Lieta C‑173/11
Football Dataco Ltd u.c.
pret
Sportradar GmbHç
un
Sportradar AG
(Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – 7. pants – Sui generis tiesības – Datubāze par notiekošajām futbola čempionātu spēlēm – Jēdziens “atkārtota izmantošana” – Atkārtotas izmantošanas vieta
Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 18. oktobra spriedums
1. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu šīs datubāzes saturu vai būtisku tā daļu (“sui generis” tiesības) – Atkārtotas izmantošanas jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Mērķis
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9)
3. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu šīs datubāzes saturu vai būtisku tā daļu (“sui generis” tiesības) – Piemērojamība – Vienkārša pieejamība internetā – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. pants)
4. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Datubāzes satura atkārtotas izmantošanas jēdziens – Piemērojamība – Dati, kas lejupielādēti no datubāzes, kura ir aizsargāta ar “sui generis” tiesībām, un, izmantojot citā dalībvalstī esošu interneta serveri, nosūtīti uz citā dalībvalstī dzīvojošas personas datoru – Iekļaušana – Nosacījumi – Iecere vērsties pie šajā pēdējā minētajā dalībvalstī esošas sabiedrības – Vērtējuma kritēriji – Valsts tiesas vērtējums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. pants)
5. Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Datubāzes veidotāja tiesības aizliegt iegūt un/vai atkārtoti izmantot visu šīs datubāzes saturu vai būtisku tā daļu (“sui generis” tiesības) – Atkārtota izmantošana tikai interneta servera dalībvalsts teritorijā – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 20.–22. punktu)
2. Direktīvā 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību nav paredzēts izveidot aizsardzību ar sui generis tiesībām, kuras regulē Savienības mēroga vienveidīgās tiesības. Šīs direktīvas mērķis ir ar valstu tiesiskā regulējuma tuvināšanu novērst neatbilstības, kas starp tām pastāv datubāzu tiesiskās aizsardzības jomā un kas apdraud iekšējā tirgus darbību, preču un pakalpojumu brīvu apriti Savienībā, kā arī informācijas tirgus attīstību tās iekšienē. Šim nolūkam minētajā direktīvā ir prasīts visām dalībvalstīm, lai tās paredz savās valsts tiesībās datubāzu aizsardzību ar sui generis tiesībām. Šādā kontekstā dalībvalsts tiesiskajā regulējumā paredzēta aizsardzība ar sui generis tiesībām principā ir ierobežota ar šīs dalībvalsts teritoriju, tādēļ šīs aizsardzības saņēmējs var uz to atsaukties tikai attiecībā uz neatļautu atkārtotu izmantošanu šajā teritorijā
(sal. ar 24.–27. punktu)
3. Tas, ka noteiktā valsts teritorijā ir pieejama interneta vietne ar datubāzes datiem, kas tiek aizsargāta ar Direktīvā 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību noteiktajām sui generis tiesībām, neļauj uzreiz secināt, ka šīs saites īpašnieks ir iesaistīts atkārtotā izmantošanā, uz ko attiecas šajā teritorijā piemērojamās valsts tiesības Ja tikai šī pieejamība ļautu secināt atkārtotu izmantošanu, saitēm un datiem, kuri acīmredzami ir paredzēti personām ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas un ir tomēr tehniski pieejami šajā dalībvalstī, nevajadzīgi būtu piemērojamas šīs dalībvalsts spēkā esošās tiesības šajā jautājumā.
(sal. ar 36. un 37. punktu)
4. Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja persona, kas ir sabiedrība, izmantojot interneta serveri dalībvalstī A, nosūta datus, kurus pirms tam šī persona lejupielādējusi no datubāzes, kas tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām saskaņā ar minēto direktīvu, uz citas personas, kas atrodas dalībvalstī B, datoru pēc šīs personas lūguma, lai saglabātu šī datora atmiņā un parādītu uz tā ekrāna, tā ir šo datu “atkārtota izmantošana”, ko veic persona, kas ir veikusi šo nosūtīšanu. Ir jāuzskata, ka šī darbība notiek vismaz dalībvalstī B, ja ir norādes, kuras ļauj secināt, ka šāda darbība atklāj tās veicēja nodomu vērsties pie šajā pēdējā minētajā dalībvalstī esošajiem sabiedrības locekļiem, kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai.
Šādas norādes var būt apstāklis, ka starp datiem, kas ir šajā serverī, ir dati par otrā dalībvalstī notiekošām sporta spēlēm, nosūtīšana, kas izriet no vēlmes notvert šīs otrās dalībvalsts sabiedrības interesi, kā arī fakts, ka šī sabiedrība ar līgumu ir piešķīrusi tiesības piekļūt tās serverim sabiedrībām, kuras piedāvā derību pakalpojumus, kas mērķēti uz šo publiku. Visbeidzot apstāklis, ka dati, kurus šī sabiedrība ir ievietojusi tiešsaistē, ir pieejami otrās dalībvalsts interneta lietotājiem, kuri ir šo sabiedrību klienti, viņu pašu valodā, kas atšķiras no valodām, kuras ierasti lieto dalībvalstīs, no kurām šī sabiedrība veic savas darbības, var attiecīgā gadījumā nostiprināt norādes ar mērķi pierādīt pieeju konkrēti vērstu uz otrās dalībvalsts publiku.
(sal. ar 40.–42. un 47. punktu un rezolutīvo daļu)
5. Nevar piekrist, ka “atkārtota izmantošana” Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta izpratnē visos apstākļos ir jāuzskata par tādu, kas notiek tikai tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas interneta serveris, no kura tiek nosūtīti attiecīgie dati. Papildus faktam, ka dažreiz ir grūti skaidri lokalizēt šādu serveri, šāda tēze nozīmētu, ka tirgus dalībnieks, kurš ir iesaistījies bez datubāzes, kura saskaņā ar noteiktas dalībvalsts tiesībām tiek aizsargāta ar sui generis tiesībām, izveidotāja piekrišanas šīs datubāzes satura atkārtotai izmantošanai tiešsaistē, vēršoties pie šīs dalībvalsts publikas, izvairītos no šo valsts tiesību piemērošanas tikai tādēļ vien, ka tā serveris ir ārpus tās teritorijas.
(sal. ar 44. un 45. punktu)