PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2005. gada 21. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur vārdisku elementu “monBeBé”, reģistrācijas pieteikums – Agrākas vārdiskas preču zīmes “bebe” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts
Lieta T‑164/03
Ampafrance SA, Šolē [Cholet] (Francija), ko pārstāv S. Bersials Ariass [C. Bercial Arias], avocat,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Rasats [A. Rassat] un A. Foliards‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā,
Johnson & Johnson GmbH, Diseldorfa (Vācija), ko pārstāv D. fon Šulcs [D. von Schultz], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 4. marta lēmumu lietā R 220/2002‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ampafrance SA un Johnson & Johnson GmbH.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 8. maijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 31. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 31. oktobrī,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 2. decembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 13. jūnijā Ampafrance SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija šāds grafisks apzīmējums (turpmāk tekstā – “preču zīme monBeBé”)
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 3., 5., 8., 10., 11., 12., 16., 18., 20., 21., 22., 24., 25. un 28. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 1999. gada 8. februārī šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [“Kopienas Preču Zīmju Biļetens”] Nr. 8/99.
5 1999. gada 29. martā sabiedrība Johnson & Johnson GmbH, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret šīs Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi bija pamatoti ar vārdisku preču zīmi “bebe”, kas bija reģistrēta:
– 1990. gada 22. novembrī Vācijā (Nr. 1 168 346) attiecībā uz šādām precēm: “ādas un ķermeņa kopšanas līdzekļi, tai skaitā, līdzekļi ādas aizsardzībai un tīrīšanai, tostarp ādas krēmi, ādas losjoni, pieniņi, attīrošie toniki, mitrinošās emulsijas, saules produkti, vannas piedevas, vannas želejas, ādas eļļas, šampūni, lūpu kopšanas līdzekļi; ziepes, attīrošie līdzekļi; kosmētiskās tīrīšanas salvetes; dezodoranti; zobu kopšanas līdzekļi, sejas pūderis, dekoratīvās kosmētikas noņēmēji, nagu kopšanas līdzekļi, tādi kā nagu laka un lakas šķīdinātājs”, kas ietilpst 3. klasē; iebildumu pamatojumam tika minēta šīs preču zīmes reputācija Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta nozīmē un tas, ka tā ir labi pazīstama Vācijā šīs pašas regulas 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē;
– 1990. gada 19. decembrī, pamatojoties uz starptautiskajiem nolīgumiem (Nr. IR 571 254), kuri stājušies spēkā tostarp Itālijā, Austrijā un Beniluksa valstīs, attiecībā uz tām pašām 3. klasē ietilpstošajām iepriekš minētajām precēm un šādām precēm:
– 16. klase: “papīra dvieļi un salvetes kosmētiskajām vajadzībām”;
– 24. klase: “auduma dvieļi un salvetes kosmētiskajām vajadzībām”.
6 Iebildumi bija pamatoti ar visām precēm, ko aptver agrākās preču zīmes, un tie bija vērsti pret daļu no Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, proti, šādām precēm:
– 3. klase: “Ziepes, tīrīšanas līdzekļi, līdzekļi ādas kopšanai, kosmētiskie līdzekļi, šampūni, talks, tualetes ūdens, zobu pasta, vannas līdzekļi, higroskopiskās vates tamponi”;
– 5. klase: “Higiēnas preces, diētiskie produkti, diētiskie pārtikas līdzekļi, higroskopiskā vate, higroskopiskās vates autiņi”;
– 10. klase: “Zīdaiņu pudelītes, pudeļu knupīši, knupīši, medicīniskie aparāti, farmaceitiskās somiņas”;
– 16. klase: “Papīrs un papīra izstrādājumi, celulozes autiņi”.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 2. punkta c) apakšpunktu un 5. punktu.
8 Iebildumu procesā 2000. gada 21. februārī prasītāja ierobežoja savā reģistrācijas pieteikumā minēto preču sarakstu, samazinot 16. klasē ietilpstošo preču skaitu.
9 Ar 2002. gada 27. februāra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja. Būtībā tā konstatēja, ka nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Nekonstatējot apzīmējumu līdzību, Iebildumu nodaļa noraidīja arī iebildumus, kas pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Tā kā apzīmējumi ir atšķirīgi un persona, kas iestājusies lietā, nebija pierādījusi, ka tās Vācijas preču zīme ir ieguvusi reputāciju, iebildumi, kas pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, arī tika noraidīti.
10 2002. gada 12. martā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
11 Ar 2003. gada 4. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) Apelāciju pirmā padome daļēji apmierināja apelāciju. Būtībā tā uzskatīja, ka, ņemot vērā, it īpaši 3. un 5. klasē ietilpstošo preču identiskumu vai līdzību, attiecīgo apzīmējumu līdzību un agrāko preču zīmju reputāciju attiecībā uz ķermeņa kopšanas līdzekļiem, bija acīmredzams, ka no attiecīgā patērētāja viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja. Līdz ar to Iebildumu nodaļas lēmums tika atcelts daļā, kurā tā noraidīja iebildumus, kas iesniegti atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punktam attiecībā uz šādām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm: “ziepes, attīrošie līdzekļi, ādas kopšanas līdzekļi, kosmētiskie līdzekļi, šampūni, talks, tualetes ūdens, zobu pasta, vannas līdzekļi, higroskopiskās vates tamponi”, kas ietilpst 3. klasē, un “higiēnas līdzekļi, higroskopiskā vate, higroskopiskās vates autiņi”, kas ietilpst 5. klasē.
12 Attiecībā uz precēm, kas tiek uzskatītas par atšķirīgām, proti, diētiskās preces un diētiskie pārtikas produkti (5. klase), kā arī, zīdaiņu pudelītes, pudeļu knupīši, knupīši, medicīniskie aparāti, farmaceitiskās somiņas (10. klase), Apelāciju padome uzskatīja – nav iestājušies Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanai nepieciešamie nosacījumi, tātad, apelācija šajā daļa ir jānoraida. Turklāt, tā kā apelācija daļā, kas bija pamatota ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tika apmierināta attiecībā uz “kosmētiskajiem līdzekļiem, medicīniska rakstura līdzekļiem, proti, ādas kopšanas līdzekļiem”, kas ietilpst 3. klasē, Apelāciju padome neizskatīja iebildumus, kas pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt vai grozīt Apstrīdēto lēmumu daļā, kurā tas prasītājai nav labvēlīgs;
– apmierināt Kopienas preču zīmes “monBebé” reģistrācijas pieteikumu pilnā apmērā;
– piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus, kas radušies iebildumu procesā, procesā Apelāciju padomē un tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā.
14 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Persona, kas iestājusies lietā, lūdz Pirmās instances tiesu prasību noraidīt.
Par strīda priekšmetu
16 Ar 2004. gada 25. novembra vēstuli prasītāja informēja Pirmās instances tiesu, ka tā ir ierobežojusi savu reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 10. klasē un ir paredzētas zīdaiņiem un maziem bērniem.
17 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktam pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču vai pakalpojumu sarakstu. Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumā ietverto preču vai pakalpojumu sarakstu ierobežo (saīsina) saskaņā ar noteiktiem sevišķiem noteikumiem, iesniedzot pieteikumu iesniegtā reģistrācijas pieteikuma grozījumiem atbilstoši Regulas Nr. 40/94 44. pantam un Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 13. noteikumam (Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedums lietā T‑194/01 Unilever/ITSB (Tablette ovoïde), Recueil, II‑383. lpp., 13. punkts, un 2003. gada 25. novembra spriedums lietā T‑286/02 Oriental Kitchen/ITSB – Mou Dybfrost (KIAP MOU), Recueil, II‑4953. lpp., 30. punkts).
18 Šajā lietā prasītāja iesniedza pieteikumu preču saraksta ierobežošanai tikai dažas dienas pirms tiesas sēdes. Turklāt ITSB tiesas sēdē apgalvoja, ka par šo pieteikumu tas uzzināja tikai ar Pirmās instances tiesas starpniecību, jo formāls prasītājas iesniegums par ierobežošanu attiecīgajai administratīvajai lietai vēl nav pievienots.
19 Tāpat ir jāatgādina – lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespēja ir jānovērtē attiecībā uz visām precēm, ko aptver preču zīmes reģistrācijas pieteikums (iepriekš minētais spriedums lietā KIAP MOU, 30. punkts).
20 Šajā lietā prasītāja ar šo reģistrācijas pieteikumu neparedz svītrot no saraksta vienu vai vairākas preces, kuru līdzība tika konstatēta, bet grozīt visu konkrēto preču lietojumu (funkcionālo uzdevumu). Tomēr nevar izslēgt, ka, grozot preču funkcionālo uzdevumu, tas var ietekmēt preču salīdzinājumu, ko ITSB veica, lai pārbaudītu sajaukšanas iespēju, un administratīvo procesu ITSB.
21 Ja, ievērojot šos apstākļus, šajā stadijā atļautu grozīt preču funkcionālo uzdevumu, tā rezultātā tiesvedības laikā tiktu grozīts strīda priekšmets. Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar grozīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Pirmās instances tiesai, izskatot šo strīdu, ir jāpārbauda Apelāciju padomes lēmumu tiesiskums. Taču konkrēto preču saraksta grozīšana neizbēgami grozītu iebildumu priekšmetu un, attiecīgi, tiesvedības apjomu, kas ir pretrunā Reglamentam.
22 Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, šajā instancē nevar ņemt vērā preču, kas norādītas prasītājas sākotnējā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, funkcionālā uzdevuma grozījumus. Līdz ar to izskatāmā lieta tiks balstīta uz to situāciju, kuru pārbaudīja Apelāciju padome.
Par prasītājas prasījumu otrās un trešās daļas pieņemamību
23 Savu prasījumu otrajā punktā prasītāja būtībā lūdz Pirmās instances tiesu dot ITSB rīkojumu reģistrēt preču zīmi “monBeBé”. ITSB uzskata, ka šis lūgums ir nepieņemams.
24 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam ITSB ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Kopienu tiesu spriedumu izpildei. Tāpēc Pirmās instances tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus ITSB. Tas ir ITSB pienākums – izdarīt secinājumus no Pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un motīviem (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (Giroform), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts; 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (EUROCOOL), Recueil, II‑683. lpp., 12. punkts, un 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (BUDMEN), Recueil, II‑2251. lpp., 22. punkts).
25 Tātad prasītājas prasījumu otrā daļa ir nepieņemama.
26 Savu prasījumu trešajā daļā prasītāja lūdz, lai ITSB piespriež atlīdzināt izdevumus, kas radušies iebildumu procesā, procesā Apelāciju padomē un tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā.
27 Ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 136. panta 2. punktam “nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, un izdevumus, kuri radušies saskaņā ar 131. panta 4. punkta otro daļu, iesniedzot procesuālo rakstu un citu dokumentu tulkojumus tiesvedības valodā, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem”. No tā izriet, ka izdevumus, kas radušies iebildumu procesā, nevar uzskatīt par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem.
28 Tātad prasītājas prasījumu trešo daļu par tiesāšanās izdevumiem ir jānoraida kā nepieņemamu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz izdevumiem, kas radušies iebildumu procesā.
Par to pierādījumu pieņemamību, kas pirmo reizi iesniegti Pirmās instances tiesā
29 Prasītāja pielikumā savam 2003. gada 31. oktobra atbildes rakstam ir pievienojusi pierādījumus, kas nav bijuši iesniegti Apelāciju padomē, proti, 2003. gada 4. un 6. oktobrī uzņemtās fotogrāfijas, reklāmas sludinājumus un ar preču zīmi “bebe” aptverto preču sarakstu. Tāpēc šos priekšmetus, ko pirmo reizi iesniedz Pirmās instances tiesā, nevar ņemt vērā. Prasības izskatīšana Pirmās instances tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB Apelāciju padomes lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē, tāpēc Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kas tai iesniegti pirmo reizi. Tātad iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījumu spēku (Pirmās instances tiesas 2004. gada 18. februāra spriedums lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (CONFORFLEX), Recueil, II‑719. lpp., 52. punkts; 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā T‑399/02 Eurocermex/ITSB (Alus pudeles forma), Recueil, II‑1391. lpp., 52. punkts, un 2004. gada 10. novembra spriedums lietā T‑396/02 Storck/ITSB (Konfekšu forma), Krājums, II‑0000, 24. punkts).
Par lietas būtību
30 Prasītāja izvirza vienu pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
31 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar ko pastāv preču zīmju “bebe” un “monBeBé” sajaukšanas iespēja.
32 Pirmkārt, prasītāja kritizē Apelāciju padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru “higroskopiskās vates autiņi”, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme “monBeBé”, un 3. klasē ietilpstošās preces – “līdzekļi ādas un ķermeņa kopšanai, kosmētiskie līdzekļi”, ko aptver agrākās preču zīmes, ir līdzīgi. Faktiski, tām nav ne viens un tas pats raksturs, ne viens un tas pats sastāvs. Jo vairāk, autiņi nav paredzēti estētisko vajadzību apmierināšanai, bet vienīgi praktiskām vajadzībām, jo to mērķis ir saglabāt sausu zīdaiņu apģērbu.
33 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka attiecīgo apzīmējumu līdzības pakāpe nav pietiekami augsta, lai varētu uzskatīt, ka pastāv to sajaukšanas iespēja. Tas ir tādēļ, ka tie ir vizuāli un fonētiski atšķirīgi, kā arī, vājās atšķirtspējas dēļ, ko nosaka vārda “bebe” aprakstošais raksturs.
34 Prasītāja uzskata, ka vārdiskajam elementam “monBeBé” piemītošās vizuālās īpašības, tai skaitā ovālais rāmis, kas to aptver, rada kopējo iespaidu, kas krasi atšķiras no tā, ko rada agrākās preču zīmes. Patērētājs varētu ievērot, ka preču zīmes “monBeBé” burti ir treknināti, ļoti noapaļoti, izskatās sablīvēti, tos izrunā nepierasti, ar uzsvaru uz pēdējā burta “e”. Tāpat ir jāatzīmē fakts, ka divi burti “b” ir lielie burti, kas ir nepierasti, ja tie nav vārda sākuma burti.
35 Turklāt prasītāja uzskata – Apelāciju padomes apgalvojums par to, ka, ņemot vērā vārda “mon” šķietamo pazīstamību, vācu patērētājs pievērsīs lielāku uzmanību otrajam elementam “BeBé”, nevis pirmajam vārdiskā apzīmējuma elementam, neatbilst patiesībai. Prasītāja uzsver, ka to lasa no kreisās uz labo pusi, un ka patērētāji kopumā pievērš lielāku uzmanību vārdiska apzīmējuma pirmajam, nevis tā pēdējam elementam.
36 Visbeidzot, fonētiskajā ziņā prasītāja uzsver, ka divzilbju vārdu neizrunā kā trīszilbju vārdu. Prasītāja uzskata, ka, izrunājot vārdu “mon”, rodas specifiska skaņa, kas nepavisam nav tāda, kā izrunājot agrākās preču zīmes.
37 Konceptuālajā ziņā prasītāja norāda, ka vārdam “bebe” ir aprakstošs raksturs attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, precēm, kuras to patērētāji izmanto zīdaiņa ādas kopšanai. Šajos apstākļos ikvienam ir jābūt iespējai izmantot vārdu “bebe”.
38 Treškārt, prasītāja apstrīd to, ka preču zīmei “bebe” ir reputācija Vācijā. Ņemot vērā to, ka preču zīme “bebe” ir vārds, ko pazīst visi Eiropas Kopienu, tai skaitā Vācijas, patērētāji, tai nav stipras atšķirtspējas Vācijā. Prasītāja apstrīd pierādījumus, kas izvirzīti attiecībā uz preču zīmju “bebe” pazīstamību ieinteresētajā sabiedrībā. Turklāt prasītāja vērš uzmanību uz to, ka Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 40. punktā kļūdaini minēja reputācijas faktu “vācu valodā runājošajās” valstīs. Persona, kas iestājusies lietā, nekad neesot apstiprinājusi šo reputācijas faktu šajās valstīs, tāpēc tā savā paziņojumā par iebildumiem bija tieši ierobežojusi jautājumu par reputāciju Vācijā.
39 ITSB apgalvo, ka Apelāciju padome nepārkāpa Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
40 Attiecībā uz agrāko preču zīmju augsto atšķirtspēju ITSB atgādina, ka vācu preču zīmi “bebe” reģistrēja pēc tam, kad tika pierādīts, ka izmantošanas rezultātā tā ir ieguvusi atšķirtspēju (durchgesetztes Zeichen) un ka Austrijā netika iesniegti nekādi iebildumi pret preču zīmes reģistrāciju, kas veikta, pamatojoties uz starptautiskajiem nolīgumiem.
41 ITSB uzskata, ka prasītāja, apšaubot Apstrīdēto lēmumu, kļūdās, jo tā apstiprināja, ka preču zīme “bebe” tās izmantošanas rezultātā bija ieguvusi augstu atšķirtspēju Vācijas tirgū 1996. gada 13. jūnijā – datumā, kad tika iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
42 Attiecībā uz Austriju ITSB būtībā apgalvo, ka nav ņemama vērā personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes augstā atšķirtspēja šajā valstī tāpēc, ka uz to neatsaucās ne paziņojumā par iebildumiem, ne dokumentos, kas satur faktus, pierādījumus un apsvērumus, ko tā iesniedza savu prasījumu pamatojumam noteiktajā termiņā atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 2. punktam (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑232/00 Chef Revival USA/ITSB – Massagué Marín (Chef), Recueil, II‑2749. lpp., 34. un 35. punkts). Pieņemot pretējo, zaudētu jēgu termiņi, ko nosaka ITSB, pārmērīgi paildzinātos procedūras un pat tiktu veicināta novilcināšanas taktika.
43 Persona, kas iestājusies lietā, uzsver, ka attiecīgo preču un apzīmējumu līdzības dēļ pastāv apzīmējumu “bebe” un “monBeBé” sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
44 Persona, kas iestājusies lietā, uzsver, ka jau 1995. gadā preču zīme “bebe” varēja apgalvot par nozīmīgu reputāciju ieinteresētajā sabiedrībā Vācijā. Šo faktu jāuzskata par izšķirošo, vērtējot attiecīgo apzīmējumu līdzību. Konstatējot plašu pazīstamību, kas iegūta, nozīmīgi un ilgi izmantojot preču zīmi “bebe”, nav nekādas nozīmes tam, vai vārdam “bebe” kā tādam šķietami ir vai nav vāja atšķirtspēja “suģestējošā” rakstura dēļ, kā pieņem Apelāciju padome.
Pirmās instances tiesas vērtējums
45 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto [reģistrācijai pieteikto] preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja] tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme. Iespēja maldināt [sajaukšanas iespēja] ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi. Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļai agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes un preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kuru reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums ir agrāks par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu.
46 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, rada sajaukšanas iespēju.
47 Šī pati judikatūra nosaka, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus izskatāmajā lietā atbilstošos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un līdzību starp apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem (2003. gada 9. jūlija Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821.lpp., 31.–33. punkts, un minēto judikatūru).
48 Šajā lietā agrākās preču zīmes “bebe” ir reģistrētas, pirmkārt, kā starptautiska preču zīme, kas ir spēkā tai skaitā Austrijā, Itālijā un Beniluksa valstīs – datumā, kad iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, un, otrkārt, Vācijā kā valsts preču zīme. Tā kā iebildumi ir pamatoti ar pēdējo no minētajām reģistrācijām, kā arī ar reģistrāciju, kas veikta, pamatojoties uz starptautisko nolīgumu, kurš ir spēkā Austrijā, attiecīgā teritorija, lai vērtētu sajaukšanas iespēju, it īpaši ir Vācija un Austrija.
49 Ņemot vērā to, ka attiecīgās preces ir plaša patēriņa preces, mērķa sabiedrība ir vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs.
50 Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams, pirmkārt, salīdzināt attiecīgās preces, otrkārt, salīdzināt konfliktējošos apzīmējumus un, treškārt, pārbaudīt agrāko preču zīmju šķietami augsto atšķirtspēju, lai noteiktu, vai apzīmējuma “monBeBé” reģistrācija var radīt sajaukšanas iespēju ar agrākajām preču zīmēm “bebe”.
Par preču salīdzinājumu
51 Šajā ziņā prasītāja apstrīd vienīgi Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar ko 5. klasē ietilpstošie higroskopiskās vates autiņi, attiecībā uz ko lūdz reģistrēt preču zīmi “monBeBé”, un 3. klasē ietilpstošās preces, ko aptver agrākās preču zīmes, ir ādas un ķermeņa kopšanas līdzekļi un kosmētiskie līdzekļi.
52 Ir jāatgādina – saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo to saistību. Šie faktori ietver, it īpaši to funkcionālo uzdevumu, mērķi, izmantojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 23. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedums lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (CASTILLO), II‑4835. lpp., 32. punkts).
53 Ir jānorāda, ka autiņi, kas ir paredzēti zīdaiņiem vai pieaugušajiem, kuri cieš no nesaturēšanas, un kosmētiskie līdzekļi tiek pārdoti vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās. Turklāt tad, kad pēdējās no minētajām precēm ir paredzētas mazu bērnu higiēnai, tās lieto tādā veidā, kas cieši asociējas ar pirmajām precēm. Tādēļ autiņi ir higiēnas preces, ko parasti lieto vienlaikus ar ādas kopšanas līdzekļiem, un papildinošā veidā. Līdz ar to higroskopiskās vates autiņus, ko aptver preču zīme “monBeBé”, kā arī ādas un ķermeņa kopšanas līdzekļus un kosmētiskos līdzekļus, ko aptver agrākās preču zīmes, var uzskatīt par līdzīgām precēm.
54 Tāpēc Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu attiecīgo preču salīdzinājumā.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
55 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam attiecībā uz iesaistīto apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību ir jābalstās uz to radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts, un minēto judikatūru).
56 Apelāciju padome konstatēja, ka, vizuālajā ziņā, salīdzinot agrāko vārdisko preču zīmi ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “monBeBé” vārdisko elementu, atklājas zināma vizuālā līdzība. Atšķirība, kas pastāv tajā, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē “monBeBé” ir pievienots vārds “mon”, netika uzskatīta par pietiekami nozīmīgu, lai pilnīgi dzēstu līdzību, ko nosaka fakts, ka preču zīmes galvenā daļa – vārds “bebe”, ir identisks vārdam, no kā sastāv agrākās preču zīmes.
57 Ir jāatzīmē, ka agrākās preču zīmes sastāv vienīgi no vārda “bebe”, kas rakstīts ar mazajiem burtiem.
58 Kas attiecas uz preču zīmi “monBeBé”, tā sastāv no vārdiskā elementa “monBeBé”, kurā pamīšus izmantoti lielie un mazie burti, kas visi aptverti ar melnu ovālu. To var sadalīt divos elementos – “mon” un “BeBé”.
59 Attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “monBeBé” grafiskajiem elementiem, proti, vārda “monbebé” rakstību un tā ovālo ietvaru, tie nav pietiekami nozīmīgi, lai ietekmētu patērētāja uztveri spēcīgāk, nekā to spēj tās vārdiskais elements. Turklāt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, uzsvars uz pēdējo burtu “e” apzīmējumā “monBeBé” ir tikko jūtams un lielie burti “b”, kas lietoti starp pārējiem burtiem, nerada ievērojamu atšķirību. Tomēr lielo burtu lietojums piesaista uzmanību otrajam elementam “BeBé” tādējādi, ka to var uzskatīt par apzīmējuma “monBeBé” dominējošo elementu.
60 Ņemot vērā to, ka agrākā preču zīme “bebe” ir pilnīgi iekļauta reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē “monBeBé”, atšķirība, kas rodas, pievienojot vārdisko elementu “mon” preču zīmes “monBeBé” sākumā, nav pietiekami nozīmīga, lai dzēstu līdzību, kas rodas preču zīmes “monBeBé” galvenās daļas, proti, vārda “bebe”, sakritības rezultātā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā CONFORFLEX, 46. punkts).
61 Tas ļauj secināt, ka Apelāciju padome nepieļāva kļūdu, konstatējot, ka apzīmējumi ir vizuāli līdzīgi.
62 Par konfliktējošo apzīmējumu fonētisko salīdzinājumu Apelāciju padome secināja, ka fonētiskajā ziņā ir zināma līdzība.
63 Ir jānorāda, ka, ņemot vērā to, ka elements “bebe” atrodas agrākajās preču zīmēs un preču zīmē “monBeBé”, konfliktējošiem apzīmējumiem ir zināma fonētiskā līdzība. Visaptveroša vērtējuma ietvaros, no fonētiskā viedokļa raugoties, vārda “mon” pievienošana vārdam “bebe” preču zīmē “monBeBé” tomēr ļauj saskatīt konfliktējošo apzīmējumu atšķirības (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā CONFORFLEX, 47. punkts). Konstatētā atšķirība neietekmē fonētisko līdzību, jo tā neattiecas uz preču zīmes “monBeBé” dominējošo elementu.
64 Tāpēc Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka no fonētiskā viedokļa attiecīgie apzīmējumi ir zināmā mērā līdzīgi.
65 Kas attiecas uz konceptuālo līdzību, Apelāciju padome konstatēja – tā kā konkrētajai sabiedrībai Vācijā ir vienlīdz labi zināma vārda “bebe” un vārda “mon” nozīme, attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi tiktāl, ciktāl tiem ir kopīgs vārds “bebe”.
66 Ir jāatzīmē, ka pretēji personas, kas iestājusies lietā, viedoklim, vācu valodā runājošā sabiedrība bez grūtībām uztver vārdu “bebe” saistībā ar zīdaini.
67 Par to, vai sabiedrība saskata konceptuālu saikni starp vārdiem “bebe” un “monbebé”, ir jākonstatē – nav izslēgts, ka vācu valodā runājošais patērētājs saprot vārdu “mon” kā tādu, kas nozīmē “mein” (tas ir, “mans” vācu valodā). Vācu valodā runājošie ir pieraduši pie zināmiem vārdu salikumiem franču valodā, tādiem kā “mon chéri” vai “mon amour”, kuri apzīmē noteiktas preces, ko izplata Vācijā. Tāpēc pieļaujot, ka konkrētā sabiedrības daļa saprot vārda “mon” nozīmi, konfliktējošiem apzīmējumiem patiešām nav konceptuālas atšķirības. Piederības vietniekvārda pievienošana būtiski nemaina apzīmējuma konceptuālo saturu, kas norāda uz zīdaini. Pat pieļaujot, ka konkrētā sabiedrības daļa neuztver franču vārda “mon” nozīmi, tā pazīst franču vārdu “bebe”, un vārds “mon” negroza konceptuālo saturu, ko sabiedrība piešķir šim apzīmējumam.
68 Šajos apstākļos Apelāciju padome pamatoti secināja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir konceptuāli līdzīgi.
69 Līdz ar to apzīmējumi ir vizuāli un konceptuāli līdzīgi, un tiem ir zināma fonētiskā līdzība. Visaptveroši vērtējot sajaukšanas iespēju, vēl ir nepieciešams pārbaudīt agrāko preču zīmju šķietami augsto atšķirtspēju.
Par agrāko preču zīmju augsto atšķirtspēju
70 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir vēl jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākas preču zīmes atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 24. punkts). Preču zīmēm, kurām piemīt augsta atšķirtspēja gan to raksturīguma, gan to atpazīstamības dēļ tirgū, ir plašāka aizsardzība nekā tām preču zīmēm, kuru atšķirtspēja ir mazāka (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 18. punkts, un Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97, Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts).
71 Lai noteiktu preču zīmes atšķirtspēju un, attiecīgi, novērtētu, vai tās atšķirtspēja ir augsta, ir visaptveroši jānovērtē, cik lielā mērā preču zīme spēj identificēt preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, piederību konkrētam uzņēmumam un tātad atšķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (pēc analoģijas skat. Tiesas 1999. gada 4. maija spriedumu apvienotajās lietās C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 49. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 22. punkts).
72 Veicot šo vērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā preču zīmes būtiskās īpašības, tai skaitā tas, vai tai piemīt visas to preču vai pakalpojumu aprakstošās īpašības, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, vai ne; preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā platība un ilgums, uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai veikto investīciju apjoms, ieinteresēto personu proporcija, kuras, pateicoties preču zīmei, identificē preci vai pakalpojumu kā tādu, ko ražojis vai sniedzis attiecīgais uzņēmums, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citu profesionālo apvienību paziņojumi (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Windsurfing Chiemsee, 51. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 23. punkts).
73 Agrākās preču zīmes atšķirtspēja un it īpaši tās reputācija tātad ir elements, kas jāņem vērā, lai novērtētu, vai apzīmējumu vai preču un pakalpojumu līdzība ir pietiekama, lai rastos sajaukšanas iespēja (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 24. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 22. oktobra spriedumu lietā T‑311/01 Éditions Albert René/ITSB – Trucco (Starix), Recueil, II‑4625. lpp., 61. punkts, un 2004. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑66/03 “Drie Mollen sinds 1818”/ITSB – Manuel Nabeiro Silveira (Galáxia), Krājums, II‑1765. lpp., 30. punkts).
74 Šajā lietā prasītāja uzsver, ka preču zīmei “bebe” nav nekādas izteikti raksturīgas atšķirtspējas. Tomēr persona, kas iestājusies lietā, un ITSB nevienā brīdī neuzsvēra, ka preču zīmei “bebe” būtu īpaši raksturīga atšķirtspēja un ka tās augstā atšķirtspēja būtu saistīta ar tās pazīstamību tirgū.
75 Tātad ir jāpārbauda, vai persona, kas iestājusies lietā, ITSB izvirzīja pietiekamus faktus vai pierādījumus, kas ļauj secināt, ka šī preču zīme Vācijā tiešām bija pazīstama reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datumā, proti, 1996. gada 13. jūnijā.
76 Persona, kas iestājusies lietā, ITSB iesniedza vairākus dokumentus, lai pierādītu agrāko preču zīmju reputāciju. Apelāciju padome, pamatojoties uz aptauju, ko 1995. gadā veica IMAS International GmbH (Müller, Schupfner & Gauger) (turpmāk tekstā – “IMAS aptauja”) un personas, kas iestājusies lietā, mārketinga direktora O. Albēra [O. Albers] oficiālu paziņojumu, atzina šādas reputācijas esamību. Prasītāja uzskata, ka šiem dokumentiem nav pierādījumu spēka, lai pierādītu preču zīmes “bebe” reputāciju Vācijā 1996. gada 13. jūnijā.
77 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka IMAS aptauja tai vienīgi dod iespēju konstatēt to, ka preču zīmei “bebe” ir augsta atšķirtspēja Vācijas tirgū, turpretim prasītāja apgalvo, ka šī aptauja sniedz tikai ļoti vispārīgus procentuālus datus.
78 No lietas materiāliem izriet, ka IMAS aptauja tika veikta 1995. gada oktobrī un novembrī. Saskaņā ar aptaujas aprakstu tās mērķis bija noteikt preču zīmes “bebe” vērtību Vācijas iedzīvotāju vidū. Tā tika aptaujātas 2017 personas, kas vecākas par 16 gadiem, uzdodot tām mutvārdu jautājumus. Rezultāti tika apkopoti procentu izteiksmē saskaņā ar četriem dažādiem kritērijiem: kopējais aptaujāto personu skaits, dzimums, vecums (16–29 gadi, 30–49 gadi, vairāk par 50 gadiem) un dzīves vieta.
79 Ir jānorāda, ka prasītāja kļūdās, apgalvojot, ka netika sniegta nekāda informācija par aptaujāto personu grupu sastāvu. Tika konstatēts, ka tā attiecas uz personām, kas vecākas par 16 gadiem un ir vīrieši un sievietes, ietilpst trijās dažādu vecumu kategorijās un pārstāv gandrīz vai visas federālās valstis. Pat ja nav izskaidrots iedalījums šajās dažādajās kategorijās, nekas neliecina par to, ka šīs kategorijas nepauž vidusmēra vācu patērētāja viedokli. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka šajā lietā grupa, kas sastāv no 2017 aptaujātajām personām, ir pietiekami liela, lai būtu raksturīga.
80 Turklāt runa nav par “ļoti vispārīgiem procentuāliem datiem”, kā to uzsvēra prasītāja, tāpēc ka rezultāti pierāda, kā to uzsvēra ITSB, ka konkrēti preču zīmei “bebe” ir augsta atšķirtspēja. Aptaujas rezultāti atklāj, ka preču zīme “bebe” bija pazīstama ievērojamai sabiedrības daļai Vācijas tirgū pirms tika iesniegts pieteikums Kopienas preču zīmes reģistrācijai. Saskaņā ar aptaujas tabulām I un III 64 % no aptaujātajām personām pazina, proti, bija jau lasījušas vai dzirdējušas vārdu “bebe” saistībā ar ķermeņa vai sejas kopšanas līdzekļiem. Sieviešu vidū šo vārdu pazina 80 %. Saskaņā ar II un IV tabulu 66 % no tiem, kas pazina šo vārdu (68 % sieviešu), uzskatīja, ka šo vārdu lietoja tikai viens ražotājs.
81 Par jautājumu formulējumu, kas, pēc prasītājas domām, nebija neitrāls, ir jāatzīmē – lai gan jautājumos bija minēts termins “bebe”, nerodas nekādas šaubas par aptaujas objektīvo raksturu.
82 Kas attiecas uz prasītājas argumentu par to, ka Apelāciju padome kļūdījās, konstatējot, ka “66 % iedzīvotāju pieļāva, ka nosaukumu “bebe” lietoja tikai viens ražotājs”, pietiek atzīmēt, kā to konstatēja pati Apelāciju padome, ka 64 % iedzīvotāju pazina vārdu “bebe”, un ka šie 66 % varēja attiekties tikai uz to iedzīvotāju daļu, kas pazina minēto vārdu. Lai gan Apelāciju padomes lietotais formulējums bija divdomīgs, šajā ziņā tā nav pieļāvusi kļūdu.
83 Tāpēc ir jāatzīmē, ka IMAS aptauja pietiekami pierāda – brīdī, kad tika iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, preču zīmei “bebe” bija augsta atšķirtspēja Vācijā tās reputācijas dēļ.
84 Tātad vairs nav jāpārbauda citi pierādījumi, ko persona, kas iestājusies lietā, bija iesniegusi gan Iebildumu nodaļai, gan Apelāciju padomei, kas tos neņēma vērā, pārkāpjot pienākumus, ko tai uzliek Regulas Nr. 40/94 61. panta 1. punkts un 62. panta 1. punkts (Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T‑308/01 Henkel/ITSB – LHS (UK) (KLEENCARE), Recueil, II‑3253. lpp.). Tāpēc šī pamata dēļ Apstrīdētais lēmums nav jāatceļ, ņemot vērā to, ka Apelāciju padome atzina vācu preču zīmes “bebe” augsto atšķirtspēju.
85 Tāpat arī nav jāpārbauda, vai Apelāciju padome pieļāva kļūdu, konstatējot, ka agrākajai preču zīmei bija noteikta reputācija Austrijā, jo ir pietiekami, ka sajaukšanas iespēja pastāv attiecībā uz vienu no agrākajām preču zīmēm.
86 Ņemot vērā attiecīgo preču līdzību, strīdus apzīmējumu zināmu līdzību un agrākās preču zīmes “bebe” augsto atšķirtspēju, kas iegūta tās izmantošanas rezultātā, ir jānorāda, ka pastāv sajaukšanas iespēja, vismaz Vācijā.
87 Līdz ar to prasītājas izvirzītais vienīgais pamats un prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
88 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem. Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nav izvirzījusi prasījumus šajā sakarā, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi);
3) persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 21. aprīlī.