Language of document : ECLI:EU:C:2010:661

Apvienotās lietas C‑57/09 un C‑101/09

Vācijas Federatīvā Republika

pret

un D

(Bundesverwaltungsgericht lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Direktīva 2004/83/EK – Obligātie bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu standarti – 12. pants – Bēgļa statusa liegšana – 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts – Jēdziens “smags nepolitisks noziegums” – Jēdziens “darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem” – Piederība organizācijai, kas iesaistīta terora aktos – Šīs organizācijas vēlāka iekļaušana to personu, grupu un organizāciju, kas ir iesaistītas terora aktos, sarakstā Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP pielikumā – Individuāla atbildība par daļu no šīs organizācijas izdarītajiem aktiem – Nosacījumi – Tiesības uz patvērumu saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām – Saderība ar Direktīvu 2004/83/EK

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Interpretācija, kas lūgta sakarā ar Savienības tiesību normu piemērojamību, kas izriet no norādes valsts tiesībās uz starptautisku konvenciju, kas pārņemta minētajās tiesību normās – Kompetence sniegt šo interpretāciju

(EKL 68. un 234. pants)

2.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvais aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Statusa liegšana

(Padomes Kopējā nostāja 2001/931; Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts)

3.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvais aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Statusa liegšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts)

4.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvais aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Statusa liegšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts)

5.        Vīzas, patvērums, imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvais aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Statusa liegšana

(Padomes Direktīvas 2004/83 3. pants un 12. panta 2. punkts)

1.        Ja valsts tiesu uzdotie jautājumi ir par Kopienu tiesību normu interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu. Konkrētāk, nedz no EKL 68. un 234. panta noteikumiem, nedz no pēdējā minētajā tiesību normā noteiktās procedūras mērķa neizriet, ka Līguma izstrādātāji būtu vēlējušies no Tiesas kompetences izslēgt lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu par kādu direktīvu gadījumā, kad dalībvalsts tiesībās ir atsauce uz starptautiskas konvencijas tiesību normu saturu, kuras ir pārņemtas šajā direktīvā, lai noteiktu tiesību normas, kas piemērojamas tikai šīs dalībvalsts iekšējai situācijai. Šādā gadījumā Savienības interesēs, lai novērstu interpretācijas atšķirības nākotnē, ir, lai šīs starptautiskās konvencijas tiesību normas, kas ir pārņemtas valsts tiesībās, un Savienības tiesības tiktu interpretētas vienveidīgi neatkarīgi no apstākļiem, kādos šos noteikumus ir paredzēts piemērot.

(sal. ar 71. punktu)

2.        Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

– tas, ka persona ir bijusi tādas organizācijas biedrs, kura ir minēta Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu pielikumā esošajā personu, grupu un organizāciju sarakstā, tāpēc ka šī organizācija ir bijusi iesaistīta terora aktos, un ir aktīvi atbalstījusi šīs organizācijas bruņoto cīņu, nav nopietns iemesls automātiski uzskatīt, ka persona ir izdarījusi nopietnu nepolitisku noziegumu vai darbību, kas ir pretēja Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

– šādos apstākļos konstatējums, ka pastāv nopietni iemesli uzskatīt, ka persona ir izdarījusi šādu noziegumu vai ir atbildīga par šādām darbībām, ir jāveic, katrā individuālā gadījumā izvērtējot precīzus faktus, lai noskaidrotu, vai attiecīgās organizācijas izdarītie akti atbilst šajās tiesību normās izklāstītajiem nosacījumiem un vai attiecīgo personu, ņemot vērā direktīvas 12. panta 2. punktā pieprasīto pierādīšanas līmeni, var uzskatīt par individuāli atbildīgu par šo aktu izdarīšanu.

Būtībā nav tiešas saiknes starp Kopējo nostāju 2001/931 un Direktīvu 2004/83 saistībā ar izvirzītajiem mērķiem, un nav nekāda pamatojuma tam, lai kompetentā iestāde, izvērtējot, vai liegt personai bēgļa statusu saskaņā ar direktīvas 12. panta 2. punktu, balstītu savu lēmumu vienīgi uz personas dalību organizācijā, kas ir iekļauta sarakstā, kurš ir pieņemts ārpus direktīvas ietvariem, kura pieņemta, ievērojot Ženēvas konvenciju.

(sal. ar 89. un 99. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu priekšnosacījums bēgļa statusa liegšanai saskaņā ar Direktīvas 2004/83 12. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktu nav tas, ka attiecīgā persona rada faktiskus draudus patvēruma dalībvalstij.

(sal. ar 105. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.        Priekšnosacījums bēgļa statusa liegšanai saskaņā ar Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktu nav samērīguma pārbaude katrā konkrētā gadījumā.

(sal. ar 111. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

5.        Direktīvas 2004/83 par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var atzīt, ka personai, kurai ir liegts bēgļa statuss saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 2. punktu, ir patvēruma tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesībām, ja šī cita veida aizsardzība nerada sajaukšanas iespēju ar bēgļa statusu šīs direktīvas nozīmē.

(sal. ar 121. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)