Lieta T‑439/09

John Robert Purvis

pret

Eiropas Parlamentu

Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Papildu pensiju shēma – Atteikums piešķirt papildu brīvprātīgo pensiju daļēji kapitāla formā – Iebilde par prettiesiskumu – Iegūtās tiesības – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Eiropas Parlamenta lēmums, ar kuru deputātam atteikts piešķirt viņa papildu brīvprātīgo pensiju daļēji kapitāla formā

(EKL 230. un 241. pants)

2.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Iegūtās tiesības – Pārkāpums – Neesamība

3.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Tiesiskās noteiktības princips – Līgumu turpinātības princips – Pārkāpums – Neesamība

4.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Prezidija pilnvaras izdarīt grozījumus noteikumos, kuri ir minētā lēmuma pamats

(EKL 199. panta pirmā daļa)

5.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Atpakaļejoša spēka aizliegums – Tiesiskās noteiktības princips – Pārkāpums – Neesamība

6.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips – Pārkāpums – Neesamība

7.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Pārkāpums – Neesamība

(Padomes Regula Nr. 1292/2004)

8.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Samērīguma princips – Pārkāpums – Neesamība

9.      Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Pienākums pirms minētā lēmuma pieņemšanas apspriesties ar Parlamenta ģenerālsekretāru un Kvestoru kolēģiju – Pārkāpums – Neesamība

(Eiropas Parlamenta iekšējā reglamenta 21. panta 2. punkts)

10.    Parlaments – Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām – Parlamenta Prezidija lēmums, ar kuru grozīti Noteikumi par Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgo pensiju shēmu un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā – Līgumu izpildes labā ticībā princips – Pārkāpums – Neesamība

1.      Prasībā atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru deputātam atteikts piešķirt viņa papildu (brīvprātīgo) pensiju daļēji kapitāla formā, prasītāja izvirzītie pamati savas prasības atbalstam ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir izvirzīti vienīgi iebildes par prettiesiskumu, kuru formāli viņš izvirzīja atsevišķi pret šīs iestādes Prezidija lēmumu, uz kuru balstījās minētais lēmums, atbalstam.

Tā kā Noteikumu par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, 4. pants, kurā bija paredzētas Parlamenta deputāta tiesības daļu savas pensijas saņemt kapitāla formā, ar šo Prezidija lēmumu tika atcelts, Parlamenta finanšu ģenerāldirekcijai vispār nebija rīcības brīvības un nebija citas iespējas kā noraidīt prasītāja lūgumu, kurš pamatots ar šo tiesību normu.

(sal. ar 29. un 31. punktu)

2.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz viņa iegūto tiesību pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmumu, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, jo tiesību uz papildu pensiju rašanās brīdis ir noteikts Noteikumu par deputātu papildu pensiju shēmu 1. panta 1. punktā kā diena, kad beidzas deputāta pilnvaras, un, tā kā prasītāja deputāta pilnvaras vēl nebija beigušās šī lēmuma spēkā stāšanās brīdī, viņš vēl nebija ieguvis savas tiesības uz minēto pensiju.

Princips, ka prasītājs var atsaukties uz iegūtajām tiesībām tikai tad, ja šo tiesību rašanās pamatā ir tiesiskais regulējums pirms grozījuma, kurš tika izdarīts attiecībā uz šo sistēmu un kuru viņš apstrīd, ceļot šo prasību, lai arī šo judikatūru piemēro Eiropas ierēdņiem, ir piemērojams vispārīgi un it īpaši Eiropas Parlamenta deputātiem, kuru papildu pensijas shēma ir ļoti līdzīga Eiropas ierēdņu pensiju shēmai, jo abās sistēmās ir noteikts aktuārais aprēķins, kurā ikgadējai iemaksai ir jāatbilst trešajai daļai no šajā pašā gadā iegūtajām tiesībām uz pensiju.

(sal. ar 44.–46. punktu)

3.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz tiesiskās noteiktības principa, “kas ir saistīts ar papildu pensijas līgumu”, un līgumu turpinātības principa pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu.

Eiropas Parlamenta deputātu papildu pensijas shēmas izveide, kā arī vajadzības gadījumā tās grozīšana ir uzskatāmi par iekšējiem organizatoriskiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstošu Eiropas Parlamenta darbību, un uz tiem šajā ziņā ir attiecināmas publiskās varas prerogatīvas, kuras Parlamentam ir piešķirtas, lai tas varētu veikt tam ar Līgumiem noteikto uzdevumu. Ikvienā parlamentārā sistēmā viena no galvenajām problēmām ir nodrošināt deputātu kā tautas pārstāvju un kā personu, kuras savus pienākumus veic tautas vispārējās interesēs, neatkarību, tostarp finansiālo neatkarību. Šajā ziņā atbilstoša finansiālā maksājuma garantija, kas nodrošina deputāta neatkarību, nevar tikt ierobežota tikai ar pilnvaru laiku, bet tai atbilstošā apmērā ir jāattiecas arī uz pārejas laiku pēc šī pilnvaru laika beigām un ir jāparedz pensija atkarībā no laika ilguma, kurā deputāts bija daļa no Parlamenta.

No tā izriet, ka papildu pensijas shēma, kas ir šī strīda priekšmets, ir daļa no tiesību noteikumiem, kuru mērķis vispārējās interesēs ir nodrošināt deputātu finansiālo neatkarību.

Līdz ar to uz no šīs shēmas izrietošajām Parlamenta un deputātu tiesībām un pienākumiem ir attiecināma tos vienojoša civildienesta saikne un tie tādējādi nav noteikti ar līgumu, bet izriet no publiskajām tiesībām. Šajā ziņā tas, ka minētais deputāts šai shēmai ir pievienojies brīvprātīgi, nemaina viņa attiecības ar Parlamentu, kuras regulē publiskās tiesības.

(sal. ar 59.–62. punktu)

4.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar apstrīdēt šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, pamatojoties uz to, ka Prezidijam nav pilnvaru šāda lēmuma pieņemšanā.

Ja tiesiskais regulējums ir uzskatāms par Parlamenta iekšējiem organizatoriskajiem pasākumiem, šāda regulējuma pieņemšana ietilpst Parlamenta kompetencē un tā pieņemšana izriet no pasākumiem, kuri tam ir jāveic saskaņā ar EKL 199. panta pirmo daļu. Deputātu papildu pensijas shēmas ieviešana un vajadzības gadījumā tās grozīšana ir jāuzskata par šādiem pasākumiem.

(sal. ar 64. punktu)

5.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, ja šīs iespējas atcelšana bija piemērojama, tikai sākot no minētā lēmuma paziņošanas visiem deputātiem dienas, un ja deputātus, kuru pilnvaru laiks bija beidzies līdz šim datumam un kuri līdz ar to bija ieguvuši tiesības uz papildu pensiju, šis lēmums, kuram nebija atpakaļejoša spēka, neietekmēja.

(sal. ar 65. un 66. punktu)

6.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, ja viņa minētā informācija šāda pārkāpuma pierādīšanai nav bijusi precīza, beznosacījuma un saskaņota.

Šajā ziņā tas vien, ka iespēja daļu papildu pensijas saņemt kapitāla formā pastāvēja brīdī, kad minētais deputāts pievienojās papildu pensijas shēmai, nevar tikt uzskatīts par Parlamenta solījumu, ka šīs shēmas noteikumi nākotnē netiks mainīti. Tāpat nedz Parlamenta struktūrvienības izdarītie viņa pensijas provizoriskie aprēķini, nedz bezpeļņas organizācijas “Fonds de pension – députés au Parlement européen” [“Pensiju fonds – Eiropas Parlamenta deputāti”] piemēra veidā šajā ziņā izdarītie aprēķini, nedz arī Parlamenta Prezidija atzinums, ka tam attiecībā uz personām, kuras pievienojušās papildu pensijas shēmai, ir jānodrošina uzņemto saistību ievērošana neatkarīgi no fonda stāvokļa, nevar tikt uzskatīti par informāciju, kas varētu pamatot attiecīgās personas tiesisko paļāvību.

(sal. ar 70.–75. punktu)

7.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, salīdzinot izmaiņas deputātu papildu pensijas shēmā, kas ieviestas pēc šī lēmuma stāšanās spēkā, ar izmaiņām Eiropas Komisijas locekļu un Savienības tiesu locekļu pensiju shēmā, kuras tika izdarītas pēc Regulas Nr. 1292/2004, ar kuru groza Regulu Nr. 422/67/EEK un Nr. 5/67/Euratom, ar ko nosaka Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, Tiesas priekšsēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un sekretāra un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra atalgojumu, stāšanās spēkā.

Pretēji ar Regulu Nr. 1292/2004 izdarītajām izmaiņām Komisijas un Savienības tiesu locekļu pensijas shēmā izmaiņas deputātu papildu pensijas shēmā, kuras bija izdarītas pēc Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmuma stāšanās spēkā, neietekmēja pensijas, kuru šajā pēdējā minētajā shēmā iemaksas veikušās personas cerēja saņemt, aktuāro vērtību.

Tādējādi, tā kā Eiropas Parlamenta deputātu, no vienas puses, un Komisijas un Savienības tiesu locekļu, no otras puses, faktiskā un juridiskā situācija būtiski atšķiras saistībā ar viņu pensijas shēmu izmaiņu, kuras tika ieviestas attiecīgi pēc minētā Parlamenta Prezidija lēmuma un Regulas Nr. 1292/2004 stāšanās spēkā, ietekmi, attiecībā uz viņiem varēja tikt piemērota atšķirīga attieksme saistībā ar pārejas pasākumu noteikšanu.

(sal. ar 86., 87. un 89. punktu)

8.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz samērīguma principa pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, ja Parlaments, īstenojot savu kompetenci reglamentēt deputātu papildu pensijas shēmu, varēja leģitīmi sasniegt šajā lēmumā minētos mērķus, ja, īstenojot šo kompetenci, veiktie pasākumi šo mērķu izpildei bija atbilstoši to sasniegšanai un ja iespējas daļu pensijas samaksāt kapitāla formā atcelšana bija personas, kuras bija pievienojušās papildu pensijas shēmai, vismazāk ierobežojošs pasākums.

(sal. ar 93., 94., 114., 116. un 117. punktu)

9.      Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām 29. panta, saskaņā ar kuru kvestori un ģenerālsekretārs atbilstoši priekšsēdētāja norādījumiem nodrošina minēto noteikumu interpretēšanu un striktu piemērošanu, pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, ja šis noteikums attiecas tikai uz Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām interpretēšanu un piemērošanu, nevis to grozīšanu un ja Prezidija kompetencē bija grozīt šos noteikumus. Turklāt lēmums, ar kuru izdarīti grozījumi, tika pieņemts, pamatojoties uz ģenerālsekretāra priekšlikumu, un atbilstoši Parlamenta iekšējā reglamenta 21. panta 2. punktam kvestori Prezidija sanāksmēs piedalās ar konsultatīvu balsojumu.

(sal. ar 121.–123. punktu)

10.    Eiropas Parlamenta deputāts nevar atsaukties uz līgumu izpildes labā ticībā principa pārkāpumu, lai apstrīdētu šīs iestādes Prezidija lēmuma, ar kuru grozīti Noteikumi par deputātu papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu, kuri ietverti Noteikumu par deputātu izdevumiem un piemaksām VII pielikumā, un atcelta iespēja samaksāt šo pensiju daļēji kapitāla formā, tiesiskumu, ja uz starp minēto deputātu un Parlamentu esošajām attiecībām ir attiecināma tos vienojoša civildienesta saikne un līdz ar to uz tām attiecas publiskās varas prerogatīvas, kuras ir Parlamentam, lai tas varētu izpildīt tam ar Līgumiem uzticēto uzdevumu.

(sal. ar 124.–126. punktu)