Lieta T‑11/17
RK
pret
Eiropas Savienības Padomi
Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 7. februāra spriedums
Civildienests – Ierēdņi – Civildienesta noteikumu 42.c pants – Atvaļinājuma dienesta interesēs piešķiršana – Vienlīdzīga attieksme – Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Tiesības tikt uzklausītam – Rūpības pienākums – Atbildība
1. Iestāžu akti – Direktīvas – Direktīva 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju – Tieša pienākumu noteikšana Savienības iestādēm to attiecībās ar savu personālu – Izslēgšana – Atsaukšanās iespēja – Piemērojamība
(LESD 288. panta 3. daļa; Civildienesta noteikumu 42.c pants; Padomes Direktīvas 2000/78 21. pants)
(skat. 67.–70. punktu)
2. Ierēdņi – Atvaļinājumi – Atvaļinājuma dienesta interesēs piešķiršana – Atšķirīga attieksme pret ierēdņiem, kuriem tuvojas pensionēšanās vecums – Diskriminācija vecuma dēļ – Attieksmes atbilstošais un samērīgais raksturs – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu 36. un 42.c pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1023/2013)
(skat. 86.–91. punktu, 93., 94., 103., 105., 111. un 123. punktu)
3. Ierēdņi – Atvaļinājumi – Atvaļinājuma dienesta interesēs piešķiršana – Dienesta interešu jēdziens – Attiecīgajiem ierēdņiem raksturīgu elementu ņemšana vērā – Spēja iegūt jaunas kompetences un pielāgoties darba vides pārmaiņām – Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 42.c pants)
(skat. 133.–137. punktu)
4. Ierēdņi – Atvaļinājumi – Atvaļinājuma dienesta interesēs piešķiršana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā
(Civildienesta noteikumu 42.c pants)
(skat. 140. un 141. punktu)
5. Ierēdņi – Atvaļinājumi – Atvaļinājuma dienesta interesēs piešķiršana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms lēmuma pieņemšanas – Apjoms
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Civildienesta noteikumu 42.c pants)
(skat. 175.–181. punktu)
6. Ierēdņi – Administrācijas rūpības pienākums – Ierēdņa interešu ņemšana vērā – Robežas – Dienestu racionalizācija
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
(skat. 189. un 190. punktu)
7. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atlīdzināšanas pienākums – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Piespriešana lietas dalībniekam, kuram spriedums ir labvēlīgs, segt daļu no tiesāšanās izdevumiem
(Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punkts un 135. pants)
(skat. 203., 206. un 207. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa 2019. gada 7. februārī pasludinātajā spriedumā RK/Padome (T‑11/17) noraidīja ierēdnes prasību, ar kuru tika lūgts atcelt Padomes lēmumu piešķirt viņai atvaļinājumu dienesta interesēs atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 42.c pantam. Prasītāja it īpaši balstījās uz iebildi par prettiesiskumu, kas vērsta pret minēto 42.c pantu, pamatojoties uz principa par vienlīdzību likuma priekšā un nediskriminācijas principa vecuma dēļ pārkāpumu. Turklāt viņa apstrīdēja Padomes veikto “organizatorisko apsvērumu” novērtēšanu Civildienesta noteikumu iepriekš minētās tiesību normas izpratnē.
Vispirms Vispārējā tiesa secināja, ka Civildienesta noteikumu 42.c panta tiesiskums ir jāizvērtē atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktam, vienlaikus ņemot vērā Direktīvu 2000/78 (1), kuras tiesību normas var būt iedvesmas avots, lai noteiktu Savienības likumdevēja pienākumus Savienības civildienesta jomā.
Turpinājumā Vispārējā tiesa secināja, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ, kas ieviesta ar Civildienesta noteikumu 42.c pantu, ir samērīga un ar to netiek pārkāpts Hartas 21. panta 1. punkts, jo šī attieksme atbilst tās 52. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, lai sasniegtu likumīgu mērķi optimizēt ieguldījumus saistībā ar profesionālo izglītību, nešķiet nesaprātīgi, ka Savienības likumdevējs uzskata, ka ir nepieciešams paredzēt atvaļinājuma dienesta interesēs noteikšanu vienīgi tiem ierēdņiem, kuri ietilpst konkrētā vecuma grupā no 55 līdz 66 gadiem un kuriem Civildienesta noteikumu 42.c panta piemērošanas dēļ ir radīts nelabvēlīgs stāvoklis gan karjeras ziņā, gan finansiālā ziņā salīdzinājumā ar jaunākiem ierēdņiem, kuri neietilpst iepriekš minētajā vecuma grupā.
Tālāk saistībā ar Civildienesta noteikumu 42.c panta piemērošanu Vispārējā tiesa atgādināja, ka minētajā pantā ir skaidra atsauce uz “dienesta interesēm”. Tādējādi “organizatoriski apsvērumi [..], kas saistīti ar vajadzību iegūt jaunas kompetences” un kas ir arī paredzēti šajā pantā, veido dienesta interešu specifisku aspektu. Tā kā “organizatoriskie apsvērumi” ir saistīti ar “vajadzību iegūt jaunas kompetences” un ir tikai viens dienesta interešu specifisks aspekts Civildienesta noteikumu 42.c panta ietvaros, iestādes veiktais novērtējums par attiecīgo ierēdņu spējām iegūt jaunas kompetences un pielāgoties darba vides pārmaiņām ir saderīgs ar šo pantu.
Vispārējā tiesa norādīja, ka šāda attiecīgajiem ierēdņiem raksturīga elementa ņemšana vērā nav arī pretrunā Civildienesta noteikumu 42.c panta ratio legis. Proti, tā kā ir konstatēts, ka šīs tiesību normas mērķis ir optimizēt iestāžu ieguldījumus saistībā ar profesionālo izglītību izmaksu efektivitātes jomā, ar šo mērķi šķiet saderīgi tas, ka iestāde, lai noteiktu ar profesionālo izglītību saistīto ieguldījumu izmaksas, ņem vērā attiecīgo ierēdņu spēju iegūt jaunas kompetences un pielāgoties darba vides pārmaiņām. Šāda elementa, kas raksturo attiecīgos ierēdņus, ņemšana vērā ir arī pamatota ar apstākli, ka Civildienesta noteikumu 42.c panta piemērošana tiem rada nelabvēlīgas sekas un ka šī piemērošana viņiem var tikt noteikta pret viņu gribu.
Turklāt, tā kā šī novērtējuma mērķis ir īstenot dienesta intereses, tam noteikti ir jāattiecas uz attiecīgo ierēdņu spēju nākotnē iegūt jaunas kompetences un pielāgoties darba vides pārmaiņām un tādējādi tajā ir jāietver prognozes elements. Pretējā gadījumā šis novērtējums netiktu īstenots dienesta interesēs.
Visbeidzot Vispārējā tiesa atzina iestādēm plašu novērtējuma brīvību attiecībā uz organizatorisku apsvērumu, kas saistīti ar vajadzību iegūt jaunas kompetences, novērtējumu, kuras izmantošanu var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas vērtējumā, materiālas neprecizitātes vai pilnvaru nepareizas izmantošanas gadījumā.