tam ir kopējo resursu, kas tam ļauj tirgū darboties neatkarīgi, jo vairāk tam ir jāapzinās sava loma attiecībā uz pienācīgu konkurences funkcionēšanu tirgū. Tādējādi, novērtējot pārkāpuma smagumu, ir jāņem vērā faktiskie apstākļi un it īpaši kopējais apgrozījums, kas attiecas uz uzņēmuma, kas atzīts par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, ekonomisko potenciālu.
(sal. ar 129.-131. punktu)
7. Saskaņā ar Pamatnostādņu naudas sodu apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 1. A punkta pirmo daļu, Komisijai, aprēķinot naudas sodu uz pārkāpuma smaguma pamata, cita starpā ir jāņem vērā pārkāpuma konkrētā ietekme uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt. Šī aizliegtās vienošanās noteiktā ietekme uz tirgu ir jāuzskata par pierādītu, ja Komisija var sniegt konkrētus un ticamus pierādījumus, kas ar saprātīgu iespējamību norāda, ka aizliegtā vienošanās ir ietekmējusi tirgu.
Faktiski aizliegtās vienošanās ietekmes uz tirgu novērtējums obligāti ietver norādi uz prezumpcijām. Šajā sakarā Komisijai it īpaši ir jāapsver, kāda būtu konkrētās preces cena, ja aizliegtā vienošanās nebūtu pastāvējusi. Izvērtējot faktiskās cenu attīstības iemeslus, ir bīstami spekulēt attiecībā uz katru no šo cēloņu relatīvo nozīmi. Ir jāņem vērā objektīvais apstāklis, ka aizliegtās vienošanās par cenām dēļ dalībnieki ir īpaši atteikušies no savas brīvības savstarpēji konkurēt attiecībā uz cenām. Tādējādi ietekmes, kas izriet no apstākļiem, nevis brīvprātīgas aizliegtās vienošanās dalībnieku atturēšanās, novērtējums obligāti ir pamatots ar saprātīgu iespējamību un nav precīzi nosakāms.
Tāpēc, ja vien 1. A punkta 1. daļas kritērijam neatņem tā lietderīgo iedarbību, Komisijai nevar pārmest to, ka tā ir balstījusies uz tādas aizliegtās vienošanās konkrēto ietekmi uz attiecīgo tirgu, kurai bijis pret konkurenci vērsts mērķis, tādu kā aizliegtā vienošanās par cenām vai arī par kvotām, nenosakot šīs ietekmes apmēru vai šajā sakarā nesniedzot skaitlisku novērtējumu.
(sal. ar 157.-161. punktu)
8. Nosakot pārkāpuma konkurences jomā smagumu, it īpaši jāņem vērā inkriminētās rīcības tiesiskā regulējuma un ekonomiskais konteksts. Šajā sakarā, lai novērtētu pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu, Komisijai kā atskaites punkts jāpieņem konkurence, kas parastos apstākļos būtu pastāvējusi, ja pārkāpuma nebūtu bijis.
No tā izriet, pirmkārt, ka aizliegto vienošanos gadījumā, it īpaši attiecībā uz aizliegtām vienošanām par cenām, ar pamatotu iespējamības līmeni ir jākonstatē, ka šādi nolīgumi faktiski iesaistītajiem uzņēmumiem ir atļāvuši sasniegt augstāku cenas līmeni nekā būtu pastāvējis, ja aizliegtās vienošanās nebūtu bijis. Otrkārt, no tā izriet, ka, izdarot savu novērtējumu, Komisijai jāņem vērā visi objektīvie apstākļi konkrētajā tirgū un jāievēro ekonomiskais un, attiecīgā gadījumā, likumdošanas konteksts. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā “objektīvi ekonomiskie apstākļi”, kas norāda, ka, ja pastāvētu “brīva konkurence”, cenas nebūtu attīstījušās tādā pašā veidā kā cenas, kas faktiski tika pieprasītas.
(sal. ar 181.-182. punktu)
9. Fakts, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki neievēroja vienošanos un pilnībā nepiemēroja cenas, par kurām bija vienojušies, nozīmē tikai to, ka tā darot, dalībnieki piemēroja cenas, kuras tie varēja būt praktizējuši aizliegtās vienošanās neesamības gadījumā un tādēļ tas nav pierādījums, kuru var ņemt vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli. Uzņēmums, kas praktizē, neskatoties uz vienošanos ar saviem konkurentiem, vairāk vai mazāk neatkarīgu politiku tirgū, var vienkārši mēģināt izmantot aizliegto vienošanos savam labumam.
(sal. ar 189. punktu)
10. Nekādi noteikumi neliedz Komisijai, cenšoties konstatēt EKL 81. un 82. panta pārkāpumu un nosakot naudas sodu, izmantot kā pierādījumu dokumentu, kas sastādīts tādas procedūras ietvaros, kas nav pašas Komisijas vadīta procedūra.
Tomēr saskaņā ar vispārējiem Kopienu tiesību principiem, tostarp pamattiesībām, saskaņā ar kurām jāinterpretē visi Kopienas tiesību akti, ir atzītas uzņēmumu tiesības saistībā ar Regulas Nr. 17 11. pantu neatzīt Komisijai savu dalību pārkāpumā. Šo tiesību aizsardzība nozīmē – ja nav skaidra jautājuma joma, ir jāpārbauda, vai tā adresāta atbilde varētu faktiski nozīmēt atzīšanos pārkāpumā, respektīvi, tādējādi tiktu skartas viņa tiesības uz aizstāvēšanos.
Kad Komisija, brīvi izvērtējot tās rīcībā esošos pierādījumus, izmanto liecību, kura sniegta ārpus Komisijas procedūras un kurā, iespējams, var būt ziņas, ko attiecīgais uzņēmums būtu bijis tiesīgs atteikties sniegt, ja tā tam būtu uzdevusi jautājumus par šo pašu tēmu, Komisijai ir attiecīgajam uzņēmumam jāgarantē līdzvērtīgas procesuālās tiesības kā tam uzņēmumam, kuram tā uzdod jautājumus.
Šādā kontekstā procesuālo garantiju ievērošana nozīmē, ka Komisijai ir pēc savas iniciatīvas jāpārbauda, vai sākotnēji nav būtisku šaubu attiecībā uz lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu konkrētā procedūrā, kurā dalībnieki snieguši paziņojumus vai liecības. Ja šādu nopietnu šaubu nav, jāuzskata, ka dalībnieku procesuālās tiesības ir pietiekami nodrošinātas, ja Paziņojumā par iebildumiem Komisija skaidri norāda, vajadzības gadījumā paziņojuma pielikumā sniedzot attiecīgus dokumentus, ka tā grasās izmantot attiecīgās liecības vai paziņojumus. Tādējādi Komisija ļauj dalībniekiem paust nostāju ne vien par šo paziņojumu saturu, bet arī iespējamām nelikumībām vai īpašiem apstākļiem, kuros šie paziņojumi sniegti vai kuros tie iesniegti Komisijai.
(sal. ar 261.-265. punktu)
11. Kad konkurences normu pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, nosakot naudas sodus, ir jānosaka ikviena uzņēmuma dalības nozīmības relatīvā nozīme, it īpaši nosakot, kāda ir bijusi uzņēmuma loma pārkāpumā, kamēr tas tajā piedalījies.
No tā izriet, ka “priekšgalā esošā” statuss, kas aizliegtajā vienošanās var piederēt vienam vai vairākiem uzņēmumiem, ir jāņem vērā, lai aprēķinātu naudas sodu, jo uzņēmumiem, kam ir bijusi šāda loma, salīdzinājumā ar citiem šī fakta dēļ ir jāuzņemas par to īpaša atbildība.
(sal. ar 296.-297. punktu)
12. Nosakot naudas sodu par konkurences normu pārkāpumu, Komisijai ir rīcības brīvība. Tas, ka Komisija vainu pastiprinošos apstākļos agrāk piemēroja konkrētu naudas sodu palielināšanas koeficientu, neliedz tai to palielināt Regulā Nr. 17 un Pamatnostādnēs naudas sodu apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, norādītajās robežās, ja tas ir vajadzīgs labākai Kopienas konkurences politikas ieviešanai.
(sal. ar 312. punktu)
13. Piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu katrai konkrētai lietai, tas ir, kad tiek noteikts naudas sods par Līguma konkurences normu pārkāpumu, Komisijai ir jāievēro vispārējie tiesību principi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes princips tā, kā to ir interpretējušas Kopienu tiesas. Tādēļ uzņēmums var apstrīdēt tam uzliktā naudas soda apmēru, norādot uz minētā principa pārkāpumu, tikai tad, ja tas pierāda, ka lēmumu lietās, uz kurām tas atsaucas, apstākļi, piemēram, tirgi, produkti, valstis, uzņēmumi un attiecīgie laikposmi ir salīdzināmi ar šīs lietas apstākļiem.
(sal. ar 315.-316. punktu)
14. Vērtējot konkurences normu pārkāpuma smagumu ar mērķi noteikt naudas soda apmēru, Komisijai ir jāņem vērā ne vien lietas konkrētie apstākļi, bet arī konteksts, kādā noticis pārkāpums un tai ir jānodrošina, ka tās darbībai ir nepieciešamā preventīva iedarbība. Vienīgi ņemot vērā šos apstākļus, ir iespējams nodrošināt, lai Komisijas rīcība, nolūkā saglabāt neizkropļotu konkurenci kopējā tirgū, būtu pilnā mērā iedarbīga.
Pamatnostādņu naudas sodu apmēra noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta trešās daļas tīri gramatiska analīze varētu likt domāt, ka fakts vien, ka pārkāpuma izdarītājs izbeidz pārkāpumu, līdz ko Komisija iejaucas, vienmēr un bez izņēmuma ir uzskatāms par vainu mīkstinošu apstākli. Tomēr šāda šīs normas interpretācija samazinātu tiesību normu, kuras paredzētas efektīvas konkurences nodrošināšanai, lietderību, jo tā vājinātu gan soda sankciju, kuru varētu uzlikt par EKL 81. panta pārkāpumu, gan šādas soda sankcijas preventīvo iedarbību.
Salīdzinot ar citiem vainu mīkstinošiem apstākļiem, šis apstāklis nav raksturīgs ne pārkāpumu izdarījušās personas subjektīvajām īpašībām, ne arī pašiem izskatāmās lietas konkrētajiem faktiem, jo tas galvenokārt rodas Komisijas veiktās ārējās iejaukšanās rezultātā. Tādējādi pārkāpuma izbeigšana tikai pēc tam, kad iejaukusies Komisija, nevarētu būt pielīdzināma nopelniem, kas saistīti ar pārkāpumu izdarījušās personas autonomu iniciatīvu, bet ir tikai pienācīga un parasta reakcija uz šādu iejaukšanos. Turklāt šis apstāklis vienīgi iezīmē pārkāpumu izdarījušās personas atgriešanos pie likuma prasībām atbilstošas rīcības un nesniedz savu ieguldījumu Komisijas veikto darbību efektivitātes palielināšanā. Visbeidzot, šī apstākļa iespējamo vainu mīkstinošo raksturu nevar pamatot tikai ar pamudinājumu izbeigt pārkāpumu, uz kuru tas attiecas. Šajā sakarā pārkāpuma turpināšanas kvalificēšana pēc Komisijas iejaukšanās kā vainu pastiprinošu apstākli jau pamatoti mudina izbeigt pārkāpumu, taču nesamazina ne soda sankciju, ne šīs sankcijas preventīvo iedarbību.
Tādējādi, ja pārkāpuma izbeigšana, līdz ko iejaukusies Komisija, būtu atzīstama par vainu mīkstinošu apstākli, tas neattaisnojami kavētu EKL 81. panta 1. punkta lietderīgo iedarbību, vājinot kā soda sankciju, tā arī tās preventīvo iedarbību. Tā rezultātā Komisija pati nevarētu uzskatīt vienkāršu faktu, ka pārkāpums tika izbeigts, līdz ko Komisija bija iejaukusies, par atbildību mīkstinošu apstākli. Tādējādi Pamatnostādņu 3. punkta trešajā daļā ietvertā norma ir interpretējama sašaurināti tā, lai tā nemazinātu EKL 81. panta 1. punkta lietderīgo iedarbību un šajā nozīmē tikai attiecīgās lietas īpašie apstākļi, kuros pieņēmums par pārkāpuma izbeigšanu, līdzko iejaukusies Komisija, ir īstenojies, varētu attaisnot šī apstākļa kā vainu mīkstinoša apstākļa ņemšanu vērā.
Gadījumā, kad noticis īpaši smags pārkāpums, kura mērķis ir cenu noteikšana un tirgus sadalīšana, ko attiecīgie uzņēmumi izdarījuši apzināti, šī pārkāpuma izbeigšanu nevar uzskatīt par vainu mīkstinošu apstākli, ja tā ir notikusi Komisijas iejaukšanās rezultātā.
(sal. ar 334.-338. un 340.-341. punktu)
15. Lai gan ir svarīgi, ka uzņēmums veic pasākumus, lai novērstu, ka tā darbinieki nākotnē pieļauj jaunu konkurences normu pārkāpumu, šādu pasākumu veikšana nekādi negroza konstatētā pārkāpuma faktu. Tāpēc Komisijai nav pienākums šādu elementu ņemt vērā kā vainu mīkstinošu apstākli, it īpaši, ja attiecīgais pārkāpums ir acīmredzams EK līguma 81. panta 1. punkta pārkāpums.
(sal. ar 359. punktu)
16. Lai netiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, Paziņojums par naudas soda neuzlikšanu vai tā apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos, ir jāpiemēro tādējādi, ka naudas sodu samazināšanas aspektā Komisijai ir jāizturas vienādi pret uzņēmumiem, kuri vienā un tai pašā procesa stadijā un līdzvērtīgos apstākļos sniedz līdzīgu informāciju par faktiem, kuros tos vaino. Tas vien, ka viens no uzņēmumiem ir atzinis faktus, kuros to vaino, pirmais atbildot uz Komisijas jautājumiem, kurus tā tiem uzdevusi vienā un tai pašā procesa posmā, nav objektīvs iemesls, kura dēļ šis uzņēmums būtu pelnījis atšķirīgu attieksmi.
Katrā ziņā to var attiecināt tikai uz tādu uzņēmumu sadarbību, kura neietilpst Paziņojuma par sadarbību B un C sadaļā.
Pretēji šajās sadaļās noteiktajam, D sadaļā nav paredzēta atšķirīga attieksme pret attiecīgajiem uzņēmumiem, atkarībā no kārtības, kādā tie sadarbojušies ar Komisiju.
(sal. ar 400., 401. un 403. punktu)
17. Paziņojumā par iebildumiem ir jāietver iebildumi, kas, kaut arī kopsavilkuma veidā, ir jāformulē pietiekami skaidri, lai attiecīgās puses spētu efektīvi izprast, kādos nodarījumos Komisija tās vaino. Tikai šādā gadījumā Paziņojums par iebildumiem spēj izpildīt savu funkciju, kas tam paredzēta Kopienas regulās, proti, sniegt uzņēmumiem un uzņēmumu asociācijām visus nepieciešamos elementus, lai tie spētu efektīvi aizstāvēties, pirms Komisija pieņēmusi galīgo lēmumu.
(sal. ar 416. punktu)
18. Ja Komisija Paziņojumā par iebildumiem skaidri norāda, ka tā vajadzības gadījumā pārbaudīs, vai attiecīgajiem dalībniekiem nav uzliekams naudas sods, un ja tā norāda galvenos faktiskos un tiesiskos apstākļus saistībā ar kuriem var uzlikt naudas sodu, piemēram, iespējamā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī to, vai pārkāpums izdarīts “tīši vai neuzmanības dēļ”, tā ir izpildījusi savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem. Tādējādi tā sniedz uzņēmumiem informāciju, kas nepieciešama, lai aizstāvētos ne tikai pret pārkāpuma konstatāciju, bet arī pret iespējamu naudas soda uzlikšanu.
No tā izriet, ka saistībā ar naudas sodu noteikšanu, Komisija garantē uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, ļaujot tiem iesniegt apsvērumus par pārkāpuma ilgumu, smagumu un pret konkurenci vērstā rakstura iepriekš paredzamību. Šāds secinājums ir jāizdara jo vairāk tāpēc, ka Komisija, publicējot Pamatnostādnes naudas sodu apmēra noteikšanai, kuri uzlikti, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, ir ļāvusi ieinteresētajām pusēm detalizēti iepazīties ar naudas sodu aprēķina metodi, kā arī kritēriju novērtēšanas veidu. Šim secinājumam nerunā pretī fakts, ka Pamatnostādnēs nav skaidri minēts koeficients jo tajās ir norādīts, ka ir jāņem vērā pārkāpuma izdarītāju faktiskais ekonomiskais potenciāls radīt būtisku kaitējumu citiem tirgus dalībniekiem, kā arī jānosaka tāds naudas sods, kam būtu pietiekami preventīvs raksturs.
(sal. ar 434.-435. punktu)
19. Ja pamatu, ko uzņēmums izvirzījis pret Komisijas lēmumu, ar ko tam uzlikts naudas sods par Kopienu konkurences normu pārkāpumu, pārbaudē ir atklājusies nelikumība, Pirmās instances tiesai ir jālemj, vai tai, izmantojot savu neierobežoto kompetenci, apstrīdētais lēmums ir jāgroza.
(sal. ar 443. punktu)