Paziņojums OV

 

Prasība, kas celta 2005. gada 9. augustā - Rounis/Komisija

(lieta T-311/05)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Georgios Runī [Georgios Rounis] (Brisele, Beļģija) (pārstāvis - Ē. Buaželo [E. Boigelot], advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi

atcelt Komisijas lēmumu, ar ko ir atteikts pārskaitīt daļu no prasītāja atalgojuma, lai segtu viņa meitas studiju maksu 2003. - 2004. akadēmiskajā gadā;

piešķirt atlīdzību par materiālo un morālo kaitējumu, kas radies sakarā ar dažādos līmeņos pieļautām dažādām būtiskām kļūdām; kaitējuma apmērs, novērtēts ex aequo un bono, kopumā sastāda EUR 13582,88, pieskaitot procentus 5,25% apmērā līdz pilnas samaksas veikšanai, ar tiesībām palielināt vai samazināt procesa laikā;

piespriest Komisijai jebkurā gadījumā atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs (kurš ir prasītājs arī lietā T-17/01¹), jo īpaši iebilst pret iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar ko ir atteikts pārskaitīt uz Apvienoto Karalisti 35% no viņa tīrā mēneša atalgojuma, lai segtu viņa meitas studiju maksu.

Šajā sakarā prasītājs paskaidroja, ka viņš ir iesniedzis pierādījumus par faktiskajiem izdevumiem Apvienotajā Karalistē un ka tiesības veikt šādu pārskaitījumu viņam ir atzītas ar iepriekš minētajā lietā pieņemto 2002. gada 16. maija spriedumu, kas papildināts ar 2003. gada 30. septembra spriedumu.

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs norāda uz Civildienesta noteikumu 62. un 67. pantu pārkāpumiem, kā arī, šī paša dokumenta VIII pielikuma 17. panta un XIII pielikuma 17. panta pārkāpumiem, tostarp redakcijā, kas izriet no jaunajiem Civildienesta noteikumiem, kuri stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Prasītājs arī norāda, ka nav ievēroti tādi vispārējie tiesību principi kā labas pārvaldības un saprātīgas vadības principi, tiesiskās paredzamības ievērošanas un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi, kā arī nav ievērots rūpības pienākums un principi, kas iecēlējinstitūcijai uzliek pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties tikai uz attiecīgajiem apsvērumiem un nevis uz acīmredzami kļūdainu novērtējumu.

____________

¹ - 2002. gada 16. maija spriedums (RecFP 2002, IA-63. lpp.; FP II-301. lpp.) un 2003. gada 30. septembra spriedums (RecFP 2003, IA-221. lpp.; FP II-1079. lpp.)