Prasība, kas celta 2008. gada 29. septembrī - Performing Right Society/Komisija

(lieta T-421/08)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Performing Right Society Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - J. Rivas Andrés un M. Nissen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu procedūrā saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/C2/38.698 - CISAC) sakarā ar pārkāpumu sākuma dienas un tādējādi - to ilguma nekonstatēšanu;

atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmuma procedūrā saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/C2/38.698 - CISAC) 3. pantu un/vai 4. panta 2. punktu;

pakārtoti, atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmuma procedūrā saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/C2/38.698 - CISAC) 3. pantu un/vai 4. panta 2. punktu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 16. jūlija Lēmumu C(2008) 3435 procedūrā saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/C2/38.698 - CISAC),

Pirmajā prasības pamatā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums neļauj konstatēt pārkāpumu attiecībā uz nevienu no šādiem trīs izmantošanas veidiem: satelīta apraide, retranslācija tiešsaistē un kabeļu retranslācija. Pamatojoties uz to, prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot sniegusi pierādījumus attiecībā uz tādu apgalvoto saskaņoto darbību esamību, kurās esot piedalījušās visas EEZ esošās CISAC dalīborganizācijas, ierobežojot savu savstarpējo pilnvarojumu spēkā esamību ar savām attiecīgajām teritorijām. Prasītāja uzskata, ka tas esot kļūdains novērtējums un EKL 81. panta un EKL 253. panta pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka visu EEZ esošo CISAC dalīborganizāciju starpā noteikti nav paralēlas rīcības, kā to apliecina pašā apstrīdētajā lēmumā norādītie izņēmumi no teritoriālās norobežošanas. Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots, jo tajā nav norādīta pārkāpumu, proti, saskaņoto darbību sākuma diena un tādējādi - to ilgums, šādi tiekot pārkāptam Regulas (EK) Nr. 1/2003 ¹ 2. pantam un 16. panta 1. punktam.

Otrajā prasības pamatā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums esot kļūdains, jo tajā nav pierādīts, ka prasītāja būtu piedalījusies apgalvotajās saskaņotajās darbībās. Turklāt prasītāja uzskata, ka tās rīcībai ir cits ticams izskaidrojums, nevis saskaņotu darbību esamība, proti, ka tā izvēlas risinājumus, kurus tā uzskata par komerciāli vēlamākiem. Turklāt tā piebilda, ka Komisijai saskaņā ar patstāvīgo judikatūru esot vajadzējis pārbaudīt, vai vienas vai vairāku citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pilnvarošana, lai varētu konkurēt ar gan vietējo kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, gan pilnvarotāju kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kas licences piešķir tieši, ir racionāla individuāla saimnieciska rīcība.

Trešajā prasītājas izvirzītajā prasības pamatā norādīts, ka apstrīdētā lēmuma 4. panta 2. punktā noteiktie tiesību aizsardzības līdzekļi nav tiesiski droši, ir nepamatoti, nevajadzīgi un/vai nesamērīgi, lai izbeigtu apgalvoto pārkāpumu.

Savā ceturtajā prasības pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot ievērojusi tās tiesības tikt uzklausītai, to neinformējot par saviem apsvērumiem, kādēļ tā nepieņēma piedāvātās apņemšanās.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.)