VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2013. gada 25. oktobrī
Lieta T‑476/11 P
Eiropas Komisija
pret
Chrysanthe Moschonaki
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Kandidatūras noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Pieņemamība – Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību – Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punkts – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā F‑55/10 AS/Komisija, ar ko lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 28. jūnija spriedumu lietā F‑55/10 AS/Komisija daļā, kurā par pieņemamu atzīts pamats, kas attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 7. panta pārkāpumu, daļā, kurā ar to atcelts 2009. gada 30. septembra lēmums, ar kuru Eiropas Komisija šī pamata dēļ ir noraidījusi Chrysanthe Moschonaki kandidatūru, kā arī daļā, kurā Komisijai piespriests samaksāt C. Moschonaki EUR 3000. Pārējā daļā apelācijas sūdzību noraidīt. Nodot lietu Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Lēmums noraidīt kandidatūru – Lēmums, kas nav nodalāms no lēmuma par cita ierēdņa iecelšanu amatā – Nepieciešamība veikt visaptverošu un vienotu vērtējumu par interesi celt prasību – Prasība atcelt tikai lēmumu noraidīt kandidatūru – Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Īpašas grūtības – Taisnīga kompensācija par nelabvēlīgo situāciju, kas prasītājam ir radusies atceltā tiesību akta dēļ
(LESD 266. pants)
3. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu
(LESD 257. pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)
4. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kurš nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats
5. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet kas ar to ir cieši saistīti – Pieņemamība – Pamats par iekšējo vai ārējo tiesiskumu – Nosacījums, kas nav pietiekams atzīšanai par pieņemamu
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
6. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa un tiesiskās noteiktības principa ievērošana – Priekšmeta un pamata jēdzienu plaša interpretācija – Apstrīdēšanas juridiskā pamata maiņa – Nosacījums, kas nav pietiekams secinājumam, ka apstrīdēšanas pamats ir jauns
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
7. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet ar kuriem tiek apstrīdēta pamatojuma, kas izklāstīts atbildē uz sūdzību, pamatotību – Pieņemamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
8. Apelācija – Par pamatotu atzīta apelācijas sūdzība – Strīda atrisināšana pēc būtības apelācijas tiesā – Nosacījums – Strīds, kas ir izskatāmā stāvoklī
(Tiesas statūtu I pielikuma 13. panta 1. punkts)
1. Gadījumā, ja ierēdnis ir cēlis prasību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, kuras priekšmets ir lēmuma noraidīt viņa kandidatūru un lēmuma par cita ierēdņa iecelšanu vēlamajā amatā atcelšana, lēmums noraidīt kandidatūru un lēmums par iecelšanu amatā ir ne tikai saistīti, bet arī nav nodalāmi, un tādēļ ierēdņa interese panākt šo abu lēmumu atcelšanu ir jāizvērtē visaptveroši un vienoti.
Tomēr ierēdnis nav spiests lūgt vienlaikus atcelt gan lēmumu, ar ko noraidīta viņa kandidatūra attiecībā uz amatu, gan lēmumu, ar ko attiecīgajā amatā iecelta trešā persona. Proti, ierēdnim, kurš vēlas panākt vienīgi lēmuma noraidīt viņa kandidatūru atcelšanu, nav nekāda pienākuma lūgt atcelt šos abus lēmumus.
Turklāt samērīguma principam atbilst tas, ka ierēdnis, lai aizsargātu trešo personu tiesības, var prasīt atcelt vienīgi lēmumu par viņa kandidatūras noraidīšanu, un viņam, lai prasība varētu tikt atzīta par pieņemamu, nav pienākuma prasīt atcelt lēmumu par citu ierēdņu iecelšanu amatā.
Tādējādi ierēdnis var vēlēties panākt lēmuma noraidīt viņa kandidatūru atcelšanu, lai turpmāk šāds prettieiskums vairs netiktu pieļauts procesā, kas ir analogs tam, kādā nācies piedalīties viņam, tomēr nevēloties apstrīdēt lēmumu par trešās personas iecelšanu amatā. Šādā gadījumā ierēdņa interese celt prasību ir jāizvērtē vienīgi saistībā ar prasību atcelt lēmumu, ar ko noraidīta viņa kandidatūra.
Turklāt tādas pieejas dēļ, saskaņā ar kuru gadījumā, ja prasības celšanas brīdī attiecīgais amats jau ir bijis piešķirts, prasība atcelt lēmumu noraidīt kandidatūru ir pieņemama tikai tad, ja ierēdnis vienlaikus lūdz atcelt lēmumu par iecelšanu amatā, tiktu ieviests celto prasību pieņemamības nosacījums, kurš attiektos uz nelabvēlīga akta tiesiskumu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, kas minētajos noteikumos nav paredzēts. Proti, nedz Civildienesta noteikumu 91. pantā, kas attiecas uz prasībām, kuras ierēdņi Savienības tiesās cēluši par viņiem nelabvēlīgiem aktiem, nedz arī kādā citā dokumentā ierēdnim nav noteikts pienākums ar savu prasību vērsties gan pret lēmumu noraidīt kandidatūru, gan lēmumu par iecelšanu amatā, pretējā gadījumā paredzot prasības nepieņemamību.
(skat. 34., 35., 44., 45. un 47. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2007. gada 7. jūnijs, C‑362/05 P Wunenburger/Komisija, Krājums, I‑4333. lpp., 50. punkts.
Vispārējā tiesa: 2010. gada 9. decembris, T‑526/08 P Komisija/Strack, 45. punkts.
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 39. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1980. gada 5. marts, 76/79 Könecke Fleischwarenfabrik/Komisija, Recueil, 665. lpp., 15. punkts; 1983. gada 14. jūlijs, 144/82 Detti/Tiesa, Recueil, 2421. lpp., 33. punkts.
Vispārējā tiesa: 1992. gada 8. oktobris, T‑84/91 Meskens/Parlaments, Recueil, II‑2335. lpp., 78. punkts; 2007. gada 31. janvāris, T‑166/04 C/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑9. un II‑A‑2‑49. lpp., 48. punkts.
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 50. un 51. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2001. gada 2. oktobris, C‑449/99 P EIB/Hautem, Recueil, I‑6733. lpp., 44. punkts; 2006. gada 27. aprīlis, C‑230/05 P L/Komisija, Krājumā nav publicēts, 45. punkts; 2007. gada 25. janvāris, C‑403/04 P un C‑405/04 P Sumitomo Metal Industries un Nippon Steel/Komisija, Krājums, I‑729. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra.
Vispārējā tiesa: 2010. gada 18. oktobris, T‑516/09 P Marcuccio/Komisija, Krājumā nav publicēts, 57. punkts.
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 61. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1993. gada 22. decembris, C‑244/91 P Pincherle/Komisija, Recueil, I‑6965. lpp., 25. punkts.
5. Ierēdņu celtās prasībās Savienības tiesai izteiktajos prasījumos var iekļaut tikai apstrīdēšanas iemeslus, kas balstīti uz to pašu pamatu, uz kuru balstīti sūdzībā norādītie apstrīdēšanas iemesli, precizējot, ka šos apstrīdēšanas iemeslus Savienības tiesā var pilnveidot, izvirzot pamatus un argumentus, kuri var arī nebūt iekļauti sūdzībā, bet kuri ar to ir cieši saistīti.
Lai izvērtētu, vai apstrīdēšanas iemesli ir balstīti uz to pašu pamatu, uz kuru balstīti sūdzībā norādītie apstrīdēšanas iemesli, Savienības tiesa nevar pamatoties vienīgi uz apstākli, ka pamats ir izvirzīts ar mērķi apstrīdēt apstrīdētā akta iekšējo tiesiskumu vai, alternatīvi, tā ārējo tiesiskumu.
Ja noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību tiktu interpretēts pretēji, tad prasītājam tiktu atļauts Savienības tiesā pirmo reizi izvirzīt pamatu, kas nekādi nav saistīts ar sūdzībā izvirzītajiem pamatiem, jo šie pamati kopumā attiecas vai nu uz attiecīgā akta iekšējo tiesiskumu, vai uz tā ārējo tiesiskumu. Šādos apstākļos iecēlējinstitūcija saistībā ar sūdzību zinātu tikai daļu pret administrāciju vērsto iebildumu. Tādējādi, nespēdama pietiekami precīzi iepazīties ar ieinteresētās personas iebildumiem vai prasībām, minētā institūcija nevarētu mēģināt panākt izlīgumu.
Turklāt vienīgi apstāklis, ka ar prasības pieteikumā un sūdzībā iekļautajiem pamatiem tiek apstrīdēts tiesību akta iekšējais vai, alternatīvi, ārējais tiesiskums, pats par sevi neļauj konstatēt, ka šie pamati varētu tikt uzskatīti par tādiem, starp kuriem pastāvētu cieša savstarpēja saikne. Proti, iekšējā tiesiskuma un ārējā tiesiskuma jēdzieni ir pārāk plaši un abstrakti salīdzinājumā ar attiecīgā apstrīdēšanas iemesla precīzo priekšmetu, lai nodrošinātu to, ka šāda saikne varētu pastāvēt starp pamatiem, kuri attiecas vienīgi uz vienu vai otru no šiem jēdzieniem.
(skat. 73., 75., 78. un 79. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1986. gada 23. oktobris, 142/85 Schwiering/Revīzijas palāta, Recueil, 3177. lpp., 11. punkts; 1987. gada 20. maijs, 242/85 Geist/Komisija, Recueil, 2181. lpp., 9. punkts; 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 10. punkts; 1989. gada 14. marts, 133/88 Del Amo Martinez/Parlaments, Recueil, 689. lpp., 10. punkts.
Vispārējā tiesa: 1996. gada 12. marts, T‑361/94 Weir/Komisija, Recueil FP, I‑A‑121. un II‑381. lpp., 27. punkts.
6. Piemērojot noteikumu par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību, kā arī to pārbaudot Savienības tiesā, ir jānodrošina, ka vienlaikus pilnībā tiek ievērots, pirmkārt, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, kurš noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, lai ieinteresētā persona spētu juridiski korekti apstrīdēt tai nelabvēlīgu iecēlējinstitūcijas lēmumu, un, otrkārt, tiesiskās noteiktības princips, lai minētā institūcija jau no sūdzības stadijas varētu zināt kritiku, ko ieinteresētā persona pauž attiecībā uz apstrīdēto lēmumu. Tādējādi, ja strīda priekšmeta un pamata nemainīgums starp sūdzību un prasības pieteikumu ir nepieciešams, lai strīdos pieļautu izlīgumu, jau sūdzības stadijā informējot iecēlējinstitūciju par ieinteresētās personas kritiku, tad ar šo jēdzienu interpretāciju nevar tikt ierobežotas ieinteresētās personas iespējas lietderīgi apstrīdēt tai nelabvēlīgu lēmumu. Tieši tādēļ strīda priekšmeta jēdziens, kas atbilst ieinteresētās personas prasījumiem, kā arī strīda pamata jēdziens, kas atbilst šo prasījumu tiesiskajam un faktiskajam pamatojumam, nedrīkst tikt interpretēti šauri.
Šajā saistībā ar apstrīdēšanas juridiskā pamata izmaiņām vien nepietiek, lai apstrīdēšanas pamatu atzītu par jaunu. Tādējādi viens un tas pats prasījums – un tātad, viens un tas pats pamats – var būt balstīts uz vairākiem juridiskajiem pamatiem. Citiem vārdiem sakot, fakts, ka prasības pieteikumā ir norādīts konkrētas tiesību normas pārkāpums, kas nav bijis norādīts sūdzībā, var nenozīmēt, ka tādējādi ir ticis grozīts strīda pamats. Ir jāņem vērā minētā pamata būtība, nevis tikai tā juridiskā pamata formulējums, jo Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv cieša saikne starp tā pamatiem un vai šie pamati būtībā ir saistīti ar tiem pašiem prasījumiem.
(skat. 82.–85. punktu)
7. Ierēdņa celtā prasībā – tad, ja sūdzības iesniedzējs viņam nelabvēlīgā akta pamatojumu uzzina no atbildes uz viņa sūdzību, vai tad, ja ar minētās atbildes pamatojumu tiek būtiski grozīts vai papildināts minētajā tiesību aktā ietvertais pamatojums, – jebkurš pamats, kurš pirmo reizi izvirzīts prasības pieteikuma stadijā un ar kuru tiek apstrīdēta pamatojuma, kas izklāstīts atbildē uz sūdzību, pamatotība, ir jāuzskata par pieņemamu. Proti, šādos gadījumos ieinteresētajai personai nav tikusi dota iespēja precīzi un galīgi iepazīties ar tai nelabvēlīgā akta pamatojumu.
(skat. 86. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 99. punktu)