Lieta C‑356/16

Krimināllieta

pret

Wamo BVBA
un
Luc Cecile Jozef Van Mol

(Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg te Brussel, strafzaken lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Direktīva 2005/29/EK – Negodīga komercprakse – Valsts tiesību akti, ar kuriem ir aizliegta ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistīta reklāma

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 26. oktobra rīkojums

Tiesību aktu tuvināšana – Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Valsts tiesiskais regulējums, kurā tiek aizliegts jebkurai fiziskai vai juridiskai personai izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu – Pieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 3. panta 3. un 8. punkts)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav aizliegti tādi valsts tiesību akti, kādi ir pamatlietā, ar kuriem tiek aizsargāta sabiedrības veselība, kā arī estētiskās ķirurģijas ķirurgu un estētiskās medicīnas mediķu profesionālā cieņa un integritāte, aizliedzot ikvienai fiziskai vai juridiskai personai izplatīt ar estētiskās ķirurģijas vai neķirurģiskas estētiskās medicīnas procedūrām saistītu reklāmu.

To ņemot vērā, šī direktīva saskaņā ar tās 3. panta 3. punktu ir piemērojama, neskarot Savienības vai valsts tiesības par produktu veselīguma un drošības aspektiem. Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 8. punktu tā ir piemērojama, neskarot ētikas kodeksus vai citus konkrētus noteikumus, vai citus konkrētus noteikumus, ar ko tiek regulētas reglamentētas profesijas un ko dalībvalstis atbilstīgi Savienības tiesību aktiem var noteikt profesionāļiem, lai uzturētu augstus integritātes standartus.

Tādējādi no šīm tiesību normām izriet, ka ar Direktīvu 2005/29 netiek apšaubītas valsts tiesību normas par produktu veselīguma un drošības aspektiem vai konkrēti noteikumi, ar ko tiek regulētas reglamentētas profesijas (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Vanderborght, C‑339/15, EU:C:2017:335, 28. punkts).

(skat. 20.–22. un 24. punktu un rezolutīvo daļu)