Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 20. jūnija rīkojumu lietā F-67/10 Marcuccio/Komisija 2011. gada 5. septembrī iesniedza Luigi Marcuccio

(lieta T-475/11 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis - G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Vispārējo tiesu apmierināt šo apelācijas sūdzību ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Civildienesta tiesas 2011. gada 20. jūnija rīkojumu, ar kuru kā nepieņemama tika noraidīta prasība ar mērķi panākt, lai Komisijai tiktu piespriests atlīdzināt zaudējumus, kas varbūtēji bija radušies saistībā ar Komisijas atteikumu atmaksāt lietā, kuras ietvaros tika pasludināts Civildienesta tiesas 2008. gada 4. novembra spriedums lietā F-41/06 Marcuccio/Komisija, radušos atmaksājamos tiesāšanās izdevumus.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

"Prasībā ietvertā trešā prasījuma" (sic starp pārsūdzētā rīkojuma 13. un 14. punktu), kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs bija formulējis savas pirmajā instancē celtās prasības ietvaros, un "prasībā ietvertā ceturtā prasījuma" (sic starp pārsūdzētā rīkojuma 19. un 20. punktu), kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs bija formulējis savas pirmajā instancē celtās prasības ietvaros, nelikumīga noraidīšana šķietamas nepieņemamības dēļ, ņemot vērā a) kļūdainu, maldīgu un nesaprātīgu lūguma jēdziena Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izpratnē interpretāciju un piemērošanu, kā arī nepamatotu un neloģisku šajā jomā pastāvošās judikatūras neievērošanu; b) pilnīgu pamatojuma trūkumu, kā arī faktu sagrozīšanu, neatbilstību, pretrunīgo, neloģisko, neracionālo un nesaprātīgo raksturu.

Faktu sagrozīšana un pilnīgs izmeklēšanas trūkums.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūguma neizskatīšana, kas ir uzskatāms par tā tiesību uz aizstāvību un sacīkstes principa pārkāpumu.

____________