Pagaidu versija
VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2024. gada 29. maijā (*)
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu – Līdzekļu iesaldēšana – To personu, vienību un struktūru saraksti, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Prasītāja nosaukuma iekļaušana un saglabāšana sarakstos – Lukašenko režīma veikto darbību, ar kurām tiek veicināta Savienības ārējo robežu nelikumīga šķērsošana, organizēšana vai sekmēšana – Labums, kas gūts no Lukašenko režīma – Kļūda vērtējumā
Lietā T‑116/22
Belavia – Belarusian Airlines AAT, Minska (Baltkrievija), ko pārstāv N. Tuominen un M. Krestiyanova, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv A. Boggio‑Tomasaz un A. Antoniadis, pārstāvji,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot], tiesneši H. Kanninens [H. Kanninen] (referents) un R. Frendo [R. Frendo],
sekretāre: I. Kurme, administratore,
ņemot vērā 2022. gada 24. novembra rīkojumu Belavia/Padome (T‑116/22 R, nav publicēts, EU:T:2022:726),
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,
pēc 2023. gada 25. oktobra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Belavia – Belarusian Airlines AAT lūdz atcelt, pirmkārt, Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2021/2125 (2021. gada 2. decembris), ar ko īsteno Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā (OV 2021, L 430 I, 16. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/2124 (2021. gada 2. decembris), ar kuru īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2021, L 430 I, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “sākotnējie akti”), un, otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/421 (2023. gada 24. februāris), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2023, L 61, 41. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/419 (2023. gada 24. februāris), ar ko īsteno 8.a pantu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (OV 2023, L 61, 20. lpp.) (turpmāk tekstā – “akti par saglabāšanu sarakstos”), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.
Tiesvedības priekšvēsture un fakti pēc prasības celšanas
2 Prasītāja ir Minskā (Baltkrievija) reģistrēta gaisa pārvadājumu sabiedrība.
3 Šī lieta attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem, ko Eiropas Savienība kopš 2004. gada ir noteikusi saistībā ar situāciju Baltkrievijā demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā.
4 Eiropas Savienības Padome 2006. gada 18. maijā, pamatojoties uz [LESD 75. un 215.] pantu, pieņēma Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV 2006, L 134, 1. lpp.), kuras nosaukums saskaņā ar 2011. gada 20. jūnija Padomes Regulas (ES) Nr. 588/2011 (OV 2011, L 161, 1. lpp.) 1. panta 1. punkta noteikumiem tika aizstāts ar nosaukumu “Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju”.
5 2012. gada 15. oktobrī Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV 2012, L 285, 1. lpp.).
6 Saskaņā ar Lēmuma 2012/642, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2021. gada 15. novembra Lēmumu (KĀDP) 2021/1990 (OV 2021, L 405, 10. lpp.), 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un c) apakšpunkta i) punktu un Regulas Nr. 765/2006, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2012. gada 6. novembra Regulu (ES) Nr. 1014/2012 (OV 2012, L 307, 1. lpp.) un 2021. gada 15. novembra Regulu (ES) 2021/1985 (OV 2021, L 405, 1. lpp.), 2. panta 5. un 6. punktu, kuros ir atsauce uz pirmajām minētajām normām, iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir tostarp tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras gūst labumu no Lukašenko režīma vai atbalsta to, kā arī tādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas organizē Lukašenko režīma veiktās darbības, ar kurām tiek veicināta Savienības ārējo robežu nelikumīga šķērsošana, vai kas sekmē minētās darbības.
7 2021. gada 1. novembra vēstulē, kas nosūtīta kādam Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kabineta loceklim, prasītāja norādīja, ka ir kļūdaini konkrētos presē publicētos rakstos ietvertie apgalvojumi, saskaņā ar kuriem prasītāja bija iesaistīta “migrantu kontrabandas operācijās”.
8 2021. gada 2. decembrī Padome pieņēma sākotnējos aktus. No to 2. apsvērumiem izriet, ka “Eiropadome 2021. gada 21. un 22. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tā paziņoja, ka neakceptēs nekādus trešo valstu mēģinājumus instrumentalizēt migrantus politiskiem mērķiem, nosodīja visus hibrīduzbrukumus pie Savienības robežām un apliecināja, ka attiecīgi reaģēs” un ka Eiropadome “uzsvēra, ka Savienība turpinās vērsties pret pašreizējo Baltkrievijas režīma sākto hibrīduzbrukumu, tostarp, saskaņā ar savu pakāpenisko pieeju steidzamā kārtā pieņemot turpmākus ierobežojošos pasākumus pret personām un tiesību subjektiem”.
9 Ar sākotnējiem aktiem prasītājas nosaukums tika iekļauts Lēmuma 2012/642 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksta B tabulas 16. rindā, kas ietverta minētā lēmuma pielikumā, un Regulas Nr. 765/2006 2. panta 1. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksta B tabulas 16. rindā, kura ietverta minētās regulas I pielikumā (turpmāk tekstā – “strīdīgie saraksti”).
10 Sākotnējos aktos Padome par prasītāju iekļāva identifikācijas informāciju “adrese: 14A Nemiga St., Minsk, Baltkrievija, 220004”, “reģistrācijas datums: 4.1.1996”, “reģistrācijas numurs: 600390798” un pamatoja ierobežojošu pasākumu noteikšanu attiecībā uz to ar šādiem iemesliem:
“[Prasītāja] ir valstij piederoša aviosabiedrība ar valsts karogu. Aliaksandr Lukashenk[o] apsolīja, ka viņa administrācija sniegs [prasītājai] visu iespējamo atbalstu pēc tam, kad Savienība nolēma aizliegt visām Baltkrievijas aviosabiedrībām šķērsot Savienības gaisa telpu un piekļūt Savienības lidostām. Šajā nolūkā viņš vienojās ar Krievijas prezidentu Vladimir Putin, ka [prasītājas] vajadzībām tiks plānota jaunu gaisa satiksmes maršrutu atklāšana.
Turklāt [prasītājas] vadība saviem darbiniekiem piekodināja neprotestēt pret pārkāpumiem vēlēšanās un masveida aizturēšanas gadījumiem Baltkrievijā, ņemot vērā apstākli, ka [prasītāja] ir valstij piederošs uzņēmums.
Tādējādi [prasītāja] gūst labumu no Lukashenk[o] režīma un atbalsta to.
[Prasītāja] ir bijusi iesaistīta migrantu nogādāšanā no Tuvajiem Austrumiem uz Baltkrieviju. Migranti, vēloties šķērsot Savienības ārējo robežu, lidoja uz Minsku ar [prasītājas] reisiem no vairākām Tuvo Austrumu valstīm, jo īpaši no Libānas, AAE un Turcijas. Lai to veicinātu, [prasītāja] atklāja jaunus gaisa satiksmes maršrutus un palielināja lidojumu skaitu esošajos maršrutos. Vietējie ceļojumu rīkotāji darbojās kā starpnieki, pārdodot topošajiem migrantiem [prasītājas] biļetes, tādējādi palīdzot novērst uzmanību no [prasītājas].
Tādējādi [prasītāja] sekmē Lukashenk[o] režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu.”
11 Ar 2021. gada 3. decembra vēstuli Padome informēja prasītāju, ka tās nosaukums ir iekļauts strīdīgajos sarakstos.
12 Ar 2021. gada 30. decembra vēstuli prasītāja lūdza Padomi sniegt tai piekļuvi informācijai un pierādījumiem, kas pamato tās nosaukuma iekļaušanu strīdīgajos sarakstos.
13 Ar 2022. gada 14. janvāra vēstuli Padome nosūtīja prasītājai dokumentus, kuros bija ietverti pierādījumi, kas izmantoti, lai lemtu par tās nosaukuma iekļaušanu strīdīgajos sarakstos.
14 Ar 2022. gada 25. februāra vēstuli Padome informēja prasītāju par tās nosaukuma saglabāšanu strīdīgajos sarakstos.
15 Ar 2022. gada 21. decembra vēstuli Padome paziņoja prasītājai par tās nodomu pagarināt pret prasītāju vērstos ierobežojošos pasākumus, pamatojoties uz minētajai vēstulei pievienoto dokumentu.
16 Ar 2023. gada 19. janvāra vēstuli prasītāja atbildēja, ka Padomes nosūtītais dokuments nepamato tās nosaukuma saglabāšanu strīdīgajos sarakstos.
17 2023. gada 24. februārī Padome pieņēma aktus par saglabāšanu sarakstos, ar kuriem prasītājas nosaukums tika saglabāts strīdīgajos sarakstos būtībā to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti sākotnējos aktos.
18 Ar 2023. gada 27. februāra vēstuli Padome norādīja, ka 2023. gada 19. janvāra vēstulē ietvertie apsvērumi neliek apšaubīt tās vērtējumu, saskaņā ar kuru prasītājas nosaukums bija jāsaglabā strīdīgajos sarakstos.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
19 Pēc prasības pieteikuma grozīšanas, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pantu, kā arī pēc tiesas sēdes prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt sākotnējos aktus un aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– noraidīt Padomes pakārtotos prasījumus, pirmkārt, atstāt spēkā Īstenošanas lēmuma 2021/2125 sekas attiecībā uz prasītāju līdz brīdim, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2021/2124 daļēja atcelšana, un, otrkārt, atstāt spēkā Lēmuma 2023/421 sekas attiecībā uz prasītāju līdz brīdim, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2023/419 daļēja atcelšana.
20 Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– pakārtoti – pirmkārt, gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu sākotnējos aktus, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, atstāt spēkā Īstenošanas lēmuma 2021/2125 sekas attiecībā uz prasītāju līdz brīdim, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2021/2124 daļēja atcelšana, un, otrkārt, gadījumā, ja Vispārējā tiesa atceltu aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, atstāt spēkā Lēmuma 2023/421 sekas attiecībā uz prasītāju līdz brīdim, kad stāsies spēkā Īstenošanas regulas 2023/419 daļēja atcelšana.
Juridiskais pamatojums
21 Pirmām kārtām, jāizvērtē prasība daļēji atcelt sākotnējos aktus un, otrām kārtām – prasība daļēji atcelt aktus par saglabāšanu sarakstos.
Par prasību daļēji atcelt sākotnējos aktus
22 Lai pamatotu prasību atcelt sākotnējos aktus, ciktāl tie uz to attiecas, prasītāja formāli izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir par Padomes pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā un otrais – par to, ka sākotnējos aktos “ir iekļauts prettiesisks sankciju veids, jo Padome nav ievērojusi prasīto pierādījumu standartu”.
23 Padome apstrīd prasītājas argumentus.
24 Iesākumā, pirmkārt, jānorāda, ka abi prasītājas formāli izvirzītie pamati lielā mērā savstarpēji pārklājas, ciktāl tie būtībā attiecas uz kļūdu faktu vērtējumā un Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta un c) apakšpunkta i) punkta pārkāpumu. Turklāt tiesas sēdē prasītāja paziņoja, ka būtībā tā izvirza vienu pamatu.
25 Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka abi prasītājas izvirzītie pamati būtībā veido vienu pamatu.
26 Otrkārt, jāatgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka Savienības tiesai ir jānodrošina, lai lēmums, ar kuru ir noteikti vai saglabāti ierobežojoši pasākumi un kuram attiecībā uz šo personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 119. punkts).
27 Tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vai vienību vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 121. punkts).
28 Ja kompetentā Savienības iestāde iesniedz atbilstošo informāciju vai pierādījumus, Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā šo informāciju vai pierādījumus, norādītie fakti atbilst patiesībai, un atkarībā no attiecīgās lietas apstākļiem un ņemot vērā iespējamos apsvērumus, ko par tiem iesniegusi tostarp attiecīgā persona vai vienība, jāizvērtē to ticamība (spriedums, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 124. punkts).
29 Šāds vērtējums jāveic, pārbaudot pierādījumus un informāciju nevis izolēti, bet gan kontekstā, kurā tie iekļaujas. Proti, Padome ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un apkaroto režīmu vai apkaroto situāciju vispār (skat. spriedumu, 2020. gada 12. februāris, Kanyama/Padome, T‑167/18, nav publicēts, EU:T:2020:49, 93. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgie ierobežojošie pasākumi ir preventīvi, ja, veicot apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, Savienības tiesa uzskata, ka vismaz viens no attiecīgā pamatojuma izklāstā minētajiem apsvērumiem ir pietiekami precīzs un konkrēts, ka tas ir pamatots un pats tādējādi ir pietiekams pamats šā lēmuma pamatojumam, ar to, ka pārējie minētie apsvērumi tādi nav, nevar tikt pamatota minētā lēmuma atcelšana (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 18. jūlijs, Komisija u.c./Kadi, C‑584/10 P, C‑593/10 P un C‑595/10 P, EU:C:2013:518, 130. punkts, un 2021. gada 24. novembris, Assi/Padome, T‑256/19, EU:T:2021:818, 168. punkts).
31 Vispārējā tiesa uzskata, ka sākumā šajā lietā ir lietderīgi izvērtēt sākotnējo aktu iemeslus, kas ietverti šī sprieduma 10. punkta 4. un 5. rindkopā, un no kuriem izriet, ka: prasītāja piedalījās trešo valstu valstspiederīgo pārvadāšanā no Tuvo Austrumu valstīm uz Baltkrieviju; trešo valstu valstspiederīgie, vēloties šķērsot Savienības ārējās robežas, lidoja uz Minsku ar prasītājas reisiem no vairākām Tuvo Austrumu valstīm, jo īpaši no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas; lai to veicinātu, prasītāja atklāja jaunus gaisa satiksmes maršrutus un palielināja lidojumu skaitu esošajos maršrutos; vietējie ceļojumu rīkotāji darbojās kā starpnieki, pārdodot trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru nolūks bija šķērsot minētās ārējās robežas, prasītājas lidmašīnas biļetes, tādējādi palīdzot novērst uzmanību no prasītājas, un līdz ar to prasītāja sekmē Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu.
32 Šie iemesli ir balstīti uz kritērijiem, kas paredzēti Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, uz kuru ir atsauce Regulas Nr. 765/2006 2. panta 6. punkta a) apakšpunkta i) punktā.
33 Savu apgalvojumu pamatojumam Padome, pirmām kārtām, atsaucas uz kontekstu, kurā iekļaujas strīdīgie fakti.
34 Šajā ziņā Padome balstās uz tīmekļvietnē “wyborcza.pl” 2021. gada 21. oktobrī publicētu rakstu un tīmekļvietnē “spiegel.de” 2021. gada 14. augustā publicētu rakstu, no kuriem būtībā izriet, ka 2021. gadā, reaģējot uz konkrētiem pasākumiem, ko Savienība pieņēma attiecībā uz Baltkrieviju, Baltkrievijas iestādes atbalstīja trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanu uz Baltkrieviju ar gaisa transportu, lai no šīs valsts novirzītu viņus uz Savienības ārējo robežu. Padome arī atsaucas uz sociālajā tīklā Twitter 2021. gada 26. oktobrī publicētu ziņu, saskaņā ar kuru Baltkrievijas vēstniecība Sīrijā izveidoja ceļojumu aģentūru sarakstu, kurām būtu ekskluzīvas tiesības izsniegt vīzas arābu valstu pilsoņiem, viņiem ierodoties Minskas lidostas ierobežotas piekļuves zonā.
35 Prasītāja neapstrīd Padomes aprakstītā konteksta esamību.
36 Otrām kārtām, Padome iesniedz šādus dokumentus:
– tīmekļvietnē “reuters.com” 2021. gada 7. jūlijā publicētu rakstu, no kura tostarp izriet, ka kāds Lietuvas valdības ierēdnis esot nosūtījis ziņu aģentūrai Reuters četru iekāpšanas biļešu kopijas lidojumam no Stambulas (Turcija) uz Minsku ar prasītājas reisu, kas atradās pie kāda trešās valsts valstspiederīgā, kurš bija ieceļojis Lietuvas teritorijā;
– tīmekļvietnē “lemonde.fr” 2021. gada 10. novembrī publicētu rakstu, no kura tostarp izriet, ka: 2021. gada novembrī vairāki trešo valstu valstspiederīgie atradās Beirūtas (Libāna) lidostā, gatavojoties iekāpšanai lidojumam uz Minsku ar prasītājas reisu; viena no šīm personām esot teikusi, ka tā Baltkrievijas goda konsulā ieguva vīzu, lai tās lidojums “izskatītos likumīgs”, ar mērķi iekļūt “Eiropas cietoksnī”; kāda cita persona esot minējusi, ka tā vēlas izmantot “ceļu, [kas] ir atvēries” uz Baltkrieviju, lai nokļūtu Vācijā; prasītāja kopš 2021. gada novembra organizējot divus tiešos reisus nedēļā no Beirūtas uz Minsku, kaut gan iepriekš tā organizēja tikai vienu reisu nedēļā; kopš 2020. gada augsta prasītājas pārvadāto ceļotāju skaits būtiski pieaudzis un, “ja rezervēt lidojumu [prasītājas] tīmekļvietnē nebija iespējams, vietējie ceļojumu rīkotāji rūpē[jās] par tās lidmašīnu piepildīšanu”;
– tīmekļvietnē “dw.com” 2021. gada 9. novembrī publicētu rakstu, no kura tostarp izriet, pirmkārt, ka kāds Bagdādē (Irāka) reģistrēts ceļojumu rīkotājs esot teicis, ka “[prasītājai bija] tiešie reisi uz Minsku no Stambulas, Dubaijas [(Apvienotie Arābu Emirāti)] un citām vietām”, “vienīgā lieta, [kas bija jāizdara, bija] tur jāierodas” un “tas bija nedaudz dārgāk, bet tāpat iespējams”, un, otrkārt, ka prasītājas ekspluatētās lidmašīnas tika izmantotas, lai “pārvietotu migrantus uz Savienības robežu”;
– tīmekļvietnē “reform.by” 2021. gada 23. augustā publicētu rakstu, saskaņā ar kuru “lidmašīnas lido no Stambulas uz Minsku katru dienu – četri lidojumi dienā”, “divus organizē [prasītāja], pēdējā laikā galvenokārt ar Embraer E195 (ietilpība līdz 125 personām), taču jūnijā bija Boeing ar ietilpību aptuveni 150‑190 vietām”;
– trīs izvilkumus no tīmekļvietnē “flightradar24.com” publicētas informācijas, no kuriem izriet, ka galvenais lidojumu maršruts no Erbīlas (Irāka) starptautiskās lidostas ir uz Stambulu ar 23 lidojumiem mēnesī, galvenais lidojumu maršruts no Bagdādes starptautiskās lidostas ir uz Stambulu ar 28 lidojumiem nedēļā, un prasītāja no Stambulas uz Minsku organizēja divus lidojumus dienā;
– tīmekļvietnē “belsat.eu” 2021. gada 11. oktobrī publicētu rakstu, kurā tostarp ziņots, ka kāds žurnālists “[Stambulas lidostā] novēroja aptuveni 50 pasažierus no Tuvajiem Austrumiem”, kas “reģistrējās, stāvot atsevišķā rindā pie [prasītājas] stenda”.
37 Pirmām kārtām, vispirms jānorāda, ka no šiem dokumentiem tīmekļvietnē “lemonde.fr”, tīmekļvietnē “dw.com”, tīmekļvietnē “belsat.eu”, kā arī tīmekļvietnē “reuters.com” publicētajos rakstos pastāv vienprātība par apstākli, ka trešo valstu valstspiederīgie Beirūtā, Dubaijā un Stambulā varēja veikt lidojumus uz Minsku ar prasītājas reisiem.
38 Padome neapstrīd prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru tā nekad neesot organizējusi lidojumus uz Afganistānu, Irānu, Irāku, Mjanmu, Pakistānu un Sīriju vai no šīm valstīm. Turklāt, kā norāda prasītāja, tā kā Padome strīdīgajos iemeslos ir norādījusi lidojumus, ko prasītāja organizējusi no konkrēta skaita Tuvo Austrumu valstu, “jo īpaši” no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas, tā nevar iebildumu rakstā pamatoti apgalvot, ka prasītājas nosaukuma iekļaušanai strīdīgajos sarakstos tā ir balstījusies uz lidojumiem “vienīgi” no šīm trīs trešajām valstīm.
39 Tomēr jēdziena “jo īpaši” lietojums strīdīgajos iemeslos jāsaprot tādējādi, ka Padome neizsmeļoši uzskaitījusi valstis, no kurām prasītāja organizēja lidojumus. Tā kā ir konstatēts, ka pastāvēja šādi lidojumi uz Minsku no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas, nav jāanalizē, vai fakti ļauj konstatēt, ka prasītāja organizēja lidojumus no citām trešajām valstīm.
40 Tādēļ Padome nav pieļāvusi kļūdu, vismaz uzskatot, ka trešo valstu valstspiederīgi lidoja uz Minsku ar prasītājas reisiem no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas.
41 Turpinot, saskaņā ar tīmekļvietnē “lemonde.fr” un tīmekļvietnē “dw.com” publicētajiem rakstiem trešo valstu valstspiederīgie ceļoja ar prasītājas reisiem, lai Baltkrievijā šķērsotu Savienības ārējās robežas, un saskaņā ar tīmekļvietnē “reuters.com” publicēto rakstu pie kāda trešās valsts valstspiederīgā, kurš bija ieceļojis kādas dalībvalsts teritorijā, tika atrastas prasītājas iekāpšanas biļetes. Turklāt no tīmekļvietnē “lemonde.fr” publicētā raksta izriet, ka kāds trešās valsts valstspiederīgais, gatavojoties iekāpt prasītājas lidmašīnā, kas lidoja no Beirūtas uz Minsku, esot teicis, ka viņš vēlas “piekļūt Eiropas cietoksnim”, “[Baltkrievijā viņu sagaida] “tīkli”” un ka tika minēti “bojāgājušie uz robežas starp Baltkrieviju un Poliju”, savukārt kāds cits trešās valsts valstspiederīgais norādījis, ka viņa nodoms ir doties uz Vāciju, pat “apzin[oties] briesmas”, jo “Baltkrievija never vaļā savas durvis aiz labvēlības” un “ceļš ir atvēries”.
42 Šie pierādījumi apstiprina Padomes apgalvojumu, saskaņā ar kuru trešo valstu valstspiederīgie lidoja uz Minsku ar prasītājas reisiem nolūkā šķērsot konkrētu dalībvalstu robežas, neievērojot atbilstošos noteikumus.
43 Otrām kārtām, no tīmekļvietnē “lemonde.fr” publicētā raksta izriet, ka prasītāja 2021. gadā palielināja lidojumu skaitu no Beirūtas. Turklāt izvilkumi no tīmekļvietnē “flightradar24.com” publicētās informācijas, kā arī tīmekļvietnē “reform.by” publicētais raksts liecina, ka prasītāja organizēja divus lidojumus dienā maršrutā starp Stambulu un Minsku. Visbeidzot, no šī pēdējā raksta izriet, ka prasītāja palielināja lidmašīnu, kas lidoja minētājā maršrutā, ietilpību.
44 Trešām kārtām, tīmekļvietnē “lemonde.fr” publicētajā rakstā norādīts, ka “kopš [2020.] gada augusta būtiski pieaudzis ceļotāju skaits, [kas lidoja ar prasītājas reisiem]”, šajā kontekstā “[prasītāja] nepievērs[a] sev uzmanību” un, “ja rezervēt lidojumu [prasītājas tīmekļvietnē] [nebija] iespējams, vietējie ceļojumu rīkotāji rūpē[jās] par tās lidmašīnu piepildīšanu”.
45 No šī sprieduma 36.–44. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka: pieņemot sākotnējos aktus, Padomes rīcībā bija pietiekami konkrēts, precīzs un saskaņots norāžu kopums, lai, ņemot vērā šī sprieduma 34. punktā norādīto kontekstu, konstatētu, ka trešo valstu valstspiederīgie nolūkā šķērsot Savienības ārējās robežas un neievērojot atbilstošos noteikumus, lidoja uz Minsku ar prasītājas reisiem no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas; lai to veicinātu, prasītāja palielināja lidojumu skaitu esošajos maršrutos, un vietējie ceļojumu rīkotāji darbojās kā starpnieki, pārdodot iepriekš minētajām personām prasītājas lidmašīnas biļetes, tādējādi palīdzot novērst uzmanību no prasītājas.
46 Lai apstrīdētu Padomes izvirzīto norāžu kopumu, prasītāja, pirmkārt, norāda, ka: citas aviosabiedrības organizēja lidojumus starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas, no vienas puses, un Baltkrieviju, no otras puses; laikā no 2021. gada oktobra līdz decembrim, kad, “migrantiem uzsākot atgūt savas valstis, migrantu krīze zaudēja intensitāti”, tās pārvadāja daudzas personas no Minskas uz trešajām valstīm, un prasītāja salīdzinājumā ar citām aviosabiedrībām tieši nepārvadā lielu skaitu pasažieru it īpaši tāpēc, ka prasītājas izmantoto lidmašīnu maksimālā ietilpība ir mazāka nekā pārējo minēto aviosabiedrību lidmašīnām. Prasītāja arī norāda, ka: lai gan tā ir vienīgā aviosabiedrība, kas organizē lidojumus maršrutā starp Beirūtu un Minsku, šie lidojumi, kuriem biļetes pārdod trešās personas, ir sezonāli; pasažieru skaits, kas 2021. gadā lidoja šajā maršrutā, bija neliels salīdzinājumā ar citiem maršrutiem no citām trešajām valstīm vai uz tām, izņemot Libānu, un maršrutā starp Beirūtu un Minsku prasītāja 2021. gadā pārvadāja mazāk pasažieru nekā 2018. un 2019. gadā. Savu apgalvojumu pamatošanai prasītāja balstās uz datiem, kas iegūti no Baltkrievijas Aviācijas departamenta.
47 Neviens no šiem argumentiem nav pieņemams.
48 No prasītājas iesniegtajiem datiem tiešām izriet, ka: 2021. gadā tā pārvadāja mazāk pasažieru nekā divas citas aviosabiedrības, kas tāpat kā prasītāja organizē lidojumu maršrutus starp Stambulu un Minsku, kā arī starp Dubaiju un Minsku; citas aviosabiedrības 2021. gada beigās pārvadāja daudzas personas no Minskas uz Bagdādi, Erbīlu un Damasku (Sīrija), un to personu skaits, ko prasītāja pārvadāja maršrutā starp Beirūtu un Minsku, ir mazāks nekā to personu skaits, ko tā pārvadāja citos maršrutos no citām trešajām valstīm vai uz tām, izņemot Libānu, par kurām tā iesniegusi datus.
49 Šie apstākļi tomēr nepierāda, ka prasītāja, ciktāl tā pati pārvadāja personas no Libānas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turcijas uz Baltkrieviju, nebūtu sekmējusi Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu.
50 Turklāt saskaņā ar prasītājas iesniegtajiem datiem pasažieru skaits, ko tā 2021. gadā pārvadāja no Stambulas uz Minsku, būtiski pieauga no 2978 pasažieriem maijā līdz 6975 pasažieriem oktobrī, un pasažieru skaits, ko tā pārvadāja no Beirūtas uz Minsku, būtiski pieauga no 187 pasažieriem jūnijā līdz 1681 pasažieriem septembrī, kas drīzāk apstiprina Padomes apgalvojumus.
51 Tāpat nevar piekrist prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru, pirmām kārtām, arī pārējās prasītājas minētās aviosabiedrības būtu jāsauc pie atbildības par Lukašenko režīma pasākumiem, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, un, otrām kārtām, ka apstāklis, ka viens no šo aviosabiedrību nosaukumiem tika iekļauts un pēc tam izslēgts no strīdīgajiem sarakstiem, attaisno prasītājas nosaukuma izslēgšanu no tiem.
52 Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka apstāklis, ka citas aviosabiedrības būtu bijis jāsauc vai bija iespējams saukt pie atbildības, pats par sevi neizslēdz, ka prasītāju var saukt pie atbildības, ņemot vērā pašas tās darbības, pārvadājot personas uz Baltkrieviju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 23. septembris, Ipatau/Padome, T‑646/11, nav publicēts, EU:T:2014:800, 116. punkts, un 2023. gada 7. jūnijs, Skryba/Padome, T‑581/21, nav publicēts, EU:T:2023:321, 57. punkts).
53 Otrkārt, prasītāja norāda, ka tā nesaņēma norādes no valdības organizēt lidojumus ar mērķi piedalīties pasākumos, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, Baltkrievijas valsts nav fraktējusi lidojumusuz Libānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turciju, un šie reisi ir rentabli.
54 Šajā ziņā jānorāda, ka Padome strīdīgajos iemeslos nav minējusi Baltkrievijas valdības norāžu esamību, to, ka Baltkrievijas valsts būtu fraktējusi konkrētus lidojumus, vai apstākli, ka attiecīgie lidojumi nebūtu rentabli.
55 Turklāt, pirmām kārtām, kā norāda Padome, apstāklis – par kuru lietas dalībnieki ir vienisprātis –, ka prasītāja pilnībā pieder Baltkrievijas valstij, atņem ticamību argumentam, ka, trūkstot pierādījumiem, kas to pamato, prasītāja varēja veikt savas darbības neatkarīgi no Baltkrievijas valdības gribas.
56 Otrām kārtām, saskaņā ar tīmekļvietnē “wyborcza.pl” un tīmekļvietnē “spiegel.de” publicētajiem rakstiem, kas minēti šī sprieduma 34. punktā, Baltkrievijas iestādes, veicot pasākumus ar mērķi izsniegt daudzas tūrisma vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, atbalstīja ceļotāju plūsmas palielināšanos uz Baltkrieviju, konkrēti deleģējot īpašas pilnvaras ceļojumu aģentūrām, dažas no kurām atradās Baltkrievijas valsts kontrolē. Šajos pašos rakstos, kā arī tīmekļvietnē “lemonde.fr” publicētajā rakstā, kas minēts šī sprieduma 36. punktā, norādīts, ka šādā kontekstā trešo valstu valstspiederīgie samaksāja ievērojamas summas, lai ieceļotu Baltkrievijā ar lidmašīnu. Turklāt no šī pēdējā minētā raksta izriet, ka “vairākas ieinteresētās personas kļuva bagātas uz [trešo valstu valstspiederīgo] cerību uz labāku dzīvi rēķina”, it īpaši aviosabiedrības, dažas no kurām palielināja savu lidmašīnu ietilpību vai apsvēra atklāt jaunus gaisa satiksmes maršrutus, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc gaisa pārvadājumiem no trešajām valstīm uz Baltkrieviju.
57 Tādējādi no lietas materiālos iekļautajiem pierādījumiem izriet, ka Lukašenko režīms organizēja trešo valstu valstspiederīgo pārvadāšanu uz Baltkrieviju ar gaisa transportu, nevis fraktējot lidojumus, bet gan veicinot Baltkrievijas vīzu izsniegšanu, šī pasākuma rezultātā palielinājās pieprasījums pēc gaisa pārvadājumiem uz Baltkrieviju, un aviosabiedrības guva labumu no lidojumu, kas atbilda šim pieprasījumam, komerciālās izmantošanas. Līdz ar to, pat ja pieņem, ka ir pamatoti prasītājas apgalvojumi par to, ka Baltkrievijas valsts neizmantoja tās lidojumus uz Libānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Turciju, un to, ka tās pārvadājumi bija rentabli, tie nepierāda, ka minētie lidojumi un pārvadājumi netika veikti kā daļa no Lukašenko režīma pasākumiem, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu.
58 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka, reģistrējot savus pasažierus, tā ievēroja atbilstošos noteikumus, konkrēti, pienākumu pasažieriem iegūt vīzu.
59 Šajā ziņā pietiek atgādināt, kā izriet no šī sprieduma 56. punkta, ka Lukašenko režīma pasākumi, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, ietver vīzu izsniegšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, lai tie varētu ieceļot Baltkrievijas teritorijā. Arī tīmekļvietnē “lemonde.fr” publicētajā rakstā, kas minēts šī sprieduma 36. punktā, norādīts, ka kāds trešās valsts valstspiederīgais, gatavojoties iekāpt prasītājas lidmašīnā, kas lidoja no Beirūtas, nolūkā šķērsot minētās ārējās robežas, esot ieguvis vīzu, lai viņa lidojums “izskatītos likumīgs”.
60 No tā izriet, ka apstāklis, ka prasītāja veica prasīto kontroli tās pasažieru reģistrācijas laikā, it īpaši pārbaudot, vai pasažieriem bija vīzas, neizslēdz to, ka tā piedalījās Lukašenko režīma pasākumos, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu.
61 Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka tā nodarbojas vienīgi ar lidojumu veikšanu un ka tā “savās lidostās nekad nav palīdzējusi veikt tādas darbības kā lielu iespējamo migrantu grupu organizētu apkopošanu”.
62 Šie apsvērumi, ciktāl tie nav saistīti ar Padomes pierādījumiem, kas vērsti pret prasītāju, jānoraida kā neefektīvi.
63 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, protams, jānorāda, ka no Padomes iesniegtajiem pierādījumiem neizriet, ka prasītāja atklāja jaunus gaisa satiksmes maršrutus, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo pārvadāšanu uz Baltkrieviju – kā tas izriet no strīdīgajiem iemesliem.
64 Tas tomēr neļauj secināt, ka sākotnējie akti būtu jāatceļ, jo Padome iesniedza pierādījumus, kas pamato šī sprieduma 45. punktā norādītos faktiskos apgalvojumus, ar kuriem pietiek, lai konstatētu, ka prasītāja sekmēja Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā paredzētā kritērija nozīmē.
65 Turklāt Vispārējā tiesa uzskata, ka iemesli, ko Padome izvirzījusi, lai pamatotu novērtējumu, ka prasītāja sekmēja Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, un kuri ir pietiekami precīzi, konkrēti un kuros nav kļūdas faktu vērtējumā vai tiesību kļūdas, paši par sevi ir pietiekams pamats prasītājas nosaukuma iekļaušanai strīdīgajos sarakstos.
66 Tādējādi atbilstoši šī sprieduma 30. punktā minētajai judikatūrai vienīgais pamats jānoraida kā nepamatots, un nav nepieciešams izvērtēt prasītājas argumentus, kas vērsti pret pārējiem iemesliem, kas pamato sākotnējos aktus, jo apstāklis, ka šie iemesli nav pamatoti, nevar izraisīt minēto aktu atcelšanu.
67 No tā izriet, ka prasība daļēji atcelt sākotnējos aktus ir jānoraida.
Par prasību daļēji atcelt aktus par saglabāšanu sarakstos
68 Ar grozījumu rakstu, kas iesniegts atbilstoši Reglamenta 86. pantam, prasītāja, būtībā vēlreiz izvirzot prasības pieteikuma vienīgo pamatu, lūdz atcelt aktus par saglabāšanu sarakstos, ciktāl tie uz to attiecas.
69 Apsvērumos par grozījumu rakstu Padome vispirms apgalvo, ka pirms aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas tā ņēma vērā prasītājas apsvērumus. Tālāk Padome uzskata, ka iebildumu rakstā un atbildes rakstā uz repliku tā ir pierādījusi pret prasītāju pieņemto ierobežojošo pasākumu pamatotību un ka tās novērtējumu apstiprina papildu pierādījumi, kas pievienoti lietas materiāliem aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas laikā. Visbeidzot, Padome norāda, ka prasītājas argumenti saistībā ar divu citu aviosabiedrību situāciju nepierāda aktu par saglabāšanu sarakstos prettiesiskumu.
70 Šajā lietā Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu izvērtēt aktu par saglabāšanu sarakstos iemeslu 4. un 5. punktu, atbilstoši kuriem prasītāja sekmē Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, bet pēc tam – šo iemeslu 1. un 3. punktu, saskaņā ar kuriem prasītāja gūst labumu no Lukašenko režīma.
Par novērtējumu, saskaņā ar kuru prasītāja sekmē Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu
71 Aktu par saglabāšanu sarakstos iemeslu 4. un 5. punktā Padome ir atstājusi tos pašus apsvērumus, kas bija iekļauti sākotnējo aktu iemeslu 4. un 5. punktā un kas izklāstīti šī sprieduma 31. punktā.
72 Grozījumu rakstā un tiesas sēdes laikā prasītāja pārmeta Padomei, ka tā neesot ņēmusi vērā pierādījumus, ko prasītāja paziņoja Padomei ierobežojošo pasākumu pret Baltkrieviju periodiskās pārskatīšanas laikā, kā rezultātā tika pieņemti akti par saglabāšanu sarakstos.
73 Prasītāja atsaucas uz 2023. gada 19. janvāra vēstuli, kas adresēta Padomei un kurā prasītāja tostarp norādīja, ka “attiecībā uz robežu starp [Savienību] un Baltkrieviju migrācijas krīze vairs neeksistē”. Tā piebilst, ka 2021. gada novembrī Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu iestādes aizliedza aviosabiedrībām, kas organizē lidojumus no Turcijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, pārvadāt konkrētu Tuvo Austrumu un Āzijas valstu valstspiederīgos uz Minsku, un ka prasītāja pat pārstāja organizēt lidojumus maršrutā starp Beirūtu un Minsku. Pēc prasītājas domām to personu skaits, kuras ir no iepriekš minētajām trešajām valstīm un kuras varēja ieceļot Baltkrievijā ar gaisa transportu, tādējādi būtiski samazinājās, un, sākot no 2022. gada, trešo valstu valstspiederīgie, mēģinot no Baltkrievijas šķērsot Savienības ārējās robežas, vairs neizmantoja lidmašīnu.
74 Apsvērumos par grozījumu rakstu Padome atsaucas uz “avotiem, kas apstiprina, ka prasītāja turpin[āja] nodrošināt lidojumus no Stambulas, – kas ir populārākais galamērķis, lidojot no Erbīlas –, uz Minsku”.
75 Tiesas sēdē Padome precizēja, ka pirms aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas tā izvērtēja prasītājas izvirzītos pierādījumus. Padome norādīja, ka tā esot ņēmusi vērā apstākli, ka prasītāja pārtrauca organizēt lidojumus no Libānas un ka Turcijas iestādes veica pasākumus, taču citi tās rīcībā esošie pierādījumi apstiprinot, ka prasītāja turpināja organizēt lidojumus no Stambulas lidostas, kas bija pārsēšanās punkts personām, kas vēlējās nokļūt Minskā, lai pēc tam šķērsotu Savienības ārējās robežas, un ka prasītāja pārdeva biļetes nepārredzamā veidā, izmantojot starpniekus. Tāpat Padome apgalvoja, ka aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanu pamatoja nevis tie prasītājas reisi, ko tā organizēja no Dubaijas un Beirūtas, bet gan tie, ko tā organizēja no Stambulas.
76 Jāatgādina, ka ierobežojošiem pasākumiem piemīt aizsardzības un pēc definīcijas pagaidu raksturs, un to spēkā esamība vienmēr ir atkarīga no tā, vai to noteikšanas pamatā esošie faktiskie un tiesiskie apstākļi joprojām pastāv, kā arī no tā, vai tie būtu jāsaglabā spēkā, lai sasniegtu ar tiem saistītos mērķus. No tā izriet, ka, periodiski pārskatot šos ierobežojošos pasākumus, Padomei ir jāveic situācijas atjaunināts vērtējums un jāizstrādā šādu pasākumu iedarbības bilance, lai noskaidrotu, vai tie ir ļāvuši sasniegt mērķus, kas izvirzīti ar attiecīgo personu vārdu un vienību nosaukumu sākotnējo iekļaušanu strīdīgajā sarakstā, un vai attiecībā uz minētajām personām un vienībām vēl arvien var izdarīt to pašu secinājumu (skat. spriedumu, 2022. gada 27. aprīlis, Ilunga Luyoyo/Padome, T‑108/21, EU:T:2022:253, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
77 Lai pamatotu personas nosaukuma saglabāšanu sarakstā, Padomei nav aizliegts pamatoties uz pierādījumiem, kas pamatoja attiecīgās personas nosaukuma sākotnējo iekļaušanu, atkārtotu iekļaušanu vai iepriekšējo saglabāšanu sarakstā, ja vien, pirmām kārtām, iekļaušanas iemesli joprojām nav mainījušies un, otrām kārtām, konteksts nav mainījies tādējādi, ka šie pierādījumi ir novecojuši. Šis konteksts ietver ne tikai situāciju valstī, attiecībā pret kuru ir izveidota ierobežojošo pasākumu sistēma, bet arī attiecīgās personas īpašo situāciju (skat. spriedumu, 2022. gada 26. oktobris, Ovsyannikov/Padome, T‑714/20, nav publicēts, EU:T:2022:674, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).
78 Šajā lietā, pirmkārt, jānorāda: Padome tiesas sēdes laikā paziņoja, ka, ņemot vērā pierādījumus, par kuriem tā zināja aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas laikā, novērtējumu, saskaņā ar kuru prasītāja sekmēja Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, vairs nevarēja pamatot ar apstākli, ka prasītāja organizēja lidojumus no Libānas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Turklāt attiecībā uz prasītājas organizētajiem lidojumiem maršrutā no Stambulas uz Minsku Padome norādīja, ka minētais novērtējums bija balstīts uz maršruta esamību starp Erbīlu un Stambulu un nepārredzamu prasītājas biļešu pārdošanas sistēmu.
79 Šādi Padome netieši atzīst, ka pierādījumi, kas pamatoja sākotnējo aktu pieņemšanu, šajā ziņā ir novecojuši.
80 Tādēļ, ņemot vērā šī sprieduma 77. punktā minēto judikatūru, Padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, pamatojot aktus par saglabāšanu sarakstos ar tiem pašiem iemesliem, kas ir sākotnējo aktu pamatā un saskaņā ar kuriem “migranti, vēloties šķērsot Savienības ārējās robežas, lidoja uz Minsku ar [prasītājas] reisiem no vairākām Tuvo Austrumu valstīm, jo īpaši no Libānas, AAE un Turcijas”.
81 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas organizētajiem lidojumiem maršrutā no Stambulas uz Minsku Padome tiesas sēdē atsaucās uz informāciju, kas publicēta tīmekļvietnē “flightradar24.com” un kurai tā piekļuva 2022. gada 23. novembrī.
82 Šajā ziņā jānorāda, ka tīmekļvietnē “flightradar24.com” publicētā informācija nekādi neapliecina apgalvoto nepārredzamo prasītājas biļešu pārdošanas sistēmu, uz ko norāda Padome. Turklāt labākajā gadījumā minētā informācija pierāda to, ka lidojumi tika nodrošināti maršrutā starp Erbīlu un Stambulu un ka prasītāja turpināja organizēt lidojumus maršrutā starp Stambulu un Minsku. Taču ar šo apstākli nepietiek, lai konstatētu, ka prasītāja bija iesaistīta trešo valstu valstspiederīgo, kuriem bija nolūks šķērsot Savienības ārējās robežas, pārvadāšanā, jo Padome turklāt atzīst, ka kopš 2021. gada oktobra aviosabiedrībām, kuras organizēja lidojumus no Turcijas, bija aizliegts pārvadāt konkrētu Tuvo Austrumu un Āzijas valstu valstspiederīgos uz Minsku.
83 Tādējādi Padome nav juridiski pietiekami pierādījusi, ka aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas dienā prasītāja joprojām bija iesaistīta Lukašenko režīma pasākumos, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu, tādu lidojumu dēļ, ko tā organizēja maršrutā starp Stambulu un Minsku.
84 No iepriekš minētā izriet, ka ir pieļauta kļūda tā iemesla vērtējumā, saskaņā ar kuru prasītāja sekmē Lukašenko režīma pasākumus, kas veicina Savienības ārējo robežu nelikumīgu šķērsošanu.
Par novērtējumu, saskaņā ar kuru prasītāja guva labumu no Lukašenko režīma
85 No aktu par saglabāšanu sarakstos iemeslu 1. un 3. punkta izriet, ka prasītāja ir valstij piederoša aviosabiedrība ar valsts karogu; prezidents Lukašenko apsolīja, ka viņa administrācija sniegs prasītājai visu iespējamo atbalstu pēc tam, kad Savienība nolēma aizliegt visām Baltkrievijas aviosabiedrībām šķērsot Savienības gaisa telpu un piekļūt Savienības lidostām; šajā nolūkā viņš vienojās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka prasītājas vajadzībām tiks plānota jaunu gaisa satiksmes maršrutu atklāšana, un prasītāja tādējādi gūst labumu no Lukašenko režīma.
86 Šie iemesli ir balstīti uz “labuma”, kas gūts no Lukašenko režīma, kritēriju, kas paredzēts Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, uz kuru ir atsauce Regulas Nr. 765/2006 2. panta 5. punktā, precizējot, ka no Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka minētais iekļaušanas kritērijs atšķiras no “atbalsta” Lukašenko režīmam kritērija (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 27. septembris, BelTechExport/Padome, T‑765/15, nav publicēts, EU:T:2017:669, 92. punkts; 2023. gada 18. oktobris, MAZ‑upravljajusaja kompanija holdinga Belavtomaz/Padome, T‑532/21, nav publicēts, EU:T:2023:656, 44. punkts, un 2023. gada 18. oktobris, Belaz‑upravljajusaja kompanija holdinga Belaz Holding/Padome, T‑533/21, nav publicēts, EU:T:2023:657, 40. punkts).
87 Savu apgalvojumu pamatošanai Padome iebildumu rakstā un atbildes rakstā uz repliku balstās uz šādiem rakstiem:
– tīmekļvietnē “belta.by” 2021. gada 1. jūnijā publicētu rakstu, no kura izriet, ka saistībā ar sanāksmi par sadarbību ar Krieviju prezidents Lukašenko tajā pašā dienā pauda nožēlu, ka “Rietumi ir saskatījuši saikni starp [prasītāju] un [kādu] atgadījumu”, paziņoja, ka Baltkrievijas valsts sniegs visu iespējamo atbalstu prasītājai, un norādīja, ka Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācija esot apsvērušas atklāt jaunus gaisa satiksmes maršrutus uz vairākām Krievijas pilsētām prasītājas labā;
– tīmekļvietnē “tass.com” 2021. gada 1. jūnijā publicētu rakstu, no kura izriet, ka saskaņā ar medija “SB.Belarus Today” sniegtu informāciju Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas prezidenti uzdeva to attiecīgajiem satiksmes ministriem noskaidrot, uz kādām Krievijas pilsētām prasītāja varētu organizēt lidojumus.
88 No tīmekļvietnēs “belta.by” un “tass.com” publicētajiem rakstiem izriet, ka saskaņā ar prezidenta Lukašenko teikto “mums ir ļoti svarīgi grūtos laikos nodrošināt darbu mūsu pilotiem un izmantot lidmašīnas, ko mums bija tik grūti iegūt”, “mēs ievērojami atjaunojām aviācijas floti”, “mūsu piloti ir kompetenti”, “es apsolīju, ka mēs nepametīsim [prasītāju]” un “mēs atbalstīsim šo uzņēmumu, lai arī ko tas maksātu, tas ir mūsu goda jautājums”.
89 Ir tiesa, ka tīmekļvietnēs “belta.by” un “tass.com” publicētie raksti tieši nenorāda, kā strīdīgajos iemeslos apgalvo Padome, ka attiecīgie prezidenta Lukašenko paziņojumi tika izteikti, reaģējot uz Savienības lēmumu aizliegt visām Baltkrievijas aviosabiedrībām šķērsot Savienības gaisa telpu un piekļūt Savienības lidostām. Tomēr kā tiesas sēdē uzsvēra Padome un prasītāja to neapstrīdēja, norāde pirmajā rakstā uz to, ka “Rietumi ir saskatījuši saikni starp [prasītāju] un [kādu] atgadījumu” jāsaprot kā atsauce uz apstākli, ka Padome, reaģējot uz Ryanair lidojuma piespiedu nosēšanos Minskā, Baltkrievijā 2021. gada 23. maijā, ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/908 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2012/642/KĀDP (OV 2021, L 197, 3. lpp.), noteica pasākumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis atsaka atļauju nosēsties to teritorijās, no tām pacelties vai lidot tām pāri visiem gaisa kuģiem, ko izmanto Baltkrievijas gaisa pārvadātāji.
90 Prasītāja atzīst, pirmām kārtām, ka tā ir Baltkrievijas valstij piederoša aviosabiedrība, un, otrām kārtām, ka prezidents Lukašenko izteica šī sprieduma 88. un 89. punktā minētos publiskos paziņojumus. Tā arī neapstrīd, ka Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas prezidenti uzdeva to attiecīgajiem satiksmes ministriem noskaidrot, uz kādām Krievijas pilsētām prasītāja varētu organizēt lidojumus. Tomēr šos apstākļus, kas apliecina, ka prezidents Lukašenko sniedz īpašu atbalstu prasītājai – valstij piederošai aviosabiedrībai ar valsts karogu, nevar neņemt vērā, izvērtējot visus atbilstošos dažādos apstākļus, kas pamatojot to, ka prasītāja tiek uzskatīta par vienību, kas gūst labumu no prezidenta Lukašenko režīma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 28. jūnijs, Dana Astra/Padome, T‑239/21, nav publicēts, EU:T:2023:364, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
91 Prasītāja tomēr apgalvo, ka šī sprieduma 88. un 89. punktā minētie prezidenta Lukašenko publiskie izteikumi neesot tai radījuši nekādas saimnieciskas vai finansiālas sekas, jo īpaši tādēļ, ka pēc minētās tikšanās prasītājai netika piešķirts neviens jauns lidojumu maršruts uz Krieviju. Vienīgais jaunais maršruts, proti, maršruts starp Minsku un Ufa pilsētu (Krievija), tika atvērts pēc tam, kad Savienība 2021. gada pavasarī noteica ierobežojumus lidojumiem, un par šī maršruta atvēršanu tika nolemts un paziņots pirms prezidenta Lukašenko un Krievijas Federācijas prezidenta tikšanās.
92 Šajā ziņā jānorāda, ka apsvērumos par grozījumu rakstu Padome atsaucas uz konkrētiem dokumentiem, kas iekļauti tās lietas materiālos aktu par saglabāšanu sarakstos pieņemšanas laikā, proti:
– tīmekļvietnē “neg.by” 2022. gada 10. augustā publicētu rakstu, no kura izriet, ka prasītāja palielināja lidojumu skaitu no Minskas uz konkrētām Krievijas pilsētām, it īpaši Vnukovas lidostu Maskavā (Krievija);
– tīmekļvietnē “mir24.tv” 2022. gada 15. jūlijā publicētu rakstu, kurā norādīts, ka prasītāja atklāja lidojumu maršrutu starp Minsku un Vnukovas lidostu;
– tīmekļvietnē “eng.belta.by” 2022. gada 15. jūlijā publicētu rakstu, no kura izriet, ka prasītāja no šī datuma atsāka organizēt regulārus lidojumus maršrutā starp Minsku un Vnukovas lidostu;
– tīmekļvietnē “sb.by” 2022. gada 5. novembrī publicētu rakstu, kurā ziņots, ka Baltkrievijas Republika un Krievijas Federācija sāk sadarboties civilās aviācijas jomā pēc tam, kad Savienība veica pasākumus tās gaisa telpas slēgšanai; šajā kontekstā Baltkrievijas aviosabiedrības, tostarp prasītāja, kas tagad organizēja regulārus lidojumus uz konkrētām valstīm, tai skaitā Krieviju, “pārvirzīja savas darbības uz austrumiem un dienvidiem”, un “Krievijas un Baltkrievijas gaisa pārvadātāji regulāri atklāj jaunus starptautiskus un vietējos maršrutus un attīsta sadarbību”.
93 Pirmkārt, tīmekļvietnē “mir24.tv”, kā arī tīmekļvietnē “eng.belta.by” publicētajos rakstos pastāv vienprātība par apstākli, ka prasītāja sāka organizēt lidojumus uz Vnukovas lidostu no 2022. gada 15. jūlija. Šie pierādījumi ir pretrunā prasītājas apgalvotajam, ka vienīgais maršruts, ko tā atklāja uz Krieviju pēc Savienības lēmuma liegt piekļuvi tās gaisa telpai, bija maršruts starp Minsku un Ufas pilsētu.
94 Ir tiesa, ka prasītāja apgalvoja, ka tā nolēma organizēt lidojumus uz Vnukovas lidostu, jo palielinājās to pasažieru skaits, kuri vēlējās doties uz Maskavu; šajā ziņā tā atsaucās uz 2021. gada 5. jūlija vēstuli, ar kuru minētās lidostas apsaimniekotājs aicināja prasītājas ģenerāldirektoru atvērt jaunu maršrutu no Minskas.
95 Tomēr, pirmām kārtām, jānorāda, ka Vnukovas lidostas apsaimniekotāja 2021. gada 5. jūlija vēstulē nav viennozīmības attiecībā uz iemesliem, kas pamatoja maršruta atvēršanu uz minēto lidostu. Proti, šajā vēstulē minētais apsaimniekotājs norāda uz “neskaidro ģeopolitisko situāciju”, kas, viņaprāt, varētu ierobežot prasītājas darbības, taču arī ievērojami palielināt pasažieru skaitu maršrutā starp Minsku un Maskavu.
96 Otrām kārtām, tā kā Vnukovas lidostas apsaimniekotājs nosūtīja prasītājai vēstuli apmēram mēnesi pēc tam, kad prezidents Lukašenko publiski paziņoja, ka Baltkrievijas valsts sniegs prasītājai visu iespējamo atbalstu, Vispārējā tiesa uzskata, ka šāds tuvums laikā apstiprina Padomes apgalvojumu, saskaņā ar kuru maršruta uz Vnukovas lidostu atklāšana 2022. gada 15. jūlijā ir daļa no minētajiem paziņojumiem, un līdz ar to prezidenta Lukašenko solījumam atbalstīt prasītāju bija ietekme. Prasītājas arguments, ka tā līdz 2011. gadam jau bija organizējusi lidojumus uz Vnukovas lidostu un ka faktiski to nevarētu nosaukt par “jaunu maršrutu”, neatspēko šo konstatējumu. Proti, apstāklis, ka prasītāja kopš 2011. gada neorganizēja lidojumus maršrutā starp Minsku un Vnukovas lidostu, tomēr sāka to darīt pēc uzaicinājuma, ko tā saņēma neilgi pēc iepriekš minētajiem prezidenta Lukašenko publiskajiem paziņojumiem, drīzāk apstiprina Padomes apgalvojumu.
97 No tā izriet, ka prasītājas izvirzītie argumenti nav pietiekami, lai apšaubītu Padomes iesniegtos pierādījumus.
98 Otrkārt, jānorāda, ka tīmekļvietnē “neg.by”, kā arī tīmekļvietnē “sb.by” publicētajos rakstos norādīts, ka prasītājas organizēto lidojumu skaits uz Krieviju pieauga un ka kopš brīža, kad Savienība slēdza tās gaisa telpu visiem Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas gaisa kuģiem, starp Baltkrievijas un Krievijas pārvadātājiem, kas darbojas gaisa transporta jomā, ir izveidojusies cieša sadarbība.
99 Tādējādi Padomes izvirzītie pierādījumi veido pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu norāžu kopumu, lai konstatētu, ka pretēji prasītājas apgalvotajam tā guva konkrētu labumu no prezidenta Lukašenko publiskajiem paziņojumiem par to, ka Baltkrievijas valsts tai sniegs visu iespējamo atbalstu.
100 No visa iepriekš minētā izriet, ka Padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītāja ir valstij piederoša aviosabiedrība ar valsts karogu; prezidents Lukašenko apsolīja, ka viņa administrācija sniegs prasītājai visu iespējamo atbalstu pēc tam, kad Savienība nolēma aizliegt visām Baltkrievijas aviosabiedrībām šķērsot Savienības gaisa telpu un piekļūt Savienības lidostām, un šajā nolūkā viņš vienojās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka prasītājas vajadzībām tiks plānota jaunu gaisa satiksmes maršrutu atklāšana.
101 Turklāt, tā kā Padome ir iesniegusi pierādījumus, ka prasītāja guva konkrētu labumu no prezidenta Lukašenko publiskajiem paziņojumiem par to, ka Baltkrievijas valsts tai sniegs visu iespējamo atbalstu, prasītāja velti apgalvo, ka minētie paziņojumi neļauj konstatēt, ka tā būtu guvusi labumu no prezidenta Lukašenko režīma Lēmuma 2012/642 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
102 Arī iemesli, saskaņā ar kuriem prasītāja sekmēja Lukašenko režīma pasākumus, ir pietiekami precīzi, konkrēti, tajos nav kļūdas faktu vērtējumā vai tiesību kļūdas un tie paši par sevi ir pietiekams pamats prasītājas nosaukuma iekļaušanai strīdīgajos sarakstos.
103 Līdz ar to atbilstoši šī sprieduma 30. punktā minētajai judikatūrai vienīgais pamats jānoraida kā nepamatots, un nav nepieciešams izvērtēt prasītājas argumentus, kas vērsti pret aktu par saglabāšanu sarakstos iemesliem, no kuriem izriet, ka tā atbalsta Lukašenko režīmu, jo apstāklis, ka šie iemesli nav pamatoti, nevar izraisīt minēto aktu atcelšanu.
104 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, prasība daļēji atcelt aktus par saglabāšanu sarakstos un līdz ar to šī prasība kopumā jānoraida kā nepamatota.
Par tiesāšanās izdevumiem
105 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes prasījumiem, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Belavia – Belarusian Airlines AAT atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 29. maijā.
[Paraksti]