TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2019. gada 11. aprīlī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējais muitas tarifs – Preču klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Apakšpozīcijas 8528 51 00 un 8528 59 40 – Šķidro kristālu displeja plakanā paneļa monitors, kas spēj attēlot signālus no automātiskās datu apstrādes sistēmām – Nolīgums par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem
Lietā C‑288/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 20. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts2018. gada 25. aprīlī, tiesvedībā
X BV
pret
Staatssecretaris van Financiën,
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič] un I. Jarukaitis [I. Jarukaitis],
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– X BV vārdā – M. Chin‑Oldenziel, advocaat,
– Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un P. Huurnink, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros un P. Vanden Heede, pārstāvji,
ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas, izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris) (OV 2012, L 304, 1. lpp.), I pielikumā esošās Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) apakšpozīciju 8528 51 00 un 8528 59 40.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp X BV un Staatssecretaris van Financiën (valsts sekretārs finanšu lietās, Nīderlande) par piecu lielformāta šķidro kristālu informācijas displeju (turpmāk tekstā – “strīdīgie ekrāni”) tarifu klasifikāciju.
Atbilstošās tiesību normas
KN
3 KN, kas ir ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, pamatā ir Harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma (turpmāk tekstā – “HS”), kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas ir kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (turpmāk teksta – “PMO”), un kura ir ieviesta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Šī konvencija un tās 1986. gada 24. jūnija grozījuma protokols Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.). KN ir pārņemtas HS pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu tiek veidoti KN apakšiedalījumi.
4 Pamatlietā piemērojamā KN versija izriet no Īstenošanas regulas Nr. 927/2012.
5 KN pirmajā daļā “Ievada noteikumi” ir ietverta I sadaļa “Vispārīgi noteikumi”, kuras A daļā “Vispārīgi kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi” ir noteikts:
“Kombinētajā nomenklatūrā preces klasificē pēc šādiem principiem:
1. Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.
[..]
6. Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka apakšpozīciju ieraksti un piezīmes, kā arī iepriekš minētie noteikumi pēc analoģijas, ievērojot, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas. Piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstīgo sadaļu un nodaļu piezīmes, ja vien konteksts nenosaka citādi.”
6 KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir ietverta XVI sadaļa, kurā ir 85. nodaļa “Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.
7 KN 85. nodaļā tostarp ir ietvertas arī šādas pozīcijas un apakšpozīcijas:
8528 | Monitori un projektori, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru; televīzijas uztvērējaparatūra, arī apvienota ar radiouztvērēju vai skaņas, vai video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru; |
| – katodstaru lampu monitori: |
| [..] |
| – citādi monitori |
8528 51 00 | – – tāda veida, kas izmantojami tikai vai vienīgi automātiskās datu apstrādes iekārtā, kas minēta pozīcijā 8471 |
8528 59 | – – citādi |
8528 59 10 | – – – monohroma attēla |
| – – – krāsu |
8528 59 40 | – – – – ar ekrānu, kurā izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija |
8528 59 80 | – – – – citādi” |
HS skaidrojošās piezīmes
8 HS skaidrojošās piezīmes ir izstrādātas PMO ietvaros saskaņā ar Konvencijas par Muitas sadarbības padomes izveidošanu noteikumiem.
9 HS skaidrojošajās piezīmēs to versijā, kas pieņemta 2012. gadā, attiecībā uz SH pozīciju 8528 tostarp ir noteikts:
“[..]
Attēlu parādīšanai monitoros, projektoros un televizoros tiek izmantotas dažādas tādas tehnoloģijas kā CRT (katodstaru lampas), LCD (šķidro kristālu displejs), DMD (digitālā mikrospoguļa ierīce), OLED (organiskās gaismu izstarojošās diodes) un plazma.
Monitori un projektori var spēt saņemt dažādus signālus no dažādiem avotiem. Tomēr, ja tajos ir ietverts televīzijas uztvērējs, tie ir pielīdzināmi televizoriem.”
“A. Tādi monitori, kas izmantojami vienīgi vai galvenokārt pozīcijas 84.71 automātiskās datu apstrādes sistēmā.
Šajā grupā ietilpst katodstaru lampu un nekatodstaru lampu (piemēram, platekrāns) monitori, kas nodrošina apstrādāto datu grafisko prezentāciju. Šie monitori ir nošķirami no citu veidu monitoriem (skat. zemāk B punktu) un no televīzijas uztvērējiem. Tie ietver tostarp:
1) monitorus, kas spēj uztvert signālu vienīgi no automātiskās datu apstrādes iekārtas centrālā procesora un tādēļ nespēj reproducēt krāsu attēlu no salikta videosignāla, kura viļņu sistēma atbilst apraides standartam (NTSC, SECAM, PAL, D‑MAC u.c.). Tie ir aprīkoti ar datu apstrādes sistēmām raksturīgiem savienotājiem (piemēram, RS‑232C saskarne, DIN vai SUB‑D savienotāji) un kam nav audio shēmas. Tos kontrolē īpaši adapteri (piemēram, monohromie vai grafiskie adapteri), kas ir iestrādāti automātiskās datu apstrādes iekārtas centrālajā procesorā.
2) Katodstaru lampu (CRT) monitorus ar ekrāna punktiestatni no 0,41 mm vidējai izšķirtspējai, kas samazinās, izšķirtspējai palielinoties.
3) Katodstaru lampu (CRT) monitorus, kas, lai pielāgotu neliela, bet labi definēta attēla parādīšanu, izmanto mazākus punktu (pikseļu) izmērus un lielākus konverģences standartus, nekā tie, kurus izmanto monitoros, kas aprakstīti turpmāk B. punktā un televīzijas uztvērējos. (Konverģence ir elektronstaru lielgabala(‑u) spēja inducēt vienu punktu uz katodstaru lampas virsmas, neiztraucējot nevienu no blakus punktiem.)
4) Katodstaru lampu (CRT) monitorus, kuru video frekvence (frekvenču joslas diapazons), kas ir mērījums, ar kuru tiek noteikts, cik daudz pikseļu vienā sekundē var tikt nosūtīti attēla veidošanai, parasti ir 15 MHz vai vairāk, savukārt zemāk B. punktā iekļautajos video monitoros frekvenču joslas diapazons parasti nepārsniedz 6 MHz. Šo monitoru attēla frekvence horizontāli atšķiras atkarībā no dažādiem displeja veidiem izmantotajām sistēmām un parasti ir no 15 kHz līdz vairāk nekā 155 kHz. Daudzi monitoru veidi var darboties, izmantojot vairākas attēla frekvences horizontāli. B punktā aprakstīto monitoru attēla frekvence horizontāli ir noteikta atkarībā no izmantotās televīzijas sistēmas, bet parasti tā ir 15,6 vai 15,7 kHz apmērā. Turklāt automātisko datu apstrādes iekārtu monitori nedarbojas saskaņā ar starptautiskajiem vai valsts frekvences standartiem, kuri pieņemti attiecībā uz publisko apraidi, vai saskaņā ar frekvences standartiem, kuri pieņemti attiecībā uz slēgta tīkla televīziju.
Šīs grupas monitoriem ir vāja magnētiskā lauka emisija un tiem bieži ir mehānisms monitora pielāgošanai, liecot vai grozot ap savu asi, pretapžilbināšanas virsma, nemirgojošs ekrāns un citas ergonomiska dizaina īpašības, lai atvieglotu ilgstošu skatīšanos monitorā tuvā attālumā.”
B. Citādi monitori, nekā tie, kas izmantojami vienīgi vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes iekārtā, kura minēta pozīcijā 84.71
Šajā grupā ietilpst monitori, kas ir uztvērēji, kas ir tieši savienoti ar videokameru vai videoierakstītāju, izmantojot koaksiālos kabeļus, lai tiktu eliminētas radio frekvenču shēmas. Tos izmanto televīzijas sabiedrības vai slēgtas sistēmas televīzijas (lidostas, dzelzceļa stacijas, rūpnīcas, slimnīcas u.c.). Būtībā šīs aparatūras sastāv no iekārtām, kuras ļauj radīt un savienot gaismas pikseli uz ekrāna kopā ar signāliem no avota un viena vai vairākiem video pastiprinātājiem, kuri ļauj variēt gaismas pikseļa intensitāti. Turklāt tiem var būt atsevišķa ievade sarkanajam (R), zaļajam (G) un zilajam (B), vai tie var tikt kodēti atbilstoši noteiktam standartam (NTSC, SECAM, PAL, D‑MAC u.c.). Lai uztvertu kodētus signālus, monitoram jābūt aprīkotam ar R, G un B signālu atkodētāju (atdalīšanu). Parasti izmantotais līdzeklis attēla rekonstruēšanai ir katodstaru lampa ar tiešu redzamību vai projektors ar trīs katodstaru lampām, bet ir arī tādi monitori, kuros tāda paša mērķa sasniegšanai izmantoti citi līdzekļi (piemēram, šķidro kristālu ekrāns, gaismas staru difrakcija uz eļļas kārtu). Tie var būt CRT monitoru vai plakanā displeja paneļa formā, piemēram, LCD, LED, plazma.
[..]”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
10 Pamatlieta attiecas uz strīdīgo ekrānu tarifu klasifikāciju. Saskaņā ar iesniedzējtiesas viedokli šo ekrānu diagonāle savstarpēji atšķiras no 46 līdz 70 collām un to svars no 19,3 līdz 81,7 kilogramiem. Tie ir aprīkoti ar vairākām ieejām, kas ļauj izveidot savienojumu tostarp ar automātiskās datu apstrādes iekārtu, skaņas, video ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūru vai DVD atskaņotāju, taču tie nav aprīkoti ar televīzijas uztvērējaparatūru. Tie tiek pārdoti kopā ar tālvadības aparatūru un vairākiem kabeļiem.
11 Saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto, minētie ekrāni, neatkarīgi no automātiskās datu apstrādes iekārtas, var attēlot krāsainu bildi, ko pārraida salikts video signāls. Ņemot vērā strīdīgo ekrānu izmēru, svaru un funkcijas, tie nav piemēroti izmantošanai uz rakstāmgalda vai galda. Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka šie ekrāni netiek pārdoti patērētājiem, bet gan tiek piedāvāti profesionālo klientu tirgū tostarp izmantošanai automātiskās datu apstrādes iekārtā tādās lielās publiskās telpās kā lidostas un dzelzceļa stacijas, lai parādītu ceļošanas informāciju, vai lielās biroja telpās, lai parādītu vispārīgu informāciju.
12 2013. gada 24. un 26. aprīlī inspektors izsniedza saistošu izziņu par tarifiem (turpmāk tekstā – “RTC”), strīdīgos ekrānus klasificējot KN apakšpozīcijā 8528 59 40 kā “citādus krāsu monitorus ar ekrānu, kurā izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija”.
13 Apstrīdot šo RTC, prasītāja pamatlietā iesniedza sūdzību, apgalvojot, ka strīdīgie ekrāni bija jākvalificē KN apakšpozīcijā 8528 51 00, pamatojoties uz to, ka tie esot tāda veida monitori, kas izmantojami tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes iekārtā, kas ietverta KN pozīcijā 8471. Inspektors šo sūdzību noraidīja kā nepamatotu un atstāja spēkā minēto RTC.
14 Prasītāja pamatlietā par šo inspektora lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa, Nīderlande), kura nosprieda, ka strīdīgie ekrāni ir klasificējami KN apakšpozīcijā 8528 59 40. Lai izdarītu šādu secinājumu, minētā tiesa būtībā konstatēja, ka pretēji tam, ko Tiesa bija pieprasījusi 2009. gada 19. februāra sprieduma Kamino International Logistics (C‑376/07, EU:C:2009:105) 60. punktā, strīdīgie ekrāni nav domāti darbam tuvā attālumā, kas ir raksturīgā pazīme, kura liecina, ka starp monitora lietotāju un automātiskās datu apstrādes iekārtas lietotāju nepastāv saskarsme, kas ir iemesls, kādēļ nepastāv izmantošana tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes iekārtā.
15 Pēc Gerechtshof Amsterdam (Amsterdamas apelācijas tiesa) sprieduma pasludināšanas prasītāja pamatlietā iesniedza kasācijas sūdzību Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa), apgalvojot, ka strīdīgie ekrāni bija jāklasificē KN pozīcijā 8528 51 00, pamatojoties uz to, ka tiem piemīt īpašības un pazīmes, kuru dēļ tie ir it īpaši piemēroti, lai tos izmantotu informācijas no automātiskās datu apstrādes iekārtas parādīšanai lielās publiskās telpās. Šāda klasifikācija esot apstiprināta ar pienākumiem, kādi izriet no 1996. gada 13. decembra Nolīguma par tirdzniecību ar informācijas tehnoloģiju produktiem (turpmāk tekstā – “NTI”), kas ir ticis apstiprināts ar Padomes Lēmumu 97/359/EEK (1997. gada 24. marts) par nodokļu atcelšanu informācijas tehnoloģiju produktiem (OV 1997, L 155, 1. lpp.).
16 Iesniedzējtiesa norāda, ka pirms HS grozījumiem 2007. gadā tāda veida monitori, kas izmantojami tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes sistēmā, bija klasificēti KN apakšpozīcijā 8471 60 90 “automātisko datu apstrādes iekārtu datu izvadbloki”. No skaidrojošajām piezīmēm, kas piemērojamas pirms 2007. gada, un tām, kas tika izstrādātas pēc HS grozījumiem 2007. gadā, izriet, ka šo grozījumu mērķis ir klasificēt agrākajā KN apakšpozīcijā 8471 60 90 ietilpstošos monitorus atsevišķā apakšpozīcijā, proti, HS pozīcijas 8528 apakšpozīcijā, un turpināt nošķirt šo monitorus no cita veida video un televīzijas uztvērēju monitoriem. Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka Tiesas judikatūra attiecībā uz KN apakšpozīciju 8471 60 90 ir piemērojama, lai interpretētu KN apakšpozīciju 8528 51 00.
17 Iesniedzējtiesa uzskata, ka no KN apakšpozīcijas 8528 51 00 formulējuma izriet, ka piemērotība attēlu no citiem avotiem, kas nav datu apstrādes iekārta, attēlošanai obligāti neizslēdz ekrāna klasifikāciju šajā apakšpozīcijā.
18 Attiecībā uz ekrāna piemērotības darbam tuvā attālumā kritēriju un jautājumu, vai šāds kritērijs nozīmē, ka starp automātiskās datu apstrādes iekārtas lietotāju un šī ekrāna lietotāju pastāv saskarsme tādā izpratnē, ka automātiskās datu apstrādes iekārtas lietotājs, apstrādājot vai ievadot datus, var arī nolasīt šos monitorus, iesniedzējtiesa norāda, ka strīdīgie ekrāni nebija paredzēti kā līdzekļi datu ievadīšanai un apstrādei automātiskās datu apstrādes iekārtā. Šajā lietā minētais kritērijs netiktu izpildīts, ja, lai klasificētu KN apakšpozīcijā 8528 51 00, datora ekrānam būtu jābūt izstrādātam nolūkā to izmantot automātiskās datu apstrādes iekārtā.
19 Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka no HS skaidrojošajām piezīmēm attiecībā uz pozīciju 8528 nevar tikt secināts, ka HS apakšpozīcija 8528 51 attiecas tikai uz monitoriem, kas ir domāti un ražoti darbam tuvā attālumā vai lai tos tuvā attālumā lietotu persona, kura apstrādā vai ievada datus automātiskajā datu apstrādes iekārtā. Pēc iesniedzējtiesas domām, šādi ierobežojumi neesot acīmredzami un to sekas būtu tādas, ka monitori, kuri ir aprīkoti tikai ar ieeju savienojumam ar automātiskās datu apstrādes iekārtu, taču kuri nav domāti darbam tuvā attālumā, arī nevarētu tikt klasificēti šajā pozīcijā. Iesniedzējtiesa uzskata, ka tehniskie kritēriji, kurus Tiesa izvirzījusi 2009. gada 19. februāra spriedumā Kamino International Logistics (C‑376/07, EU:C:2009:105), kā arī 2014. gada 17. jūlija spriedumā Panasonic Italia u.c. (C‑472/12, EU:C:2014:2082), attiecoties tikai uz katodstaru lampu monitoriem un līdz ar to nav piemērojami strīdīgajiem ekrāniem.
20 Kā papildu argumentu strīdīgo ekrānu klasifikācijai KN apakšpozīcijā 8528 51 00 iesniedzējtiesa min no NTI izrietošos pienākumus. Plakanā paneļa ekrāni, uz kuriem attiecas NTI, ir starp tām precēm, kas ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem, neatkarīgi no HS pozīcijas, kādā tās ir klasificētas. Pilnībā apzinoties, ka NTI noteikumi privātpersonām nevar radīt tiesības, lai uz tiem varētu tieši atsaukties, iesniedzējtiesa uzskata, ka KN apakšpozīcijas ir jāinterpretē saskaņā ar šo nolīgumu.
21 Iesniedzējtiesa arī norāda, ka vairākos PMO ziņojumos esot konstatēts, ka Savienības tiesību aktos paredzētā noteiktu plakanā paneļa ekrānu, kas spēj uztvert un reproducēt videoattēlu gan no automātiskas datu apstrādes iekārtas, gan no cita avota, aplikšana ar nodokli neesot saderīga ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tirdzniecību un tarifiem (OV 1994, L 336, 11. lpp.).
22 Šī tiesa apgalvo, ka, tā kā Savienībai ir pienākums ievērot šo secinājumu, Eiropas Savienības Padome ar Regulu (EK) Nr. 953/2013 (2013. gada 26. septembris), ar ko groza I pielikumu Regulā Nr. 2658/87 (OV 2013, L 263, 4. lpp.), grozīja KN pozīcijas 8528 apakšpozīcijas. Kopš šīs regulas stāšanās spēkā “plakanie ekrāni [..] ar ekrānu, kurā izmantota šķidro kristālu displeju [(LCD)] tehnoloģija”, tiek atbrīvoti no ievedmuitas nodokļa.
23 Iesniedzējtiesa min arī Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 112/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2014, L 38, 18. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 114/2014 (2014. gada 4. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2014, L 38, 22. lpp.) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 877/2014 (2014. gada 8. augusts) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2014, L 240, 15. lpp.), kuras, lai arī nav piemērojamas ratione temporis pamatlietā, liecinot par to, ka Komisija, lai klasificētu noteiktus plakanā paneļa ekrānus, kuros izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija (turpmāk tekstā – “LCD”), ir balstījusies uz apstākli, ka ir jāņem vērā virkne ekrānu īpašību un pazīmju, nevis jāaprobežojas ar to piemērotību darbam tuvā attālumā.
24 Tādējādi iesniedzējtiesai rodas šaubas par jautājumu, vai strīdīgie ekrāni jau no paša sākuma bija izslēgti no klasificēšanas KN apakšpozīcijā 8528 51 00, jo tiem piemīt pazīme, ka tie nebija domāti darbam tuvā attālumā.
25 Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai [KN] (no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 25. oktobrim spēkā esošajā redakcijā) apakšpozīcijas 8528 51 00 un 8528 59 40 ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi [LCD] plakanā paneļa ekrāni [..], kas ir domāti un ir tikuši saražoti, lai atveidotu datus no automātiskās datu apstrādes iekārtas, kā arī saliktu videosignālu no citiem avotiem, neraugoties uz pārējām konkrētā monitora objektīvajām īpašībām un pazīmēm, ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 8528 59 40, ja tie to lieluma, svara un funkciju dēļ nav domāti darbam tuvā attālumā? Vai šajā ziņā ir nozīme tam, ka ekrāna izmantotājs (lasītājs) un persona, kura apstrādā vai ievada datus automātiskās datu apstrādes iekārtā, ir viena un tā pati persona?”
Par prejudiciālo jautājumu
26 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā Tiesai vaicā, vai KN ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai LCD plakanā paneļa ekrāni, kas domāti un saražoti, lai atveidotu gan datus no automātiskās datu apstrādes iekārtas, gan saliktus videosignālus no citiem avotiem, ir klasificējami KN apakšpozīcijā 8528 51 00 vai šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 8528 59 40, izšķirošais ir jautājums par to, vai šie ekrāni ir vai nav piemēroti darbam tuvā attālumā, nepastāvot vajadzībai ņemt vērā citas šo ekrānu objektīvās īpašības un pazīmes, un vai, lai to noteiktu, nozīme ir tam, ka ekrāna izmantotājs un persona, kura apstrādā vai ievada datus automātiskās datu apstrādes iekārtā, ir viena un tā pati persona.
27 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārējā kārtā ir rodams attiecīgās preces objektīvajās īpašībās un pazīmēs, kādas ir definētas KN pozīcijās un sadaļu vai nodaļu formulējumā (spriedums, 2018. gada 22. februāris, Kubota (UK) un EP Barrus, C‑545/16, EU:C:2018:101, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 No pastāvīgās judikatūras arī izriet, ka PMO pieņemtajiem skaidrojumiem, runājot par HS, ir svarīga nozīme, interpretējot dažādu tarifu pozīciju piemērojamību, lai arī šiem skaidrojumiem nav juridiski saistoša spēka (spriedums, 2018. gada 13. septembris, Vision Research Europe, C‑372/17, EU:C:2018:708, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Ciktāl šo skaidrojumu mērķis ir atvieglot KN interpretāciju tarifu klasifikācijas nolūkā, tie ir jāinterpretē tādējādi, lai nodrošinātu KN apakšpozīciju lietderīgo iedarbību. Līdz ar to minēto skaidrojumu saturam ir jābūt saderīgam ar KN normām un tie nevar grozīt šo normu piemērošanas jomu (skat. spriedumu, 2015. gada 5. marts, Vario Tek, C‑178/14, nav publicēts, EU:C:2015:152, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Runājot par attiecīgo KN noteikumu formulējumu, ir jānorāda, ka KN pozīcija 8528 konkrēti attiecas uz monitoriem un projektoriem, kuri tāpat kā strīdīgie ekrāni nav aprīkoti ar televīzijas uztvērējaparatūru. KN apakšpozīcijā 8528 51 00 ir ietverta frāze “[..] tāda veida [monitori], kas izmantojami tikai vai vienīgi automātiskās datu apstrādes iekārtā, kas minēta [KN] pozīcijā 8471”. KN apakšpozīcijas 8528 59 40 formulējumā ir ietverta frāze “citādi krāsu [monitori] ar ekrānu, kurā izmantota šķidro kristālu displeju (LCD) tehnoloģija”.
31 Šajā ziņā, lai arī KN apakšpozīcija 8528 59 40 attiecas tieši uz LCD ekrāniem, ir jākonstatē, ka šīs apakšpozīcijas formulējums ir diezgan vispārīgs un tajā ir definēti galvenokārt monitori, kuri tajā dēvēti kā “citi”, kas nav tie, kuri ietilpst apakšpozīcijā 8528 51 00. No tā izriet, ka KN apakšpozīcijai 8528 59 40 ir pakārtots raksturs salīdzinājumā ar KN apakšpozīciju 8528 51 00 tādā izpratnē, ka monitors ar LCD ekrānu varētu tikt klasificēts šajā pirmajā apakšpozīcijā tikai tad, ja to nevar klasificēt KN apakšpozīcijā 8528 51 00.
32 Attiecībā uz šo pēdējo apakšpozīciju ir jānorāda, ka vispārīgā termina “monitori” lietojums liecina par to, ka tādi LCD plakanā paneļa ekrāni kā strīdīgie ekrāni principā ietilpst šajā apakšpozīcijā.
33 Līdz ar to, tā kā, ņemot vērā to objektīvās pazīmes, proti, apstākli, ka tie tostarp var attēlot krāsainu attēlu no citām ierīcēm, kas nav automātiskās datu apstrādes iekārtas, strīdīgos ekrānus nevar uzskatīt par monitoriem, kuri tiek izmantoti tikai automātiskā datu apstrādes sistēmā, kas ietilpst KN pozīcijā 8471, būtiskais jautājums pamatlietā ir tas, vai tādi monitori kā strīdīgie ekrāni var tikt uzskatīti par monitoriem, kuri galvenokārt tiek izmantoti šādā sistēmā un tādējādi ietilpst KN apakšpozīcijā 8528 51 00.
34 Lai noteiktu, vai monitors ir klasificējams šajā apakšpozīcijā, Tiesa ir nospriedusi, ka, ņemot vērā visas attiecīgā monitora objektīvās īpašības un pazīmes, ir jāizvērtē gan pakāpe, kādā šie monitori var īstenot vairākas funkcijas, gan izpildes līmenis, kuru šie monitori sasniedz, īstenojot šīs funkcijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 19. februāris, Kamino International Logistics, C‑376/07, EU:C:2009:105, 57. punkts). Tādējādi, pirmkārt, ir jāsalīdzina monitora piemērotība tikt lietotam tikai automātiskā datu apstrādes iekārtā un tā izpildes līmenis šajā jomā un, otrkārt, tā piemērotība tikt izmantotam citās funkcijās un tā piemērotība šajās funkcijās, lai konstatētu, kāda ir tā galvenā funkcija, kas tātad nosaka tā klasifikāciju.
35 Šajā ziņā, runājot par īpašībām, kas nosaka monitora piemērotību tikt galvenokārt izmantotam automātiskā datu apstrādes sistēmā, HS skaidrojumos attiecībā uz pozīciju 8528, kuras A punktā minēti tāda veida monitori, kuri izmantojami tikai vai galvenokārt HS pozīcijas 8471 automātiskā datu apstrādes sistēmā, tās sniedz būtiskas norādes.
36 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka saskaņā ar šī A punkta pirmo daļu tajā minētajā monitoru grupā ietilpst katodstaru lampu un nekatodstaru lampu monitori, tostarp plakanā paneļa ekrāna, kas nodrošina apstrādāto datu grafisko prezentāciju, tostarp 1.–4. apakšpunktā minētie. Tādējādi no vārda “tostarp” lietojuma izriet, ka šī paša punkta 1.–4. apakšpunktā ietvertais tāda veida monitoru uzskatījums, kas tiek izmantoti tikai vai galvenokārt automātiskā datu apstrādes sistēmā, kā arī no to tehniskajām īpašībām, kas tos padara par piemērotiem reproducēt tikai datus no automātiskās datu apstrādes sistēmas, ir tikai indikatīvs.
37 Turpretī to pašu nevar attiecināt uz īpašībām, kas minētas A punkta pēdējā daļā, uz ko neattiecas vārds “tostarp”. Šī pēdējā daļa sākas ar vārdiem “šīs grupas monitoriem”, kas tādējādi liecina par to, ka tā attiecas uz visiem skaidrojošās piezīmes par HS pozīciju 8528 A punktā minētajiem monitoriem, proti, monitoriem, kas izmantojami tikai vai galvenokārt automātiskajā datu apstrādes sistēmā.
38 Saskaņā ar minētās pēdējās daļas formulējumu šīs grupas monitoriem ir vāja magnētiskā lauka emisija un tiem bieži ir mehānisms monitora pielāgošanai, liecot vai grozot ap savu asi, pretapžilbināšanas virsma, nemirgojošs ekrāns un citas ergonomiska dizaina īpašības, lai atvieglotu ilgstošu skatīšanos monitorā tuvā attālumā.
39 Tādējādi šķiet, ka no minētās daļas izriet, ka tas, ka tie ir domāti darbam tuvā attālumā, ir to monitoru nepieciešamā īpašība, kuri, ņemot vērā, ka tie ir domāti darbam tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes iekārtā, ir klasificējami KN apakšpozīcijā 8528 51 00.
40 Tomēr attiecīgās skaidrojošās piezīmes nevar interpretēt tādējādi, ka šī prasība ir absolūta, jo šādā gadījumā minētās piezīmes izraisītu to, ka ir jāgroza KN apakšpozīcijas piemērojamība. Šādas prasības sekas būtu tādas, ka monitori, kuru savienojumi ļauj tos pieslēgt tikai vienai datu automātiskās apstrādes iekārtai, bet kuri nav piemēroti darbam tuvā attālumā, nevarētu tikt klasificēti KN apakšpozīcijā 8528 51 00, pat ja tie acīmredzami būtu domāti izmantošanai tikai automātiskā datu apstrādes sistēmā.
41 Līdz ar to ir jāuzskata, ka, lai arī apstāklis, ka monitors ir domāts darbam tuvā attālumā, ir īpaši svarīgs faktors, kas jāņem vērā, lai noteiktu, vai to var klasificēt KN apakšpozīcijā 8528 51 00, šis faktos viens pats nevar būt izšķirošais. Šī monitora klasifikācija ir jānosaka, ņemot vērā visas tā objektīvās īpašības un pazīmes.
42 Turklāt, lai arī monitora kritērijs attiecībā uz spēju strādāt tuvā attālumā var norādīt, kā to minēja iesniedzējtiesa, ka parasti ekrāna lasītājs un persona, kura apstrādā un/vai ievada datus automātiskās datu apstrādes iekārtā, ir viena un tā pati persona, tas, ka tā ir viena un tā pati persona, nav būtisks faktors šī monitora tarifu klasifikācijai. Lietotāja identitāte nav minētā monitora objektīvā īpašība vai pazīme.
43 Šajā ziņā attiecībā uz NTI nozīmi, lai noteiktu attiecīgo tarifu klasifikāciju, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pat ja tāda nolīguma kā NTI noteikumi nevar privātpersonām radīt tiesības, uz kurām tās varētu tieši atsaukties tiesā saskaņā ar Savienības tiesībām, ja tiesiskais regulējums šajā jomā Savienībā pastāv, Savienības noslēgto starptautisko nolīgumu pārākums pār atvasināto Savienības tiesību normām liek šīs normas interpretēt pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem (spriedums, 2016. gada 14. jūlijs, Sprengen/Pakweg Douane, C‑97/15, EU:C:2016:556, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).
44 Ņemot to vērā, ir jākonstatē, ka, lai arī NTI attiecas uz muitas nodokļiem, kas saistīti it īpaši ar HS pozīcijas 8471 monitoriem, tas nedz ietekmē, nedz arī groza tehniskās īpašības un objektīvās pazīmes, kuras ņemot vērā, preces tiek klasificētas it īpaši KN apakšpozīcijās 8528 51 00 un 8528 59 40. Šajā nolīgumā ir tikai paredzēts noteiktu preču atbrīvojums no muitas nodokļa. No tā izriet, kā to pamatoti norādījusi Nīderlandes valdība, ka tas, ka pastāv prasība atbrīvot no muitas nodokļa NTI minētās preces, nevar grozīt minēto apakšpozīciju piemērojamību.
45 Visbeidzot attiecībā uz Īstenošanas regulu Nr. 112/2014, Nr. 114/2014 un Nr. 877/2014, kurās noteikti LCD tipa krāsu monitori tiek klasificēti KN apakšpozīcijā 8525 59 31, nozīmi pietiek norādīt, ka šīs regulas stājās spēkā pēc tam, kad tika izsniegtas šīs lietas pamatā esošās RTC. Līdz ar to šīs regulas nav piemērojamas ratione temporis, un tādējādi tām nav nozīmes pamatlietas risinājumā.
46 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai LCD plakanā paneļa ekrāni, kas domāti un saražoti, lai attēlotu gan datus no automātiskās datu apstrādes iekārtas, gan saliktus videosignālus no citiem avotiem, ir klasificējami KN apakšpozīcijā 8528 51 00 vai šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 8528 59 40, ir jāizvērtē, pārbaudot visas to objektīvās īpašības un pazīmes, gan pakāpe, kādā tie var īstenot vairākas funkcijas, gan izpildes līmenis, kuru tie sasniedz, īstenojot šīs funkcijas, lai varētu noteikt, vai to galvenā funkcija ir tikt izmantotiem automātiskajā datu apstrādes sistēmā. Šajā ziņā īpaša nozīme piešķirama tam, vai tie ir domāti darbam tuvā attālumā. Tas, ka ekrāna lietotājs un persona, kura apstrādā un/vai ievada datus automātiskās datu apstrādes iekārtā, ir viena un tā pati persona, nav nozīmīgs kritērijs šīs noteikšanas nolūkā.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Padomes Regulā (EK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris), I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai LCD plakanā paneļa ekrāni, kas domāti un saražoti, lai attēlotu gan datus no automātiskās datu apstrādes iekārtas, gan saliktus videosignālus no citiem avotiem, ir klasificējami kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8528 51 00 vai šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 8528 59 40, ir jāizvērtē, pārbaudot visas to objektīvās īpašības un pazīmes, gan pakāpe, kādā tie var īstenot vairākas funkcijas, gan izpildes līmenis, kuru tie sasniedz, īstenojot šīs funkcijas, lai varētu noteikt, vai to galvenā funkcija ir tikt izmantotiem automātiskajā datu apstrādes sistēmā. Šajā ziņā īpaša nozīme piešķirama tam, vai tie ir domāti darbam tuvā attālumā. Tas, ka ekrāna lietotājs un persona, kura apstrādā un/vai ievada datus automātiskās datu apstrādes iekārtā, ir viena un tā pati persona, nav nozīmīgs kritērijs šīs noteikšanas nolūkā.
[Paraksti]