Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Ráckevei Járásbíróság (Ungārija) iesniedza 2020. gada 8. decembrī — EP u.c./ERSTE Bank Hungary Zrt.

(Lieta C-670/20)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Ráckevei Járásbíróság

Pamatlietas puses

Prasītāji: EP, TA, FV un TB

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

Vai – ņemot vērā to, kā Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ¹ 4. panta 2. punkts ir interpretēts spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 ²  – par skaidru un nepārprotamu ir uzskatāma tāda līguma klauzula par valūtas maiņas kursa risku, kurā, nenosakot expressis verbis, ka šo risku pilnībā uzņemas tikai un vienīgi parādnieks, ir tikai ietverts parādnieka apliecinājums, kurā norādīts, ka tas “pilnībā apzinās darījuma iespējamos riskus un it īpaši to, ka konkrētās valūtas maiņas kursa svārstības attiecībā pret Ungārijas forintu var gan palielināt, gan samazināt forintos atmaksājamo aizdevuma summu[”]?

Vai iepriekš aprakstītā līguma klauzula atbilst spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 noteiktajai prasībai, ka patērētājam ir jāspēj ar šādas klauzulas palīdzību novērtēt iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas, ko attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām rada ar valūtas maiņas kursu saistītā riska uzņemšanās, ņemot vērā, ka dokumentā [“]Informācija par vispārīgajiem ar finansējumu ārvalstu valūtā saistītajiem riskiem[”], kuru patērētājs parakstīja līguma noslēgšanas brīdī, ir vienādi norādīts uz gan izdevīgajām, gan neizdevīgajām valūtas maiņas kursa izmaiņu sekām , tādējādi vedinot domāt, ka stabila maiņas kursa tipiska tendence ―ko arī norādījusi Ungārijas Banku apvienība ― ir tāda, ka šīs izdevīgās un neizdevīgās ekonomiskās sekas ilgtermiņā izlīdzinās?

Vai iepriekš aprakstītā līguma klauzula atbilst spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 noteiktajai prasībai, ka patērētājam ir jāspēj ar šādas klauzulas palīdzību novērtēt iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas, ko attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām rada ar valūtas maiņas kursu saistītā riska uzņemšanās, ja nedz līgumā, nedz dokumentā, kurā ir informācija par riskiem, kas saistīti ar valūtas maiņas kursu un kas ir parakstīts līguma noslēgšanas brīdī, nav ne expressis verbis, ne implicīti norādīts, ka atmaksājamo summu pieaugums var būt nozīmīgs un pat faktiski sasniegt jebkuru apmēru?

Vai – ņemot vērā to, kā Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir interpretēts spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 – par skaidru un nepārprotamu ir uzskatāma tāda līguma klauzula par valūtas maiņas kursa risku, kurā nav expressis verbis noteikts, ka valūtas maiņas kursa risku pilnībā uzņemas tikai un vienīgi parādnieks, ja no līguma klauzulām expressis verbis neizriet, ka atmaksājamo summu pieaugums var būt nozīmīgs un pat faktiski sasniegt jebkuru apmēru?

Vai patērētāja tālab izdarītais apliecinājums, kas vispārīgi formulēts līguma tipveida klauzulā, pats par sevi ir pietiekams, lai novērtētu, vai informācija par risku, kas saistīts ar valūtas maiņas kursu, atbilst spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16, noteiktajai prasībai, ka šai informācijai ir jāļauj vidusmēra patērētājam ar tās palīdzību novērtēt to, kādas iespējami nozīmīgas sekas attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām var rasties no valūtas maiņas kursa riska pārejas, ja šādu secinājumu neļauj izdarīt nevienā cita līguma klauzulā, nedz informācijas [dokumentā] teiktais?

Vai – ievērojot spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16, nospriesto – ar Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punktu ir saderīga tāda Kúria (Augstākā tiesa) veiktā interpretācija, saskaņā ar kuru “jau tas vien, ka atbildētājs ir sniedzis informāciju par risku, kas saistīts ar valūtas maiņas kursu, pats par sevi nozīmē, ka prasītājam bija reālistiski jārēķinās ar šo risku”?

____________

¹     Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).°

²     Spriedums, 2017. gada 20. septembris, Andriciuc u.c., C-186/16, EU:C:2017:703.