VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2011. gada 5. maijā

Lieta T‑402/09 P

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem – Procedūra, atbilstoši kurai slimība tiek atzīta par arodslimību – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 20. jūlija rīkojumu lietā F‑86/07 Marcuccio/Komisija, Krājums-CDL, I-A-1-271. un II-A-1-1467. lpp., kurā lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu. Luidži Markučo [Luigi Marcuccio] sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijai apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar ko noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Rīcība, kuras skaidrs mērķis ir diskreditēt ieinteresēto personu vai pasliktināt tās darba apstākļus

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Pierādīšanas pienākums – Ieinteresētās personas pienākums sniegt sākotnējus pierādījumus

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

4.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas veikta pierādījumu novērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pants)

5.      Apelācija – Pamati – Informācijas novērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana

(LESD 256. panta 2. punkts)

1.      Civildienesta jomā iecēlējinstitūcijai iesniegta lūguma atlīdzināt zaudējumus netieša noraidījuma sekas ir vienīgi tādas, ka lietas dalībniekam, kam ir nodarīts kaitējums, ir ļauts vērsties Savienības tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, un tas neietekmē Civildienesta tiesas secinājumu par prasības atcelt šo noraidījumu nepieņemamību.

(skat. 23. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2001. gada 6. marts, T‑77/99 Ojha/Komisija, Recueil FP, I‑A‑61. un II‑293. lpp., 68. punkts.

2.      Psiholoģiska vardarbība ir rīcība, kuras skaidrs mērķis ir diskreditēt kolēģi vai apzināti pasliktināt viņa darba apstākļus.

(skat. 35. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 79. punkts.

3.      Ierēdnim, kas apgalvo, ka ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, ir jāsniedz sākotnēji pierādījumi par šo vardarbību.

(skat. 39. punktu)

4.      Saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pantu apelācijas sūdzība Vispārējā tiesā ir iesniedzama tikai par tiesību jautājumiem. Tādējādi tikai Civildienesta tiesa ir tiesīga konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad fakti ir konstatēti neprecīzi šai tiesai iesniegto lietas materiālu dēļ, un veikt šo faktu vērtējumu. Faktu vērtējums, izņemot gadījumu par Civildienesta tiesai iesniegto pierādījumu sagrozīšanu, nav tiesību jautājums, pār kuru apelācijas instances tiesa veic kontroli.

(skat. 43. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2001. gada 2. oktobris, C‑449/99 P EIB/Hautem, Recueil, I‑6733. lpp., 44. punkts; 2003. gada 5. jūnijs, C‑121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, Recueil, I‑5539. lpp., 35. punkts; 2006. gada 27. aprīlis, C‑230/05 P L/Komisija, Krājums-CDL, I-B-2-7. un II-B-2-45. lpp., 45. punkts.

5.      Civildienesta tiesa kā pirmās instances tiesa, runājot par pieteikumiem par procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai pierādījumu savākšanas pasākumiem, ko ir iesniedzis kāds lietas dalībnieks, ir vienīgā, kas var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata.

(skat. 50. punktu)

Atsauce: Tiesa, 2001. gada 10. jūlijs, C‑315/99 P Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, I‑5281. lpp., 19. punkts.